Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Ja vēlaties mūs atbalstīt Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Drošības policija atteikusi atzīt par cietušajiem astoņas personas, kas, iespējams, tikušas nesankcionēti noklausītas Starptautiskajā lidostā Rīga, par ko aizvadītajā decembrī uzsākts kriminālprocess. Šis un citas šīs izmeklēšanas dīvainības rada aizdomas par izmeklēšanas virzīšanu no amata atstādinātā lidostas Drošības departamenta direktora, skandalozā drošībnieka Raimonda Lazdiņa interesēs.

Drošības policijas darbības, jau vairāk nekā septiņus mēnešus izmeklējot kriminālprocesu par noklausīšanos Starptautiskajā lidostā Rīga, rada iespaidu par lietas novilcināšanu un centieniem to izbeigt bez sekām skandalozajam drošībniekam Raimondam Lazdiņam, kuru šī skandāla dēļ pērnajā decembrī atstādināja no lidostas Drošības departamenta vadītāja amata.

Par to liek domāt gan maniere, kādā Drošības policijas izmeklētāji veic lidostas amatpersonu pratināšanas, gan atsevišķi lēmumi, kas jau pieņemti kriminālprcesa izmeklēšanas gaitā.

Pēdēja gada laikā jau plašu ievērību guvušais Drošības policijas izmeklētājs Iļja Boronovskis pirms dažām nedēļām kriminālprocesa ietvaros par noklausīšanos lidostā Rīga pieņēmis lēmumu atteikt astoņām personām atzīt tās par cietušajiem šajā kriminālprocesā, kas kopš 2013. gada 14. decembra tiek izmeklēts pret Lazdiņu un vēl diviem no amatiem atstādinātajiem lidostas Drošības departamenta darbiniekiem Intu Rubezi un Andri Savko.

"Izvērtējot iesniegumā minētus apstākļus un kriminālprocesa materiālus kopumā nav konstatēts, ka būtu noticis noziedzīgs nodarījums, kura rezultātā, iespējams, būtu nodarīts morāls vai materiāls kaitējums," - šādu atbildi astoņām personām, starp kurām piecas ir augstistāvošas lidostas Rīga amatpersonas, sagatavojis un 7. jūlijā nosūtījis Drošības policijas izmeklētājs Iļja Boronovskis.

Šīs astoņas personas 9. jūnijā bija vērsušās Drošības policijā ar kolektīvu iesniegumu, lūdzot tās atzīt par cietušajiem tā dēvētajā kriminālprocesā par noklausīšanos lidostā Rīga. Pēc Pietiek rīcībā esošās informācijas, iekšējā izmeklēšanā pirms vēršanās Drošības policijā pērnā gada nogalē konstatēts, ka šīs lidostas amatpersonas un lidostā darbojošos uzņēmējus nesankconēti nolausījušies lidostas drošībnieki, tam izmantojot Drošības departamenta vajadzībām iepirkto aparatūru.

Ar kolektīvo iesniegumu Drošības policijā bija vērsušies lidostas Infrastruktūras uzturēšanas un attīstības departamenta direktors Ivars Lukaševičs, šī paša departamenta Kohēzijas fonda fnansēto projektu koordinators Vladimirs Krasausks, lidostas Personāla departamenta direktore Inga Rame, Kvalitātes departamenta Drošības pārvaldības sistēmas direktors Ingus Krūmiņš, lidostas Būvniecības projektu vadītājs Jānis Bračs, kā arī vēl trīs personas - Jānis Jurševskis, Arnis Seidāns un Jānis Šolis.

Jau pirms šī lēmuma pieņemšanas iesnieguma autoru pratināšanās Drošības policijas izmeklētājs Boronovskis bija uzdevis jautājumus, kas radīja aizdomas par izmeklēšanas virzīšanu Lazdiņam labvēlīgā gultnē. Drošības policiju vairāk interesējuši nevis apstākļi, kuros lidostas amatpersonas, iespējams, cietušas no nesankcionētas noklausīšanās, bet, piemēram, jautājums, kuras personas viņus pamudinājušas vērsties ar šādu iesniegumu.

Tas atbilst Lazdiņa aizstāvības taktikai - savu atstādināšanu no amata tulkot kā iekšēju konfliktu un ietekmes pārdali lidostā, nevis nesankcionētas noklausīšanās sekas. Boronovska lietotais formulējums, ka, izvērtējot kriminālprocesa materiālus kopumā, nav konstatēts, ka būtu noticis noziedzīgs nodarījums, kura rezultātā, iespējams, būtu nodarīts morāls vai materiāls kaitējums, rada aizdomas, ka tiek likti pamati noklausīšanās lietas izbeigšanai Lazdiņa interesēs.

Pēc Pietiek rīcībā esošās informācijas, par spīti tam, ka Drošības policija jau septīto mēnesi izmeklē kriminālprocesu, kas tieši saistīts ar Lazdiņa un divu viņa bijušo padoto Savko un Rubeža iespējamiem noziedzīgiem nodarījumiem, tas ir - nesankcionētu noklausīšanos, nevienam no šīs trijotnes vēl aizvien nav atņemta pielaide valsts noslēpumam. No Lazdiņa neformālajiem kontaktiem arī zināms, ka viņš vēl aizvien lielās ar savu ietekmi Drošības policijā. Skandalozais drošībnieks, piemēram, solījis "sakārtot" pielaides jautājumu pirmdien demisionējušajai tieslietu ministrei Baibai Brokai (Nacionālā apvienība).

