Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Ja vēlaties mūs atbalstīt Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Par dzimstību šobrīd uztraucas faktiski visā pasaulē. Ne tikai Latvijā. Francijā dzimstība krītas jau kopš 19. gs. Tolaik viņi satraucās, ka vācieši traki vairojoties un būšot grūti pret viņiem noturēties. Mūsdienās traki nevairojas vairs ne tikai vācieši. Pat Bangladešā bērnu skaits uz sievieti ir samazinājies līdz 1.93, kas ir zem atražošanās līmeņa.

Dzimstības līmenis ir samazinājies gan bagātās, gan nabadzīgās valstīs. Gan tādās, kur pabalsti ir salīdzinoši lieli, gan tādās, kur to nav nemaz. Dzimstības līmenis ir samazinājies gan ticīgās valstīs, gan neticīgās. Arī musulmaņu valstīs tas samazinās. Tam ir dažādi skaidrojumi, taču neviens īsti nezina, kāpēc tas notiek.

Pagaidām salīdzinoši augsts dzimstības līmenis saglabājas tikai Āfrikas valstīs un Afganistānā, bet arī tur tas samazinās, un pat Afganistānā, tendencei saglabājoties, pēc 50 gadiem dzimstības līmenis būs tāds kā šobrīd Latvijā. 

Dzimstības veicināšanas pasākumi nav nostrādājuši nevienā valstī, kur tas mēģināts, vai arī nostrādājuši uz īsu brīdi, un tad dzimstība samazinājusies vēl straujāk. 

Visticamāk, ka tik zema dzimstība nav bijusi nekad cilvēces vēsturē. Grieķu vēsturnieks Polībijs (200-118 pirms Kristus) ir satraucies par dzimstību - ka tā noved pie helēnistiskās pasaules sabrukuma. Kasijs Dio raksta, ka imperators Augusts pārmetot romiešiem, ka tiem ir zema dzimstība un, lai to kompensētu, pilsonība jādod bijušajiem vergiem, taču vecās romiešu dzimtas tad izzudīšot. Par to laiku mums trūkst dzimstības statistikas, taču, visticamāk, dzimstība diez vai nokritās zemāk par 4-5 bērniem uz sievieti, tajos laikos vienkārši bija krietni augstāka (it sevišķi bērnu) mirstība. 

Visu cilvēces pastāvēšanas laiku cilvēku skaita pieaugums bija salīdzinoši lēns līdz pat 19. gs., kad, uzlabojoties medicīnai, strauji samazinājās tieši bērnu mirstība un visā pasaulē iedzīvotāju skaits ļoti strauji pieauga. Taču tad - vispirms Eiropā un pēc tam arī pārējā pasaulē - dzimstība sāka samazināties. Šobrīd tādas valstis kā Dienvidkoreja, Japāna un Ķīna jau apdzen Eiropas zemākos dzimstības rādītājus. Pat Indijā dzimstības līmenis ir nokrities zem atražošanās līmeņa, un šobrīd ir 2 bērni uz sievieti. 

Dzimstību, kā liekas, sevišķi neietekmē arī valstu reliģiozitāte. Katoliskajā Polijā dzimstības rādītāji ir zemāki nekā Latvijā vai Igaunijā. Dzimstība krītas arī musulmaņu valstīs. Bangladešā, kas ir musulmaņu valsts, turklāt nekādā veidā nav pieskaitāma pie bagātām valstīm, dzimstība ir nokritusies līdz 1.9 bērniem uz sievieti un turpina kristies. 

Kādas tam būs sekas? To neviens nezina. Visticamāk, būs problēmas ar pensiju sistēmām, kuras visā pasaulē darbojas līdzīgi kā Ponci shēmas, balstoties uz jaunu iemaksu veicēju piesaisti, šajā gadījumā uz jaundzimušajiem. Droši vien būs grūti uzturēt infrastruktūru, kura būvēta lielākam iedzīvotāju skaitam. Sabiedrība kļūs vecāka. Neviens arī nezina, vai dzimstības kritums apstāsies, kad apstāsies un no kā apstāsies. 

