Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Ja vēlaties mūs atbalstīt Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Par dzimstību šobrīd uztraucas faktiski visā pasaulē. Ne tikai Latvijā. Francijā dzimstība krītas jau kopš 19. gs. Tolaik viņi satraucās, ka vācieši traki vairojoties un būšot grūti pret viņiem noturēties. Mūsdienās traki nevairojas vairs ne tikai vācieši. Pat Bangladešā bērnu skaits uz sievieti ir samazinājies līdz 1.93, kas ir zem atražošanās līmeņa.

Dzimstības līmenis ir samazinājies gan bagātās, gan nabadzīgās valstīs. Gan tādās, kur pabalsti ir salīdzinoši lieli, gan tādās, kur to nav nemaz. Dzimstības līmenis ir samazinājies gan ticīgās valstīs, gan neticīgās. Arī musulmaņu valstīs tas samazinās. Tam ir dažādi skaidrojumi, taču neviens īsti nezina, kāpēc tas notiek.

Pagaidām salīdzinoši augsts dzimstības līmenis saglabājas tikai Āfrikas valstīs un Afganistānā, bet arī tur tas samazinās, un pat Afganistānā, tendencei saglabājoties, pēc 50 gadiem dzimstības līmenis būs tāds kā šobrīd Latvijā. 

Dzimstības veicināšanas pasākumi nav nostrādājuši nevienā valstī, kur tas mēģināts, vai arī nostrādājuši uz īsu brīdi, un tad dzimstība samazinājusies vēl straujāk. 

Visticamāk, ka tik zema dzimstība nav bijusi nekad cilvēces vēsturē. Grieķu vēsturnieks Polībijs (200-118 pirms Kristus) ir satraucies par dzimstību - ka tā noved pie helēnistiskās pasaules sabrukuma. Kasijs Dio raksta, ka imperators Augusts pārmetot romiešiem, ka tiem ir zema dzimstība un, lai to kompensētu, pilsonība jādod bijušajiem vergiem, taču vecās romiešu dzimtas tad izzudīšot. Par to laiku mums trūkst dzimstības statistikas, taču, visticamāk, dzimstība diez vai nokritās zemāk par 4-5 bērniem uz sievieti, tajos laikos vienkārši bija krietni augstāka (it sevišķi bērnu) mirstība. 

Visu cilvēces pastāvēšanas laiku cilvēku skaita pieaugums bija salīdzinoši lēns līdz pat 19. gs., kad, uzlabojoties medicīnai, strauji samazinājās tieši bērnu mirstība un visā pasaulē iedzīvotāju skaits ļoti strauji pieauga. Taču tad - vispirms Eiropā un pēc tam arī pārējā pasaulē - dzimstība sāka samazināties. Šobrīd tādas valstis kā Dienvidkoreja, Japāna un Ķīna jau apdzen Eiropas zemākos dzimstības rādītājus. Pat Indijā dzimstības līmenis ir nokrities zem atražošanās līmeņa, un šobrīd ir 2 bērni uz sievieti. 

Dzimstību, kā liekas, sevišķi neietekmē arī valstu reliģiozitāte. Katoliskajā Polijā dzimstības rādītāji ir zemāki nekā Latvijā vai Igaunijā. Dzimstība krītas arī musulmaņu valstīs. Bangladešā, kas ir musulmaņu valsts, turklāt nekādā veidā nav pieskaitāma pie bagātām valstīm, dzimstība ir nokritusies līdz 1.9 bērniem uz sievieti un turpina kristies. 

Kādas tam būs sekas? To neviens nezina. Visticamāk, būs problēmas ar pensiju sistēmām, kuras visā pasaulē darbojas līdzīgi kā Ponci shēmas, balstoties uz jaunu iemaksu veicēju piesaisti, šajā gadījumā uz jaundzimušajiem. Droši vien būs grūti uzturēt infrastruktūru, kura būvēta lielākam iedzīvotāju skaitam. Sabiedrība kļūs vecāka. Neviens arī nezina, vai dzimstības kritums apstāsies, kad apstāsies un no kā apstāsies. 

