Iesaki rakstu: 
Iepazīstoties ar izglītības un zinātnes ministres Anitas Muižnieces Twitter ierakstu „Pamatojoties uz tiesībsargājošo iestāžu apsūdzībām un uzsāktiem kriminālprocesiem pret Ventspils pilsētas domes deputātu Aivaru Lembergu, esmu nosūtījusi aicinājumu Latvijas Universitātei nekavējoši anulēt viņam 1998. gadā piešķirto Latvijas Universitātes goda biedra statusu”, vēlētos uzdot jautājumu Muižnieces kundzei, kāpēc tiek pieļauti dubultie standarti.
Murjāņu sporta ģimnāzijā, kas ir Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) tiešā pārraudzībā, ir uzsākts tiesas process nr. 16870000920 pret diviem tās darbiniekiem: Murjāņu sporta ģimnāzijas teritoriālās struktūrvienības Jūrmala vadītāju Aigaru Aglenieku un viņa dēlu, Murjāņu sporta ģimnāzijas teritoriālās struktūrvienības Jūrmala pedagogu Raivo Aglenieku, kuriem inkriminē šādus apsūdzības punktus: KL 179.p.1.d.KL 179.p.1.d.KL 179.p.1.d.KL 179.p.1.d.KL 179.p.1.d.KL 179.p.1.d.KL 179.p.1.d.KL 179.p.1.d.KL 179.p.1.d.KL 180.p.1.d.KL 180.p.1.d.KL 180.p.1.d.KL 180.p.1.d.KL 327.p.1.d.KL 327.p.1.d.KL 327.p.1.d.KL 327.p.1.d.KL 327.p.1.d.KL 327.p.1.d.KL 327.p.1.d.KL 327.p.1.d.KL 327.p.1.d.KL 327.p.1.d.KL 327.p.1.d.KL 180.p.1.d., pilna informācija: http://tis.ta.gov.lv/court.jm.gov.lv/stat/html/2802120220408.html.
Uzzinot informāciju par Ivetas Aglenieces - Aigara Aglenieka sievas un Raivo Aglenieces mātes - darba gaitu uzsākšanu IZM sporta departamentā vecākās ekspertes amatā, tika nosūtīta vēstule IZM, norādot faktu, ka Rīgas domes Iekšējo pārbaužu un korupcijas novēršanas nodaļa ir norādījusi IZM par Ivetas Aglenieces augstajiem korupcijas riskiem. Uzskatām nav ētiski šādai personām atrasties IZM struktūrā. Vadoties pēc IZM atbildes un nevainīguma prezumpcijas, uzskatām, ka Aivara Lemberga Latvijas Universitātes goda biedra statusa anulēšana norāda uz dubultajiem standartiem IZM. (zemāk IZM atbilde):
Rīgā, Nr. 4-17.1e/22/64
Izglītības un zinātnes ministrijā (turpmāk – ministrija) 2022. gada 24. februārī saņemts no Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja pārsūtītais (…) iesniegums par ministrijas amatpersonu iespējamiem ētikas un labas pārvaldības principu pārkāpumiem saistībā ar Ivetas Aglenieces iecelšanu ministrijas Sporta departamenta vecākā eksperta – valsts civildienesta ierēdņa amatā (turpmāk – iesniegums).
Izvērtējot iesniegumā minēto, secināms, ka ministrija jau 2022. gada 28. februārī ir sniegusi Jums atbildi (reģ. Nr. 4-17.1e/22/49) par Ivetas Aglenieces statusu ministrijā, atbildot uz Jūsu 2022. gada 10. februāra elektroniski iesniegto iesniegumu. Vienlaikus ministrija vērš uzmanību, ka saskaņā ar Darba likuma 7. panta pirmo daļu, ikvienam ir vienlīdzīgas tiesības uz darbu. Saskaņā ar Latvijas Republikas Satversmes 106. pantu ikvienam ir tiesības brīvi izvēlēties nodarbošanos un darbavietu atbilstoši savām spējām un kvalifikācijai. Satversmes 106. panta mērķis ir panākt, lai privātpersonām tiktu nodrošināta vienlīdzīga piekļuve darba tirgum, bez diskriminācijas un atšķirīgas attieksmes.
No vienlīdzības principa izriet, ka ikvienai personai ir tiesības uz vienlīdzīgu piekļuvi amatiem valsts dienestā atbilstoši viņa piemērotībai, spējām un sniegumam. Atbilstoši Latvijas Republikas Satversmes 101. pantam ikvienam Latvijas pilsonim ir tiesības likumā paredzētajā veidā piedalīties valsts un pašvaldību darbībā, kā arī pildīt valsts dienestu.
Attiecībā uz iesniegumā minēto par Ivetas Aglenieces augsto korupcijas risku ministrija vērš uzmanību, ka saskaņā ar Latvijas Republikas Satversmes 92. panta otrajā teikumā noteikto ikviens uzskatāms par nevainīgu, iekams viņa vaina nav atzīta saskaņā ar likumu. Atbilstoši Latvijas Republikas Satversmes 92. pantā nostiprinātajai nevainīguma prezumpcijai jāpierāda ir personas vaina pārkāpuma izdarīšanā, nevis nevainīgums. Proti, nevainīgums tiek prezumēts, ja nav pierādījumu par pretējo (sk. Latvijas Republikas Augstākās tiesas Senāta Administratīvo lietu departamenta 2009. gada 3. marta sprieduma lietā Nr. P129058107 SKA-48/2009 9. punktu).
Satversmes tiesa ir atzinusi, ka nevainīguma prezumpcija pasargā personu, attiecībā uz kuru izteikts kāds pieņēmums vai apgalvojums par tās iespējami izdarītu noziedzīgu nodarījumu, no atzīšanas par vainīgu, pirms tas nav pierādīts likumā noteiktajā kārtībā (sk. Satversmes tiesas 2006. gada 23. februāra sprieduma lietā Nr. 2005-22-01 4. punktu). Tāpat Satversmes tiesa norādījusi, ka nevainīguma prezumpcija liedz pret personu izturēties tā, it kā būtu pierādīts, ka tā izdarījusi noziedzīgu nodarījumu (sk. Satversmes tiesas 2006. gada 23. februāra sprieduma lietā Nr. 2005-22-01 5.1. apakšpunktu).
Valsts sekretāre Līga Lejiņa
Seko mums 
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
