Dokuments, kas varbūt „noplūdis” no apcietinātās Lūres datora, met melnu ēnu uz VID iekšējās drošības vadību un liek domāt par grandioziem regulāriem kukuļiem
Pietiek lasītājs13.11.2022.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Nododu Jūsu ievērībai interesantu dokumentu, kas, iespējams, kaut kā nejauši „noplūdis” no apcietinātās Valsts ieņēmumu dienesta (VID) Nodokļu un muitas policijas pārvaldes izmeklētājas Initas Lūres datora un met melnu ēnu uz VID iekšējās drošības vadību. Interesanti, kādam pietiks drosmes uzdot attiecīgus jautājumus ne tikai VID, bet arī Valsts drošības dienestam un Finanšu ministrijai, kura, visticamākais, arī saņēmusi šādu iesniegumu?
„Valsts drošības dienesta priekšniekam N.Mežvietam
Inita Lūre, Tukums, Cepļa iela XXX, LV-3101
Iesniegums
Tukumā, 2022.gada 7.jūnijā
Es, Valsts ieņēmumu dienesta (turpmāk VID) Nodokļu un muitas policijas pārvaldes Finanšu noziegumu izmeklēšanas daļas vecākā izmeklētāja Inita Lūre, saņemot savā lietvedībā kriminālprocesu un iepazīstoties ar kriminālprocesā esošajiem materiāliem, konstatēju, kā pirmstiesas izmeklēšanas laikā, veicot speciālās izmeklēšanas darbības, kriminālprocesā tika iegūta informācija par augstu VID amatpersonu un to pakļautībā esošo darbinieku iespējamiem pārkāpumiem, pildot dienesta pienākumus. Iegūtā informācija par iespējamiem korupcijas pārkāpumiem tika nosūtīta izvērtēšanai pēc piekritības VID Iekšējās drošības pārvaldei.
Minētā kriminālprocesa ietvaros, saņemot no VID Iekšējās drošības pārvaldes pieprasījumu iepazīties un izsniegt manā lietvedībā esošo kriminālprocesa materiālus, konstatēju, ka iepriekš nosūtītā informācija, pēc VID Iekšējās drošības pārvaldes izmeklētājas vārdiem, par VID amatpersonu pārkāpumiem ir pazudusi.
Veicot procesuālās darbības kriminālprocesā, no procesā iesaistītām personām tika iegūta informācija, par to, ka apmaiņā pret labvēlīgu lēmuma pieņemšanu kriminālprocesā, kas atrodas VID Iekšējās drošības pārvaldes lietvedībā, tika pieprasīti un nodoti naudas līdzekļi 50 000 EUR apmērā.
Bez tam kriminālprocesā, kas atradās manā lietvedībā, papildus iesniegtajai informācijai VID Iekšējās drošības pārvaldē, no galvenās iesaistītās personas tika saņemta informācija par naudas maksāšanu no 130 000,00 līdz 150 000,00 eiro apmērā katru mēnesi, augstām VID amatpersonām, ilgstošā laika periodā, tādējādi kriminālprocesā iesaistītais uzņēmums vairāku gadu garumā varēja izvairīties no nodokļu nomaksas valsts budžetā vairākus miljonus eiro apmērā.
Ņemot vērā to, ka iegūtā informācija bija par augstu VID amatpersonu iespējams izdarītiem noziedzīgiem nodarījumiem, un baidoties pret sevis vērstām represijām, tā iepriekš netika iesniegta Korupcijas novēršanas apkarošanas birojam, jo viena no iesaistītajām personām ir VID Iekšējās drošības pārvaldes direktors Aigars Prusaks, kurš ilgus gadus strādāja Korupcijas novēršanas apkarošanas birojā.
Šī gada sākumā VID Iekšējās drošības pārvalde veica kratīšanas kriminālprocesā, kurš tika uzsākts Iekšējās drošības pārvaldē, par privātpersonu izdalītiem noziedzīgiem nodarījumiem, nevis par VID darbinieku izdarītiem noziedzīgiem nodarījumiem. No man rīcībā esošās informācijas izriet, kriminālprocesu ietvaros tika veiktas vairākas kratīšanas pie privātpersonām, tai skaitā manā darba vietā VID Nodokļu un muitas policijas pārvaldē.
Kratīšanas laikā tika izņemts mans darba dators, kuram saskaņā ar kratīšanas lēmumā minēto noziedzīgo nodarījumu un manu darba pienākumu veikšanu nebija un nav saistības. Kratīšanu izdarīja Korupcijas un novēršanas biroja amatpersonas, klāt piedaloties VID Nodokļu un muitas policijas pārvaldes darbiniekiem un VID Iekšējās drošības pārvaldes darbiniekiem. Minētajā datorā atradās visa informācija par manā lietvedībā esošajiem kriminālprocesiem, tai skaitā par kriminālprocesu, kura ietvaros iegūtas ziņas par ilgstošu VID amatpersonu kukuļu pieprasīšanu un pieņemšanu.
