Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Ja vēlaties mūs atbalstīt Reklāma Mobilā
Foto

„Dosiet lēcu viruma papildporciju?”

Dainis Lemešonoks, provinciāls publicists
08.11.2022.
Komentāri (0)

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Mediju brīvību garantē tikai to finansiālā neatkarība. Punkts! Viss pārējais ir sātana pirksts. Vai ceļa bruģēšana ar labiem nodomiem. Āmen! Šajā ticības dogmā mani atkal spēcināja oktobris – starptautiskais Mediju ētikas mēnesis. Precīzāk, divi diskusiju pasākumi, ko rīkoja Latvijas Mediju ētikas padome. Paldies tai par "bateriju uzlādēšanu" manai pārliecībai! Tāpat – par patiesi nopietniem centieniem palīdzēt nedaudz piekopt mediju cunftei vienmēr akūti vajadzīgo pašanalīzi!

Vienā no šīm diskusijām Anda [Rožukalne, Dr.sc.soc., RSU profesore] garāmejot paironizēja par latvju mediju "zelta laikmetu", kas tiekot apraudāts: vai tāds vispār esot bijis?

Par zeltu – jā, šis ir smags un filozofisks jautājums. Veselas preses vērtētāju un vēsturnieku konferences vērts, ja vien kāds uzņemtos to rīkot. Zelts ir cēlmetāls, bet mediju bumā, ko radīja Atmodas jūsma un kas sazēla desmitgadē pirms milēniuma, cēluma – kaut netrūka svētulīgu pozu un runu – bija maz.

Zeltījuma gan šiem laikiem bija pārpārēm: lepni limuzīni kalpoja par laikrakstu redaktoru – tiesa, pārsvarā vienlaikus arī to akcionāru – "pagoniem", vērienīgas Preses balles ar lepnām dāmu štātēm atdzīvināja Kongresu namu, žurnālistu cunfte piestrādāja par Vecrīgas krogu industrijas donoru utt.

Vainags zudušajam laikmetam – un tā piemineklis, ja vien nebūtu nodegusi – droši vien bija "Lauku Avīzes" nominālā vadītāja Viestura Serdāna teiksmainā guļbaļķu pils. (Pašu tur neaicināja, bet atceros, kā ietekmīgs politologs man atstāstīja toreizējo jauneklīgo šoku: kā mūsu pieticīgajā Dievzemītē ko tādu vispār var dabūt gatavu?)

Pieļauju, ka TV seriāls par preses karalieni drīzāk ir tā autoru rekviēms pašu izbaudītam, ne pirmskara, "zelta laikmetam". Nostaļģija par gadiem, kad tiešām ar avīzēm sita gan mušas, gan ministrus. Tāpat ar tām centās ministrus taisīt (hm, varbūt mušas arī?). Reizēm pat sanāca.

Ceturtā vara – šis poētisms tad neskanēja kā ņirgāšanās – ar labpatiku dancināja trīs pārējās (vai ļāva lūgt uz deju). Televizora maģija bija vēl lielāka nekā avīzēm. Tāpēc TV3 sākotnējā ienākšana tika prasti saķēzīta, lai zviedri nemaisītos pa kājām LNT vietējo baleliņu vēlmei ētera viļņos valdīt nāciju.

Kārdinājums dancināt bija nepārvarams un šķita pašsaprotami pelnīts. Mediju biznesa patiesībā vienīgais kapitāls – auditorijas uzticība – tika izplederēts ietekmes tirgošanai, lai apmierinātu sīkas ambīcijas un bezgaumīgas kaprīzes. Žurnālistikas pirmdzimtību, kā Rakstos teikts, iemainīja pret lēcu virumu.

Tas bija garšīgs, tā bija daudz. Šķita – pietiks līdz laiku galam. Tad brīnišķīgā kārtā uzvaras gājienu sāka internets, uz ko jau šī gadu tūkstoša pirmajā desmitgadē bijušie "kingmeikeri" varēja veiksmīgi novelt visu vainu, kāpēc viņu laikraksti nīkuļo.

