Elektroapgādes tarifus trīskāršo, bet izliekas, ka palielina tikai par trešdaļu
Arnis Kluinis, Neatkarīgā26.05.2023.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija (SPRK) atļāvusi valsts uzņēmumiem “Sadales tīkls” (ST) un “Augstsprieguma tīkls” (AST) no 1. jūlija daudzkāršot maksu par elektrības piegādi kā kopējo elektrības rēķinu sastāvdaļu.
SPRK kārtējo reizi izpildījusi un pārpildījusi visas valsts monopoluzņēmu un Valsts kases prasības, kā arī izpildījusi politiķu uzdevumu radīt tarifu izmaiņu kontroles un tarifu pieauguma ierobežošanas šķietamību.
“Sadarbībā ar iesaistītajām pusēm ir panākts labākais iespējamais risinājums, maksimāli samazinot negatīvo ietekmi uz mājsaimniecībām un uzņēmumiem,” tarifu pieaugumu reklamē SPRK priekšsēdētāja Alda Ozola. Vispārēju frāžu līmenī viņas teiktais atbilst patiesībai, jo neko labāku izdomāt valsts pārvaldes aparāts tiešām nespēj. Šis aparāts jau sen atklājis, ka tā uzturēšanai nepieciešamo naudu visērtāk ievākt, apliekot ar nodokļiem un nodevām energoresursu izmantošanu transportā, ražošanā un sadzīvē.
Tarifi tika publiskoti pirms mēneša
Šaubas par tarifu celšanas reklāmas atbilstību īstenībai sākas līdz ar izmaiņu pētīšanu konkrētās tarifu pozīcijās. “Neatkarīgā” bija klāt jau tad, kad AST un ST vadītāji 26. aprīlī paziņoja par jaunajiem tarifiem, par kuriem jau tobrīd bija skaidrs, ka SPRK tos apstiprinās. Nepilnu mēnesi ilgā pauze starp tarifu izmaiņu paziņošanu un apstiprināšanu ir tikai mākslinieciskās izteiksmes līdzeklis, kam jārada iespaids par valsts iestādes vai pat vairāku iestāžu darbu.
27. aprīļa publikācijā par tarifu celšanu “Neatkarīgā” atsaucās uz AST un ST vadītāju sacīto, ka šo uzņēmumu tarifi pieaugšot vidēji par trešdaļu. Jau pirmajā acu uzmetienā bija skaidrs, ka vidējais paaugstinājums var izrādīties divu trešdaļu vai varbūt pat divkārtīgs tarifu pieaugums konkrētiem elektrības patērētājiem. Rūpīgāka iepazīšanās ar tarifu pieaugumu dod pamatu nosaukt vēl straujākus tarifu kāpinājumu skaitļus.
Nevis 33%, bet 370%
Atmodas laikā politisko karjeru sākušais un kādreizējā Cēsu rajona vadībā uz ilgu laiku nonākušais Māris Niklass (1947) kopš pērnā gada beigām cenšas pats izprast un citiem pavēstīt, ko dažādām elektrības lietotāju grupām nozīmē jaunie elektroapgādes tarifi.
Tālāk atkārtosim dažus piemērus, kuriem uzmanību jau pievērsis Māris Niklass. Viņš pagājušā gada beigās stādījās priekšā kā viens no kustības “Par pašpietiekamu elektroenerģiju Latvijā” iniciatoriem. Šī cilvēku grupa bija apņēmusies publiski prasīt pamatojumu elektrības piegādes tarifu pieaugumam.
Pagājušo gadu “Neatkarīgā” noslēdza ar 30. decembra publikāciju “Vai elektrības patērētāji patiešām maksās jebkuru cenu?", citējot kustības iniciatoru teikto, ka viņi nebūtu savākušies un izpaudušies, ja ST tarifu pieaugums iekļautos dienišķajos 20-30%, nevis lēktu virs 100%. Citiem vārdiem var sacīt, ka viņiem nebūtu bijis vērts savākties, ja elektrības tarifu pieaugumi svārstītos ap vidējo inflācijas rādītāju. Tādā gadījumā viņu sacītajā neviens neklausītos un avīzēs viņu pasākumu neaprakstītu.
