Dubultstandarti Latvijas varas retorikā: kad "attīstītās valstis" kalpo tikai algu celšanai
Vilors Eihmanis08.05.2025.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Latvijas politiskajā telpā bieži dzirdams arguments: “Attīstītajās valstīs ministri pelna vairāk – arī mums tas pienākas.” Šis salīdzinājums tiek piesaukts kā aksioma, kā bezierunu attaisnojums augstāka atalgojuma pieprasījumiem. Taču šī retorika ir selektīva, apzināti ignorējot tos elementus, kas patiesi padara šīs valstis attīstītas – atbildību, caurspīdību, sabiedrisko uzticību un rezultātus.
Ministru algas – bez rezultātu atbildības.
2024. gadā Latvijā tika apstiprināts būtisks atalgojuma kāpums valsts augstākajām amatpersonām, tostarp ministriem. Sabiedrība tajā brīdī piedzīvoja ekonomisko spiedienu, inflāciju un reālo ienākumu samazināšanos. Politiķi to pamatoja ar Ziemeļvalstu piemēriem, nereti noklusējot faktu, ka šajās valstīs pastāv stingri rezultātu vērtēšanas un pārskatatbildības mehānismi, kā arī augsta sabiedrības kontrole.
Piemēri, ko noklusē.
Somija, kuru tik bieži piesauc kā paraugu, ir arī valsts, kuras politiķi krīzes laikā atturas no algu celšanas. 2023. gadā Somijas valdība pieņēma lēmumu par atturību no algu pieauguma un vienlaikus samazināja dažus nodokļus, stimulējot sabiedrību un ekonomiku. Latvijā šādi piemēri neparādās ne debatēs, ne lēmumos.
Igaunijā savukārt valdības darba pārskati ir publiski pieejami. Ministrijas atskaitās sabiedrībai regulāri un strukturēti. Tikmēr Latvijā Valsts kontroles revīzijas bieži atklāj pārvaldības trūkumus, bet par tiem reti seko jebkāda atbildība.
Ne tikai algas, bet arī ētika.
Sabiedrība neiebilst pret taisnīgu atalgojumu. Taču jautājums ir par to, vai politiķi un ierēdņi sniedz sabiedrībai atbilstošu vērtību. Demokrātijā vara nav privilēģija – tā ir uzticēta atbildība. Ja tiek paceltas algas, tam ir jānāk komplektā ar konkrētiem rezultātiem, caurspīdīgumu un uzraudzības mehānismiem.
Priekšlikumi pārmaiņām.
Rezultātos balstīts atalgojums. Ministriju darba kvalitātei jābūt skaidri definētai un mērītai. Algas pieaugumam jābūt saistītam ar konkrētiem, izmērāmiem rezultātiem.
Caurspīdīga atskaitīšanās sabiedrībai. Katram ministram reizi ceturksnī jāpublisko paveiktais – līdzīgi kā tas notiek Igaunijā.
Ekonomiskajai realitātei atbilstoša algu politika. Valsts finanšu problēmu vai sabiedrības grūtību apstākļos atalgojuma kāpumam nav pamata. Solidaritātei ir jābūt reālai, ne tikai vārdos.
Stiprināt Valsts kontroles ietekmi. Konstatējot pārvaldības trūkumus, jābūt reālām sekām – gan personiskām, gan institucionālām.
Sabiedrības līdzdalība. Demokrātijas kvalitāti nosaka arī pilsoņu aktīva līdzdalība. Latvijas sabiedrībai ir jāpārstāj būt pasīvam vērotājam un jākļūst par līdzatbildīgu partneri pārvaldē.
Attīstīta valsts nav tā, kur politiķi daudz pelna. Tā ir valsts, kur politiķi kalpo tautai ar atbildību, kvalitāti un godīgumu. Ja Latvijā vēlamies līdzināties Somijai vai Norvēģijai, tad vispirms jāpielīdzina pārvaldības ētika, nevis tikai algas. Citādi atsaukšanās uz “attīstītajām valstīm” kļūst par tukšu frāzi – retorisku karogu, ko paceļ tikai tad, kad tas ir izdevīgi pašiem pie varas esošajiem.
Seko mums 
Ik gadu, tuvojoties 8. martam – Starptautiskajai sieviešu dienai –, sieviešu tiesību jautājumi par vienlīdzību un iespējām arvien gūst lielāku sabiedrības uzmanību. Arī šogad Latvijā jautājums ir gana aktuāls, proti, vai mēs kā demokrātiska sabiedrība patiesi apzināmies, ka dzimumu līdztiesība ir nevis "tikai sieviešu vai sieviešu tiesību jautājums", bet gan demokrātijas noturības jautājums?
Latvijas valsts spēks nav ministrijās, kabinetos vai likumu mapēs. Latvijas spēks ir cilvēkos, kuri katru dienu strādā, – mediķos, autobusu vadītājos, glābējos, skolotājos un daudzos citos. Tieši viņu darbs uztur valsti dzīvu. Tāpēc jebkurš lēmums, kas skar strādājošo cilvēku atalgojumu, ir jāpieņem ar visaugstāko atbildību.
Dailes teātris, Kultūras ministrija, teātra darbinieki un zināma skatītāju daļa pauž publisku neizpratni, kāpēc Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) paudis gatavību izvērtēt topošo izrādi par “rīkojumu Nr. 2”. Izrādās, ka viss ir pavisam vienkārši.
Es šeit nerunāšu par Trešā tempļa būvniecību, Izraēlas bēgļu izmitināšanu Ukrainā un citām lietām, kas balansē uz konspiroloģijas robežas.
Partija “Austošā Saule Latvijai” (ASL) ir nosūtījusi vēstuli Saeimas frakcijām un Rīcības grupai birokrātijas mazināšanai, aicinot likvidēt Sabiedrības integrācijas fondu (SIF) kā nelietderīgu un neatbilstošu valsts interesēm.
Parunāsim par atsākušos diskusiju par pensiju uzkrājumu izņemšanu - uzrunājošo zibakciju “atdod manu naudu”.
Pasaules vēsturē ir personības, kuru valdīšanas stils kļūst par simbolu noteiktam varas modelim. Viena no spilgtākajām šādām figūrām īpaši jau Krievijas vēsturē ir Katrīna II Lielā, kura ar politisku aprēķinu, varas konsolidāciju, spēcīgu retoriku un mērķtiecīgu publiskā tēla veidošanu kļuva par vienu no ietekmīgākajam imperatorēm.