Ar drošības struktūrām saistītās aprindās neoficiāli jau kopš izmeklēšanas pirmsākumiem tiek spriests, ka Lazdiņš ar nelikumīgi iegūto informāciju dalījies ar Drošības policiju un nesakncionētā noklausīšanās notikusi tostarp saimnieciskās interesēs, lai ietekmētu iepirkumus un notieiktu uzņēmēju intereses, kurām drošībnieki nodrošina "legālo jumtu". Par labu šai versijai runā arī amati, kādus ieņem vairāki, iespējams, noklausītie - vismaz trīs no viņiem saistīti ar lidostas infrastruktūras attīstības projekta daudzmiljonu iepirkumiem, ko daļēji finansē no Kohēzijas fonda.

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

20

Nē seksuālai vardarbībai!

FotoIzskatās, ka ejam uz to, ka vīrietis ar sievieti varēs iepazīties un ielaisties tikai tad, ja neviens nav ar citu, ja tas notiek ar attiecīgiem noturības solījumiem un liecinieku (eparaksta) klātbūtnē. Paga, nevaru atcerēties, nebija šitāda štelle jau iepriekš izgudrota?
Lasīt visu...

21

Latvijas Pastu ved uz maksātnespēju

FotoLatvijas Pasta pašreizējā valde (Beate Krauze-Čebotare, Andris Puriņš, Jānis Kūliņš un Pēteris Lauriņš) mērķtiecīgi gremdē Latvijas Pastu.
Lasīt visu...

21

Donalds Tramps, Ādolfs Hitlers un dzīve uz muļķu kuģa

Foto2016. gadā, pēc referenduma par Lielbritānijas izstāšanos no Eiropas Savienības un Donalda Trampa uzvaras ASV prezidenta velēšanās jēdziens “post patiesība” tik bieži un enerģiski tika lietots un analizēts visā Rietumu pasaulē, ka “Oxford dictionary” to atzina par gada vārdu. 
Lasīt visu...

21

Cik nopietnas ir Latvijas spējas pretoties Krievijas agresijai?

FotoNesenais Nacionālo bruņoto spēku (NBS) paziņojums, ka “Latvijā drošības situācija ir tikpat stabila un līdzvērtīga tai, kāda ir citās NATO dalībvalstīs, kuras nerobežojas ar krieviju, piemēram, Spānijā, Francijā vai Itālijā”, tautu nevis nomierināja, bet gan lika vēl vairāk satraukties par to, kas īsti valstī tiek darīts aizsardzības spēju stiprināšanā. Tā vietā, lai mierinātu iedzīvotājus ar tukšpļāpību, Polija intensīvi bruņojas. Bet ko šajā jomā dara Latvija?
Lasīt visu...

6

Vai sabiedrība pieprasīja “cūkskandālu” un Gunāra Astras izsmiešanu?

FotoKļūdījos, domādama, ka Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomei (SEPLP) ir jelkādas iespējas teikt savu “biezo vārdu”, vērtējot sabiedrisko mediju darbību. Padomes mājaslapā varam vien iepazīties ar 14 punktiem, kas vispārīgi iezīmē padomes darba jomas. Taču pēdējie skandāli un cilvēku neizpratne par sabiedrisko mediju izpausmēm liek uzdot daudzus jautājumus.
Lasīt visu...

20

Pēc spermas nolaišanas uz krūtīm* progresīvā kultūras ministre ir atradusi jaunu kultūras aktualitāti – iesaistīšanos kultūrā balstītas klimata rīcības draugu grupā

FotoValdība 19. marta sēdē izskatīja Kultūras ministrijas (KM) sagatavoto informatīvo ziņojumu „Par Latvijas Republikas pievienošanos Apvienoto Nāciju Organizācijas (ANO) 1992. gada 9. maija Vispārējās konvencijas par klimata pārmaiņām** Kultūrā balstītas klimata rīcības draugu grupai” un atbalstīja šo iniciatīvu.
Lasīt visu...

21

Aivars Lembergs nekādus Kremļa naratīvus nav izplatījis, toties LSM darbojas Kremļa interesēs

FotoŠī gada 19. martā portāla lsm.lv publikācijā "Lembergs vaino Latvijas valdību "Krievijas provocēšanā"; viņa teikto lūdz vērtēt Saeimas komisijā” tās autors Ģirts Zvirbulis apgalvo:
Lasīt visu...

12

Uzmācīgie IRši

FotoPagājušas vien dažas dienas, kopš rakstīju par dažādiem “ķīmiskajiem elementiem”, kas pavada „Jauno vienotību”, un kā vecajā latviešu parunā: “Kā velnu piemin, velns klāt!”
Lasīt visu...

21

Tas ka, cilvēks par nopelnīto naudu var atļauties nogalināt sava prieka pēc, ir tikai apsveicami!

FotoPazīstu Jāzepu Šnepstu (attēlā) personīgi. Jā, viņš ir kaislīgs mednieks. Dara to dekādēm, dara to profesionāli, legāli un, pats galvenais, selektīvi (atšķirībā no 90% Latvijas mednieku) kuri šauj pa visu kas kustās.
Lasīt visu...