Eiropas valstis, kuras pirmās saskārās ar dzimstības kritumu, pirmās arī mēģinājušas to dažādi kompensēt. Pirmkārt jau ar dažādām atbalsta programmām, no kurām ilgtermiņā gan neviena nav nesusi augļus. Arī ar imigrācijas politiku, kura arī šobrīd ir piedzīvojusi krahu, un, pat abstrahējoties no tā, ka imigrācija ir izraisījusi sociālo spriedzi, arī imigrantiem dzimstība krītas, un šobrīd izskatās, ka ilgtermiņā nebūs valstu, no kurām šāda imigrācija nākotnē varētu bezgalīgi turpināties. 

Ko darīt? Neviens nezina pat to, kāpēc tas notiek. Vienīgā iespējamā korelācija šobrīd, kas vēl ir daudzmaz novērojama - varbūt dzimstības kritumu ietekmē urbanizācija. Varbūt, pārceļoties uz laukiem, tie rādītāji varētu uzlaboties. Taču varbūt tā ir tikai sakritība un arī tas nav iemesls. 

Protams, visi atbalsta pasākumi ir labi, un droši vien būtu nepareizi pret tiem nostāties. Taču būtu naivi uzskatīt, ka tie atrisinās problēmu, jo nekur pasaulē tas nav noticis. Visticamāk, dzimstības rādītāji turpinās samazināties, un, ja netiks izgudrots kaut kas pilnīgi jauns, lai tos uzlabotu, tad arī iedzīvotāju skaits samazināsies. 

Latvijas gadījumā grūtākie izaicinājumi, visticamāk, būs pensiju sistēma, infrastruktūra un imigrācija. Latvijas teritorijā ir dzīvojuši arī simt tūkstoši cilvēku un mazāk, bet tas nav novedis pie izmiršanas. Pie izmiršanas, asimilēšanās un konfliktiem mūsu gadījumā var novest tieši imigrācija.

Mums ir doti 64 000 kvadrātkilometru, kuros var dzīvot gan pusmiljons, gan divi miljoni, gan 20 miljoni. Jāgatavojas tam, ka mūsu būs mazāk, bet, ņemot vērā to, ka jau šobrīd mēs pat viens ar otru ne visai labi sadzīvojam, būtu forši, ja te neierastos tādi, kuri mums patīk vēl mazāk. Nekādus ilgtermiņa jautājumus viņi tāpat neatrisinās.

Ja mēs pielāgosimies dzīvot Latvijā mazākā skaitā, tad mēs te izdzīvosim arī vēl 2000 gadus un varbūt arī ilgāk. Galvenais, lai mums ir drošība uz austrumu robežas, aiz kuras, par laimi, demogrāfijas problēmas ir vēl lielākas par mūsējām. 

Protams, ja kāds izdomās kādu ģeniālu dzimstības celšanas metodi, tad pēc pārsimt gadiem visa Eiropa runās latviski un nākamajai Lianāi Langai satraukums vairs būs tikai par latviskumu Vācijā un Francijā, taču, visticamāk, tā nebūs. Nebūtu slikti, ja pēc pārsimt gadiem te, Latvijā, nebūtu jātaisa muzejs izzudušai pēdējajai baltu tautai, bet gan varētu svinēt dziesmu svētkus, ēst ro/asolu ar franču karbonādi, Jāņos klausīties Bermudu Divstūri, dzīvot salīdzinoši pārticīgi. Vienalga, vai miljons, divi miljoni, trīs miljoni vai pat tikai pārsimt tūkstoši latviešu. 

Kopš mūsu senči atnāca uz Latviju, daudz kas ir mainījies, daudzas tautas izčibējušas, asimilējušās, izmirušas. Bet mēs te kā dzīvojām, tā dzīvojam. Ir bijuši labāki laiki, ir bijuši sliktāki laiki. Nereti te uzrodas kādi uzmācīgi imigranti, bet tad viņiem pašiem sākas problēmas, un viņi kaut kur pazūd. Varbūt tieši tā ir latviešu nokia - mežā palasīt sēnītes un nebāzties, kur nevajag. Kas zina, kāda ir mūsu misija, varbūt mums vēl pēc 1000 gadiem jāuzvar Eirovīzijā vai hokeja čempionātā.

