Šodien iegadījās izlasīt divas ziņas. Viena par to, ka Ukrainā no krievu lodēm cietuši lietuvieši, kuri piegādāja palīdzību brīvības kareivjiem, un otra, ka Polijā valdība uzsākusi plašu programmu, lai apmācītu valsts iedzīvotājus, kā pretoties potenciālajam krievijas iebrukumam.
Un tad man kļuva skumji. Gan tādēļ, ka redzēju, cik ļoti skaidra un nepārprotama ir Lietuvas valdības reakcija un pozīcija, gan tādēļ, ka Polijas valdība dara to, par ko es jau gadiem esmu runājis; cilvēki ir jāapmāca un jāgatavo iespējamam karam. Mūsu valdošie diemžēl ir pilnīgs pretstats. Ir nevis reāla darbība, bet imitācija. Ir nevis mērķis pēc būtības, bet gan mērķis veidot PR un tēlu.
Progresīvais aizsardzības ministrs ir izveidojis dronu koalīciju savā galvā. NBS vadība plati smaida un sit sev uz pleca, jo aizsardzības dienestā apmācīti pāris simti jauniešu. Es nezinu, kā tur ir vairāk – stulbuma vai nodevības…
Krievu priekšrocība ir tajā, ka viņu cilvēkresurss ir lēts, maznozīmīgs un daudzskaitlīgs. Ne Latvijai, ne Eiropai tāda nav. Mums katra dzīvība ir vērtība!
Kad lasu, ka aizsardzības ministrs pašlaik skaļi deklarē, ka risinās jautājumu par mājdzīvniekiem patvertnēs, pārņem dusmas, jo pašlaik nav pat aizmetņu tam, ka patvertnes būtu pieejamas cilvēkiem.
Tukši vārdi, darbības imitācija, pašapmāns, sabotāža un mērķtiecīga ietekmes aģentūra ir tas, kas šobrīd raksturo mūsu valsts drošības sfēru.