Drošības policija uz pratināšanu izsaukusi arī bijušo PIETIEK žurnālisti Margēviču
PIETIEK27.04.2015.
Komentāri (22)
Iesaki rakstu: 
Normunda Mežvieta vadītā Drošības policija šodien uz pratināšanu pagaidām neskaidrā statusā bija izsaukusi arī bijušo Pietiek žurnālisti Agnesi Margēviču, taču pašlaik pratināšana pārcelta uz trešdienu. Pietiek avoti Drošības policijā informē, ka tas saistīts ar Drošības policijai doto uzdevumu "Dreimanes lietā" - par katru cenu iespējami ātri vismaz kādu no pēdējo mēnešu informācijas noplūdēm sasaistīt ar Valsts kancelejas darbiniekiem.
Kā jau ziņots, sākoties skandālam ap valsts noslēpuma pielaides atņemšanu Valsts kancelejas direktorei Elitai Dreimanei, Ministru prezidente Laimdota Straujuma (Vienotība) telekanāla LNT raidījumā 900 sekundes 15. aprīlī paziņoja, ka "Valsts kancelejas darbinieki vairākkārt nopludinājuši klasificētu informāciju".
Taču izrādījās, ka šis paziņojums ir tikai blefs - no divām reizēm, kad pati Valsts kanceleja valsts drošības iestādes aicinājusi veikt izmeklēšanu par iespējamo ierobežotas pieejamības informācijas noplūdi, nevienā nav ticis konstatēts, ka informāciju būtu nopludinājuši Valsts kancelejas darbinieki.
Turklāt abos gadījumos Drošības policija bija izrādījusies pilnīgi nevarīga "noplūdinātāju" noskaidrošanā - saistībā airBaltic dokumentu noplūdi nācās paziņot, ka "no Valsts kancelejas nav notikusi informācijas noplūde un nav fiksēti pārkāpumi", bet saistībā ar Latvijas gāzes datu noplūdi Drošības policija šā gada 16. martā paklusām paziņoja, ka kriminālprocess ir izbeigts.
Taču tagad, kā liecina Pietiek rīcībā esošā informācija, Drošības policijas vadībai dots stingrs un skaidrs politiskais pasūtījums - atrast, kurš Valsts kancelejas darbinieks un kādā veidā ir nodevis publiskošanai datus par Straujumas valdības rūpīgi slēptajām Citadeles "atdošanas darījuma" detaļām, kura ietvaros valstij ir tikuši nozagti aptuveni 200 miljoni eiro.
"Esmu izsaukta uz pratināšanu Drošības policijā par rakstu [..] par Citadeles pārdošanas aizkulisēm," apliecina pati Margēviča. Tiesa, raksts publicēts jau 7. aprīlī, savukārt bēdīgi slavenā Drošības policijas izmeklētāja Alda Višņevska "ielūgumu" viņa saņēmusi tikai 23.aprīlī, kad gatavoja publikāciju par gaidāmajām rotācijām Drošības policijas vadībā (kas varētu liecināt par Drošības policijas aktivitātēm, kontrolējot žurnālistes sarunas un saraksti).
"Man ir pamats uzskatīt, ka šis kriminālprocess ir daļa iebiedēšanas, lai neturpinu rakstu sēriju par Drošības policiju un atsevišķiem tās kadriem. Izmeklētājs Višņevskis piezvanīja stundu pēc tam, kad Drošības policijas iekšējās drošības nodaļa mani sauca "parunāties" par Mežvietam nosūtītajiem jautājumiem," dažādas "sakritības" apraksta Margēviča.
Lai gan Drošības policijas izmeklētāja Višņevska vārds ne tikai maz ko izsaka plašākai sabiedrībai, bet arī neiedveš autoritāti tiesībsargājošo un drošības iestāžu aprindās, pēdējā viņa izmeklētā lieta ir bijusi viena no pēdējo gadu skaļākajām. Tieši Višņevskis nesekmīgi izmeklēja, no kurienes un kā interesēs nopludināts Valsts kancelejas sagatavotais dokuments, kurā bija iztirzātas mierizlīguma iespējas ar lidsabiedrības airBaltic kādreizējo šefu Bertoltu Fliku.
Izmeklēšanā, kuru Drošības policija uzsāka, kad atklātībā nonāca šis ierobežotas pieejamības dokuments, Višņevskis pret augstām valsts amatpersonām un žurnālistiem bija vērsis tādas procesuālās darbības kā kratīšana dzīvesvietā un lietisko pierādījumu izņemšana.
Višņevskis izmeklēšanas gaitā bija veicis nu jau bijušā Tieslietu ministrijas valsts sekretāra Mārtiņa Lazdovska mobilā telefona izņemšanu, lai kontrolētu viņa saraksti. Tādu pašu izmeklēšanas metodi - lietisko pierādījumu izņemšanu - Višņevskis bija pielietojis pret Latvijas televīzijas žurnālistiem. Tieši viņš bija ieradies LTV ziņu dienesta telpās. Nākamajā dienā iekšlietu ministrs Rihards Kozlovskis (Reformu partija) Pietiek apgalvoja, ka par šīm darbībām Drošības policijas vadība viņu iepriekš neesot informējusi, un uzsvēra, ka dokumenta izņemšanu nevar uzskatīt par kratīšanu žurnālista darba vietā.
Kratīšanu Višņevskis veica Valsts kancelejas jurista Ivara Mēkona dzīvesvietā, turot viņu aizdomās par informācijas noplūdi, kas rudenī parādījās Pietiek. Lai gan Mēkons netieši saistīts arī ar airBaltic lietu - viņš sagatavojis no Tieslietu ministrijas pēc visa spriežot nopludināto dokumentu - kratīšanas iemesls bijis cits. Runa ir par Ģenerālprokuratūras vadības saņemtu iesniegumu par investīciju strīdu starp igauņu Winergy un Norvik banku.
Izmeklēšanas gaitā, lai noskaidrotu iespējamos Pietiek avotus, Drošības policija arī bija izņēmusi videonovērošanas ierakstus valdības ēkas tuvumā esošajās kafejnīcā Tinto un viesnīcā Radisson Blu Hotel Latvija. Žurnālistu izsekošanu un noklausīšanos, par ko bija pamatotas aizdomas šajā Višņevska izmeklētajā lietā, toreizējais Drošības policijas priekšnieks Jānis Reiniks publiski noliedza intervijā laikrakstam Neatkarīgā.
Višņevska bijušie kolēģi Drošības policijā Pietiek pauduši viedokli, ka citādi inertais izmeklētājs, kurš darba kabinetu pametot pulksten 17, šādu centību un izmeklēšanas metodes demonstrētu vienīgi, saņēmis skaidras norādes un garantijas "no augšas". "Izpildīgs - kādu uzstādījumu no augšas dos, tādu pildīs," - tā bijušie kolēģi Pietiek raksturojuši Višņevski.
Jau gadu mijā izskanēja versijas, ka Višņevskim apsolīts paaugstinājums - Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) priekšnieka vietnieka postenis, taču tās pagaidām tā arī nav materializējušās.
Seko mums 
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
