Iesaki rakstu: 
Nezinu, ko jūs domājat, bet man personīgi ir diezgan slikti ar airBaltic ziņām. Tāpēc es aicinu Eiropas Savienību iejaukties situācijā ar Latvijas aviokompāniju, jo Latvijas Republikas valdība acīmredzot ir pilnīgi nespējīga pati sakārtot situāciju.
Saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 107. pantu valsts atbalsts uzņēmumiem ir jāpārtrauc, ja tas kropļo vai draud kropļot konkurenci. Eiropas Komisijai ir jāuzrauga, un tai ir arī tiesības pieprasīt atbalsta atcelšanu, ja tiek pārkāpti tiesību akti.
Ņemot vērā, cik daudz naudas valsts jau ir ieguldījusi airBaltic, ir skaidrs, ka Latvijas nacionālajai aviokompānijai nav vietas tirgū. Runa ir par simtiem miljonu eiro no nodokļu maksātāju kabatām.
AirBaltic finansiālajai nāvei gluži dabiski vajadzētu izrādīties labvēlīgai tās konkurentiem. Tomēr valdība turpina uzturēt mirušo projektu, kas negatīvi ietekmē tādus uzņēmumus kā, piemēram, Avia Solutions Group.
Kāpēc Eiropas Savienībai būtu jārīkojas, lai risinātu šo situāciju? Pirmkārt, tāpēc, ka daļēji privātais uzņēmums airBaltic, izmantojot daudz valsts naudas, tieši pārkāpj godīgas konkurences nosacījumus.
Otrkārt, šāds intensīvs finansējums rada papildu slogu valsts budžetam un tādējādi arī ES budžetam, kas ir paredzēts izlīdzināšanas fondam.
Treškārt, Latvijas valdība it kā nespēj izlēmīgi rīkoties. Tādas himēras kā airBaltic jau gadiem ilgi izsūc naudu no valsts, bet nekas nemainās. Bail iedomāties, ka viens vienīgs uzņēmums var nodarīt šādu kaitējumu visas valsts budžetam.
ES 2004. gadā par nelikumīgu atzina valsts atbalstu Air France, 2010. gadā - Lufthansa, un līdzīgas lietas ir ierosinātas pret Alitalia, Malév un Icelandair. Visos šajos gadījumos situācija ir “virzījusies uz priekšu”, kaut kas ir mainījies. Ja Latvijas valdība nespēj tikt galā ar savām iekšējām problēmām, varbūt Eiropas Savienība var kaut ko darīt?
Seko mums 
Apkopojot “Bez partijām” dibinātāju un atbalstītāju iesūtītos “10 punktus Latvijai”, varam jau runāt par kopīgiem galvenajiem virzieniem, kāda varētu izskatīties mūsu partijas programma, kad tā tiks izveidota. Te tie būs.
Esmu šeit jau krietni sen. Kad atnācu, pirms manis bija tikai ziemeļbriežu mednieki un zvejnieki. Mednieki aizgāja līdzi briežiem, bet zvejnieki palika ap jūras krastiem un upēm, jo man patika labas aramzemes. Tagad viņu valoda pārstājusi skanēt, tikai vietu un ūdeņu vārdi vēl glabā dīvainos vārdus.
Latvijas Republikas neatkarības atjaunošana (1990–1991) ir juridiski nostiprināta uz tiesiskās pēctecības (de iure kontinuitātes) principa, kas postulē valsts juridisku nepārtrauktību kopš 1940. gada. Šis ratio legis (likuma pamatojums) ir bijis kritiski svarīgs, lai demarkētu atjaunoto valsti no Padomju Savienības okupācijas režīma.
Paskaidrošu konceptu, kas kurina vētras soctīklos par mūsu piedāvājumu. Ne jau tikai par šo piedāvājumu, tā tāda universāla metode, kā manipulē ar sabiedrības viedokli. 
Šonedēļ kustība “Bez partijām” aicina dalīties ar saviem “desmit punktiem”, kas aprakstītu to, par ko jūs politiski iestājaties. Šī nav mūsu “programma”, bet tikai mana izejas pozīcija, ar kuru es stājos pretī vai kopā ar pārējiem. Par laimi, ne viss šai pasaulē notiek pēc mana prāta, un nevienam nebūs jāpiedzīvo visu manu vēlmju piepildīšanās, bet ceru, ka šis manifests palīdzēs jums saprast, cik dažādi prāti ir vienojušies kustībā “Bez partijām” ar galveno virsmērķi — atgriezt demokrātisko varu tautai, mainot vēlēšanu kārtību.