Eiropas valstis, kuras pirmās saskārās ar dzimstības kritumu, pirmās arī mēģinājušas to dažādi kompensēt. Pirmkārt jau ar dažādām atbalsta programmām, no kurām ilgtermiņā gan neviena nav nesusi augļus. Arī ar imigrācijas politiku, kura arī šobrīd ir piedzīvojusi krahu, un, pat abstrahējoties no tā, ka imigrācija ir izraisījusi sociālo spriedzi, arī imigrantiem dzimstība krītas, un šobrīd izskatās, ka ilgtermiņā nebūs valstu, no kurām šāda imigrācija nākotnē varētu bezgalīgi turpināties. 

Ko darīt? Neviens nezina pat to, kāpēc tas notiek. Vienīgā iespējamā korelācija šobrīd, kas vēl ir daudzmaz novērojama - varbūt dzimstības kritumu ietekmē urbanizācija. Varbūt, pārceļoties uz laukiem, tie rādītāji varētu uzlaboties. Taču varbūt tā ir tikai sakritība un arī tas nav iemesls. 

Protams, visi atbalsta pasākumi ir labi, un droši vien būtu nepareizi pret tiem nostāties. Taču būtu naivi uzskatīt, ka tie atrisinās problēmu, jo nekur pasaulē tas nav noticis. Visticamāk, dzimstības rādītāji turpinās samazināties, un, ja netiks izgudrots kaut kas pilnīgi jauns, lai tos uzlabotu, tad arī iedzīvotāju skaits samazināsies. 

Latvijas gadījumā grūtākie izaicinājumi, visticamāk, būs pensiju sistēma, infrastruktūra un imigrācija. Latvijas teritorijā ir dzīvojuši arī simt tūkstoši cilvēku un mazāk, bet tas nav novedis pie izmiršanas. Pie izmiršanas, asimilēšanās un konfliktiem mūsu gadījumā var novest tieši imigrācija.

Mums ir doti 64 000 kvadrātkilometru, kuros var dzīvot gan pusmiljons, gan divi miljoni, gan 20 miljoni. Jāgatavojas tam, ka mūsu būs mazāk, bet, ņemot vērā to, ka jau šobrīd mēs pat viens ar otru ne visai labi sadzīvojam, būtu forši, ja te neierastos tādi, kuri mums patīk vēl mazāk. Nekādus ilgtermiņa jautājumus viņi tāpat neatrisinās.

Ja mēs pielāgosimies dzīvot Latvijā mazākā skaitā, tad mēs te izdzīvosim arī vēl 2000 gadus un varbūt arī ilgāk. Galvenais, lai mums ir drošība uz austrumu robežas, aiz kuras, par laimi, demogrāfijas problēmas ir vēl lielākas par mūsējām. 

Protams, ja kāds izdomās kādu ģeniālu dzimstības celšanas metodi, tad pēc pārsimt gadiem visa Eiropa runās latviski un nākamajai Lianāi Langai satraukums vairs būs tikai par latviskumu Vācijā un Francijā, taču, visticamāk, tā nebūs. Nebūtu slikti, ja pēc pārsimt gadiem te, Latvijā, nebūtu jātaisa muzejs izzudušai pēdējajai baltu tautai, bet gan varētu svinēt dziesmu svētkus, ēst ro/asolu ar franču karbonādi, Jāņos klausīties Bermudu Divstūri, dzīvot salīdzinoši pārticīgi. Vienalga, vai miljons, divi miljoni, trīs miljoni vai pat tikai pārsimt tūkstoši latviešu. 

