Iesaki rakstu: 
Acīmredzot prezidents Egils Levits uzskata, ka pēdējā laikā viņa neveiklo frāžu un paziņojumu skaits nav pietiekams, lai pilnībā samulsinātu Latvijas cilvēkus, un tāpēc viņš turpina runāt arvien dīvainākas lietas.
Savā diezgan īsajā video uzrunā par vakcināciju, kuru pārraidīja lielākie mediji, prezidents Levits četras reizes runā par lietām, kas personīgi man šķita vismaz dīvainas.
Uzrunas sākumā, runājot par C19 vakcīnu piegādi Latvijā, viņš izmanto frāzi "vakcīnas porcija". Saskaņā ar tezaurs.lv vārdnīcu vārda „porcija” galvenā nozīme ir šāda - vienai ēdienreizei vienam cilvēkam (retāk cilvēku grupai) paredzēts (ēdiena, dzēriena) daudzums.
Jāatzīmē arī tas, ka lielākā daļa cilvēku vārdu "porcija" saista ar pārtiku. Pamatojoties uz to, rodas jautājums, vai prezidents Levits zina, ka vakcīnas pret koronavīrusu tiek ievadītas ar šļirci augšdelmā? Vai viņš zina, ka koronavīrusa vakcīnu neēd ar karoti?
Interesanti, ka LTV redakcija, apzinoties absurdu, lietojot vārdu "porcija" attiecībā pret vakcīnu, ziņojuma titros vārdu "porcija" aizstāja ar vārdu deva.
Tālāk prezidents Levits saka, ka vakcīna tiks nogādāta lidostā. Interesanti, ka pirmā vakcīnas piegāde, no kuras plašsaziņas līdzekļi veica īstu šovu, tika piegādāta pa autoceļu. Pirmo sūtījumu piegādāja Polijas transporta uzņēmums SL Express, izmantojot Mercedes mikroautobusu. Mikroautobusu divas Latvijas Iekšlietu ministrijas automašīnas pavadīja uz noliktavu, kur nu jau izbijusī ministre Ilze Viņķele personīgi paņēma kurjera piegādi.
Ja prezidents Levits zinātu, ka vakcīna pirmo reizi tiek piegādāta pa ceļu, vai viņš savā ziņojumā izmantotu vārdu „lidosta”? Visticamāk, prezidentam Levitam nebija ne jausmas, kā tika piegādāta pirmais vakcīnas sūtījums. Lai kā arī būtu, uz pirmās vakcīnas partijas piegādes apstākļu fona ir vismaz nepiemēroti runāt par piegādi tikai uz lidostu.
Kāds teiks, ka valsts prezidentam nevajadzētu zināt par tādiem sīkumiem kā zāļu piegādes transporta veids, un viņiem būs taisnība, kad runa būs par parastām zālēm. Runājot par glābšanu no pandēmijas, kuru noliktavā personīgi pieņem valsts veselības ministre, turklāt tiešajā ēterā, personīgi es domāju, ka pat prezidentam būtu jāzina svarīgākās šī notikuma detaļas.
Tālāk, runājot par jauno veselības ministru, prezidents Levits viņu nesauc vārdā. Runājot par Danielu Pavļutu vairākas reizes pēc kārtas, prezidents Levits viņu sauc vienkārši - ministrs. Ņemot vērā, ka prezidents Levits nezina, kā vakcīna tiek ievadīta cilvēka ķermenī, un nezina, kā vakcīna nonāca Latvijā, vai ir iespējams secināt, ka viņš nezina jaunā veselības ministra vārdu? Vai mēs varam secināt, ka viņš divas reizes nesauc Danielu Pavļutu vārdā vai vismaz uzvārdā vienkārši tāpēc, ka nezina (vai neatceras), ka sauc jauno veselības ministru?
Prezidents Levits uzrunu noslēdz, sakot, ka arī valdības locekļi ir jāvakcinē. Prezidents Levits uzsver nepieciešamību vakcinēt valdības locekļus, sakot, ka jāvakcinē valsts vadība, lai tā būtu atgriezusies valsts starptautiskajā apritē, kura tūlīt sāksies”.
Un šeit atkal prezidents Levits mani personīgi nopietni mulsināja. Saskaņā ar statistiku koronavīrusa inficēto un upuru skaits turpina pieaugt. Karantīnas pasākumi lielākajā daļā Eiropas valstu ir ieviesti līdz janvāra beigām, un šo valstu līderi jau atklāti runā par to, ka karantīnas vienā vai otrā pakāpē tiks pagarinātas vēl vismaz 8-10 nedēļas pēc pašreizējo karantīnu beigām. Piemēram, Anglijā karantīna būs spēkā līdz 31. martam.
Neskatoties uz pieaugošo inficēto skaitu un ilgtermiņa karantīnām visā pasaulē, prezidents Levits uzskata, ka Latvijas valdībai būs jāsāk atgriezt mūsu valsti starptautiskajā apritē - pēc viņa vārdiem, jau tūlīt. Visa Eiropa, visticamākais, turpinās strādāt no mājām vismaz līdz pavasarim, bet Latvijas valdība ceļos no valsts uz valsti, atgriežot mūsu dzimteni starptautiskajā apritē.
Pabeidzot rakstīt šo tekstu, es jutos mazliet jokaini. Ņemot vērā valsts tēva vārdu nepietiekamību šajā konkrētajā uzrunā, viņš man atgādināja Sašu Koenu, kas vienā no savām filmam spēlē Boratu. Skumji ir tas, ka Saša Koens noteikti saprot, ka Borats ir neadekvāts un absurds, taču prezidents Levits acīmredzami pilnībā neapzinās savu vārdu atbilstību.
Seko mums 
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