No manis rīcībā esošās informācijas, varu izdarīt secinājumus, ka VID Iekšējās drošības pārvaldes amatpersonas, pirms kriminālprocesa uzsākšanas veica uzsāktajā kriminālprocesā operatīvo izstrādi attiecībā pret privātpersonām, pret kurām ir uzsākts kriminālprocess, ar nolūku ne tikai atklāt šo privātpersonu, iespējams, izdarītos noziedzīgos nodarījumus, bet arī, lai tādā ceļā iegūtu informāciju par manā lietvedībā esošajiem kriminālprocesiem, tai skaitā par kriminālprocesu, kurā tika iegūti pierādījumi, par maksājumiem VĪD amatpersonām.
Uzskatu, ka iespējamā operatīvā lieta un kratīšana manā darba vietā tika veikta pēc A.Prusaka norādījumiem.
2021.gada augustā, vienā no manā lietvedībā esošajiem kriminālprocesiem, kurā iesaistītas Latvijā zināmas personas, žurnālisti un uzņēmēji, tika veiktas kratīšanas, kuru rezultātā kriminālprocesā tika iegūtas ziņas, kas norāda uz iespējams izdarītiem noziedzīgiem nodarījumiem, no A.Prusaka un viņa bijušās sievas Kristīnes Prusakas - Brinkmanes puses.
Norādu, ka veicot kratīšanu manā darba kabinetā un izņemto manu darba datoru, VID Iekšējās drošības pārvaldes darbinieki ir ieguvuši daļēju informāciju par A.Prusaku un bijušās sievas izdarītajiem noziedzīgiem nodarījumiem.
Papildus norādu, ka kratīšanas laikā manā darba vietā kratīšanu veicošās amatpersonās izšķirstīja tikai un vienīgi iepriekšminēto divu kriminālprocesu materiālus.
Lūdzu izvērtēt manis sniegto informāciju un uzsākt kriminālprocesu par iespējams noziedzīgiem nodarījumiem, kurus ir izdalījuši VID Iekšējās drošības pārvaldes un VID amatpersonas.
Inita Lūre”
Seko mums 
Brīvdienu maģija – izlasīt kādu grāmatu. Beidzot izlasīju “Iznireļus” - paldies Lato Lapsam: obligātā lasāmviela tiem, kas interesējas par politiku un procesiem Latvijā.
Latvijas Televīzijas (LTV) lēmums nerīkot priekšvēlēšanu debates krievu valodā sabiedrisko mediju portālā rus.lsm ir skaista dāvana Rosļikovam un politiskajām partijām, kuras koncentrējas uz to, lai savus vēlētājus pamatā uzrunātu krievu valodā. Tieši šīs partijas būs lielākie ieguvēji.
Mēs uzskatām, ka aizliegums lietot Latvijas mazākumtautību valodas politiskās diskusijās neveicinātu ne piederības sajūtu Latvijai, ne vārda brīvību, ne mūsu valsts demokrātisko iekārtu.
Pēdējā pusgada laikā Latvijas politiskā vide, sabiedriskie mēdiji, sociālie mediji un portāli pārlieku bieži un radikāli ieņem konservatīvu vai pat negatīvu nostāju klimata izmaiņu apturēšanas un dabas daudzveidības saglabāšanas jautājumos. Pat brīdī, kad Latvijas Satversmes tiesa pieņēma vēsturisko un viedo spriedumu, ar kuru atcelta norma par mazāka caurmēra koku ciršanu, politiskajā retorikā un mediju slejās skanēja tikai apšaubāmu mežcirtēju asociāciju viedoklis, ka šie nepadošoties un darīšot visu, lai Latviju pārvērstu par izcirtumu (varbūt ne gluži šādiem vārdiem, bet šādu ideju).
Latvijas Žurnālistu asociācija (asociācija) aicina politiķus atturēties no mediju un žurnālistu diskreditācijas, apzināti vai neapzināti veidojot nepamatotu viedokli par žurnālistiem, jo īpaši sabiedrisko mediju, kā valsts nodevējiem. Tāpat asociācija aicina sabiedriskos medijus sabiedrībai plašāk skaidrot savas redakcionālās izvēles.
Latvijas Radio galvenās redaktores Anitas Braunas ieraksts sociālajos tīklos sacēla lielu diskusiju vētru sociālajos tīklos. Viņai aizrādīja, ka minētais raidījums Somijā nebija partiju kandidātu priekšvēlēšanu debates krievu valodā, bet gan raidījums, kurā par politiku tika iztaujāti emigranti. Situācijas nav salīdzināmas, jo Somijas sabiedriskais medijs politiķu debates svešvalodā nerīko.
Rīgas domes priekšsēdētāja Rīgas domes priekšsēdētājam Vilnim Ķirsim – aicinājums izkārt varavīksnes karogu pie Rīgas rātsnama no 6. jūnija līdz 15. jūnijam.
