Iesaki rakstu: 
"Quod licet lovi, non licet Bovi". „Kas ir atļauts Jupiteram, nav atļauts vērsim,” teica senie romieši. Līdzīgi daudzām atziņām, kuras ir izturējušas gadu tūkstošu parbaudi, šis teiciens nav zaudējis savu aktualitāti arī mūsdienās. Tas lieliski ataino mūsdienu sabiedrībā valdošo morāli un dubultos standartus. Visapkārt mums ir daudz kliedzošu piemēru tam. Turklāt visās dzīvēs jomās. Šoreiz atkal pievērsīšos pēdējā laikā tik kutelīgai jomai kā ES līdzekļu apgūšana dažās no mūsu pašvaldībām. Kādi izcilnieki tad ir pēdējā laika šajā grūtajā un, kā ir pierādījies, pilsētu mēriem bīstamajā sfērā? Ar nospiedošu balsu uzvar Līvāni un Valmiera. Jautāsiet, kur šeit ir dubultie standarti? Kurš šeit ir Jupiters, un kurš ir tikai prasts kolchoza bullis?
Pamatvilcienos Līvānu un Valmieras gadījumi ir identiski. Atšķirības ir tikai detaļās. Kā kādā „De Facto” pārraidē tika apgalvots, tad Līvānos un Valmierā ir realizēti mērķorientēti projekti. Mūsu gadījumā nav svarīgi, vai īstais labuma guvējs šajos projektos bija pilsētas galva vai kāds aiz viņa stāvošs ļaužu pulciņš. Galvenais, kā tajā pašā pārraidē apgalvoja Eiropas prokurors Gatis Doniks, ir tas, ka ir nodarīts kaitējums Eiropas Savienības budžetam.
11. oktobrī portālā nra.lv parādījās zīmīga ziņa, kurā skaidrā latviešu valodā tika pateikts, ka Valmierai pašvaldības apturētā projekta pabeigšanai valsts aizdevumu nedos. Ziņu portālā norādīts: “Pašvaldība nevar saņemt aizdevumu Valsts kasē iepriekš Centrālās finanšu un līgumu aģentūras (CFLA) apturētam projektam, aģentūrai LETA skaidroja Finanšu ministrijas (FM) pārstāvji. FM norāda, ka projektiem, kurus CFLA ir apturējusi, netiek piešķirti valsts budžeta aizņēmumi.” Vārdu sakot, pigu jums, ne mūsu naudu. Ne kapeikas no nodokļu maksātāju naudas, lai kuļas no nepatikšanām paši.
Interesantākais ir tas, ka pēc kriminālprocesa uzsākšanas Valmieras pašvaldība ir publiski informējusi sabiedrību, ka projektu pabeigs par saviem līdzekļiem. Pašvaldībā pieņemts lēmums atteikties no ES Atveseļošanas un noturības mehānisma finansējuma nacionālas nozīmes industriālā parka attīstīšanai. Dome esot "atbildīgi izvērtējusi" iepriekšminētā kriminālprocesa radītos riskus un iespējamās sekas un nolēmusi otras nacionālas nozīmes industriālās teritorijas – Valmieras Industriālā parka 83,55 hektāru platībā – attīstību turpināt, meklējot citus risinājumus finanšu piesaistei.
Pārskatot Pašvaldību aizņēmumu un galvojumu kontroles un pārraudzības padomes (turpmāk PAGKPP) protokolus par 2023. gadu, varam redzēt, ka 14. jūnija padomes sēdē, protokols Nr. 7, padome ir piešķīrusi aizdevumu Līvānu novada pašvaldībai 430 769 eiro apmērā budžeta un finanšu vadībai. Visa gada garumā padome ir piešķīrusi aizdevumus gan prioritāriem mērķiem, gan ES finansētiem projektiem, Satiksmes ministrijas un VARAM saskaņotiem projektiem, pat dažu lauku skolu mikroautobusu iegādei. 2023. gadā aizdevums budžeta un finanšu vadībai ir piešķirts tikai Līvāniem un Balviem, pat finansiālo un, iespējams, kriminālo likstu nomāktajai Rēzeknei nav iedots ne pliks grasis.
