Dokumenti apgāž Brazovska apgalvojumus - FKTK vēl nedēļu pēc "Krājbankas" apturēšanas izdevusi rīkojumus par privātfirmu aktīvu izņemšanu

Pietiek rīcībā esošajos Krājbankas maksājuma rīkojumos valutēšanas datums (datums, kurā nauda jau pēc iepriekšējas apstrādes bankas sistēmā, kas Krājbankā pēc avotu stāstītā vidēji aizņēmusi vienu dievas dienas, reāli tiek pārskaitīta uz saņēmējkontu) sakrīt ar norādīto ievadīšanas datumu.

Ne tikai tas apliecina, ka šie darījumi atšķirībā no FKTK apgalvotā nav sistēmā jau pirms ierobežojumu noteikšanas ievadītu, bet novēlotu rīkojumu izpilde. Uz vairākiem Pietiek rīcībā esošajiem maksājuma rīkojumiem ailītē "Maksājuma mērķis", ko parasti aizpilda klients, minēta atsauce uz konkrētiem FKTK rīkojumiem, kas datēti ar dienu pirms konkrēto maksājumu rīkojumu ievadīšanas un valutēšanas. Visi šie FKTK rīkojumi, ar kuriem pamatots maksājuma mērķis, datēti ar laiku jau krietni pēc ierobežojumu noteikšanas un pēc bankas darbības apturēšanas.

Piemēram, 30. novembrī ievadīts un valutēts maksājums 801 164 eiro apmērā uz kādas Latvijā reģistrētas firmas kontu citā Latvijas bankā. Kā maksājuma mērķis norādīts "rīkojums par aktīvu izņemšanu. FKTK rīkojums no 29.11.2011.". Ar citu tajā pašā dienā ievadīta un valutēta maksājuma rīkojumu uz tās pašas firmas kontu citā bankā pārskaitīti 308 873 ASV dolāri. Kā maksājuma mērķis norādīts: "Rīkojums par aktīvu izņemšanu. FKTK rīkojums no 29.11.2011."

Tas pats attiecas arī uz LTV Panorāmas pirmdien ziņoto par 152 249 eiro pārskaitījumu uz uzņēmējas Irēnas Pulkinenas kontu Nordea bankā. Uzņēmēja raidījumam apgalvoja, ka runa ir par maksājuma uzdevumu, kas bankā iesniegts "piektdienā" (pēc visa spriežot, 18. novembrī) pirms tās darbības apturēšanas, uzreiz pēc ziņām par problēmām Lietuvā ar Krājbankas "mātesbanku" Snoras. Turpretī uz Pietiek rīcībā esošā maksājuma rīkojuma par Pulkinenas līdzekļu pārskaitīšanu kā ievadīšanas un arī valutēšanas datums minēts 30. novembris.

Tas liek apšaubīt FKTK apgalvoto, ka runa varētu būt vienīgi par bankas sistēmā līdz ierobežojumu noteikšanai un bankas darbības apturēšanai jau ievadītiem maksājuma rīkojumiem, jo "pēc bankas darbības apturēšanas, šos uzsāktos maksājumus (valutācijas datums no 17.11.2011. līdz 21.11.2011.) bija nepieciešams izpildīt".

Tas nozīmē arī to, ka FKTK gandrīz divas nedēļas pēc tam, kad ar savu rīkojumu bija 17. novembrī noteikusi ierobežojumus Krājbankas darījumiem virs 100 000 eiro, ar citu rīkojumu izdarījusi izņēmumu par labu konkrētai privātfirmai vai ar komisijas vadītāja vietnieka Brazovska akceptu ļāvusi izdarīt izņēmumu par labu atsevišķām juridiskām un fiziskām personām. Uz visiem šiem maksājuma rīkojumiem redzams Brazovska paraksts, rāda Pietiek rīcībā esošie dokumenti. Piemēram, Pulkinenai 152 249 eiro pārskaitīti jau pēc 17. novembrī FKTK noteiktā 100 000 eiro ierobežojuma noteikšanas. Līdzīgi abi pārējie minētie piemēri ar kādu privātfirmu rāda, ka pārskaitītās summas kopumā (1,3 miljoni eiro) vairāk nekā desmitkārt pārsniedz pašas FKTK noteiktos ierobežojumus.

FKTK 17. novembra rīkojums par darījumu virs 100 000 eiro ierobežošanu nav saturējis atrunas par kādiem izņēmumiem, Pietiek apliecinājuši informēti avoti, kas Krājbankas krīzes laikā ar to darbojušies. Sākot jau no 17. novembra, Krājbankas telpās fiziski atradies FKTK galvenais uzraudzības eksperts Gints Vītiņš, un bez viņa paraksta nav ticis veikts neviens darījums. Jau trīs dienas vēlāk, 21. novembrī, kad FKTK pārņēma Krājbankas vadību, darījumi notikuši tikai ar ieceltās pilnvarnieku grupas vadītāja Brazovska parakstu, kurš arī fiziski uzturējies bankas telpās.

