Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Ja vēlaties mūs atbalstīt Reklāma Mobilā
Foto

Dieva valstība

Leonards Inkins
03.06.2020.
Komentāri (0)

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Jānis Kristītājs ir teicis: «Atgriezieties no grēkiem, jo Debesu valstība ir tuvu klāt pienākusi.» (Mt 3:2) Ar šādiem vārdiem Jānis Kristītājs sāka savu publisko kalpošanu un kļuva par ļoti ievērojamu Dieva Vārda sludinātāju.

Daudzi ir dzirdējuši un lasījuši par Dieva valstību, bet vai daudz ir tādu, kuri saprot un zina, kas īsti ir Dieva valstība? Ko tas nozīmē? Kā šos vārdus jāsaprot?

Cilvēkam ir saprotams tikai tas, ar ko viņš ir saskāries. Ja viņš zina, kā izskatās krāsas, tad, lasot par krāsām, viņš spēj iztēloties un saprast lasīto; ja runa ir par mūzikas instrumentu skanējumu vai citām skaņām, kuras viņš ir dzirdējis, arī tad ir saprotams, kā tās skan. Bet Dieva valstību taču neviens nav redzējis, un tie, kas tajā nokļuvuši, no turienes neatgriežas, lai pastāstītu, kā tur ir.

Realitātē sanāk, ka tie ir tikai vārdi vai vārdu salikums, kas, iespējams, gudri izklausās, bet reāli ne ar ko neasociējas un nav saprotams. Arī es to redzējis neesmu.

Līdzības

Jēzus mācekļiem skaidroja, kāpēc viņš ar nejauši sastaptiem ļaudīm runā līdzībās: «Tāpēc, ka jums ir dots saprast Debesu valstības noslēpumus, bet viņiem nav dots. Jo, kam ir, tam tiks dots, un viņam būs pārpilnība; bet, kam nav, no tā tiks atņemts arī tas, kas viņam ir. Es tādēļ runāju viņiem līdzībās, ka viņi redzēdami neredz, dzirdēdami nedzird, nedz arī saprot.

Attiecībā uz viņiem piepildīsies Isaja pravietojums, kas saka: «Ar dzirdi jūs dzirdēsiet, bet nesapratīsiet; skatīdamies redzēsiet, bet nesaskatīsiet. Jo šīs tautas sirds ir nocietināta, un ar ausīm viņi ir slikti dzirdējuši un savas acis aizvēruši, lai ar acīm neredzētu un ar ausīm nedzirdētu, un sirdī nesaprastu, un lai neatgrieztos, ka Es viņus dziedinātu. Bet svētīgas ir jūsu acis, jo tās redz, un jūsu ausis, jo tās dzird!»

Patiesi, Es jums saku: daudzi pravieši un taisnīgie vēlējās redzēt to, ko jūs redzat, bet neredzēja, un dzirdēt to, ko jūs dzirdat, bet nedzirdēja. Tad nu klausieties līdzību par sējēju!

Pie katra, kas dzird Vārdu par Valstību un nesaprot, atnāk ļaunais un izrauj to, kas bija iesēts viņa sirdī. Šis ir tas, kas bija iesēts ceļmalā. Bet iesētais klinšainā vietā ir tas, kas Vārdu dzird un tūlīt ar prieku to pieņem, bet tam nav sakņu, viņš ir nepastāvīgs. Ja sākas spaidi vai vajāšanas Vārda dēļ, viņš tūlīt ieļaunojas. Bet starp ērkšķiem iesētais ir tas, kas Vārdu dzird, bet pasaules rūpes un bagātības viltība nomāc Vārdu, un tas paliek bez augļiem. Bet labā zemē sētais ir tas, kas Vārdu dzird un saprot, un nes augļus – cits simtkārtīgus, cits sešdesmitkārtīgus un cits trīsdesmitkārtīgus.»

Svētlaime

Dieva valstība ir pārdzīvojumu, sajūtu kopums, ko dēvējam arī par svētlaimi. Svētlaime ir saprotamāks apzīmējums Dieva valstībai. Tas ir sajūtu, nevis atrašanās vietas apzīmējums. Arī ieslodzījumā cilvēks mēdz būt brīvs un pat brīvāks par tiem, kuri viņu iesloga un uzrauga.

Kā pārliecināties, ka cilvēkam ir dvēsele? Par to, vai tā ir un kā tā jūtas, liecina mūsu sajūtas un uzvedība. Gadās, ka esam veseli, bet jūtamies slikti. Tā ir dvēsele, kas mums tā liek justies, pat ja ārsts secina, ka fiziski mums nekas nekaiš.

