Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Ja vēlaties mūs atbalstīt Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Pēc prokuratūras paziņojuma par apsūdzību Latvijas Universitātes rektoram Indriķim Muižniekam par iespējamu nelikumīgu pabalstu izmaksu augstskolā izglītības un zinātnes ministre Anita Muižniece (Konservatīvie) vērsās pie LU Padomes, Senāta un Satversmes sapulces ar lūgumu izvērtēt I. Muižnieka atbilstību amatam saistībā ar prokuratūras uzrādīto apsūdzību. Ministre uzsvēra nepieciešamību rīkoties operatīvi, lai mazinātu kaitējumu universitātei un visai Latvijas augstākās izglītības un zinātnes sistēmai. Šeit ministrei Anitai Muižniecei kārtējo reizi vēlamies atgādināt dubulto standartu esamību Izglītības un zinātnes ministrijā (IZM).

Murjāņu sporta ģimnāzijā, kas ir Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) tiešā pārraudzībā, ir uzsākts tiesas process nr. 16870000920 pret diviem tās darbiniekiem – Murjāņu sporta ģimnāzijas teritoriālās struktūrvienības Jūrmala vadītāju Aigaru Aglenieku un viņa dēlu, Murjāņu sporta ģimnāzijas teritoriālās struktūrvienības Jūrmala pedagogu Raivo Aglenieku, kuriem inkriminē šādus apsūdzības punktus: KL 179.p.1.d.KL 179.p.1.d.KL 179.p.1.d.KL 179.p.1.d.KL 179.p.1.d.KL 179.p.1.d.KL 179.p.1.d.KL 179.p.1.d.KL 179.p.1.d.KL 180.p.1.d.KL 180.p.1.d.KL 180.p.1.d.KL 180.p.1.d.KL 327.p.1.d.KL 327.p.1.d.KL 327.p.1.d.KL 327.p.1.d.KL 327.p.1.d.KL 327.p.1.d.KL 327.p.1.d.KL 327.p.1.d.KL 327.p.1.d.KL 327.p.1.d.KL 327.p.1.d.KL 180.p.1.d., pilna informācija: http://tis.ta.gov.lv/court.jm.gov.lv/stat/html/2802120220706.html

Uzzinot informāciju par Ivetas Aglenieces - Aigara Aglenieka sievas un Raivo Aglenieces mātes - darba gaitu uzsākšanu IZM Sporta departamentā vecākās ekspertes amatā, jau Ivetas Aglenieces pārbaudes laikā tika nosūtīta vēstule IZM, minot, ka Rīgas domes Iekšējo pārbaužu un korupcijas novēršanas nodaļa ir norādījusi IZM par Ivetas Aglenieces augstajiem korupcijas riskiem. Kārtējo reizi uzskatām, ka nav ētiski šādai personām atrasties IZM struktūrā.

Vadoties pēc IZM atbildes un nevainīguma prezumpcijas, kārtējo reizi uzskatām, ka nav ētiski ministrei Anitai Muižniecei izvērtēt un norādīt uz Indriķa Muižnieka atbilstību  Latvijas Universitātes rektora amatam, pieļaujot faktu, ka vienas tiesātas personas turpina nesodīti strādāt IZM struktūrā, bet citām apsūdzētām personām tas ir liegts, - šis fakts kārtējo reizi norāda uz IZM dubultajiem standartiem, kurus pieļauj Anita Muižniece  (zemāk IZM atbilde).

Rīgā, Nr. 4-17.1e/22/64

Izglītības un zinātnes ministrijā (turpmāk – ministrija) 2022. gada 24. februārī saņemts no Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja pārsūtītais (…) iesniegums par ministrijas amatpersonu iespējamiem ētikas un labas pārvaldības principu pārkāpumiem saistībā ar Ivetas Aglenieces iecelšanu ministrijas Sporta departamenta vecākā eksperta – valsts civildienesta ierēdņa amatā (turpmāk – iesniegums).