Protams, pats "kaucu līdzi" un esmu līdzvainīgs. Īpaši tāpēc, ka atšķirībā no daža fiksās varenības un turības apmāta priekšnieka mani urdīja nojauta: "nevar visu tautu muļķot visu laiku" – auditorija atēdas manipulatīvās žurnālistikas forsēto "smadzeņu kompostrēšanu". Taču patikās būt barā, patikās arī kaukt līdzi un pie kases lodziņa iet...

***

Latvijas mediji tagad riskē atkārtot toreizējo fatālo kļūdu. Vēlreiz iemainīt pirmdzimtību – auditorijas uzticēšanos – pret viruma bļodiņu. Tikai šoreiz – pret valsts solīto un jau sākto finanšu atbalstu masu medijiem. Turklāt tagadējā uzticība medijiem, kam tā ir, nav no gaisa kritusi tautas jūsma. Izmisīgi saglabāta, no druskām restaurēta, vairota grūtā darbā.

Tiesa, "bļodiņu" mēra miljonos, un tāpēc es pats sev šobrīd izklausos viegli idiotisks. Vienā no LMĒP diskusiju "paneļiem" bija vērojams teju viss Latvijas mediju vadītāju zieds. Ieskaitot Santu Anču, kas tiešām bez ironijas pelna atjaunotās valsts "Emīlijas" titulu. Baidos, ne jau mediju ētikas nianses vai redakciju nozīme informācijas nodrošināšanā (konkrētās diskusijas tēma) viņus atrāva no hroniskās aizņemtības. Cits, spēcīgāks magnēts.

Tas nemaz netika slēpts, kad šajā diskusijā izdevniecību/portālu redaktori svētās dusmās lamāja "nejēgu" Vitu Tēraudu ("A/P!", 13. Saeimas Mediju politikas apakškomisijas priekšsēdētāju). Viņa, klāstot vēlamos valsts finanšu atbalsta principus, vieglprātīgi paziņoja: to nedrīkst piešķirt izklaidei. Tagad politiķei prātā būs ar tēraudu iegriezts: "izklaide piesaista un notur auditoriju, kurai tad piesardzīgi var iebarot nopietno". 

***

Krievijas biznesa liberālais laikraksts "Kommersant" pašās pērngada beigās publicēja pāris rakstus ar sociologu secinājumiem, kāpēc kaimiņvalsts sabiedrībā sairst uzticība masu medijiem. (Tā portāls un arhīvs Latvijā ir bloķēts – formāli pilnīgi pelnīti, jo medijs pilnībā pieder starptautiskām sankcijām pakļautam oligarham.) Viens no galvenajiem cēloņiem – sabiedrība/auditorija uzskata, ka mediji tai "nekalpo", neaizstāv un nepārstāv tās intereses.

Nezinu, cik korekti ir salīdzināt abu valstu sabiedrības, bet atļaušos uzskatīt: šīs ir arī Latvijas mediju patērētāju uzticības krīzes saknes. (Varbūt tāpēc pārraides "Bez tabu" vai "4.studija" ir pat galvenās telekanālu reputācijas veidotājas.) Iespējams, skeptiskākā publikas daļa pat saklausa preses brīvības principā mediju vēlmi būt "brīviem" arī no auditorijas.

Kad valsts atbalsts – ko drukas mediju izdzīvošanai jau sludina kā pašsaprotamu – tiks pamanīts arvien plašākā publikā, nievas par "mūzikas pasūtīšanu" kļūs skaļākas. Protams, pirmo vijoli spēlēs tradicionālo mediju apkarotāji – sociālo tīklu "ķeizariņi".