Intensitāte, ar kādu tikuši tukšoti Krājbankas konti 17. novembrī, kad jau bija publiski zināms par tās lielākā akcionāra Snoras bankas nedienām (jo dienu iepriekš, 16. novembrī Lietuvā bija apturēta tās darbība un valdība lēma par bankas pārņemšanu), liek uzdot jautājumus par FKTK, iespējams, novēloto darbību. Uz dažādu pārsvarā grūti izsekojamu ofšoru kontiem ārvalstīs 17. novembrī no Krājbankas aizskaitīti vairāk nekā 20 miljoni latu, rāda Pietiek rīcībā esošie dokumenti. Kā šo pārskaitījumu valutēšanas datums jeb datums, kad nauda reāli pārskaitīta uz citiem kontiem, norādīts tieši 17. novembris – diena, kad FKTK beidzot lēma par ierobežojumu noteikšanu Krājbankas darījumiem virs 100 000 eiro. Šāda novēlota FKTK darbība sakrita ar valdības oficiālo, nogaidošo pozīciju, jo finanšu ministrs Andris Vilks vēl 17. novembrī, dienu pēc Krājbankas "mātesbankas" slēgšanas Lietuvā, ziņu aģentūrai LETA paziņoja, ka "Lietuvas bankas Snoras problēmas Latviju finanšu sistēmu neskar, un nepieciešamības gadījumā Latvija būtu arī gatava sniegt kaimiņiem savu pieredzi līdzīgu problēmsituāciju risināšanā".

Pietiek jau rakstīja, ka šajā laikā no bankas tikuši pārskaitīti kopumā aptuveni 56 miljoni latu, bet vēl nedaudz vairāk kā 30 miljoni latu tikuši pārskaitīti uz Krājbankas kontiem ārvalstīs, kas apgrūtina naudas saņēmēju identificēšanu. Ja var ticēt FKTK apgalvotajam par to, ka maksājumi ar valutēšanas datumu no 17. līdz 21. novembrim Krājbankai bija jāizpilda, pēc Pietiek rīcībā esošajiem dokumentiem 17. novembrī no Krājbankas pārskaitīti aptuveni 2,8 miljoni latu uz kontiem Latvijā un 24 miljoni latu uz kontiem ārvalstīs, 18. novembrī pārskaitīti aptuveni 622 000 latu uz kontiem ārvalstīs, 20. novembrī uz kontiem ārvalstīs pārskaitīti aptuveni 4 miljoni latu, bet 21. novembrī aptuveni 586 000 latu pārskaitīti uz kontiem Latvijā.

Juridiski Krājbankas maksātnespējas procedūra tikusi uzsākta jau 17. novembrī, kad FKTK izdeva rīkojumu, kas ierobežoja darījumus virs 100 000 eiro, nevis 1. decembrī, kad FKTK tiesā iesniedza bankas maksātnespējas pieteikumu, 16. decembriī kad ar tiesas rīkojumu tika iecelts bankas maksātnespējas administrators, vai 23. decembrī, kad tiesa pasludināja Krājbankas maksātnespēju.

Likums "Par norēķinu galīgumu maksājumu un finanšu instrumentu norēķinu sistēmās", kas regulē bankas maksātnespējas procedūras apstākļus un uzsākšanu, tiešām noteic: ja vien pārveduma rīkojumi bankas sistēmā ievadīti pirms maksātnespējas procedūras sākšanas, tie ir saistoši arī tad, ja attiecībā uz banku sākta maksātnespējas procedūra.

Bankas maksātnespējas procedūra saskaņā ar šo likumu sākas vēl ilgi, pirms tiesā iesniegts maksātnespējas pieteikums un tiesa atzinusi bankas maksātnespēju. Likuma 1. pants cita starpā noteic, ka maksātnespējas procedūra ir jebkurš pasākums, kas sākts bankas likvidēšanai vai tās darbības ierobežošanai, vai sanācijai, "ja tas ietver finanšu instrumentu vai naudas pārvedumu apturēšanu vai ierobežošanu". Maksātnespējas process šī likuma izpratnē sākas ar to brīdi, kad attiecīgā administratīvā iestāde (šajā gadījumā FKTK) pieņēmusi lēmumu sākt maksātnespējas procedūru. 

Lai gan Kredītiestāžu likums maksātnespējas procesu noteic ar dienu, kad maksātnespējas pieteikums iesniegts tiesā (Krājbankas gadījumā – 1. decembris) vienlaikus šī likuma 2. panta 3. daļa noteic, ka attiecībā uz banku, kuras finanšu pakalpojumu sniegšanu pilnībā vai daļēji apturējusi FKTK, norēķinu galīguma nodrošināšanu regulē likums "Par norēķinu galīgumu maksājumu un finanšu instrumentu norēķinu sistēmās".

Novērtē šo rakstu: