Dzīvnieka juridiskā statusa dekonstrukcija un Eiropas pieredze
Vilors Eihmanis23.11.2025.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Latvijas Republikas Civillikuma (CL) 841. pants, kas definē lietas kā priekšmetus, kas var būt par tiesiska darījuma objektu, savā būtībā joprojām ietver uzskatu, ka dzīvnieks ir manta (res), pakļaujot to mantiskajām tiesībām (īpašumam). Šī senā, no romiešu tiesībām mantotā juridiskā fikcija rada pretrunu ar Latvijas sabiedrības ētiskajām normām un mērķiem, kas noteikti Dzīvnieku aizsardzības likumā, kā arī ar Eiropas Savienības tiesību normām.
Šis raksts analizē nepieciešamību nekavējoties veikt grozījumus CL, sekojot citu attīstīto Eiropas valstu piemēram, lai oficiāli atzītu dzīvnieka statusu kā justspējīgu būtni (sentient being), tādējādi panākot lielāku juridisko atbilstību un efektivitāti cietsirdības novēršanā.
1. Juridiskā pretruna un tās sekas
1.1. Corpus Juris un Justspēja
Mūsdienu Latvijas tiesību sistēma funkcionē ar juridisku šķēlumu starp diviem normatīvajiem aktiem:
Civillikums (CL): dzīvnieks ir klasificēts kā īpašuma objekts (lieta), līdz ar ko strīdi par dzīvnieku (piemēram, šķiršanās gadījumā) tiek risināti ar mantas dalīšanas instrumentiem. Dzīvnieka patiesā vērtība, kas pārsniedz tikai tā tirgus cenu (emocionālā vērtība, unikālā vērtība), netiek pienācīgi ņemta vērā.
Dzīvnieku aizsardzības likums (DzAL): šis likums atzīst, ka dzīvnieks ir justspējīga būtne, kurai ir tiesības uz labturību, un aizliedz cietsirdību.
Šī pretruna (dzīvnieks ir justspējīgs, bet juridiski joprojām lieta) rada tiesiskās efektivitātes plaisu sodu piemērošanā un kompensāciju noteikšanā. Krimināllikuma (KL) normas, kas skar cietsirdīgu izturēšanos pret dzīvniekiem (piemēram, 230. pants), nereti tiek interpretētas vieglprātīgi, jo juridiskā pamata līmenī (CL) dzīvnieks joprojām nav aizsargāts kā autonoma, justspējīga vērtība, bet gan kā "bojāta manta".
2. Eiropas tiesību telpa un pieredze
Eiropas valstis jau labu laiku ir veikušas fundamentālas izmaiņas, lai novērstu šo tiesisko anahronismu. To pieredze demonstrē, ka šādi grozījumi ir ne tikai ētiski pamatoti, bet arī juridiski funkcionāli.
Austrija (1988): ieviesa normu "Nav lieta" (Tiere sind keine Sachen). Tas nozīmēja dzīvnieka atzīšanu par subjektu (bez cilvēka tiesībām), kas prasa specifisku aizsardzību.
Vācija (1990): ieviesa normu "Nav lieta" (Tiere sind keine Sachen). Tas pieprasa īpašu pieeju dzīvniekiem mantas tiesībās (piemēram, piedziņas ierobežojumus).
Šveice (2003): ieviesa normu "Nav lieta". Šveices likumi uzliek pienākumu aizsargāt dzīvnieku labturību pat īpašuma strīdos.
Francija (2015): Code civil oficiāli grozīja, atzīstot dzīvniekus par Dzīvām, justspējīgām būtnēm (êtres vivants doués de sensibilité).
Šie grozījumi nenozīmē, ka dzīvnieki iegūst cilvēka tiesības, bet gan to, ka tie iegūst īpašu – starp mantu un personu – juridisko statusu, kas nodrošina to labturību pat mantisko attiecību regulējumā.
3. Latvijas likumdošanas risinājums
Latvijas tiesu sistēmai, lai panāktu justspējas atzīšanu, nepieciešams veikt mērķtiecīgus grozījumus tieši Civillikumā.
3.1. Priekšlikums CL grozījumiem
Ieteicams pievienot atsevišķu normu CL sākumā (piemēram, jaunu 840. prim panta redakciju vai specifisku atrunu 841. pantā), kas skanētu šādi:
"Dzīvnieks nav lieta. Dzīvnieks ir justspējīga, dzīva būtne, un attiecībā uz tiem piemēro īpašus tiesību noteikumus."
Šāds grozījums automātiski mainītu to, kā CL attiecas uz dzīvniekiem, un kalpotu par juridisko pamatu, lai:
Plaši interpretētu KL un DzAL normas attiecībā uz cietsirdību.
Aizsargātu dzīvnieku labturību mantas dalīšanas strīdos (piemēram, šķiršanās gadījumos).
Novērstu dzīvnieku izmantošanu kā ķīlas vai parāda piedziņas objektu tādā pašā veidā kā nedzīvas lietas.
3.2. Kompensācijas jautājumi
Mainot statusu no res uz sentient, rodas jaunas iespējas cietušajiem dzīvnieku īpašniekiem. Pašreizējā prakse ierobežo kompensāciju tikai līdz tirgus vērtībai (piemēram, šķirnes suņa iegādes cena).
