Dvīņumāsas Kazanovskas notiesātas par izvairīšanos no nodokļu nomaksas lielos apmēros
Rodijs Rododendrs21.11.2024.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
No anonimizētā sprieduma https://manas.tiesas.lv/eTiesasMvc/nolemumi/pdf/539375.pdf izriet, ka Viktorija un Karīna Kazanovskas ir sauktas pie kriminālatbildības par Krimināllikuma 218. panta otrajā daļā paredzēta noziedzīga nodarījuma izdarīšanu, proti, par izvairīšanos no nodokļu nomaksas lielos apmēros.
Viktorija un Karīna Kazanovskas šā gada 19.augustā noslēdza vienošanos ar Nodokļu un muitas prokuratūras prokuroru Ņikitu Sinkeviču, kuru apstiprināja tiesa ar spriedumu. Saskaņā ar vienošanos pie kriminālatbildības sauktajām personām ir noteikts sods – 230 sabiedriskā darba stundas, bez mantas konfiskācijas, atņemot tiesības ieņemt kapitālsabiedrības valdes locekļa amatu uz diviem gadiem, kā arī 210 sabiedriska darba stundas, bez mantas konfiskācijas, atņemot tiesības ieņemt kapitālsabiedrības valdes locekļa amatu uz diviem gadiem.
Abām solidāri, jeb katrai par labu cietušajai Latvijas Republikai, kuru pārstāv Valsts ieņēmumu dienests, uzlikts par pienākumu samaksāt tiesas noteikto kompensāciju par mantisko zaudējumu 23 054,82 euro (divdesmit trīs tūkstoši piecdesmit četri euro 82 centi) apmērā, abām kopā 46 109.64.
Savukārt joprojām tiek turpināta krimināllietas iztiesāšana pret Viktoriju Kazanovsku par kuru jau rakstīju iepriekš - https://m.pietiek.com/raksti/skaistumkopsanas_salona_riga_nails_ipasniece_viktorija_kazanovska_sezas_uz_apsudzeto_sola_par_krapsanu_liela_apmera/.
Protams, ka līdz tiesai nonāk tikai tās lietas, kurās mūsu tiesībsargājošām iestādēm sanāca iegūt un nostiprināt pierādījumus. Tomēr par izvairīšanās no nodokļu nomaksas tiešām lielos, ja ne grandiozos apmēros, liecina glaunais dzīves stils, kuru Viktorija Kazanovska nenogurst izrādīt savā Instagram kontā.
Neapšaubāmi, ka viņai bija, ko pamācīties no sava vīra Kaspara Kazanovska (Caunes), kurš sociālajos tīklos aktīvi izglīto valsts amatpersonas par tēmu, kā un kur pareizi pieņemt kukuļus un citus neatļautus labumus, kā pareizi parūpēties par vecumdienām, kā arī izklāsta, kā un kurās iestādēs ir sakārtojis lietas. Kaspars arī īpaši uzsver, ka Latvijā nauda jāzog, bet ārzemēs jātērē un jāinvestē.
Izskatās, ka Viktorija un Karina Kazanovskas darbojās pēc Kaspara Caunes ieteiktās shēmas, jo no Viktorijas Instagram konta var izdarīt secinājumus, ka viņa ir atvērusi skaistumkopšanas salonu Dubaijā https://www.instagram.com/s/aGlnaGxpZ2h0OjE4MDE1MDcwMTQ4MjU0ODQ5?story_media_id=3429402318687121666_49263169069&igsh=MTVsajhoZzFmOXQwOQ.
Savukārt Karīna izpleš spārnus Spānijā. Abas dvīņu māsas par soda izpildi, sabiedriskajiem darbiem, proti, 230 un 210 stundām nemaz nesatraucas, gan jau ir atrasts veids kā sakārtot lietas, jo Rīgā mēļo, ka ir meklētas līdzīga izskata sievietes, kuras varētu atstrādāt piespriestās sabiedriskā darba stundas.
Pats interesantākais ir fakts, ka vienā no krimināllietām, kurā Viktorija ir parakstījusi vienošanos ar prokuratūru, Valsts ieņēmumu dienests ir piekritis saņemt daudz mazāku summu, nekā Viktorija bija parādā valstij.
