Dokumenti atklāj, kā prokuratūra „atfutbolēja” sirmgalvju sūdzības par miljonāra uzņēmuma krāpniecību
PIETIEK20.05.2021.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Pietiek šodien publicē dokumentus, kas uzskatāmi parāda, cik grūti „parastajiem cilvēkiem” ir pierādīt savu taisnību, cīnoties ar ietekmīga miljonāra uzņēmumu: sirmgalvju sūdzības par neobjektīvu izmeklēšanu saistībā ar uzņēmuma Stiga RM, viņuprāt, veiktu krāpniecību prokuratūra ir „atfutbolējusi”, neaizmirstot vēl pierakstīt tās iecienīto frāzi – ka atbilde ir tikai skaidrojums un tāpēc to nav iespējams pārsūdzēt.
Lūcija Dravniece 2015. gada oktobrī noslēdza cirsmas pirkuma līgumu ar SIA Stiga RM par īpašumu Kurmji Ukru pagastā, Auces novadā. Pirms tam tika veikts cirsmas novērtējums atbilstoši šķērslaukumam, jo daļa no cirsmai paredzētā meža atradās Dabiķenes upes aizsargjoslā.
Tika veikta koku dastošana, un ciršanai tika iezīmēti 229 koki ar kopējo krāju - 96,5 kubikmetri. Pirms līguma slēgšanas cirsmu dastojums tika iesniegts pircējam, lai vienotos par cirsmas cenu.
Kad tika sākti ciršanas darbi, īpašniece konstatēja, ka Stiga RM cirsmā cērt ne tikai dastotos kokus, bet arī neiezīmētos. Turklāt nocirsti bija arī koki desmit metru aizsargjoslā pie upes, lai gan tas saskaņā ar likumu nav atļauts.
Konstatēt mežam un aizsargjoslai nodarītos kaitējumus īpašniece aicināja Dobeles mežniecību, kā arī Zemgales virsmežniecību, bet tās uzmērījušas nevis nocirstos kokus, bet gan palikušos, un secinājušas, ka šķērslaukums atbilst normai un mežam kaitējums nav nodarīts.
Tomēr īpašniecei ir skaidrs, ka mežā nocirsts vairāk, nekā paredzēja līgums. Turklāt cirsti nevis dastotie jeb iezīmētie koki, bet arī citi. Stiga RM esot paziņojusi, ka tai nav saistoši dastotie koki, bet tā vadoties pēc šķērslaukuma, līdz ar to neuzskatot, ka būtu nocirsts kaut kas par daudz. Likums nosaka, ka aizsargjoslā atļauts cirst tikai bojātos kokus, bet L. Dravnieces īpašumā tādu nav bijis, kas nozīmē, ka aizsargjoslā nocirsti veseli koki, kas pēc likuma nav atļauts.
L. Dravniece par notikušo ziņojusi arī policijai, kura, aizbildinoties ar to, ka nav meža speciālisti, kriminālprocesu, kurā meža īpašniece atzīta par cietušo, izbeigusi, jo pārkāpumus nav saskatījusi ne Dobeles mežniecība, ne Zemgales virsmežniecība.
Īpašniecei ir aizdomas, ka Stiga RM īpašniekam varētu būt kādas „īpašas attiecības” ar uzraugošajām iestādēm, jo visi piecu gadu garumā rakstītie iesniegumi atdūrušies kā pret sienu. Sūdzības rakstītas gan prokuratūrai, gan virsprokuram un arī Ģenerālprokuratūrai, kura iesniegumu pārsūtījusi tālāk virsprokuroram, kurš arī paziņojis par procesa izbeigšanu.
L. Dravniece lēš, ka viņai nodarīti zaudējumi sešu tūkstošu eiro apmērā gan par papildus nocirstajiem kokiem, gan par juristu piesaistīšanu lietas risināšanai. Turklāt viņa ir neizpratnē, kādēļ policija un prokuratūra nevis pārbauda faktus un to atbilstību likumam, bet gan atrunājas ar to, ka neesot speciālisti mežsaimniecības lietās un paļaujoties uz mežniecību atzinumiem, kuri ir pretrunīgi, turklāt nevis konstatē, ka aizsargjoslā nocirsti koki, lai gan tas nav atļauts, bet gan uzmēra palikušos kokus un novērtē, ka mežam kaitējums nav nodarīts.