Taču tarifu pieaugums bija pieteikts tik straujš, ka cilvēki sāka izrādīt neapmierinātības pazīmes un politiķi pievērsās to slāpēšanai ar šķietamas piebalsošanas un gala lēmumu paziņošanas novilcināšanas metodēm. Savas prasības AST un ST pieteica pagājušā gada oktobrī, bet apmierinātas tās tika nupat.
Nekas gan pēc būtības nav mainījies. Kā M. Niklass uzskaitīja 19. maija publikācijā “Neatkarīgajā”, “pats mazākais, mājsaimniecībām ar 1 fāzes 16 A pieslēgumu, tarifa pieaugums ir no 3,87 EUR uz 7,55 EUR mēnesī, jeb +95,1%. Mājsaimniecībām ar 3 fāzes 32 A pieslēgumu tarifa pieaugums ir no 7,74 EUR uz 36,4 EUR mēnesī. Pieaugums 370,3%”.
Valsts spēlējas ar procentiem, bet iekasē eiro
Pieauguma procentus gan iespējams izkārtot savādāk, izvēloties to aprēķināšanai citu bāzi. Proti, ST savus tagadējos tarifus ir samudžinājusi tā, ka daļa tarifa ir par pieslēguma faktu, kura cenrāža izmaiņas šeit uzrāda M. Niklass, bet daļa tarifa tiek izteikta procentos no piegādātās elektrības. Tāpēc nebūt nav tā, ka ST klientu maksājumu un ST ieņēmumu pieaugums aprobežotos kaut vai ar 7,55-3,87=3,68 eiro no mājsaimniecības.
Īstenībā tarifu pieaugums var sasniegt desmitus un simtu eiro no mājsaimniecības katru mēnesi. Tieši tas maksātājiem ir sāpīgi, jo viņiem ar ST jānorēķinās eiro, nevis procentos, ar kuriem AST un ST atskaitās politiķiem, ka valsts uzņēmumi izpildījuši augstākstāvošu valsts amatpersonu prasības.
Jāatgādina, ka iedzīvotājus un uzņēmējus interesē pamatā tikai ST tarifi, kuros AST tarifi ielikti kā viena no izmaksu sastāvdaļām. Tikai dažos gadījumos elektrības lielražotāji vai lielpatērētāji uztur tiešas attiecības ar AST.
27. aprīļa publikācijā “Neatkarīgā” arī analizēja pirmo pa rokai pagadījušos elektrības rēķinu privātmājas saimniekiem. Viņiem tarifs tiks celts nevis par 1/3, bet par 2/3. Maksas objekts ir trīs fāžu un 20 ampēru pieslēgums, kura jaudu nevar samazināt. Tieši otrādi, tas nupat kā ir palielināts, lai mājsaimniecībā varētu uzstādīt saules baterijas. Bet tad, kad pieslēguma jauda bija 16 ampēri, par elektrību mēnesī maksāti 140 eiro (tātad māja apdzīvota, elektrība tiek lietota), no kuriem 23 eiro bijusi AST sadaļa par elektrības piegādi. Tajā savukārt 2,88 eiro bija par ampēriem un ap 20 eiro proporcionāli piegādātās elektrības daudzumam. Pēc šādiem izejas datiem ST rēķins pieaug vismaz par 65%.
Daudz “mazu” maksājumu dod lielu summu
Reālie tarifu pieaugumi kļūs saprotami tikai tad, kad klienti sāks saņemt rēķinus par elektrības lietošanu pēc 1. jūlija. Tad kļūs iespējams aplūkot konkrētus gadījumus, kad, piemēram, ģimeniski saistīti cilvēki dzīvo kurš nu dzīvoklī un kurš privātmājā, kurš ar, bet kurš vēl bez saules baterijām. Jau skaidrs, ka viņu maksājumi pieaugs ļoti dažādi, bet izdevumu summa parādīs, cik tā tuva vai tāla tā ir no solījuma, ka caurmērā tai jāpieaug par 1/3.