Pārpublicēts no dslatvija.lv

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Dabisko instinktu sekas. 1.daļa. LGBT fenomens

FotoDzīvnieku pasaulē dabiskā agresija, nepieciešamais ļaunums un cietsirdība ir instinktīva norma, kas ir nežēlīga, tomēr tā ir nepieciešama eksistences, attīstības un dabiskās atlases (konkurences) sastāvdaļa dabiskā līdzsvara un iekšējās hierarhijas nodrošināšanai.
Lasīt visu...

6

Es tikai mazliet atgādināšu par ēnu ekonomiku. Atkārtošana – zinību māte

FotoMums stāsta, ka esot kaut kādi 2.6 miljardi eiro, kurus varot izcelt no ēnu ekonomikas, un tad mēs kļūsim stāvus bagāti. Ar to plivina karogu gandrīz jebkurš politiķis jeb finanšu analfabēts (saiklis “jeb” apzīmē sinonīmus).
Lasīt visu...

21

Cik ilgi gan Latvijai, gan Igaunijai pietiks pacietības apmaksāt „Rail Baltica” zaudējumus?

FotoVēl pāris argumenti, pirms valdība un Saeima izdara izvēli starp tūlītēju pazemojumu un nesaprātīgām izmaksām tuvākā nākotnē.
Lasīt visu...

21

„Demos” paskaidrojuma vietā

FotoGatavojoties otrdien 10. decembrī paredzētajai Demos sesijai Mēs jeb es un mans mazizglītotais politiskais oponents, rīkotāju grupas dalībnieku vidū divi cilvēki atsevišķi un dažādos laikos man norādīja, ka Demos vajadzētu ar līkumu iet noteiktai tēmai. Vienā gadījumā arī to, ka viens konkrēts cilvēks nedrīkst uzstāties. Abos gadījumos bija prasība — ja lūgums netiks izpildīts, tad attiecīgais dalībnieks no konferences rīkotāju grupas izstāsies.
Lasīt visu...

21

Lai kā arī valdībai gribas atlikt lēmuma pieņemšanu, taču tas drīz būs jāpieņem

FotoKomentārs nra.lv rakstam "Siliņas valdība apspriedusi "Rail Baltica" būves izbeigšanu un nobijusies": lai kā arī valdībai gribas atlikt lēmuma pieņemšanu, taču tas drīz būs jāpieņem.
Lasīt visu...

12

Mēs, Lāce, Lībiņa, Augulis, Čakša un „Gribu palīdzēt bēgļiem”, taču neatņemsim nodokļu maksātāju naudu mums noderīgajai „Re:Baltica”

FotoSabiedrības integrācijas fonda Padome* atcēlusi Sabiedrības integrācijas fonda lēmumu, ar kuru "Baltijas pētnieciskās žurnālistikas centra Re:Baltica"projektam "Šķelšanās" tika noteiktas neattiecināmās izmaksas 35 757,05 EUR apmērā
Lasīt visu...

21

Vai budžets un nauda ir veselības mēraukla? Cik plaši veselību vērtēt ar kvantitatīviem rādītājiem?

FotoSaeimas deputāti, čakli diskutējot komisijās, tuvojas budžeta pieņemšanas sēdēm. Tauta un vienkāršie līdzjutēji iegādājas alu un popkornu, gatavojoties garām sēdēm un vētrainiem disputiem, kas budžetā, kā likums, nemaina neko, vai arī – izmaiņas tiek pieļautas procenta tūkstošdaļas līmenī.
Lasīt visu...

20

"Sabiedriskā” Latvijas televīzija ir komersants, un mūsu komandējumu izmaksas sabiedrībai nav jāzina, jo tas ir komercnoslēpums!

FotoVSIA “Latvijas Televīzija”, turpmāk tekstā - “LTV”, ir saņēmusi Jūsu 2024. gada 4. novembra vēstuli, kurā Jūs lūdzat atbildēt uz Jūsu jautājumiem saistībā ar LTV filmēšanas grupas atrašanos ASV. Atbildot uz Jūsu vēstuli, LTV sniedz atbildes uz Jūsu uzdotajiem jautājumiem:
Lasīt visu...