Kur te ir dubultie standarti, jūs jautāsiet? Normāla prakse mūsu valstī! Pašvaldības šeptējas, aizņemas, ceļ un realizē dažādus projektus. Vārdu sakot gatavojas vēlēšanām. Šķetināsim to kamoliņu tālāk.
Ar Valmieru viss it kā būtu skaidrs. Notikums ne tik sens. Domi kratīja, un mēru Baiku sašņorēja nesen.
Līvānu gadījums ir komplicētāks un niansēm bagātāks. Pāris teikumi atmiņas atsvaidzināšanai. Gadu atpakaļ Eiropas prokuratūra veica procesuālas darbības mēra Vaivoda kabinetā un dzīvojamajā mājā. Iemesls bija it kā 1.8 miljonu eiro izkrāpšana no Eiropas Savienības budžeta. Ja nemaldos, tad pants arī ir identisks Valmieras gadījumam. 177. pants 3 daļa. Līvānu īpatnība ir tāda, izteikšu tikai minējumu, ka celtniecības azartā mērs Vaivods bija manāmi uzbudinājies un sācis celt otro, daudz lielāko angāru. Sācis celt tādā pašā manierē kā iepriekšējo. Mērķorientējis konkrētam komersantam, kā tagad moderni teikt. Mēram Vaivodam nieze bijusi tik liela, ka viņš noslēdzis līgumu ar celtnieku labu laiku vēl pirms tam, kā bija noslēgts līgums ar Eiropas Savienību par finansējuma piešķiršanu šim projektam. Steiga esot bijusi tik liela, ka darbus celtnieks uzsāka vēl pirms būvatļaujas saņemšanas.
Visas šīs darbības beidzās ar to, ka, nesagaidot kārtējās Saeimas vēlēšanas, celtnieks 2022. gada septembrī izsludināja tehnoloģisko pauzi un pazuda no objekta.
Atšķirība abos piemēros ir tāda, ka Valmieras domi valsts pasūtīja pie velna mātītes, bet Līvānu būvbedrei, kur vietējiem iedzīvotājiem pastāv pamatotas aizdomas, ka darbi tika pārtraukti tikai tādēļ, ka tika ierosināts kriminālprocess, kur celtniecība tika uzsākta vispārībā bez būvatļaujas, PAGKPP, acis nemirkšķinot, piešķīra kredītu, klusi to nomaskējot zem vārdiem - budžeta un finanšu vadība.
Šeit mēs arī nonākam pie mūsu mīklas minēšanas. Kurš tad te ir Bucefāls, un kurš ir kolchoza bullis vārdā Māris?
Paskaidrošu mazliet tuvāk, Līvānu pašvaldībai tika sniegts Valsts kases aizdevums nevis objekta pabeigšanai kopumā, kā Valmieras gadījumā, bet, lai segtu tikai paveiktos darbus, par ko pašvaldība ilgstoši nebija norēķinājusies ar būvuzņēmēju SIA “Jēkabpils PMK”.
Kādēļ tāda labvēlība pret Līvāniem un simpātija pret vienu konkrētu uzņēmumu. Droši vien arī Valmieras gadījumā kāds uzņēmējs jau bija nodeldējis domes sliekšņus, staigādams pie mēra un lūgdams samaksu par padarīto darbu.
Lai saprastu, kur tas suns aprakts, tad, neminot konkrētas personas, izstāstīšu kādu savu sapni. Ja arī kāds saskata kādu līdzību ar manis sapnī redzētajām personām, tad tā ir tikai un vienīgi viņa paša iedoma vai banāla sakritība.
