Dokumenti apliecina: jau pēc "Krājbankas" slēgšanas nauda no tās tiešām plūdusi milzīgā straumē
PIETIEK21.04.2013.
Komentāri (28)
Iesaki rakstu: 
Jau pēc Latvijas Krājbankas darbības ierobežošanas 2011. gada 17. novembrī un faktiskās slēgšanas 21. novembrī gan dažādas "izredzētas" Latvijas fiziskās un juridiskās personas, gan arī ārzonu uzņēmumi spējuši no slēgtās kredītiestādes atgūt daudzos miljonos lēšamus finanšu līdzekļus, - šo jau iepriekš skaidri nojausto faktu nu apliecina Pietiek rīcībā nonākušie un šodien publiskotie dokumenti par konkrētām summām un personām, kam šīs summas pārskaitītas jau pēc liktenīgā 17. novembra.
Par iepriekš atklātībā nonākušajiem sarakstiem Finanšu un kapitāla tirgus komisija, kas faktiski vadīja izputējušās bankas darbību līdz administratora iecelšanai, apgalvoja, ka tie "maldina sabiedrību, jo tajā ietverti darījumi, kurus nav apstiprinājuši Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) pilnvarnieki. Turklāt sarakstā ietverti arī klientu valūtas maiņas darījumi un maksājumi starp Latvijas Krājbankas klientiem 2011. gada 17. novembrī, un tie nav līdzekļi, kas aizskaitīti no bankas". Taču šodien Pietiek publiskotie dokumenti rāda, ka liela daļa pieprasījumu ir tikuši adresēti tieši FKTK pilnvarniekiem un tie šos maksājumus arī apstiprinājuši.
FKTK oficiālais skaidrojums gan ir - no aptuveni sešiem tūkstošiem Latvijas Krājbankas klientu darījumu, kas uzsākti no 2011.gada 17. līdz 21.novembrim, tikuši apstiprināti apmēram 1000, un laika posmā no 2011. gada 22.novembra līdz 23. decembrim tie veikti par kopumā apmēram 55 miljoniem latu, tomēr visi FKTK pilnvarnieku saskaņotie darījumi esot "likumīgi un atbilst normatīvajiem aktiem, kādos gadījumos pēc bankas darbības apturēšanas nepieciešams darījumus pabeigt".
Taču, kā zināms, pat Eiropas Komisija Latvijai adresētā vēstulē saistībā ar airBaltic saņemtā valsts atbalsta izpēti, kas publicēta Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī, ļoti skaidri izteikusies par, piemēram, aviokompānijai airBaltic doto iespēju izņemt no citiem slēgtās kredītiestādes apmēram 2,8 miljonus eiro, kas „varēja nodrošināt uzņēmumam nepamatotu selektīvu priekšrocību”. Arī šos maksājumu dokumentus šodien publisko Pietiek.
Par šiem maksājumiem, kā zināms, Eiropas Komisija pat skaidri norādījusi - Latvijas iestādes neesot sniegušas pierādījumus par to, ka airBaltic maksājumu un naudas pārveduma rīkojumi virs 100 000 eiro iesniegti pirms FKTK 2011. gada 17. novembra lēmuma.
„Turklāt, pat pieņemot, ka tas tā bija, Latvijas iestādes nav sniegušas paskaidrojumu par to, kāpēc šie rīkojumi tika izpildīti, neņemot vērā FKTK lēmumu, un vai pret citiem Latvijas Krājbankas klientiem, kuri atradās tādā pašā situācijā, tika ievērota tāda pati attieksme,” vēstulē, ko parakstījis Eiropas Komisijas konkurences komisārs Hoakins Almunja, norādījusi Eiropas Komisija.
airBaltic "ārkārtējie" maksājumi gan ir tikai neliela daļa no kopējā naudas apjoma, kas jau pēc Krājbankas slēgšanas aizplūdis no kredītiestādes ar FKTK ziņu, - šodien publiskojamie dokumenti ilustrē kopējo aizplūdušās naudas apjomu, un iespējams, ka tuvākajās dienās Pietiek publiskos vēl vienu dokumentu paketi par šo pašu tēmu.
Seko mums 
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.