Nedomāju, ka tikai mani vai toa pāris preses cilvēkus, kam to pavaicāju, biedē publikācijas, ko avīzēs vai žurnālos marķē kā Mediju atbalsta fonda vai cita donora finansētas. Vai radio pārraides. Tādu skaits iet plašumā. TV raidījumi šo marķējumu gan var veiksmīgi noslēpt titros, ko tāpat nav pieņemts lasīt. Lasītājam neviens – un nekādas skaidrošanas kampaņas (kas padarīs visu tikai sliktāku)! – nespēs aizliegt šādas publikācijas uztver kā "maksas rakstus".

Cunftei ir jārēķinās ar to, ka) liela mediju patērētāju daļa ir apdedzinājusies manipulatīvās žurnālistiskas bakhanāliju laikos un b) savas totālas skepses izrādīšana par visu (iepriekš minētā ietekmē) ir kļuvusi par ieražu, kas "latvietim vidējam" liek justies gudrākam par pārējo "aitu baru".

***

Šajā ziņā sāpīgs šķiet arī jautājums par žurnālistu apbalvošanu ar valsts atzinības zīmēm. Iespējams, žurnālistika ir vienīgais arods, kam tā spēj raisīt divdomību. Kā pārliecināt aizdomu pilnu lasītāju/klausītāju/skatītāju, ka Egils Levits ordeņus mediju zvaigznēm pasniedz par darbu sabiedrības, nevis viņa labā?

Īpaši tāpēc, ka šajā ziņā Valsts prezidentu ietekmē Sarmīte Ēlerte, Ordeņu kapitula kanclere un viņa padomniece kultūrpolitikas jomā. Valsts dotēta mediju biznesa ideoloģe. Kādreizējā manipulatīvās žurnālistikas "dame grande", kuras ambīcijas diriģēt valsts politiku un sabiedrisko domu noplicināja laikrakstu "Diena" tiktāl, ka Bonjēri bija laimīgi to nopārdot dumjai A3 atriebties kārei.

(Jā, protams – lapsai, kam līdz vīnogām neaizsniegties, viegli runāt, ka tās skābas!)

***

Latvijas politika šķiet liela ņigu-ņega, kurā visi plēšas ar visiem – "latvju dzīvesziņas šariata ieviesēji" ar "liberastiem", "plakanās zemes iemītnieki" ar "krūšu griezējiem". Tam pa vidu – kopējiem patriotiskiem un puspatriotiskiem spēkiem – tiek dauzīti "urlas", kā rezultātā citiem ērtās un izdevīgās Saskaņas vietā Saeimā nu ir lecīga "špana".

Taču mums jau sen viena valdošā ideoloģija nosaka visu Latvijas attīstības politiku tiklab koalīcijās kā opozīcijās: etātisms. Valdība un valsts budžets arvien vairāk pārņem, uzurpē vai adoptē procesus, kas būtu jāpārvalda pašai sabiedrībai vai pašam biznesam. Kāpēc politiķiem no tādas Latvijas "evolūcijas" jāatsakās, ja tā arvien vairāk palielina viņu varu, pašapziņu un iespējas?

[Atvainojos par atkārtošanos! Par šo – "big government" izplešas, pilsoniskā un privātā iniciatīva sarūk – esmu vaimanājis arī agrāk un varbūt jau esmu pavisam apriebies.]

Tāda ir Eiropas Savienības kopējā tendence, taču mums tā ir īpaši destruktīva, "pateicoties" sabiedrības mazorganizētībai un nabadzībai, kā arī valdības (relatīvai, protams) turībai. Lielu daļu no tās, protams, veido Briseles nauda. Mūsu Ministru kabinets tādēļ kļūst viegli līdzīgs Latvijas eirodeputātiem, kuri – atšķirībā no bagātāku valstu kolēģiem – mūsmājās ir "patstāvīgas politiskas vienības" un savu partiju donori.