Kādai pašvaldībai sākoties problēmām ar ES fondu līdzekļu apguvi kādā objektā, kāds uzņēmējs vārdā Āris Briljants ar savu nīdēšanu tā bija sagandējis pašvaldības mēram Vaidulim dzīvi, ka tas sāka bēgt no viņa kā velns no Aglonas dievmātes ikonas. Uzņēmējs, lai godīgi samaksātu nodokļus, izvilka no aizkrāsnes savu pēdējo „zanačku” un, skaitot pēdējās kapeikas, vērsās pēc palīdzības pie sava paziņas, tuvā un tālā apkārtnē pazīstamā lietu risinātāja jeb „rešalas” Bārdas Salmanoviča, kurš visiem saviem radiem un draugiem ir zināms kā ietekmīgs “Jenotu” grupējuma pārstāvis, paša Naudas ministra tuvākais padomnieks.. Šā kunga ciešās saites ar valdības partiju un Naudas ministriju ir sen zināms fakts.
“Jenotības” pārstāvis Bārda Salmanovičs ātri saprata, kam iečukstēt ausī mīļus vārdus, kam piezvanīt un pie kurām durvīm pazemīgi pieklauvēt, lai aizliktu kādu biezāku vārdu par Ivānu pašvaldību. Visas šīs darbības rezultējās kredīta piešķiršanā Īvānu domei. Arī pats mērs Vaidulis ne vienu vien reizi ir stāstījis savai uzticamajai kalpotājai Vārnai, cik ietekmīgs īstenībā ir angāra celtnieks Āris Briljants, cik draudzīgās attiecībās ar Naudas ministrijas galveno pārraugu Alvilu Šeredana kungu un citiem “Jenotu” grupējuma pārstāvjiem ir „rešalam” Bārdam Salmanovičam.
Lūk, tāds man parādījās sapnis vasaras naktī!
Soli pa solim esam nonākuši pie raksta sākumā uzdotā jautājuma. Kurš tad te ir Jupiters, un kurš tad ir uz kautuvi vedamais kolchoza bullis?
Līvāniem par angāru celtniecību ierosināta krimināllieta par nodarījumu grupā, mērs Vaivods procesa gaitā jau ir ieguvis tiesības uz aizstāvību. Pants, pēc kura ierosināta lieta, ir smags un paredz ilgus gadus aiz stabiem. Pilsētā runā, ka arī otrs Līvānu angārs ir saistīts ar šo krimināllietu, jo celtniecība jau vairāk nekā gadu ir pārtraukta. Celtnieks abos gadījumos ir bijis viens un tas pats. Zinoši cilvēki čukst, ka arī uzņēmējs, kuram būtu kritusi tā laime šajos angāros attīstīt savu uzņēmējdarbību, ir viens un tas pats.
Tā nu ir sanācis, ka Līvāniem ir piešķirts Valsts kases aizdevums, kaut arī ir ierosināta krimināllieta. Valmiera līdzīgā situācijā šo raundu ir zaudējusi un ir palikusi bešā.
Te arī atbilde. Kurš ir Jupiters un kurš vērsis. Diemžēl salīdzinājums nav par labu Valmierai un tās mēram Baikam.
Seko mums 
Kā tā var būt, ka mūsu valstī, kas savai aizsardzībai tērē 3% no IKP, Valsts policijas krāsās daiļotā braucamrīkā pa Tēvijas ārēm laiski vizinās 46 migranti, bet varbūt ienaidnieka speciālo uzdevumu kaujinieki? Kā tā var būt, ka mēs tērējam milzu naudu robežas aprīkošanā ar žogiem, sietiem un betona bluķiem, bet tā dēvētie migranti brīvi maršē tam visam pāri? Kā tā var būt, ka parlamentārā uzrauga, Saeimas atbildīgās komisijas priekšsēdētāja rīcībā vairāk nekā diennakti pēc notikušā nav pilnas informācijas par šī vājprāta iemesliem? Atkal izrādīsies, ka neviens ne par ko nav atbildīgs? Vainīgais būs kāds nošļucis pierobežas kaprālis? Te ir valsts vai kas?
