Es nekādu Krivcovu mūsu sanāksmē ar bundestāga deputātiem nebūtu ielaidusi
Solvita Āboltiņa20.06.2016.
Komentāri (9)
Iesaki rakstu: 
Š.g. 14.maijā notika Saeimas Deputātu grupas sadarbībai ar Vācijas parlamentu tikšanās ar Vācijas Federatīvās Republikas Bundestāga Vācijas - Baltijas parlamentu sadarbības grupas deputātiem, kurā bija aicināti piedalīties visi Saeimas deputātu grupas deputāti.
Ievērojot to, ka Saeimas Starpparlamentu attiecību birojs savas kompetences ietvaros organizēja iepriekš minētās tikšanās norisi, neizpratni rada fakts, ka šajā tikšanās laikā kā viena no personām, kas pie sarunu galda pārstāvēja Deputātu grupu sadarbībai ar Vācijas parlamentu, bija Elizabete Krivcova - Saeimas deputāta Sergeja Dolgopolova palīdze.
Vēlos norādīt, ka Saeimas deputāts Sergejs Dolgopolovs mani iepriekš bija informējis, ka nevarēs piedalīties šajā sanāksmē, taču man netika pausts lūgums vai deputāta vēlme šajā sanāksmē ļaut piedalīties viņa palīdzei. Varu apliecināt, ka, ievērojot konkrētās personas līdzšinējās aktivitātes un Drošības policijas vairākkārtējos gada pārskatos pausto viedokli par to, kā Krievijas tautiešu atbalsta politikas aizsegā, izmantojot tautiešu organizācijas, Krievija īsteno pasākumus, lai mēģinātu ietekmēt ārvalstu iekšpolitiskos procesus, šādu saskaņojumu nebūtu sniegusi.
Papildus tam vēlos vērst uzmanību, ka Saeimas deputāta palīga pienākumi ir izsmeļoši izklāstīti Saeimas kārtības ruļļa 196.pantā, un tie pamatā aptver noteiktu tehniska un organizatoriska rakstura atbalsta funkciju veikšanu Saeimas deputāta darba sekmēšanā. Likumā nav noteiktas Saeimas deputāta palīga tiesības pārstāvēt deputātu Saeimas sēdēs vai citās ar Saeimas deputāta tiešo pienākumu veikšanu saistītās institūcijās vai tikšanās, kāda šajā gadījumā bija arī šī deputātu grupas tikšanās ar Vācijas Bundestāga parlamenta deputātiem. Saeimas kārtības rullī paredzēta iespēja Saeimas deputāta palīgam deputāta uzdevumā būt klāt tikai Saeimas komisiju atklātās sēdēs.
Ņemot vērā iepriekš minēto, vēlos aicināt Saeimas prezidiju izvērtēt konkrēto gadījumu un atbildīgo darbinieku kompetenci, kā arī nodrošināt to, ka turpmāk šādu pasākumu organizēšana tiek īstenota ne tikai atbilstoši iekšējo un ārējo normatīvo aktu prasībām, bet arī ievērojot valsts nacionālās drošības intereses.
Seko mums 
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.