Eiropas Komisija ir enerģiski rīkojusies, lai mazinātu vīrusa izraisīto triecienu ekonomikai un sabiedrībai kopumā
Valdis Dombrovskis29.03.2020.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Dažādas epidēmijas ir vajājušas cilvēci jau kopš senatnes. Jaunā koronavīrusa pandēmija ir izplatījusies ļoti strauji, izraisot nopietnu sabiedrības veselības krīzi un satricinot Eiropas Savienības (ES) un pasaules valstu ekonomikas.
Koronavīrusa uzliesmojums negatīvi ietekmē uzņēmējdarbību un darbavietu skaitu, mazina iedzīvotāju ienākumus un aptur ekonomikas izaugsmi.
Jau šobrīd daudzi uzņēmumi Eiropā ir nonākuši grūtībās. Pirmās krīze skāra tādas nozares kā transports, tūrisms, sabiedriskā ēdināšana un mazumtirdzniecība. Tomēr jau tagad krīzes negatīvo ietekmi sajūt uzņēmumi un strādājošie praktiski visās nozarēs.
Arī tad, kad mums izdosies apturēt vīrusa izplatīšanos Eiropā, būs nepieciešams laiks, lai atjaunotu ekonomisko aktivitāti. Šādā ārkārtas situācijā Eiropā ir vajadzīga savstarpēja solidaritāte un atbalsts.
Eiropas Komisija (EK) ir enerģiski rīkojusies, lai mazinātu vīrusa izraisīto triecienu ekonomikai un sabiedrībai kopumā. Mūsu prioritātes ir nodrošināt, lai ārstiem un slimnīcām ES būtu nodrošināts nepieciešamais finansējums un visi nepieciešamie materiāli (testi, maskas, ventilatori), lai uzņēmumiem būtu pietiekami apgrozāmie līdzekļi krīzes pārvarēšanai, lai tiktu maksimāli pasargātas krīzes skarto strādājošo darbavietas un ienākumi.
Veselības jomā ES koncentrējas uz medicīniskā aprīkojuma nogādāšanu tur, kur tas ir visvairāk vajadzīgs, veicot kopīgus iepirkumus un nodrošinot brīvu preču apriti visā Eiropas vienotajā tirgū. Tāpat EK sniedz finansiālu atbalstu zinātnieku darbam, lai veicinātu ātrāku vakcīnas izstrādāšanu pret koronavīrusu.
Šajā situācijā esam paredzējuši maksimālu elastību ES fiskālo noteikumu piemērošanā, uz laiku atceļot ierobežojumus ES dalībvalstu budžeta deficītiem, ļaujot dalībvalstīm daudz apjomīgāk stimulēt savu ekonomiku.
ES dalībvalstis aktīvi izmanto šo iespēju. Jau tagad ES dalībvalstis ir pieņēmušas lēmumus par papildu fiskālajiem pasākumiem 2,2% no ES IKP apmērā. Savukārt likviditātes nodrošināšanai ir pieņemti lēmumi jau 13,7% no ES IKP apmērā. Piemēram, Latvijā šis ES regulējums ir devis iespēju valdībai noteikt dīkstāves finansējumu 75% apmērā no algas visu nozaru strādājošajiem.
Apsveicams ir Eiropas Centrālās bankas lēmums uzpirkt valstu vērtspapīrus 750 miljardu eiro apjomā, tādējādi nodrošinot labvēlīgus finansējuma apstākļus eirozonas valstīm. Ekonomikas jomā EK koncentrējas uz uzņēmumu atbalstu, lai palīdzētu tiem pārvarēt krīzi un nezaudētu ekonomikas potenciālu. Šim nolūkam mēs nodrošinām maksimālu un elastīgu ES budžeta līdzekļu izmantošanu.
Jaunā investīciju iniciatīva koronavīrusa krīzes pārvarēšanai nodrošina 37 miljardus eiro veselības aprūpei, mazajiem un vidējiem uzņēmumiem (MVU) un sociālajām programmām. Papildus 28 miljardi eiro būs pieejami no vēl neizmantotajiem ES fondu līdzekļiem. Esam grozījuši ES fondu regulējumu, lai dalībvalstis varētu šos līdzekļus novirzīt krīzes radīto problēmu risināšanai gan veselības jomā, gan ekonomikā.
ES budžeta garantija ļaus Eiropas Investīciju fondam novirzīt aptuveni 8 miljardus eiro vismaz 100 000 Eiropas MVU finansējumam. Savukārt Eiropas Investīciju banka piešķirs papildus 20 miljardus eiro MVU aizdevumiem.
Kopumā krīzes pārvarēšanai pieejamais ES finansējums jau tagad sasniedz 93 miljardus eiro, un mēs turpinām strādāt pie papildu iespējām.
Tāpat jau ir stājušies spēkā EK pagaidu noteikumi par valsts atbalstu krīzes skartajiem uzņēmumiem. Pieļaujamais valsts atbalsts ietver grantu finansējumu, nodokļu atlaides vai maksājumu atlikšanu, kredītgarantijas un subsidētus valsts institūciju piešķirtus kredītus.
Latvija jau uzsākusi subsidētu aizdevumu un aizdevumu garantiju programmas mūsu uzņēmumiem, kuru darbību un apgrozījumu ietekmējis koronavīrusa uzliesmojums. Līdz šim apstiprinātais kopējais Latvijas valsts atbalsta apmērs ir 250 miljoni eiro, kas ļaus palīdzēt vismaz trīs tūkstošiem uzņēmumu. Latvijā šīs biznesa atbalsta programmas nodrošina valsts attīstības finanšu institūcija "Altum", kurā var pieteikties arī telefoniski.
Būtiska loma, nodrošinot uzņēmumus ar nepieciešamajiem finanšu resursiem, ir finanšu sektoram. Esam atvieglojuši banku kapitāla un citas regulējuma prasības, lai varētu uzņēmumiem un iedzīvotajiem piešķirt kredītu brīvdienas, ļaujot atmaksāt aizdevumus ilgākā termiņā un mazināt apgrozāmo līdzekļu deficītu. Pozitīvi, ka bankas ir atsaucīgas arī Latvijā, jau paziņojot par iespējām pieteikties kredītu brīvdienām.
Lai pārvarētu šo krīzi un maksimāli saglabātu darba vietas, ir nepieciešama koordinācija un solidaritāte un starp ES dalībvalstīm. Tuvākajās dienās un nedēļas mēs turpināsim strādāt pie krīzes pārvarēšanas pasākumiem, izskatot visus pieejamos līdzekļus. Tāpat mēs uzsākam darbu pie ekonomiskās izaugsmes atjaunošanas plāna, kad koronavīrusa pandēmijas smagākā fāze būs pārvarēta.
Šis ir Eiropas vienotības jautājums: rīkojoties kopā, atbalstot vienam otru, ES var labāk pārvarēt šo satricinājumu.
Seko mums 
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