6

Pieprasām izglītības un zinātnes ministrei Andai Čakšai novērst ministrijas ierēdņu sabotāžu un izglītības sistēmas graušanu un nodrošināt valdības lēmumu izpildi!

FotoMinistru kabinetā ir apstiprināti noteikumi, kas paredz obligāta centralizēta fizikas, ķīmijas, bioloģijas un dabaszinātņu eksāmena ieviešanu 2025./26. mācību gadā vidējās izglītības pakāpē un pamatskolas absolventiem obligāts starpdisciplinārs eksāmens, kurā ietilpst arī dabaszinātnes, notiks 2024./25. mācību gadā.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Mēģināšu izlikties, ka es nemaz neierosināju atdot nabagiem pārtiku ar beigušos derīguma termiņu

Pēc tam, kad aģentūra LETA publicēja ziņu ar virsrakstu – “Progresīvo politiķe rosina maznodrošinātajiem...

Foto

Kas ir un kas nav seksuālā uzmākšanās: pieredzējuša eksperta padomi

Turpmāk par nevēlamu seksuāla rakstura darbību, kuras mērķis ir iebiedēt vai pazemot, varēs piemērot naudas sodu....

Foto

Demokrātija nav visatļautība, nav pieļaujama vēršanās pret "sabiedrisko" mediju un manu domubiedri Olgu!

Gadījums ar vēršanos pret LSM ir spilgts piemērs tam, kāpēc vairs neesmu tviterī....

Foto

Vēl viens trieciens Eiropas "zaļajam kursam"

Zviedrijas akumulatoru izstrādātājs un ražotājs Northvolt ir iesniedzis bankrota pieteikumu ASV. Uzņēmums cīnās ar pieaugošiem parādiem, turklāt tas nespēja nodrošināt glābšanas finansējumu,...

Foto

Visas Kariņa laikā radītās siles ir likvidējamas

Sociālistiskās sacensības karstumā neviens nepamanīja, ka padomju saimniecības (sovhoza) kantora pagalmā gulēja beigts lops. Tiesa, tas nedaudz bojāja labo...

Foto

Eiropa uzņem kursu uz komunismu. Vai Latvijai ir jāseko?

Eiropas un vietējie birokrāti izmisīgi meklē eksistences līdzekļus sev un saviem politiskajiem projektiem....

Foto

Nepamatots optimisms

Delfi: "Turklāt ir zināms, ka infrastruktūras uzturēšanai, līdz to sāks ekspluatēt jeb ar to varētu sākt pelnīt, būs nepieciešams finansējums no valsts budžeta."...

Foto

Kāpēc mums "Rail Baltica" vispār vajadzīgs? Racionāla pamatojuma tam vienkārši nav

Komentārs žurnālista Bena Latkovska rakstam "Vispirms skaidri jāpasaka: kāpēc mums "Rail Baltica" vispār vajadzīgs?". Jautājums...

Foto

Skolotāj, kur tu mājo?

Redzot Jēzu staigājam, Jānis Kristītājs sacīja: “Redzi, Dieva Jērs!” Abi Jāņa mācekļi dzirdēja viņu tā runājam un sekoja Jēzum. Bet Jēzus, redzot...

Foto

Lai jauki un silti visiem, kas nav liekuļi un divkoši

18.novembris. Atceros, cik ļoti pacilāti bijām tūlīt pēc Atmodas, kad svinējām ģimenes lokā 18.novembri. Nē, mums...

Foto

Nodoms un tā izcīnīšana

Kādas ir jūsu sajūtas 18. novembrī? Šķiet, ka tumšās novembra dienas tā vien aicina uz iegremdēšanos pārdomās un saiknes veidošanu ar lielākām...

Foto

Publiskā sektora izdevumi jāsamazina, nevis jātērē 20 000 par vietas izveidi pirmsskolā

Lai gan demogrāfijas rādītāji liecina, ka tuvākajos gados bērnudārzu audzēkņu skaits saruks, valdība apstiprinājusi...