Intersanti, ka uzņēmuma īpašnieks un vadītājs Andris Ramoliņš (attēlā) dienu pēc tam, kad par notikušo sāka interesēties mediji, uz to reaģēja... vēršoties policijā ar iesniegumu, - pensionāre esot vainojama izspiešanā, apzināti nepatiesa ziņojuma sniegšanā, lai panāktu kriminālprocesa uzsākšanu, kā arī neslavas celšanā.
Pēc piecu gadu cīņas kā ar vējdzirnavām meža īpašniece atmetusi ar roku un vairs necer panākt savu taisnību, taču uzskata, ka par šo gadījumu nedrīkst klusēt, jo par krāpniecības upuriem var kļūt arī citi mežu īpašnieki, kurus vajadzētu brīdināt.
Seko mums 
Saeimas 2024. gada 16. maija darba kārtībā izskatīšanai otrajā lasījumā ir iekļauts likumprojekts Grozījumi likumā “Par atjaunotā Latvijas Republikas 1937. gada Civillikuma ievada, mantojuma tiesību un lietu tiesību daļas spēkā stāšanās laiku un piemērošanas kārtību” (565/Lp14). Likumprojekts Saeimā iesniegts 2024. gada 17. aprīlī un pirmajā lasījumā izskatīts jau nākamajā dienā. Lai arī likumprojekts skar aptuveni 300 tūkstošus iedzīvotājus, viņu viedoklis tāpat kā vairākos Satversmes tiesas spriedumos izteiktās atziņas un ekspertu brīdinājumi ir ignorēts.
Komentējot publiski pieejamo informāciju – Latvijas Televīzija 2024. gada 3., 4., 5. un 6. jūnijā ir paredzējusi Eiropas Parlamenta deputātu kandidātu debates rīkot krievu valodā – Latviešu valodas aģentūra izsaka skaidru nosodījumu, vēršot atbildīgo personu un sabiedrības uzmanību, ka šāda rīcība ir pretrunā gan ar Satversmē nostiprināto valsts valodas statusu, gan ar Valsts valodas likumu. Eiropas Savienībā tiek īstenota daudzvalodība – ir 24 oficiālās valodas, tostarp latviešu valoda.
Par Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (attēlā – tās vadītājs Jānis Siksnis) ieceri noturēt sabiedriskajā televīzijā Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates krievu valodā.
Ņemot vērā, ka Latvijas Republikas Satversmes preambula nosaka, ka Latvijas valsts ir izveidota, lai garantētu latviešu nācijas, tās valodas un kultūras pastāvēšanu un attīstību cauri gadsimtiem;
Bloķētas lidostas, lielceļi, ostas un tūkstošiem traktoru Berlīnē. Bloķēti ceļi Polijā, degošas riepas un pārrautas barikādes Briselē. Tonnām uz ceļa izbērtu tomātu un bloķētas veikalu ķēdes Spānijā, un visbeidzot – teju 2000 traktoru Latvijas reģionos. Lauksaimnieku protesti Eiropā tika izvērsti iepriekš nepieredzētos apmēros, turklāt, ar katru nākošo protestu tie kļuva aizvien daudzskaitlīgāki un radikālāki. Un tomēr, šīs akcijas, kurām likumsakarīgi bija jānonāk kādā kulminācijas fāzē, pēkšņi gluži vienkārši pazuda.
7. maijā Latvijas publisko telpu pāršalca ziņa, ka Daces Melbārdes vietu Eiropas Parlamentā (EP) ieņems izbijušais, bet joprojām slavu un uzmanību alkstošais “žurnālists” un vienlaikus politiķis Ansis Pūpols. Cilvēks, kurš kopš aiziešanas no svētdienas vakaru raidījumiem naudu pelna ar pasūtītām filmām, bet paralēli kandidējis arī vēlēšanās un nu arī ticis pie ilgi kārotā deputāta krēsla labi apmaksātajā EP kā Nacionālās apvienības kandidāts.