Pirmdien tīmeklī Aizsardzības ministrijas parlamentārais sekretārs Atis Švinka (“Progresīvie”) publicēja savu tvītu: “Šodien paiet gads kopš dienas, kas satricināja pasauli, kad Hamas realizētais terorisms atņēma dzīvības tik daudziem nevainīgiem cilvēkiem Izraēlā un daudzi tika saņemti par ķīlniekiem. Terorisms ir noziegums, nevainīgu civiliedzīvotāju nogalināšana ir noziegums, ķīlnieku sagrābšana ir noziegums. Šodien pieminam 7. oktobra nevainīgos upurus!”
Fragments no Rišarda Legutko 2012. gadā iznākušās grāmatas Ierindas cilvēka triumfs (Triumf człowieka pospolitego), kas angļu un citos tulkojumos pazīstama ar nosaukumu Dēmons demokrātijā. Totalitārisma tendences brīvajās sabiedrībās.
No 2024. gada 30. jūlija līdz 5. augustam Lielbritānijā notika protesti un nemieri, kas vērsti pret imigrāciju. Šie notikumi masu medijos tika interpretēti pamatā kā “galēji labējo” protesti, kurus izprovocējušas “viltus ziņas” par 29. jūlijā Sautportā notikušo slaktiņu, kur imigrantu izcelsmes vīrietis nodūra trīs bērnus. Tāpat tika uzsvērts protestu destruktīvisms un vardarbība.
Kur palikuši strīdi, cik ilgam laikam palicis dažnedažādo resursu, ar ko māte Zeme mūs baro? Piemēram, tā pati nafta. Tie, kam virs 40, noteikti atceras, ka tā bija top tēma 90. gados un šī gadsimta sākumā. Patiesībā tā bija tēma un dažādu zinātnisko prognozētāju maize jau krietni senāk.
Finanšu nozares asociācija (FNA) neatbalsta valdības ieceri samazināt iemaksas pensiju 2.līmenī par 1%, jo ar šādu soli valdība risina šodienas problēmas uz nākotnes pensionāru jeb šodienas strādājošo rēķina.
Ar ko maza pozitīva inflācija, kuras dēļ visu naudas vienību (eiro, ASV dolārs u.c.) pirktspēja visās pasaules valstīs laika gaitā nemitīgi samazinās, ir labāka gan par nemainīgām cenām, gan arī par deflāciju jeb cenu kritumu? Ja cenu kāpums padara mūs nabadzīgākus, vai cenu kritums mūs padarītu bagātus? Vai patiesība, ka no inflācijas visvairāk cieš bagātie, jo inflācija taču samazina uzkrājumu vērtību un nabadzīgiem nav ko uzkrāt? Kāpēc inflācija Latvijā bija un arī paliks nedaudz lielāka nekā vidēji eirozonā, un kāpēc tas ir pat labi?
Pēteris Birkerts (1881–1956), pazīstamā arhitekta Gunara Birkerta tēvs, bija latviešu folklorists un literatūrzinātnieks, tautas parunu, sakāmvārdu, mīklu un anekdošu vācējs. Viņa apkopotā “Birkerta folkloras krātuve” (BFK) ir otra lielākā pēc Latviešu folkloras krātuves. Atšķirībā no citiem folkloristiem, P. Birkerts šim materiālam mēģināja pieiet ne tikai zinātniski, bet arī filozofiski, piedāvājot savu tautas gudrības filozofiskās struktūras versiju. Viņa mūža nogalē iznāca apjomīgs pētījums Latvju tautas estetika divos sējumos. Pirmajā sējumā viņš aplūko “cilvēka auguma, fiziskā ķermeņa un viņa kustību estetiku”, analizējot fizisko daiļumu un nedaiļumu “tautas prātojumos” jeb parunās.
Ir taču jābūt kādam noslēpumam vai būtiskai atšķirībai, kāpēc igauņi var izdarīt pie mums neiespējamo - samazināt savu politiķu ambīcijas, kā arī biznesmeņu alkatību un uzbūvēt "Rail Baltica" staciju gandrīz divas reizes lētāk, nekā sākotnēji plānots.
