Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Ja vēlaties mūs atbalstīt Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Valsts un pašvaldības darba pakāpeniska migrēšana uz digitālo un virtuālo vidi ir aktualizējusi arī tādu jautājumu kā tehnisko risinājumu ieviešana pilsoniskajās līdzdalības formās, kas ne tikai atvieglo piekļuvi valsts un pašvaldību pārvaldei, bet tiek saskatīta kā risinājums aktīvākai sabiedrības iesaistei valsts politikas veidošanā.

Vēlēšanas kā pilsoniskās līdzdalības veidu, kam ir būtiska nozīme demokrātiskas sabiedrības pastāvēšanā, arī skar tehnoloģiju attīstība un digitalizācijas izaicinājumi, tādēļ tiesībsargs šo Satversmes 101.pantā nostiprināto tiesību realizēšanai e-vidē ir pievērsis uzmanību un ir diskutējis, vai jaunie tehniskie risinājumi nodrošinātu šīs cilvēktiesības ievērošanu un vai ir saskatāmi riski  e-vēlēšanu ieviešanai valstī.

Globalizācija, kas ļauj Latvijas pilsoņiem brīvi ceļot un apmesties citās valstīs, ir aktualizējusi tādu aspektu - kā nezaudēt savu pilsoņu balsis, kuri nodarbinātības vai ģimenes apstākļu dēļ ir izceļojuši no valsts, bet vēlas saglabāt savu balsi Latvijas politiskajos procesos. Kā novitāte vēlēšanu procesā tiek aplūkotas e-vēlēšanas. Šo modeli šobrīd nav ieviesušas daudzas valstis, bet tas tiek minēts kā risinājums balsošanas nodrošināšanai prombūtnē esošiem vēlētājiem un balsošanas procesa vīzija nākotnē.

Publiskajās diskusijās tiek minēts, ka e-vēlēšanas varētu palielināt pilsonisko līdzdalību, tomēr šāds apgalvojums nav pierādīts un visticamāk netiks apstiprināts, jo, lai ieviestu e-vēlēšanas, jāsaprot, cik digitalizēta ir sabiedrība - cik cilvēkiem ir tehniskas ierīces ar kvalitatīvu bezmaksas interneta pieslēgumu, kas pieļauj ikvienam piedalīties e-vēlēšanās.

Valstij izšķiroties par e-vēlēšanu ieviešanu, ir jābūt arī atbildīgai, apzinoties, cik droša vai nedroša ir balsošanas sistēma.

Runājot par pasaules pieredzi, jāatzīmē, ka ir valstis, kas mēģināja ieviest e-vēlēšanas, un pieredze ir dažāda:

- Igaunijā e-vēlēšanas notiek kopš 2005.gada, tomēr šo sistēmu ir skarbi kritizējusi Mičiganas universitātes ekspertu grupa, kura ir informējusi Igauniju par daudzām tehniskām problēmām un “drošības caurumiem”;

- Norvēģija e-vēlēšanas mēģināja ieviest divas reizes - 2011.gadā  un 2013.gadā, bet pilotprojektu apturēja;

- Šveicē e-vēlēšanas mēģināja ieviest laika posmā no 2009. līdz 2018.gadam, bet drošības apsvērumu dēļ projekts tika apturēts;

- Austrālijā e-vēlēšanas provinces līmenī organizē kopš 2011.gada. Lai arī drošības eksperti ir apšaubījuši šī procesa drošību, e-vēlēšanas tiek turpinātas.

Interneta balsošana jeb e-vēlēšanas ir izskanējušas kā arguments vēlētāju aktivitātes palielināšanai, tomēr eksperti norāda, ka e-vēlēšanas rada tikai lielākas ērtības tiem jau sabiedrības aktīvajiem cilvēkiem, kas iet vēlēt, bet sabiedrības pilsoniskās līdzdalības palielināšana ir paliekoša problēma. E-vēlēšanu ieviešana atvieglotu balsošanu diasporai un īslaicīgā prombūtnē esošiem vēlētājiem, bet paliek neatrisināts drošības jautājums.

Drošības ziņā problēmas tiek saskatītas balsu nodošanas un balsu saskaitīšanas posmos:

- uzbrukt var lietotāja datoram, pirms balsojums nodots, un šeit kā lielākais apdraudējums tiek saskatīti valstiska mēroga uzbrucēji, kuru mērķis ir mainīt vēlēšanu procesu savas valsts interesēs,

- riski tiek saskatīti arī balsu skaitīšanas procesā, kad balsis atšifrē un tās tiek saskaitītas. Uzbrukums var būt no iekšpusē – personāls, kas piedalās sistēmas apkalpošanā (cilvēku uzpirkšana, kuri strādā firmā, kas nodarbojas ar sistēmas apkalpošanu), kā arī uzbrukumi var būt no ārpuses, izmantojot “caurumus” drošības sistēmās.