Pēc statusa maiņas, tiesa varētu iegūt pamatu lemt par:
Nemantiskā kaitējuma kompensāciju īpašniekam, jo dzīvnieka zaudējums tiek uzskatīts par zaudējumu, kas saistīts ar emocionālu saikni un ģimenes locekļa statusu, nevis vienkārši mantas bojāšanu.
Veterināro izdevumu atgūšanu, kas pārsniedz dzīvnieka tirgus vērtību, jo dzīvnieka dzīvība un labturība ir aizsargājama vērtība neatkarīgi no ekonomiskā aprēķina.
Atsauce uz manabalss.lv/i/3759 un sabiedrības iesaiste liecina par to, ka šī ir vitāli svarīga sabiedrības ētikas un tiesību saskaņa. Latvijai, tiecoties būt par modernu, uz Eiropas vērtībām balstītu valsti, ir pienākums atzīt, ka dzīvnieks nav vienkārša manta, bet gan justspējīga būtne.
Juridiski precīzs un drosmīgs grozījums Civillikumā ne tikai saskaņotu likumu ar Dzīvnieku aizsardzības likumu un sabiedrības morāli, bet arī nodrošinātu efektīvāku tiesisko aizsardzību pret cietsirdību. Šāda rīcība ir nepieciešama, lai veidotu patiesi cilvēcīgu un taisnīgu tiesisko vidi.
Seko mums 
Par būtisko finanšu pasaulē. Situāciju varētu raksturot kā diezgan dramatisku - procentu likmes ASV saglabājas ļoti augstas, tas žņaudz ekonomiku un daudzu cilvēku maciņus. Ne tikai ASV, jo dolāra sistēma ir globālās finanšu sistēmas mugurkauls.
Tālajos padomijas laikos, studējot vēsturnieku pirmajos kursos, neformālās kursabiedru sarunās spriedām par to, ir vai nav bijis PSRS-Vācijas pakta slepenais pielikums. Tie, kas klausījās Rietumu radiobalsis, nešaubījās par tāda eksistenci, tie, kuri klausījās, bet neieklausījās tur teiktajā, un tie, kas klausījās mazāk vai nemaz, apgalvoja, ka pakta pielikums esot sazvērestības teorijas piekritēju izdomājums. Tikai pamuļķīši ticot šīm naivajām pasaciņām.
Piedāvājums, tātad: Latvija sadalīta 17 vēlēšanu iecirkņos, katrā jāievēlē 5-7 deputāti. Balsojot par individuāliem kandidātiem un nevis partijām, ārpus Rīgas iedzīvotājiem šī metode ir daudz izdevīgāka, jo:
Informēju, ka esmu pievienojies Nacionālajai apvienībai (NA) un plānoju startēt 15. Saeimas vēlēšanās. Izvēle par labu NA bija vienkārša, jo esmu Latvijas patriots, iestājos par nacionālām un konservatīvām vērtībām, par ģimenēm ar bērniem, par stingru Latvijas piederību ES un NATO, par latvisku Latviju, par efektīvu valsts pārvaldi un rosīgu uzņēmējdarbību.
Iepriekšējās ziemas Eiropā valdīja saspringta atmosfēra - cilvēku apkures rēķini pieauga, uzņēmumi taupīja elektrību un samazināja apgaismojumu, mediji ziņoja par atlikušo gāzes daudzuma daļu. Aiz tā visa slēpās Latvijai tik ļoti zināmā, bet pārējai Eiropai iepriekš neapzinātā realitāte - Krievija izmantoja Eiropas enerģētisko atkarību kā politisku ieroci. Šī krīze nebija nejaušība, bet gan modinātāja zvans un mācība, ko Eiropa nedrīkst aizmirst.
Viena no Latvijas komercbankām gadu mijā izplatīja svētku vēlējumu, kas norādīja uz šī gada izaicinājumiem – proti, 2026. gadā būšot jāsaglabā “līdzsvars starp fiskālajām vajadzībām un ekonomikas spēju augt, nodrošinot finansējumu visam, kas nepieciešams”. Citiem vārdiem – jādzīvo atbilstoši iespējām.
Imants Freibergs bija cilvēks ar retām īpašībām, tādām, kas sevi neafišē skaļi, bet ir jūtamas ikvienam, kam laimējās viņu satikt.
Tā vēsture jau kāda - pēc WW2 dolārs kļuva par valūtu dievu, jo to balstīja zelts. ASV piederēja aptuveni 70% visa pasaules zelta. Dolārs kļuva ļoti populārs, to vajadzēja visiem, attiecīgi pamazām drukāja.
Lasu par skandālu, kas pirms dažām dienām izraisījās starp krievu politiskās emigrācijas pārstāvjiem – Vladimiru Kara-Murzu no vienas puses un Gariju Kasparovu no otras. Cēloņi – dažādas pieejas, kā cīnīties pret Putina diktatūru - militāri ar ieročiem rokās Ukrainas pusē vai legāli - cerot uz “vēlēšanām” un ‘labo krievu” miermīlīgiem protestiem. “Kam pieder Krima” ir šī konflikta atslēgas vārdi. Domāju, ka sava loma konfliktā ir arī emigrantu cīņai par Rietumu grantiem.