Izvērtējot iesniegumā minēto, secināms, ka ministrija jau 2022. gada 28. februārī ir sniegusi Jums atbildi (reģ. Nr. 4-17.1e/22/49) par Ivetas Aglenieces statusu ministrijā, atbildot uz Jūsu 2022. gada 10. februāra elektroniski iesniegto iesniegumu. Vienlaikus ministrija vērš uzmanību, ka saskaņā ar Darba likuma 7. panta pirmo daļu, ikvienam ir vienlīdzīgas tiesības uz darbu. Saskaņā ar Latvijas Republikas Satversmes 106. pantu ikvienam ir tiesības brīvi izvēlēties nodarbošanos un darbavietu atbilstoši savām spējām un kvalifikācijai. Satversmes 106. panta mērķis ir panākt, lai privātpersonām tiktu nodrošināta vienlīdzīga piekļuve darba tirgum, bez diskriminācijas un atšķirīgas attieksmes.

No vienlīdzības principa izriet, ka ikvienai personai ir tiesības uz vienlīdzīgu piekļuvi amatiem valsts dienestā atbilstoši viņa piemērotībai, spējām un sniegumam. Atbilstoši Latvijas Republikas Satversmes 101. pantam ikvienam Latvijas pilsonim ir tiesības likumā paredzētajā veidā piedalīties valsts un pašvaldību darbībā, kā arī pildīt valsts dienestu.

Attiecībā uz iesniegumā minēto par Ivetas Aglenieces augsto korupcijas risku ministrija vērš uzmanību, ka saskaņā ar Latvijas Republikas Satversmes 92. panta otrajā teikumā noteikto ikviens uzskatāms par nevainīgu, iekams viņa vaina nav atzīta saskaņā ar likumu. Atbilstoši Latvijas Republikas Satversmes 92. pantā nostiprinātajai nevainīguma prezumpcijai jāpierāda ir personas vaina pārkāpuma izdarīšanā, nevis nevainīgums. Proti, nevainīgums tiek prezumēts, ja nav pierādījumu par pretējo (sk. Latvijas Republikas Augstākās tiesas Senāta Administratīvo lietu departamenta 2009. gada 3. marta sprieduma lietā Nr. P129058107 SKA-48/2009 9. punktu).

Satversmes tiesa ir atzinusi, ka nevainīguma prezumpcija pasargā personu, attiecībā uz kuru izteikts kāds pieņēmums vai apgalvojums par tās iespējami izdarītu noziedzīgu nodarījumu, no atzīšanas par vainīgu, pirms tas nav pierādīts likumā noteiktajā kārtībā (sk. Satversmes tiesas 2006. gada 23. februāra sprieduma lietā Nr. 2005-22-01 4. punktu). Tāpat Satversmes tiesa norādījusi, ka nevainīguma prezumpcija liedz pret personu izturēties tā, it kā būtu pierādīts, ka tā izdarījusi noziedzīgu nodarījumu (sk. Satversmes tiesas 2006. gada 23. februāra sprieduma lietā Nr. 2005-22-01 5.1. apakšpunktu).

Valsts sekretāre  Līga Lejiņa

Pilna informācija par patvaļu sporta skolā Rīdzene:

https://www.youtube.com/watch?v=gQTDP-CWQQ0

https://www.youtube.com/watch?v=N8Z4RZeNLgA&list=PLj_kCBOe6TxgBJ56aig1LGrjVNqKehK80&index=57

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Nenopietnā rotaļa

FotoVasaras saulgrieži ir laiks, kad pati daba uz brīdi sastingst, lai ceļu pretī gaismai mainītu uz ceļu pretim tumsai. Attieksme pret gaismu un tumsu ir būtiska katra cilvēka dzīves sastāvdaļa, tā ietekmē ne tikai viņa ikdienas ritmu, bet arī uzskatus. To, ka pašā dabā labās gaismas kļūst mazāk, bet sliktās tumsas vairāk, nav iespējams uztvert nopietni. Nenopietnība kļūst par būtisku Līgo svētku sastāvdaļu, tā tiek ne tikai atļauta, bet pat pieprasīta.
Lasīt visu...

21

Atkal "Bolt" taksists: kā policija reaģēs uz kārtējo naida noziegumu?

FotoVakar “Krustpunktā” bija diskusija, vai patiešām tiesībsargājošās iestādēs realitāte ir nulles tolerance pret jebkādām kara, agresijas vai nacionālā naida kurināšanas izpausmēm. Liels paldies zvērinātam advokātam Laurim Liepam par principiālas pozīcijas paušanu. Jācer, ka Iekšlietu ministrijas un Valsts policijas izstrādātais algoritms darbosies arī praksē. Taču šobrīd izskatās, ka viss tik gludi gluži neiet.
Lasīt visu...