E-vēlēšanu pastāvēšanas iespēja nav izslēgta, un tieši tāpēc noteikti būtu atbalstāma pētniecība par rezultātu verificēšanu un drošības garantijām e-vēlēšanu procesā, tomēr šobrīd šī modeļa ieviešana Latvijā, apzinoties iespējamos riskus, no cilvēktiesību viedokļa nebūtu vēlama.

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

20

Nē seksuālai vardarbībai!

FotoIzskatās, ka ejam uz to, ka vīrietis ar sievieti varēs iepazīties un ielaisties tikai tad, ja neviens nav ar citu, ja tas notiek ar attiecīgiem noturības solījumiem un liecinieku (eparaksta) klātbūtnē. Paga, nevaru atcerēties, nebija šitāda štelle jau iepriekš izgudrota?
Lasīt visu...

21

Latvijas Pastu ved uz maksātnespēju

FotoLatvijas Pasta pašreizējā valde (Beate Krauze-Čebotare, Andris Puriņš, Jānis Kūliņš un Pēteris Lauriņš) mērķtiecīgi gremdē Latvijas Pastu.
Lasīt visu...

21

Donalds Tramps, Ādolfs Hitlers un dzīve uz muļķu kuģa

Foto2016. gadā, pēc referenduma par Lielbritānijas izstāšanos no Eiropas Savienības un Donalda Trampa uzvaras ASV prezidenta velēšanās jēdziens “post patiesība” tik bieži un enerģiski tika lietots un analizēts visā Rietumu pasaulē, ka “Oxford dictionary” to atzina par gada vārdu. 
Lasīt visu...

21

Cik nopietnas ir Latvijas spējas pretoties Krievijas agresijai?

FotoNesenais Nacionālo bruņoto spēku (NBS) paziņojums, ka “Latvijā drošības situācija ir tikpat stabila un līdzvērtīga tai, kāda ir citās NATO dalībvalstīs, kuras nerobežojas ar krieviju, piemēram, Spānijā, Francijā vai Itālijā”, tautu nevis nomierināja, bet gan lika vēl vairāk satraukties par to, kas īsti valstī tiek darīts aizsardzības spēju stiprināšanā. Tā vietā, lai mierinātu iedzīvotājus ar tukšpļāpību, Polija intensīvi bruņojas. Bet ko šajā jomā dara Latvija?
Lasīt visu...

6

Vai sabiedrība pieprasīja “cūkskandālu” un Gunāra Astras izsmiešanu?

FotoKļūdījos, domādama, ka Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomei (SEPLP) ir jelkādas iespējas teikt savu “biezo vārdu”, vērtējot sabiedrisko mediju darbību. Padomes mājaslapā varam vien iepazīties ar 14 punktiem, kas vispārīgi iezīmē padomes darba jomas. Taču pēdējie skandāli un cilvēku neizpratne par sabiedrisko mediju izpausmēm liek uzdot daudzus jautājumus.
Lasīt visu...

20

Pēc spermas nolaišanas uz krūtīm* progresīvā kultūras ministre ir atradusi jaunu kultūras aktualitāti – iesaistīšanos kultūrā balstītas klimata rīcības draugu grupā

FotoValdība 19. marta sēdē izskatīja Kultūras ministrijas (KM) sagatavoto informatīvo ziņojumu „Par Latvijas Republikas pievienošanos Apvienoto Nāciju Organizācijas (ANO) 1992. gada 9. maija Vispārējās konvencijas par klimata pārmaiņām** Kultūrā balstītas klimata rīcības draugu grupai” un atbalstīja šo iniciatīvu.
Lasīt visu...

21

Aivars Lembergs nekādus Kremļa naratīvus nav izplatījis, toties LSM darbojas Kremļa interesēs

FotoŠī gada 19. martā portāla lsm.lv publikācijā "Lembergs vaino Latvijas valdību "Krievijas provocēšanā"; viņa teikto lūdz vērtēt Saeimas komisijā” tās autors Ģirts Zvirbulis apgalvo:
Lasīt visu...

12

Uzmācīgie IRši

FotoPagājušas vien dažas dienas, kopš rakstīju par dažādiem “ķīmiskajiem elementiem”, kas pavada „Jauno vienotību”, un kā vecajā latviešu parunā: “Kā velnu piemin, velns klāt!”
Lasīt visu...

21

Tas ka, cilvēks par nopelnīto naudu var atļauties nogalināt sava prieka pēc, ir tikai apsveicami!

FotoPazīstu Jāzepu Šnepstu (attēlā) personīgi. Jā, viņš ir kaislīgs mednieks. Dara to dekādēm, dara to profesionāli, legāli un, pats galvenais, selektīvi (atšķirībā no 90% Latvijas mednieku) kuri šauj pa visu kas kustās.
Lasīt visu...