Ja jūtamies labi, – pat tad, kad no medicīniskā viedokļa esam neglābjami slimi, – arī tas liecina par dvēseles stāvokli. Pat nāvē ejot, cilvēks spēj izjust svētlaimi.

Svētlaime cilvēku piemeklē reti, tās ir īslaicīgas sajūtas un nemēdz ieilgt. Dievs mūs pietuvina sev, lai tādejādi padarītu stiprākus un labākus. Bet kas par daudz, tas par skādi. Tāpēc šajā dzīvē tikai nedaudziem ir lemts to izbaudīt. Cilvēks, kurš kaut reizi to ir pārdzīvojis, vairs no patiesības ceļa nav novēršams. Viņš to nespēj izstāstīt citiem un nespēj izskaidrot, bet tad ir tas stāvoklis, kad cilvēks saka – es neticu, es zinu!

Dieva tēls Svētajos rakstos simboliski attēlo Dieva valstības būtību, sakot, ka, Dieva valstībā nokļūstot, cilvēks atgriežas pazaudētajās attiecībās ar Dievu.

Tēva mājās

Kaut reizi dzīvē esam piedzīvojuši, kad paši bērnībā esam apmaldījušies – neklausot vecākiem, pārāk tālu aizskrējuši vai citu apstākļu dēļ pazuduši. Un, kad mūs atrod, mēs uz brīdi starojam svētlaimē. Mūs pat nebiedē gaidāmais sods par nepaklausību. Mēs priecājamies atgriezties tajās attiecībās ar vecākiem, no kurām paši aizbēgām. Tā arī cilvēks, nokļūstot Dieva valstībā, uz brīdi atgriežas tur, no kurienes pats izlēmis aiziet, sakot – es pats būšu kā dievs... Izrādās, ka būt kā dievam nav tas pats, kas būt pie Dieva. Izrādās, ka pašam zināt, kurp iet, nav tas pats, kad vecāki uzmana un pavada mūs ceļā. Vecāku uzmanīti, jūtamies daudz drošāk un pārliecinošāk. Bet gadās, ka ne tikai noklīstam lielveikalā, bet noklīstam arī dzīvē, morālē, pārkāpjam likumu un esam šo pārkāpumu seku varā, taču, ja tādā brīdī mūs atrod vecāki un atsvabina no mokām, ir jūtama svētlaime. Tas ir liels dvēseles pacēlums. Beidzot atkal esam tēva mājās!

Tāpēc daudzi, kuri ir atraduši Dievu, atgriezušies pie Tēva, nespēj valdīt asaras. Tādu pārdzīvojumu un dvēseles saviļņojumu cilvēks nespēj bez asarām izturēt, – tā ir iekārtotas mūsu dvēseles.

Pēc nāves, ja dvēsele atgriežas Tēva mājās, šī svētlaime ir mūžīga. Ar to arī izskaidrojama paradīzes būtība, ne jau ar piena upēm ķīseļa krastos...

Tāpēc daudziem lūgšanas prasa piespiešanos, bet dažiem tie ir svētki, jo viņi lūgšanu brīdī apmeklē Dieva valstību. Viņi alkst vēl un vēl piedzīvot šo tuvību ar Dievu.

Cilvēka radītajām labsajūtām un baudām ir sākums un beigas. Bieži tās ir nepatīkamas un sāpīgas beigas, kuru pamatā ir grēcīgas tieksmes un vēlmes, bet Dieva radītā svētlaime nebeidzas, – tā turpinās mūžīgajā dzīvē, nokļūstot Dieva valstībā.

Kad dvēsele ir atbrīvojusies no ķermeņa, tad svētlaime ir vēl spēcīgāka, jo tai vairs netraucē ne ķermeņa vēlmes, ne ierobežotās spējas, nedz arī dzīvības uzturēšanai nepieciešamās vajadzības. Nav vairs jātērē laiks miegam, darbam un citām lietām, kas paņem enerģiju.

Bet Dieva valstība nav garantēta visiem. Tā nav garantēta arī tiem, kuri ir kristīti un pat ievēro visas kristīgās tradīcijas un rituālus. Iespējams, ka Dieva valstību spēj sasniegt pat tādi, kuri par kristīgajām tradīcijām un pasaules skatījumu nemaz nav dzirdējuši un neko par to nezina.