Etātistiem ir nauda, kuras dalīšanu sakralizēja kovids. Mums, neorganizētu antietātistu saujiņai – plika, atvainojos, p#kaļa... Spēle uz vieniem vārtiem. Vai daudzus Latvijā biedē nākotne, kurā valsts subsidē pat alus bārus (vai "kafijveikalus") un maksā algas tautas deju ansambļu dalībniekiem? Do' tik šurp!

***

Jūtami spēcinās cieša – un pat patiesi gaišos ideālos motivēta – apņēmība medijus "atbrīvot no naudas varas". Partijas ir jau "atbrīvotas". Pareizāk sakot, "atbrīvojās" pašas. To komforts un narcisms nu sitās griestos, sabiedrības līdzdalība – grīdā.

Tas vien, ka 26.oktobrī tika rīkoti veseli divi diskusiju pasākumi augstā līmenī – viens LMĒP, otrs valdības patronāžā – signalizē: tagad mediju politika ir "trendā". Mediju atbalsts būs naudas ādere pašiem atbalsta ieviesējiem un administrētājiem. "Cīņa ar informatīvās telpas apdraudējumu" ir politiski komfortablāka un noteikti mazāk ķēpīga nekā karaklausības atkalieviešana.  

Mums jau ir diezgan pamanāma (teikts ironiski, taču ne naidīgi) "mediju birokrātija". Papildus ilggadīgajai Nacionālajai elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomei (anno 1995) šajā lauciņā darbojas Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome un šo līdzekļu ombuds Andas Rožukalnes personā (2021), tāpat manis jau pieminētā Latvijas mediju ētikas padome (2018, NVO) un, protams, arvien ietekmē pieaugošā Kultūras ministrijas Mediju politikas nodaļa (2015), kā arī KM Mediju atbalsta fonds. [Ja kādu neesmu pamanījis, lūdzu atvainot!]

No mediju atbalsta administrēšanas nav daudz soļu līdz pašu mediju administrēšanai. Pat tad, ja naudas devēji tiešām strikti pieturas pie savu pilnvaru burta un gara. Nekas netraucē azartiskus līdzekļu saņemējus "pašadministrēties" – izmisīgās cerībās atrast pareizo pieeju donora simpātijām, lai viruma bļodiņa arvien piepildās.

Tēlaini izsakoties: kāds viesnīcnieka ieskatā īpaši vērtīga/-s kliente/-s var pēkšņi ieraudzīt – pārsteigta/-s, izbijusies/-ies, sašutusi/-is – sava numuriņa gultā glīto istabeni, pie kuras pavisam nejauši aizķērās viņa/-s skatiens. Saimnieks to pamanīja un iztulkoja atbilstoši paša samaitātībai... Nesenā "cīņas ar dezinfromāciju" karikatūriskā kampaņa (vairāk gan "atmaskoto" viltus ziņu tiražēšana), manuprāt, to pietiekami apliecina.

Latvijā ir lekna prakse izdot kvazimedijus par "onkuļu" naudu. Daļa pat prasmīgi izskatās kā īsti. Tos apnaudo turīgu nozaru vai privātas ambīcijas/ilūzijas "ietekmēt procesus". Tagad valsts riskē vilšus vai nevilšus iekļauties šajos "onkuļos". Rezultātā mums sazeltu arvien vairāk veģetējošu kvazimediju. Tie varbūt uzturētu ilūziju par Latvijā plaukstošu preses brīvību, bet būtu dziļi vienaldzīgi sabiedrībai.

***

Manuprāt, brīvā vārda atbalstīšanai paredzētajai naudai labāk ir palikt pašas "birokrātijas" rokās, neizmantojot mediju "uzpirkšanai". Lai šīs institūcijas to izlieto mūsu aroda profesionālisma – tostarp mediju biznesa ētikas – stiprināšanai: semināriem, konferencēm, topošo žurnālistu studiju programmām, socioloģiskiem pētījumiem. (Jā, jā – arī maizītēm!). Vai vismaz mediju pētnieku honorāriem par viņu lasītām lekcijām vai apkopotu aptauju statistiku.