Kopš mūsu senči atnāca uz Latviju, daudz kas ir mainījies, daudzas tautas izčibējušas, asimilējušās, izmirušas. Bet mēs te kā dzīvojām, tā dzīvojam. Ir bijuši labāki laiki, ir bijuši sliktāki laiki. Nereti te uzrodas kādi uzmācīgi imigranti, bet tad viņiem pašiem sākas problēmas, un viņi kaut kur pazūd. Varbūt tieši tā ir latviešu nokia - mežā palasīt sēnītes un nebāzties, kur nevajag. Kas zina, kāda ir mūsu misija, varbūt mums vēl pēc 1000 gadiem jāuzvar Eirovīzijā vai hokeja čempionātā.

Pārpublicēts no dslatvija.lv

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

13

Pret Transporta enerģijas likumu

FotoPolitiskā partija Austošā Saule Latvijai jau iepriekš vērsa sabiedrības uzmanību uz Ekonomiskās ilgtspējas likumu, kā arī pastarpināti – uz Likumu par piesārņojumu, to patieso ietekmi uz Latvijas tautsaimniecību un iedzīvotājiem, nosūtot atklātu vēstuli Latvijas Valsts prezidentam ar lūgumu šos likumus neizsludināt, kad tie būs nonākuši prezidenta darba kārtībā. Papildus šiem diviem likumiem klāt pievienojas arī trešais likums – Transporta enerģijas likums, kas attieksies uz “transporta enerģiju, kas tiek izmantota autotransportlīdzekļos ceļu satiksmē, autoceļiem neparedzētajā mobilajā tehnikā – dzelzceļa transportlīdzekļos, lauksaimniecības un mežsaimniecības traktortehnikā, atpūtas kuģos, kad tie nekuģo jūrā”. Tātad tas ietekmēs pilnīgi visus transportlīdzekļu veidus, kas izmanto iekšdedzes dzinējus.
Lasīt visu...

21

Īsa Ukrainas mūsdienu oligarhāta vēsture

FotoŠobrīd daudz skan Ukrainas vārds skaļo korupcijas skandālu dēļ, taču pētījumi liecina, ka korupcijas ziņā Krievijā ar to daudz lielākas problēmas. Ticami, ja tā nebūtu, ne Putins būtu pie varas, ne arī būtu sācies karš.
Lasīt visu...

12

Lāčplēša garu palīdzēs uzturēt bruņumašīna uz postamenta Ādažos

FotoKā var neatcerēties reiz pausto, ka Latvija ir izteikta vienas ziņas sabiedrība? Lūk, Stambulas konvencijas dramatismu nomainījusi cita aktualitāte - armija esot teikusi, ka vajag nojaukt sliedes (1).
Lasīt visu...

21

Kā vienas “lielvalsts” politiķi ar misijas sajūtu “ietekmē pasaules notikumus” un iznīcina savu valsti

FotoŠoreiz stāsts pa punktiem par to, kā vienas “lielvalsts” politiķi ar misijas sajūtu “ietekmē pasaules notikumus” un iznīcina savu valsti.
Lasīt visu...

3

Sabiedrības militarizācija – tā tik ir lieta!

FotoKad slavenajam gruzīnu filozofam Merabam Mamardašvili, kurš vecumā iesaistījās politikā, jautāja: „Nu kā tad tā! Kas tad mums te tagad būs?”, viņš atbildēja: “Visu mūžu esmu nodarbojies ar filozofijas mākslu tikai tamdēļ, lai kļūtu par labāku pilsoni.” Tāpēc dziļi atvainojos visiem tiem, kuri nevar pārdzīvot faktu, ka mākslinieks atļaujas izteikt savu pilsoņa pozīciju.
Lasīt visu...

6

Un kas jums, „Progresīvie”, traucēja?

Foto„Progresīvie” izsakās, ka jaunā izmeklēšanas komisija par "Rīgas Siltuma sāgu" ir naudas izšķērdēšana (tie ir nieka 15 600 eiro uz sešiem mēnešiem pretstatā miljoniem izkūpinātā siltuma gaisā) un ka jautājumu var atrisināt ar esošām komisijām Saeimā.
Lasīt visu...

