Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Ja vēlaties mūs atbalstīt Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Kultūras ministre Sarmīte Ēlerte pieprasījusi atcelt Latvijas Nacionālās operas direktora Andreja Žagara rīkojumu, ar kuru par komercnoslēpumu bija atzīta arī virkne operas finansiālo tēriņu.

Kā rāda Pietiek rīcībā esošais Žagara pagājušā gada 17. septembrī parakstītais rīkojums, valsts SIA Latvijas Nacionālā opera (LNO) vadītājs bija nolēmis, ka uz virkni operas finansiālo datu un arī cita veida informāciju turpmāk varētu attiekties Komerclikuma normas par kompercnoslēpuma statusa noteikšanu.

Komercnoslēpuma statuss bija noteikts gan jauniestudējumu plāniem pirms to publicēšanas repertuārā, viesizrāžu līgumu summām, viesmākslinieku līgumiem un it īpaši „to summām, izpildes termiņiem un plānotajam izpildījumam”, gan „režijas, scenogrāfijas un citiem autoru vai licences līgumiem, kas saistīti ar jauniestudējumiem”, to summām, izpildes termiņiem un plānotajam izpildījumam, kā arī „jebkurai citai informācijai, kuras izpaušana var nodarīt zaudējumus LNO”.

Pēc Pietiek pirmdienas publikācijas Ēlerte Nacionālās operas kapitāldaļu turētājam – Kultūras ministrijas valsts sekretāram – uzdevusi nodrošināt Žagara rīkojuma atcelšanu, jo uzskata, ka rīkojums neatbilst labas pārvaldības un atklātības principiem un lielā daļā rīkojuma nepamatoti plaši interpretēti normatīvie akti, tā ierobežojot pieejamību informācijai.

Nepieciešamību precizēt Nacionālās operas iekšējo regulējumu par komercnoslēpuma statusu ministre pārrunājusi un vienojusies arī ar operas direktoru Žagaru.

Oficiālajā paziņojumā Ēlerte norādījusi, ka Nacionālā opera neveic privātu komercdarbību, bet gan pilda valsts deleģētas kultūras funkcijas un uzdevumus, par to saņemot valsts budžeta līdzekļus. Tāpēc informācija, kas saistīta ar nacionālā pasūtījuma īstenošanu un piešķirtā valsts budžeta finansējuma izmantošanu, nevar tikt uzskatīta par komercnoslēpumu, un Nacionālajai operai, lemjot par iespējamiem informācijas pieejamības ierobežojumiem, jāņem vērā ne tikai Komerclikums, bet arī Informācijas atklātības likums.

„Sabiedrībai ir tiesības zināt par katru valsts budžeta latu, kā tas tiek iztērēts. Taču es pieļauju, ka LNO var rasties objektīva vajadzība ierobežot informāciju konkrētiem dokumentiem, piemēram, viesmākslinieku atalgojumam dēļ konkurences starptautiskā tirgū. Jau šobrīd tas ir iespējams, pielietojot citus likumus, piemēram, Fizisko personu datu aizsardzības likumu. Tomēr nedz LNO direktora, nedz režijas, scenogrāfijas un citu autoru vai licences līgumi, kas saistīti ar jauniestudējumiem, nedrīkst būt nekāds noslēpums, ja nav argumentēti pierādīts, ka tas uzskatāms par atsevišķu izņēmumu. Tāpēc izdotais rīkojums ir jāatceļ un jebkuri informācijas ierobežojumi nepieciešamība ir atsevišķi stingri jāpamato,” paziņojusi Ēlerte. 

Pietiek aptaujātie juristi iepriekš skaidri norādīja – uz operu kā uz valsts SIA, protams, attiecas Komerclikums un tāpēc tai var būt savi komercnoslēpumi, taču jāņem vērā, ka opera lielākoties pārtiek no valsts finansējuma, līdz ar ko varot teikt, ka jautājums esot gana pretrunīgs.

„Mākslinieki ir savā būtībā komersanti, un no mākslinieku puses būt prasība, lai informāciju par honorāriem patur kā komercnoslēpumu, un tas operai būtu jārespektē,” atzina advokāts Jānis Zelmenis, un viņam šajā aspektā piebalsoja arī advokāts Viktors Tihonovs: „No dziedātāju honorāru viedokļa šķiet loģiski, ka tas ir komercnoslēpums. Nu, ja, piemēram, Vīnes opera publiski paziņotu savu dziedātāju honorārus, tad jau jebkurš viņus par 10% dārgāk pārpirktu...”

Taču nozīmīgi esot tas, ka operas līdzekļu lielākā daļa nāk no valsts finansējuma. „Saistībā ar operu ir jautājums par budžeta finansējumu, publisku finansējumu, nodokļu maksātāju tiesībām zināt, kā tiek izlietoti nodokļi. Operas budžetam ir jābūt publiski pieejamam, protams, ne jau līdz pēdējam zīmulim atšifrētam, par ko kas tērēts, bet kopumā tam ir jābūt publiskam,” atzina Zelmenis.