M. Niklāsa izceltie fakti vedina domāt, ka pieaugums būs daudz lielāks nekā 1/3. Viņš sareizināja 1,11 miljonu pieslēgumu ST ar ST tarifu pieaugumu par septiņiem eiro mēnesī un nonāca pie ST papildieņēmumiem par 93,24 miljoniem eiro gadā. Šāda summa ir lielāka par 80 miljoniem eiro, ko ST pieteica kā tarifu pieauguma rezultātu. Tā kā simtos tūkstošos jāskaita klienti, kuri ST piemaksās daudz vairāk nekā tikai septiņus eiro mēnesī, ST ieņēmumiem jābūt krietni liekākiem. Visticamāk, ka tie tieksies uz to pašu summu, kurai politiķi pagājušā gada nogalē skaļi pateica “fui", bet klusiņām nopriecājās, ka iedzīvotāji caur ST tarifiem turpmāk maksās daudz vairāk naudas, ko valsts aparātam apsaimniekot.
Seko mums 
Centrālā vēlēšanu komisija ceturtdien, 16. novembrī izlēma laikā no 2023. gada 7. decembra līdz 2024. gada 5. janvārim rīkot parakstu vākšanu tautas nobalsošanas ierosināšanai par apturētā likumprojekta “Grozījumi Notariāta likumā” atcelšanu.
Tikko pieņemtais budžets Kultūras ministrijas atbildībām prioritārajos pasākumos piešķir 17.51 miljonu eiro. Šie atbalsta pasākumi galvenokārt dzēš nozares ugunsgrēkus, kas bijuši redzami gadiem ilgi.
Medijos ir izskanējuši nopietni, pirmšķietami ticami, publiski apgalvojumi par LU Fizikas, matemātikas un optometrijas fakultātes (LU FMOF) pasniedzēja Dmitrija Bočarova nepieņemamām darbībām un seksuālu uzmākšanos attiecībās ar sievietēm, tai skaitā ar nepilngadīgu personu un LU studenti.
Rietumeiropa un arvien vairāk arī Centrāleiropa lielākoties joprojām ir Amerikas protektorāts, un šīs valstis atgādina senos vasaļus, tāpēc pats tuvākais amerikāņu uzdevums ir nodrošināt, lai neviena valsts vai valstu kombinācija neiegūtu spēju izraidīt ASV no Eirāzijas vai pat būtiski samazināt tās izšķirošo šķīrējtiesas lomu.
Jautājums par tuvāko drošo vietu militāra apdraudējuma gadījumā joprojām nav atbildēts kopš Krievijas iebrukuma Ukrainā 2022. gada 24. februārī. Kad varēs atbildēt uz šo vienkāršo iedzīvotāja jautājumu, kas ir paveikts līdz šim un kas vēl ir darāms? Šis būs ieskats Rīgas līdz šim paveiktajā.
“Atceros tos jocīgos laikus, kad amatpersonas atkāpās sīkumu dēļ. (..) Veselības ministrs Guntis Belēvičs atkāpās tāpēc, ka tika pieķerts ārpusrindas apkalpošanā Onkoloģijas centrā,” piektdien rakstīju savā “Dienas citātā”. Guntis Belēvičs sarunā ar “Neatkarīgo” papildināja redzējumu uz senajiem 2016. gada notikumiem, kuru morālais aspekts šodien kļūst arvien aktuālāks.
Tā sauktais finanšu sistēmas kapitālais remonts joprojām raisa diskusijas kā Latvijā, tā citās valstīs, kurās tas notika, un tiek meklētas atbildes uz jautājumiem, vai reizēm cēlu mērķu vārdā nav maksāta pārāk dārga cena, bremzēta ekonomikas attīstība, upurēti veiksmīgi strādājoši uzņēmumi, vai nav cietuši cilvēki, kas neko neatļautu nedarīja. Un vai nav bijis arī tā, ka ar "kapitālā remonta" lozungu tika mēģināts sasniegt pavisam citus mērķus, kā arī norakstīt klaju amatpersonu nekompetenci?
Grūti izvērtēt, vai ārlietu ministra Krišjāņa Kariņa (Jaunā vienotība – JV) “skaidrojumi” par viņa lidināšanos ar privātiem lidaparātiem ir nekaunības, augstprātības, melīguma vai prastas muļķības radīti. Varbūt tur ir viss kopā. Taču simptomātiski ir tas, ka iezīmējas plaisa starp JV līdera un valsts prezidenta pozīcijām.