20

Kamēr pilnas sporta zāles ar puišiem, kas nekad nav uzvilkuši formu, neiesauksim meitenes

Foto“Austošā Saule Latvijai” programma paredz NBS personāla palielināšanu līdz 90 tūkstošiem, ietverot arī zemessargus un rezerves karavīrus. Tomēr iestājamies pret sieviešu obligātu iesaukšanu Valsts aizsardzības dienestā (VAD), jo:
Lasīt visu...

21

Nekad agrāk politikā sabiedriskais medijs nav piespēlējis tik izteikti vienai partijai

FotoJa Jaunajai vienotībai būs iespēja aizklumburēt līdz 15. Saeimas vēlēšanām premjera seglos, tad paredzu JV savus 17-20 Saeimas mandātus, jo:
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Nevis mentu zaņķis, bet traki suņi

Pašreizējā varas sistēma ir ienaidnieks latviešu tautai. Nav svarīgi, ka šis apgalvojums ir pretrunā ar likumā vai politiskajās teorijās rakstīto....

Foto

Kur korumpanti noslēpuši Murjāņu auditu?

Kad Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) sarunās ar Latvijas Olimpisko komiteju (LOK) un Latvijas Sporta federāciju padomi (LSFP) apņēmusies meklēt papildu...

Foto

Replika uz „Re:Baltica” meliem

Šorīt pēc plkst. 8.00 LR1 noklausījos Re:Baltica pētījuma secinājumus. Neatstāstīšu gari, ir jānoklausās, lai saprastu, kā var melot. Bet divas lietas aprakstīšu,...

Foto

Pārdomas par mūsdienu pasauli, ilūzijām un kolektīvo domāšanu

​Šīs ir dažas pārdomas par to, kā mainās sociālās mijiedarbības un viedokļu veidošanās mūsdienu digitālajā un pārlieku informētajā...

Foto

Dzīvnieka juridiskā statusa dekonstrukcija un Eiropas pieredze

​Latvijas Republikas Civillikuma (CL) 841. pants, kas definē lietas kā priekšmetus, kas var būt par tiesiska darījuma objektu, savā...

Foto

Arī Rainis, izmantojot nodokļu maksātāju naudu, ierīkotu mersedesa salonā saulainu bērnu stūrīti

Laiki mainās, cilvēki ne. Protams, ka viņi mirst vai paliek mūžībā, taču vietā nāk...

Foto

Laiks godīgai un pragmatiskai sarunai par migrāciju un ANO Bēgļu konvenciju. Mēs nobīsimies un jūs piekrāpsim arī par to

Eiropas migrācijas politika atkal – vai, drīzāk,...

Foto

Desmit punkti Latvijai

Apkopojot “Bez partijām” dibinātāju un atbalstītāju iesūtītos “10 punktus Latvijai”, varam jau runāt par kopīgiem galvenajiem virzieniem, kāda varētu izskatīties mūsu partijas programma,...

Foto

Stāmerienes Konvencija

Esmu šeit jau krietni sen. Kad atnācu, pirms manis bija tikai ziemeļbriežu mednieki un zvejnieki. Mednieki aizgāja līdzi briežiem, bet zvejnieki palika ap jūras...

Foto

Latvijas Republikas tiesiskā pēctecība: Valsts drošības komitejas mantojuma deinstitucionalizācijas izaicinājumi

Latvijas Republikas neatkarības atjaunošana (1990–1991) ir juridiski nostiprināta uz tiesiskās pēctecības (de iure kontinuitātes) principa, kas...

Foto

Par troļlu fermām. “Bez partijām”

Paskaidrošu konceptu, kas kurina vētras soctīklos par mūsu piedāvājumu. Ne jau tikai par šo piedāvājumu, tā tāda universāla metode, kā manipulē...

Foto

Mani 10 punkti, jeb par ko es iestājos

Šonedēļ kustība “Bez partijām” aicina dalīties ar saviem “desmit punktiem”, kas aprakstītu to, par ko jūs politiski iestājaties....