Tātad jūs, parastos mirstīgos, kuri atļausies izīrēt savu vienīgo dzīvoklīti, lai kaut kā savilktu galus, bet nesamaksās tos 10% valstij, Valsts ieņēmumu dienests paņems priekšā pēc pilnās programmas, toties būs īpaši saprotošs un žēlīgs pret šādām valsts apkrāpējām, lai tikai viņām paliktu naudiņa luksusa klases izklaidēm.
Vai varētu būt tā, ka Kasparam Caunem ir taisnība par to, ka korupcija ir mūsu nākotne?
Seko mums 
Mani sauc Evija Rača. Šobrīd man ir 36 gadi. Esmu, pirmkārt, jau mamma, sieva un Latvijas iedzīvotāja, kas cīnījusies ar vēzi. Izgājusi cauri vairāk nekā 40 ķīmijterapijām un kaulu smadzeņu transplantācijai. Un jau vairāk nekā piecus mēnešus es cīnos ne tikai par savu dzīvību, bet arī par taisnīgumu VISU PACIENTU VĀRDĀ!
Cenšos skatīties Latvijas valsts propagandas kanālus cik reti vien var, bet… 18. jūnija rīta ziņās manas valsts pārstāvis Izraēlā. Pretīgs, melīgs, pastulbs radījums.
Pretēji ekspertiem, kas pēc aizvadītajām vēlēšanām pauž skepsi par iespēju "integrēt krievus", es redzu, ka ir tieši tagad ir pavēries iespēju logs. Krieviskais piedāvājums pašlaik ir tik ļoti sadrumstalots, vēlētāji ir vīlušies savās iepriekšējās simpātijās. "Stabilitāte" ir smagi aplauzusies, kurinot neapvaldītu radikālismu. Krievu elektorāts ir izgājis separācijas procesu - sadalījies radikāļos, mērenajos un liberāļos.
Jau kādu laiku neliek mieru sajūta, ka jādibina jauna partija, lai nākamā gada vēlēšanās “pieteiktos”, bet aiznākamajās vēlēšanās pēc pieciem gadiem jau nostartētu “pa īstam”. Šo sajūtu gan bremzē šaubas, vai pareizāk nebūtu veidot kustību kādas esošas partijas rindās vai arī — paralēli daudzu partiju rindās, tur iesūtot ideju vēstnešus. Tas tomēr ir patiesāks demokrātiskās piekrišanas tests — ja spējat izturēt konkurenci esošas politiskas organizācijas ietvaros, jums ir potenciāls pārliecināt arī vēlētāju. Tajā pašā laikā nevar noliegt arī to, ka esmu īsts latvietis. Proti, cilvēks, kuram reizēm šķiet, ka neviens jau īsti nedomā tāpat kā es un ka nekas cits neatliks kā dibināt teju viena cilvēka partiju.
Vēsturiskais konteksts: Kurzemes un Zemgales hercogs Jēkabs Ketlers (1610–1682) bija viens no ievērojamākajiem Baltijas reģiona valdniekiem, kurš savas valdīšanas laikā ievērojami stiprināja hercogistes ekonomisko neatkarību, attīstot jūrniecību, rūpniecību un diplomātiju. Viens no būtiskākajiem ārpolitiskajiem epizodēm bija sadarbība ar Anglijas karali Čārlzu I un vēlāk netieši — ar Čārlzu II.
Latvijā ir viens pietiekoši zināms ekonomists, kurš (tviteris neļaus samelot) aicināja runāt par kaimiņvalstu iesaisti AirBaltic glābšanā. Es jau ne tikai skaidroju situāciju jau sen. Pa plauktiņiem. Kad man pārmet, ko tikai „kritizēju”, esmu konkrēti piedāvājis arī šo. Tas būtu loģiski - iesaistīt kaimiņvalstis. Vismaz gadu-divus atpakaļ. Zaudējumus nesošu biznesu loģiski būtu stiept uz pleciem trīs, ne vienai valstij. Viņi to var, protams, negribēt.
Latvijas Evaņģēliski luteriskās Baznīcas 30. sinode ir noslēgusies un atstājusi dvēselē daudzveidīgu prieku. Prieku par to, ka ir ievēlēts jauns Rīgas un Latvijas arhibīskaps, un prieku par to, ka balsojums bija tik līdzīgs. Mūsu baznīca spēja izvirzīt bīskapa amatam divus tik godājamus un Svētā Gara pilnus vīrus, ka pašai bija grūti starp viņiem izvēlēties.