Turklāt svarīgi esot arī tas, ka Nacionālā opera ir Kultūras ministrijai pakļauta iestāde, līdz ar to ministrijai ir tiesības zināt gan plānoto repertuāru, gan jauniestudējumus, jo tas ir saistīts ar kultūras politiku. Tādēļ atklāts paliekot jautājums, vai opera ir komersants un vai tai kā komersantam vispār var būt komercnoslēpumi. „Opera saņem valsts finansējumu un tad nu tur ir jābūt caurspīdīgumam. Šis jautājums nav vienkāršs,” piebilda arī Tihonovs.

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

20

Nē seksuālai vardarbībai!

FotoIzskatās, ka ejam uz to, ka vīrietis ar sievieti varēs iepazīties un ielaisties tikai tad, ja neviens nav ar citu, ja tas notiek ar attiecīgiem noturības solījumiem un liecinieku (eparaksta) klātbūtnē. Paga, nevaru atcerēties, nebija šitāda štelle jau iepriekš izgudrota?
Lasīt visu...

21

Latvijas Pastu ved uz maksātnespēju

FotoLatvijas Pasta pašreizējā valde (Beate Krauze-Čebotare, Andris Puriņš, Jānis Kūliņš un Pēteris Lauriņš) mērķtiecīgi gremdē Latvijas Pastu.
Lasīt visu...

21

Donalds Tramps, Ādolfs Hitlers un dzīve uz muļķu kuģa

Foto2016. gadā, pēc referenduma par Lielbritānijas izstāšanos no Eiropas Savienības un Donalda Trampa uzvaras ASV prezidenta velēšanās jēdziens “post patiesība” tik bieži un enerģiski tika lietots un analizēts visā Rietumu pasaulē, ka “Oxford dictionary” to atzina par gada vārdu. 
Lasīt visu...

21

Cik nopietnas ir Latvijas spējas pretoties Krievijas agresijai?

FotoNesenais Nacionālo bruņoto spēku (NBS) paziņojums, ka “Latvijā drošības situācija ir tikpat stabila un līdzvērtīga tai, kāda ir citās NATO dalībvalstīs, kuras nerobežojas ar krieviju, piemēram, Spānijā, Francijā vai Itālijā”, tautu nevis nomierināja, bet gan lika vēl vairāk satraukties par to, kas īsti valstī tiek darīts aizsardzības spēju stiprināšanā. Tā vietā, lai mierinātu iedzīvotājus ar tukšpļāpību, Polija intensīvi bruņojas. Bet ko šajā jomā dara Latvija?
Lasīt visu...

6

Vai sabiedrība pieprasīja “cūkskandālu” un Gunāra Astras izsmiešanu?

FotoKļūdījos, domādama, ka Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomei (SEPLP) ir jelkādas iespējas teikt savu “biezo vārdu”, vērtējot sabiedrisko mediju darbību. Padomes mājaslapā varam vien iepazīties ar 14 punktiem, kas vispārīgi iezīmē padomes darba jomas. Taču pēdējie skandāli un cilvēku neizpratne par sabiedrisko mediju izpausmēm liek uzdot daudzus jautājumus.
Lasīt visu...

20

Pēc spermas nolaišanas uz krūtīm* progresīvā kultūras ministre ir atradusi jaunu kultūras aktualitāti – iesaistīšanos kultūrā balstītas klimata rīcības draugu grupā

FotoValdība 19. marta sēdē izskatīja Kultūras ministrijas (KM) sagatavoto informatīvo ziņojumu „Par Latvijas Republikas pievienošanos Apvienoto Nāciju Organizācijas (ANO) 1992. gada 9. maija Vispārējās konvencijas par klimata pārmaiņām** Kultūrā balstītas klimata rīcības draugu grupai” un atbalstīja šo iniciatīvu.
Lasīt visu...

21

Aivars Lembergs nekādus Kremļa naratīvus nav izplatījis, toties LSM darbojas Kremļa interesēs

FotoŠī gada 19. martā portāla lsm.lv publikācijā "Lembergs vaino Latvijas valdību "Krievijas provocēšanā"; viņa teikto lūdz vērtēt Saeimas komisijā” tās autors Ģirts Zvirbulis apgalvo:
Lasīt visu...

12

Uzmācīgie IRši

FotoPagājušas vien dažas dienas, kopš rakstīju par dažādiem “ķīmiskajiem elementiem”, kas pavada „Jauno vienotību”, un kā vecajā latviešu parunā: “Kā velnu piemin, velns klāt!”
Lasīt visu...

21

Tas ka, cilvēks par nopelnīto naudu var atļauties nogalināt sava prieka pēc, ir tikai apsveicami!

FotoPazīstu Jāzepu Šnepstu (attēlā) personīgi. Jā, viņš ir kaislīgs mednieks. Dara to dekādēm, dara to profesionāli, legāli un, pats galvenais, selektīvi (atšķirībā no 90% Latvijas mednieku) kuri šauj pa visu kas kustās.
Lasīt visu...