Foto

Cīņai pret vardarbību ir jābūt šauri formulētai

Ja vīrietis un sieviete ir divas dažādas lietu dabas, tad ir loģiski, ka tiktāl, cik runa ir par vienas...

Foto

Kāpēc ir jāizstājas no Stambulas konvencijas

Esmu pret Stambulas konvenciju un jebkuru citu konvenciju, kas atdod suverēna varu nevēlētām, ideoloģiskām ārvalstu institūcijām. Šī konvencija ir nevis...

Foto

Es par stulbo Latvijas nodokļu maksātāju naudu atlidoju biznesa klasē uz Brazīliju, lai teiktu šo nozīmīgo runu

Ekselences, godātie delegāti, vispirms vēlos pateikties Brazīlijas prezidentam un...

Foto

Ar diskrimināciju un represijām pret diskrimināciju un represijām

Par kādu žurnālistu neitralitāti šeit var runāt? Sen tādas mūsu valstī vairs nav. Par deputātu balsojumu rebaltikas žurnāliste aicina citus...

Foto

„Palladium” popularizē krievu valodu

Šodien koncertzāles Palladium mājaslapā es atradu paziņojumu par krievu mūziķa „голосанебесныхтел” uzstāšanos....

Foto

Pazudušā Rīgas staršinas lieta

Esmu Rīgas domes deputāts, taču savu priekšnieku – Rīgas mēru Viesturu Kleinbergu pēdējoreiz redzēju Rīgas domes sēdē 2025. gada 16. oktobrī. Kopš...

Foto

Mentu zaņķis un tā piesegtais suņu un kaķu slepkava Jēkabpilī

19.oktobrī bija mēnesis, kā mūsu Semītis tika nošauts savā teritorijā, kurā likās, ka ir drošībā. Piedod,...

Foto

Stambulas konvencijas denonsēšana var kļūt par lielāko notikumu Latvijas neatkarības stiprināšanā kopš iestāšanās NATO

Ja vien histērija ap Stambulas konvenciju nav Jaunās Vienotības un Progresīvo pilnībā...

Foto

Bez Stambulas konvencijas mēs visi mirsim mokošā nāvē: vēstule Edgaram Rinkēvičam

Pēc Latvijas Republikas Saeimas lēmuma otrajā un galīgajā lasījumā atbalstīt likumprojektu Par izstāšanos no Eiropas...

Foto

Mums, kas identificējamies kā dezinformācijas pētnieki, šobrīd pļaujas laiks!

Latvija ir izkļuvusi no Padomju Savienības, taču konservatīvie politiķi joprojām turas pie tās vērtībām. Viņus vada ilgas...

Foto

Patiesība, kuru mēģina aprakt

Cik ilgi klusēsim? Cik ilgi skatīsimies, kā tiek šauts, melots un piesegts? Šodien jautājums nav par to, kurš bija vainīgs. Jautājums ir...

Foto

Diskusija par vēlēšanu sistēmas reformu

Pat, ja konkrēts vēlēšanu sistēmas grozījumu priekšlikums paliek nerealizēts, diskusija par vēlēšanu kārtību ir viena no demokrātijas veselīgākajām sastāvdaļām. Caur sarunām...

Foto

Viss notiek pēc Rietumeiropas kreisās politikas receptes

Īrijā notiek protesti, kas jau pārauguši grautiņos, jo imigrants izvaroja desmitgadīgu meitenīti. Francijā alžīriešu izcelsmes sieviete tiek tiesāta par...

Foto

Kāpēc gan jūs negribat mierīgi ļaut mums, „progresīvajiem”, jums visu atņemt un sadalīt, kā mēs gribam?

Stāvot ar abām kājām politikā, objektīva esošās situācijas analīze top,...

Foto

Es pievienojos “Bez partijām”. Jo nevaru citādāk

Gandrīz neko savā dzīvē neesmu izdarījis pareizi ar pirmo reizi. Kļūdījos, kļūdas atzinu un mācījos. Manu valsti jau vairākus...

