
Dronu Sprūds zem lozunga “atbalstām vietējo militāro industriju” prasti korumpējas un kaitē Ukrainai
PIETIEK03.07.2024.
Komentāri (0)
Rodas iespaids, ka progresīvais aizsardzības ministra izstrādājums Andris Sprūds uzskata, ka visa latviešu tauta ir muļķi un neko nesaprot no droniem un viņš varēs mūžīgi mānīt visu Latvijas sabiedrību ar savu noziedzīgo nekompetenci.
Tā kā jau vairākus gadus regulāri dodos uz Ukrainu un vedu dažāda veida palīdzību Ukrainas bruņotajiem spēkiem un man ir izveidojies tīri labs kontakts ar daudziem ukraiņu karavīriem, tad man ir radušās diezgan nopietnas pārdomas par Sprūda vadīto “dronu koalīciju”, kas arvien vairāk izskatās kā uzpūsts balons, kas kuru katru brīdi uzsprāgs. Paskaidrošu, kāpēc.
Ļoti daudziem ziedotājiem no Latvijas ir tiešs kontakts ar daudziem Ukrainas bruņoto spēku pārstāvjiem, un savstarpējā saziņā mēs ikdienā saņemam diezgan detalizētu informāciju par to, kāda veida palīdzība ir nepieciešama ukraiņu karavīriem. Skaidrs, ka liela daļa lūgumu ir par dronu iegādi, jo šis karš parāda, cik nozīmīgu lomu mūsdienu karadarbībā spēlē droni.
Interesantākais ir tas, ka diezgan augsti stāvoši Ukrainas bruņoto spēku pārstāvji konsekventi izvairās pieņemt Latvijā ražotus dronus un lūdz tos vairs nesūtīt. Un zināt, kāpēc – tie ir nekonkurētspējīgi salīdzinājumā ar ārvalstu droniem un vēl piedevām šausmīgi dārgi.
Mēs, protams, kā Latvijas patrioti gribam arī atbalstīt vietējo industriju un tāpēc ik pa laikam aizvedām kādu vietējā ražojuma dronu, un tad pēc kāda laika saņēmām diezgan pieklājīgus argumentus ar lūgumu šos dronus vairāk nevest, jo tie vienkārši totāli nav paredzēti darbībai Ukrainas kara frontē.
Lai man nepārmestu tukšu muldēšanu, nosaukšu kādu konkrētu piemēru – uzņēmuma SIA “DK UNITY” droni. Šis uzņēmums jau vairākus gadus it kā ražo (vai, pareizāk, liek kopā) dronus un diezgan uzmācīgi cenšas dažādām Ukrainas armijas vienībām piespēlēt savus dronus. Daudzi jo daudzi ukraiņu karavīri man izteikušies, lai nevedam šī uzņēmuma dronus, un līdzīga rakstura izteikumus esmu saņēmis par vēl virkni citu Latvijā ražotu dronu.
Un pateikšu jums visiem atklāti – Latvijā nav NEVIENA vietējā ražojuma drona, par kuru ukraiņu karavīri teiktu, ka šie ir labi droni un sūtiet tādus vēl. Labākajā gadījumā Latvijā “ražotais” drons ir viduvēja līmeņa, un tas ir nesamērīgi dārgs iepretī daudziem citiem līdzīga budžeta droniem, kas ražoti ārvalstīs.
Un te nu es nonāku pārdomās par Sprūda vadīto “dronu koalīciju”. Es jums atklāšu nelielu noslēpumu, kurš jau vairs zināmās aprindās nav nekāds noslēpums. Aprunājoties ar Ukrainas bruņoto spēku pārstāvjiem par Latvijas “dronu koalīciju”, tiek saņemta šāda informācija – mēs labprāt saņemtu no Latvijas dronus, bet, lūdzu, esiet tik labi un vienkārši nopērciet mums tādus dronus, kas mums ir vajadzīgi, nevis atsūtiet mums uz fronti dārgus vietējos ražojumus, kas pilnīgi nekam neder. Daudzi ukraiņu karavīri diezgan atklāti prasa, kāpēc Latvijas valsts šķērdē nodokļu maksātāju naudu un par visām varām pērk nekam nederīgus dronus.
Tā kā man ir labi paziņas no vietējās militārās industrijas, tad apjautājos par šiem jautājumiem pie viņiem un, ticiet vai ne, saņēmu diezgan interesantas atbildes un komentārus par Sprūda vadīto “dronu koalīciju”. Izrādās daudzi vietējie dronu ražotāji īpaši nesatraucās, ka vairs pa tiešo nevar dabūt savus dronus uz Ukrainu, jo caur valsts iepirkumu tagad var savus dronus par lielu naudu “pārdot” Latvijas valstij un tā šos dārgos un nekam nevajadzīgos dronus kā lielum lielu dāvinājumu nodos Ukrainas bruņotajiem spēkiem. Vai nav foršs bizness?
Izrādās, ka pie aizsardzības ministra ir sakārtots jautājums par to, ka ir obligāti un tikai obligāti jāņem vietējā ražojuma droni, un nav svarīgi, ko par tiem saka ukraiņu karavīri, jo Vecrīga runā, ka šī projekta ietvaros “nauda nesmird”. Vietējā militārā industrija esot labi “ieeļļojusi” atsevišķus mūsu korumpētos politiķus un zem ērtā lozunga “atbalstām vietējo militāro industriju” pa nodokļu maksātāju naudu tiek baroti gan politiķi, gan izmanīgi uzņēmēji/šeftmaņi.
Kā runā Vecrīgā un dažā labā dronu skrūvēšanas angārā, tad arī Sprūds dzīvo pēc principa “nauda nesmird” un esot saņēmis jau dažāda lielumu “investīcijas”, lai Aizsardzības ministrija veiktu vietējā ražojuma dronu pasūtījumu, un tāds jau esot veikts. Tāpat esot zināms, ka dažs labs Sprūda padomnieciņš staigā pa Rīgu un iekasē dažāda apjoma “maksājumus” un “noformē” šos valstiskos pasūtījumus. Tā, lūk, mums iet ar to “dronu koalīciju”.
Tāpēc es esmu vairāk nekā pārliecināts par to, ka mums ir korumpēts aizsardzības ministrs, mums Latvijā joprojām tiek zagti un izšķērdēti valsts līdzekļi, un ukraiņu karavīru rokās nonāk nekam nederīgi droni. Kurš no tā visa iegūst? Vai tikai ne Krievija un Sprūda kabata?