Tāpat – autortiesību un mediju radītā oriģinālsatura efektīvas aizsardzības tiesiskai stiprināšanai. Piemēram, bremzējot "zagšanu citējot", kas bojā Santas Ančas un ne tikai viņas dzīvi, portāliem no preses intervijām vai pētījumiem sev veidojot prastas klikšķu ziņas.

Turklāt šādiem izglītojošiem pasākumiem ir vērtīgs "viena asins tev un man" blakusefekts. Tie saved mūs (ja vien mediju cilvēkiem tam ir laiks) kopā, liek pašiem ieraudzīt un analizēt kopējās problēmas, pat solidarizē cunfti – ļaujot izrunāties un pat meklēt sadarbību kādam risinājumam. Protams, ne jau mediju uzraugi mums nodibinās žurnālistu arodbiedrību...

Piemēram – paldies NEPLP, kas nupat uzsāka "apmācības mediju profesionāļiem" videokonferenču formātā! Kaut pirmā tikšanās viegli atgādināja TV zvaigznes un viņa raidījuma pašreklamēšanos, bija patīkami, terapeitiski un visādi vērtīgi iekļauties aroda "tusiņā". (Pat bez maizītēm.)

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Seksuālo attiecību svārsts. Tuvojamies vīriešu ierobežošanas ekstrēmam

FotoTieslietu ministre Inese Lībiņa-Egnere ir rosinājusi noteikt kriminālatbildību par seksuālu uzmākšanos. “Seksuālā uzmākšanās ir cilvēka cieņas aizskaršana. Tā aptver dažādas formas – tā var būt gan verbāla, gan neverbāla, gan fiziska seksuālā uzvedība, tā var tikt īstenota, izmantojot dažādus saziņas kanālus, tostarp digitālo vidi,” minēts ministrijas izplatītajā skaidrojumā.
Lasīt visu...

20

Nē seksuālai vardarbībai!

FotoIzskatās, ka ejam uz to, ka vīrietis ar sievieti varēs iepazīties un ielaisties tikai tad, ja neviens nav ar citu, ja tas notiek ar attiecīgiem noturības solījumiem un liecinieku (eparaksta) klātbūtnē. Paga, nevaru atcerēties, nebija šitāda štelle jau iepriekš izgudrota?
Lasīt visu...

21

Latvijas Pastu ved uz maksātnespēju

FotoLatvijas Pasta pašreizējā valde (Beate Krauze-Čebotare, Andris Puriņš, Jānis Kūliņš un Pēteris Lauriņš) mērķtiecīgi gremdē Latvijas Pastu.
Lasīt visu...

21

Donalds Tramps, Ādolfs Hitlers un dzīve uz muļķu kuģa

Foto2016. gadā, pēc referenduma par Lielbritānijas izstāšanos no Eiropas Savienības un Donalda Trampa uzvaras ASV prezidenta velēšanās jēdziens “post patiesība” tik bieži un enerģiski tika lietots un analizēts visā Rietumu pasaulē, ka “Oxford dictionary” to atzina par gada vārdu. 
Lasīt visu...

21

Cik nopietnas ir Latvijas spējas pretoties Krievijas agresijai?

FotoNesenais Nacionālo bruņoto spēku (NBS) paziņojums, ka “Latvijā drošības situācija ir tikpat stabila un līdzvērtīga tai, kāda ir citās NATO dalībvalstīs, kuras nerobežojas ar krieviju, piemēram, Spānijā, Francijā vai Itālijā”, tautu nevis nomierināja, bet gan lika vēl vairāk satraukties par to, kas īsti valstī tiek darīts aizsardzības spēju stiprināšanā. Tā vietā, lai mierinātu iedzīvotājus ar tukšpļāpību, Polija intensīvi bruņojas. Bet ko šajā jomā dara Latvija?
Lasīt visu...