Foto

Latvija – narkotranzītvalsts

Vēl Kariņa laikā varneši, negūstot gaidītos “otkatus”, iznīcināja tranzītu, kas bija viens no Latvijas tautsaimniecības un tautas potenciālās labklājības stūrakmeņiem. Latvija no tranzītvalsts...

Foto

Ja mums ar īstajiem vilcieniem un lokomotīvēm Latvijā ne pārāk ir veicies, tad ar “partiju vilcieniem” vēl mazāk

Ja mums ar īstajiem vilcieniem un lokomotīvēm Latvijā...

Foto

Bez partijas

Pašreizējie vēlēšanu noteikumi padara neiespējamu dibināt un kustināt partiju, kas būtu ideoloģiska, stabila, demokrātiska, atklāta un reizē droša pret sabotāžu un varētu sacensties godīgā...

Foto

Vairs neesmu “Progresīvo” biedrs!

19.oktobrī es, kā arī vēl vairāki jaunieši no “Progresīvo” Jelgavas nodaļas iesniedzām partijas valdei iesniegumus par izstāšanos no partijas! Tas nebija mirkļa...

Foto

Tiesību dogmatika okupācijas ēnā: kritisks skats uz kolaboracionisma jēdziena kropļošanu

Zvērināta advokāta Armanda Liberta (attēlā) publiskā vēstule, publicēta vietnē Pietiek.com, lasāma šeit: https://pietiek.com/raksti/kas_tur_liels__dazi_notiesati_neatkaribas_cinitaji,_dazi_navessodi_safabricetas_kremla_kriminallietas!_ja_vara_mainisies,_es_ne_uz_to_vien_butu_gatavs!/, kurā autors kritiski vēršas pret...

Foto

Par suņiem un to saimniekiem

Parasti neiesaistos publiskās diskusijās par notikumiem Latvijā, bet šoreiz es nevaru paklusēt, jo suņu šaušanas lieta pārāk spēcīgi rezonē ar manis...

Foto

Es jums izstāstīšu vienīgo patiesību, tie tur pārējie ir dezinformatori

Konservatīvo politiķu uzburtā jezga ap Eiropas Padomes Konvenciju ir perfekts piemērs tam, kā strādā dezinformācijas kampaņas....

Foto

Latvija – iespēju zeme

Pie mums vari būt iekšlietu ministrs 10+ gadus, pat ja:...

Foto

Valsts iestādēm jāpierāda to funkcionēšanas nepieciešamība

Pasaules demokrātijās, arī Latvijā, katra valdība nāk klajā ar saviem uzstādījumiem, saviem saukļiem. Tas ir viens no veidiem, kā sabiedrība...

Foto

Es lecu šajā šķirstā

Mēs dzīvojam uz applūstošas salas. Klimata pārmaiņas nevis kā ziņās, bet pa īstam. Acu priekšā. Vairums turpina laiskas sauļošanās gaitas, bet ne...

Foto

Latvijas dilemma: vai mēs esam upuri vai līdzvainīgie?

Meklēt Latvijā jomu, ko nebūtu skārusi zādzība, ir kā meklēt politisku utopiju. Patiesība ir skarba: korupcija nav atsevišķi...

Foto

Vai šāds cilvēks vispār spēj būt par iedarbīgu, uzticamu un sabiedrības interesēm kalpojošu valsts sekretāru?

Latvijas Tieslietu ministrijas valsts sekretārs Mihails Papsujevičs ir persona, kura ilgi...

Foto

Puspatiesības un arī meli kļūst par aizvien ierastāku instrumentu politiķu sarunās ar sabiedrību. Tad nu es arī...

Puspatiesības un arī meli diemžēl kļūst par aizvien ierastāku...

Foto

Aicinājums valsts prezidentam neizsludināt “Ekonomiskās ilgtspējas likumu”

“Austošā Saule Latvijai” ir nosūtījusi valsts prezidentam Edgaram Rinkēviča kungam adresētu vēstuli, kurā aicina neizsludināt “Ekonomiskās ilgtspējas likumu”....