Grēks

Svētlaimē dzīvoja Ādams, pirms krita grēkā. Grēks bija nevis ēst no kāda koka, bet runāt ar ļaunumu – čūsku. Rezultātā viņam bija jādodas prom no Tēva mājām. No šī brīža cilvēks sāka novecot, slimot un mirt. Atgriezties iepriekšējā stāvoklī var tikai, nonākot Dieva valstībā. Kamēr tur neesam nokļuvuši, varam dzīvot ilgāku vai īsāku laika sprīdi, varam būt materiāli nodrošināti vai nabagi, varam daudz slimot vai būt veselīgi, tomēr agri vai vēlu novecosim, slimosim un mirsim.

Grēkojot cilvēks, līdzīgi iepriekš minētajam bērnam, aiziet no Dieva, no Dieva valstības. Dievs nesēž uz mākoņa un nevēro cilvēku ar likumu grāmatu rokā. Tas nesalīdzina cilvēka rīcību ar grāmatā rakstīto. Viss ir paša cilvēka rokās – kā darīs, tā būs. Ja cilvēks nāks atpakaļ, Dievs atvērs durvis; ja ies prom, Dievs atpakaļ nesauks. Cilvēkam ir dota brīvība, un viņš to izlieto, kā māk.

Dieva atnākšanai pirms diviem tūkstošiem gadu nebija nolūks aizsargāt cilvēci, pārtraukt verdzības laikmetu, pabarot, izārstēt vai citādi aplaimot. Nolūks bija tikai viens – ļaut atgriezties:

«Tā arī Es jums saku: lūdziet, tad jums taps dots, meklējiet, tad jūs atradīsit, klauvējiet, tad jums taps atvērts.

Jo ikkatrs, kas lūdz, dabū, kas meklē, atrod, un, kas klauvē, tam atvērs.» Lūkas 11:9-10

Tika radīta iespēja, un nu bumba ir mūsu laukuma pusē.

Tikai caur grēku nožēlu ir iespējams nokļūt Dieva valstībā. Tiem, kuri apgalvos, ka viņiem nav grēku un tāpēc nav arī ko nožēlot, ir jāizzin, kas ir grēks, jo saprast viņi to vēl nespēj. Kāda ir grēka definīcija? Vārds grēks grieķu valodā nozīmē – aizšaut garām mērķim. Jebkura darbība un doma, ar kuru nodarām pāri sev, ir grēks.

Nožēla

Brīnumi notiek pasakās, un par tiem ir rakstīts arī Bībelē, bet mūsu dzīvēs tie notiek ļoti reti. Brīnumi notiek negaidīti un pēkšņi. Bieži brīnuma tapšanas procesā paiet tik daudz laika, ka tas vairs mūsu izpratnē neiekļaujas brīnumu kategorijā.

Svarīgi šeit ir zināt, ko vēlamies, kā to sasniegt un tad atbilstoši šīm zināšanām rīkoties. Ļoti iespējams, ka rezultāts arī būs, bet ne dienas laikā un, iespējams, pat ne gada...

Kad cilvēks nožēlo un turpmāk tā vairs nedara, tad viņa dvēselē atbrīvojas vieta Dieva valstībai. Kad brīvas vietas būs diezgan, tajā sāks atgriezties Tēva klātbūtne un Dieva valstība. Jo vairāk vietas izbrīvēsim, jo tuvāk Dievam būsim.

Gadās, ka Dievs ļauj kādam izbaudīt svētlaimi uz īsu brīdi, ļaudams ielūkoties Viņa valstībā, lai stiprinātu, un tomēr darbs ir jādara cilvēkam pašam. Ar deklarēšanu vien ir par maz, vajadzīgi reāli darbi un apliecinājumi.

Grēku nožēla virza cilvēku uz Dieva valstību; grēku nožēla ir šīs virzības iniciators un dzinējs. Grēku nožēla sākumā izpaužas, kā cilvēka spēja ieraudzīt savus grēkus. Pēc tam savu grēku apzināšanās sāk cilvēku skumdināt un uztraukt, un viņš to pārdzīvo, līdz nonāk pie patiesas nožēlas. Viņš lūdz Dievu palīdzēt kļūt citādākam.

Kristību rituālam ir tieši tāda jēga. Kristoties cilvēks aicina Dievu: Dievs, palīdzi man kļūt citādākam, es esmu apriebies pats sev!

Kamēr esam labās domās par sevi, tikmēr tas mums ir neaizsniedzams un nesasniedzams. Tikai tā ir iespējams attīrīties un atbrīvoties no grēka. Un šeit ir svarīgi saprast, ka jāsāk ar maziem grēciņiem un tikai vēlāk jāstājas pretī lielākiem kārdinājumiem.