6

Vai sabiedrība pieprasīja “cūkskandālu” un Gunāra Astras izsmiešanu?

FotoKļūdījos, domādama, ka Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomei (SEPLP) ir jelkādas iespējas teikt savu “biezo vārdu”, vērtējot sabiedrisko mediju darbību. Padomes mājaslapā varam vien iepazīties ar 14 punktiem, kas vispārīgi iezīmē padomes darba jomas. Taču pēdējie skandāli un cilvēku neizpratne par sabiedrisko mediju izpausmēm liek uzdot daudzus jautājumus.
Lasīt visu...

20

Pēc spermas nolaišanas uz krūtīm* progresīvā kultūras ministre ir atradusi jaunu kultūras aktualitāti – iesaistīšanos kultūrā balstītas klimata rīcības draugu grupā

FotoValdība 19. marta sēdē izskatīja Kultūras ministrijas (KM) sagatavoto informatīvo ziņojumu „Par Latvijas Republikas pievienošanos Apvienoto Nāciju Organizācijas (ANO) 1992. gada 9. maija Vispārējās konvencijas par klimata pārmaiņām** Kultūrā balstītas klimata rīcības draugu grupai” un atbalstīja šo iniciatīvu.
Lasīt visu...

21

Aivars Lembergs nekādus Kremļa naratīvus nav izplatījis, toties LSM darbojas Kremļa interesēs

FotoŠī gada 19. martā portāla lsm.lv publikācijā "Lembergs vaino Latvijas valdību "Krievijas provocēšanā"; viņa teikto lūdz vērtēt Saeimas komisijā” tās autors Ģirts Zvirbulis apgalvo:
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Uzmācīgie IRši

Pagājušas vien dažas dienas, kopš rakstīju par dažādiem “ķīmiskajiem elementiem”, kas pavada „Jauno vienotību”, un kā vecajā latviešu parunā: “Kā velnu piemin, velns klāt!”...

Foto

Tas ka, cilvēks par nopelnīto naudu var atļauties nogalināt sava prieka pēc, ir tikai apsveicami!

Pazīstu Jāzepu Šnepstu (attēlā) personīgi. Jā, viņš ir kaislīgs mednieks. Dara...

Foto

Vai esi gatavs pievienoties MeriDemokrātiem?

Ļoti skumji, nē - sāpīgi redzēt, kā pasaule jūk prātā. Burtiski! Romas pāvests sludina politisku vājprātu, psihopātu kliķe okupējusi Kremli Krievijā,...

Foto

Krūšturis, spiegi un ietekmes aģenti

Kārtīgam padomju produktam ir pazīstamas anekdotes par padomju spiegu Štirlicu, kuru, pastaigājoties pa bulvāri Unter Den Linden zem Berlīnes liepām, nodod pie krūts...

Foto

Sistēmiskā "pareizuma" vieta atbrīvojas

Pēdējo mēnešu mediju refleksijas uz notikumiem politikā veido dīvainu dežavū sajūtu. Lai kā negribētos būt klišejiski banālam, jāteic, ka vēsturei ir cikliskuma...

Foto

Partnerības regulējums stāsies spēkā, tad arī korupcija noteikti mazināsies

Šodien Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijā uzklausījām Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) un Sabiedrības par atklātību...

Foto

Man izteiktās apsūdzības piesegšanā ir meli

Patiesi sāpīgi bija lasīt, ka Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas (JVLMA) padome izsaka man neuzticību un prasa atkāpšanos. Īpaši sāpīgi –...

Foto

Tā nauda pati iekrita aploksnēs, un tā nebija mūsu nauda, un par aploksnēm mēs neko nezinām, un mūsu darbinieki bija priecīgi saņemt tik mazas algas, kā oficiāli deklarēts!

Reaģējot uz partijas Vienotība biroja bijušā darbinieka Normunda Orleāna pārmetumiem partijai, kas publicēti Latvijas medijos, Vienotība uzsver – partijā nekad nav maksātas aplokšņu algas, un tā stingri iestājas pret...

Foto

Aicinu Saeimas deputātu Smiltēnu pārcelties dzīvot uz Latgali

„Apvienotā saraksta” mēģinājums "uzkačāt" savu reitingu pirms Eiropas Parlamenta vēlēšanām izskatās vienkārši nožēlojami. Neiedziļinoties nedz manu vārdu būtībā,...

Foto

Krievijas apdraudējuma veidi Latvijai 2024. gadā

Pēdējā laikā saasinājusies diskusija par to, kādi militāri riski pastāv vai nepastāv Latvijai. Nacionālie bruņotie spēki (NBS) ir izplatījuši paziņojumu,...

Foto

„Sabiedriskā” medija paustais, ka akadēmijas vadība par kādiem pasniedzējiem ir saņēmusi sūdzības gadiem ilgi, neatbilst patiesībai

Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmija (JVLMA) ar vislielāko nopietnību attiecas...

Foto

Vai Sanitas Uplejas-Jegermanes atkāpšanās izraisīs būtiskas pārmaiņas sabiedrisko mediju politikā?

Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (SEPLP) locekles Sanitas Uplejas-Jegermanes atkāpšanās norādīja uz divām lietām. Pirmā –...

Foto

„Rail Baltica” projekta problēmu risinājums labākajās ierēdņu tradīcijās

Rail Baltica projekta problēmu risinājums labākajās ierēdņu tradīcijās. Vispirms izveidojam tematisko komisiju, kur gudri parunāt un pašausmināties....

Foto

Es atkāpjos principu dēļ

Šodien, 2024. gada 5. martā esmu iesniegusi Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomei (SEPLP) paziņojumu par amata atstāšanu pēc pašas vēlēšanās. Saskaņā ar...

Foto

Nacionālā apvienība rosina attaisnoto izdevumu slieksni palielināt līdz 1000 eiro

Nacionālā apvienība (NA) rosina palielināt gada ienākumu deklarācijā iekļaujamo attaisnoto izdevumu limitu no esošajiem 600 eiro...

Foto

Mūsu modeļa krīze

20.gadsimtā pasaule pārdzīvoja vairākas modeļu krīzes – 1917.gada revolūcija bija konservatīvisma krīze (turklāt ne tikai Krievijā), Lielā depresija bija liberālisma krīze, Aukstā kara beigas...

Foto

Pret cilvēku apkrāpšanu – moralizēšana, bet pret politiķu atdarināšanu – kriminālsods

Uzmanību piesaistīja divi ziņu virsraksti. Abi saistīti ar krāpniecību. Taču ar to atšķirību, ka vienā...

Foto

Sakāve un “viens idiots” – ielas nepārdēvēs

Latvijas Universitātes padomes loceklis Mārcis Auziņš ar Mediju atbalsta fonda finansējumu Kas jauns[i] vietnē publicējis viedokli par krievu imperiālistu Andreja Saharova,...

Foto

Nedrīkst Ropažu pašvaldības finanšu problēmas risināt uz darbinieku rēķina

Jau kādu laiku cirkulē baumas, ka tiek organizēta Ropažu novada domes esošās varas nomaiņa. Šīs runas sākās...

Foto

Vai līdz rudenim gaidāms pamiers?

Drīzumā varēs noskaidrot, cik lielā mērā ir patiesas sazvērestību teorijas attiecībā uz Zeļenska un Baidena nerakstītajām sadarbībām. Šo teoriju ticamība izgaismosies tad,...

Foto

Kā saimnieks pavēlēs, tā runāsim! Galvenais - nedomāt!

Portālā Pietiek.com kādu laiku atpakaļ atļāvos publicēt pārdomas par ASV, Izraēlu. Biju pārsteigts, cik daudzi cilvēki lasa šo...