Divi NEPLP vadītāji - bakalauri pieprasa, lai LTV valdes priekšsēdētājs noteikti būtu maģistrs
PIETIEK15.01.2019.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Uz Latvijas televīzijas valdes priekšsēdētāja posteni ceļš slēgts pretendentiem, kuriem nav maģistra grāda vadībzinātnēs vai citās zinātnēs, - to nosaka Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (NEPLP) izsludinātā konkursa obligātās prasības. Šo nosacījumu īpaši savdabīgu padara fakts, ka pat NEPLP loceklim Ivaram Āboliņam ir tikai pamata – bakalaura grāds, kas viņam netraucē pildīt NEPLP priekšsēdētāja vietnieka funkcijas, un arī NEPLP priekšsēdētājai Dacei Ķezberei nav maģista grāda.
„Augstākā izglītība – maģistra grāds vadībzinātnēs vai citās zinātnēs. Maģistra grāds vadībzinātnēs tiks uzskatīts par priekšrocību,” – šī ir viena no obligātajām prasībām ikvienam Latvijas Republikas pilsonim, kurš vēlas pieteikties NEPLP izsludinātajā konkursā uz valsts SIA Latvijas televīzija valdes priekšsēdētāja posteni.
Tāpat pretendentiem izvirzītas arī citas nopietnas prasības, tostarp „laba reputācija”, „izpratne par uzņēmuma vadību, tostarp risku un pārmaiņu vadību, finanšu resursu pārvaldību un gada pārskatu sagatavošanu”, „valsts valodas un vismaz divu svešvalodu, no kurām viena ir Eiropas Savienības oficiālā valoda, zināšanas” u.c.
Taču, ja ir tikai aizdomas, ka vairāki NEPLP locekļi paši neatbilst šīm prasībām, tad citādi ir ar prasību pēc obligāta maģistra grāda, - lai gan tikai trīs no pieciem NEPLP locekļiem ir iestādes mājas lapā publiskojuši ziņas par savu izglītību un darba pieredzi, ar to pietiek, lai konstatētu, ka diviem no NEPLP locekļiem šāda grāda nav.
Viens no tiem ir jau pieminētais Ivars Āboliņš, kurš vietu NEPLP ieņēma kā faktisks Nacionālās apvienības ieliktenis, bet otrs – NEPLP priekšsēdētāja Dace Ķezbere, kura par šo amatu var pateikties tuvībai Zaļo un zemnieku savienībai (abi attēlā).
Divu dienu laikā neviens no NEPLP locekļiem nevēlējās vai nespēja sniegt skaidrojumus par to, kas tieši pieņēma lēmumu, ka kandidātiem uz LTV valdes priekšsēdētāja amatu nepieciešams maģistra grāds, un ar ko tieši šis lēmums pamatots.
Kā zināms, gada beigās NEPLP negaidīti atbrīvoja no amata līdzšinējo Latvijas televīzijas valdes priekšsēdētāju Ivaru Belti un valdes locekli Sergeju Ņesterovu, minot acīmredzami sadomātus un neloģiskus šāda lēmuma iemeslus.
Seko mums 
Drošības eksperti vienbalsīgi norāda uz to, ka pēc kara sākuma Krievijas izlūkošanas un hibrīdoperāciju mērogs Eiropā ir krasi pieaudzis, ieskaitot operācijas, kuru agresivitāte ziņā pārspēj aukstā kara līmeni, - tādas kā sabotāžas, fiziskas provokācijas un tamlīdzīgi.
Deklarētais mērķis - atbalsts Ukrainai Latvijas ostu paralizēšanai - šķiet šizofrēnisks, jo kā gan tas saskan ar to, ka Ukraina pati joprojām saņem naudu no Krievijas un ļauj Krievijai transportēt gāzi caur Ukrainas teritoriju, bet neviens latvju bāleliņš par to pat nav iepīkstējies ES parlamentā?
Atsaucoties uz 2024. gada 18. aprīļa publikāciju "Aicinājums valsts amatpersonai Kristovskim: pirms publicēt ziņas par svešām algām, atklājiet savus ikmēneša ienākumus!" vietnē, informēju, ka saskaņā ar spēkā esošo likumu algu publiskošanas lietā Saeimas deputāti rāda priekšzīmi un Saeima Ģirta Valda Kristovska kā tautas priekšstāvja atlīdzību - tāpat kā visu citu tautas priekšstāvju Saeimā atlīdzības - publicē katru mēnesi internetā.
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