Kā svarcēlājam, kurš treniņu laikā palielina slodzi, arī cilvēkam, lai tuvotos Dieva valstībai, slodze ir jāpalielina pakāpeniski. Ja mēģināt celt to, ko nevar nest, var iznākt vilties un krist vēl zemāk nekā bija līdz šim.

Dieva valstība ir paredzēta un atvērta visiem. Nav tāda cilvēka, kuram būtu liegts tur nokļūt. Jā, katram dažādi ceļa garumi jāpārvar, lai tur nokļūtu. Parasti ejamā ceļa garums ir līdzvērtīgs tam, cik tālu esam aizgājuši no Dieva. Jo tālāk – jo vairāk nepieciešams meklējumu, pārbaudījumu un grūtību, lai atgrieztos.

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Seksuālo attiecību svārsts. Tuvojamies vīriešu ierobežošanas ekstrēmam

FotoTieslietu ministre Inese Lībiņa-Egnere ir rosinājusi noteikt kriminālatbildību par seksuālu uzmākšanos. “Seksuālā uzmākšanās ir cilvēka cieņas aizskaršana. Tā aptver dažādas formas – tā var būt gan verbāla, gan neverbāla, gan fiziska seksuālā uzvedība, tā var tikt īstenota, izmantojot dažādus saziņas kanālus, tostarp digitālo vidi,” minēts ministrijas izplatītajā skaidrojumā.
Lasīt visu...

20

Nē seksuālai vardarbībai!

FotoIzskatās, ka ejam uz to, ka vīrietis ar sievieti varēs iepazīties un ielaisties tikai tad, ja neviens nav ar citu, ja tas notiek ar attiecīgiem noturības solījumiem un liecinieku (eparaksta) klātbūtnē. Paga, nevaru atcerēties, nebija šitāda štelle jau iepriekš izgudrota?
Lasīt visu...

21

Latvijas Pastu ved uz maksātnespēju

FotoLatvijas Pasta pašreizējā valde (Beate Krauze-Čebotare, Andris Puriņš, Jānis Kūliņš un Pēteris Lauriņš) mērķtiecīgi gremdē Latvijas Pastu.
Lasīt visu...

21

Donalds Tramps, Ādolfs Hitlers un dzīve uz muļķu kuģa

Foto2016. gadā, pēc referenduma par Lielbritānijas izstāšanos no Eiropas Savienības un Donalda Trampa uzvaras ASV prezidenta velēšanās jēdziens “post patiesība” tik bieži un enerģiski tika lietots un analizēts visā Rietumu pasaulē, ka “Oxford dictionary” to atzina par gada vārdu. 
Lasīt visu...

21

Cik nopietnas ir Latvijas spējas pretoties Krievijas agresijai?

FotoNesenais Nacionālo bruņoto spēku (NBS) paziņojums, ka “Latvijā drošības situācija ir tikpat stabila un līdzvērtīga tai, kāda ir citās NATO dalībvalstīs, kuras nerobežojas ar krieviju, piemēram, Spānijā, Francijā vai Itālijā”, tautu nevis nomierināja, bet gan lika vēl vairāk satraukties par to, kas īsti valstī tiek darīts aizsardzības spēju stiprināšanā. Tā vietā, lai mierinātu iedzīvotājus ar tukšpļāpību, Polija intensīvi bruņojas. Bet ko šajā jomā dara Latvija?
Lasīt visu...

6

Vai sabiedrība pieprasīja “cūkskandālu” un Gunāra Astras izsmiešanu?

FotoKļūdījos, domādama, ka Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomei (SEPLP) ir jelkādas iespējas teikt savu “biezo vārdu”, vērtējot sabiedrisko mediju darbību. Padomes mājaslapā varam vien iepazīties ar 14 punktiem, kas vispārīgi iezīmē padomes darba jomas. Taču pēdējie skandāli un cilvēku neizpratne par sabiedrisko mediju izpausmēm liek uzdot daudzus jautājumus.
Lasīt visu...

20

Pēc spermas nolaišanas uz krūtīm* progresīvā kultūras ministre ir atradusi jaunu kultūras aktualitāti – iesaistīšanos kultūrā balstītas klimata rīcības draugu grupā

FotoValdība 19. marta sēdē izskatīja Kultūras ministrijas (KM) sagatavoto informatīvo ziņojumu „Par Latvijas Republikas pievienošanos Apvienoto Nāciju Organizācijas (ANO) 1992. gada 9. maija Vispārējās konvencijas par klimata pārmaiņām** Kultūrā balstītas klimata rīcības draugu grupai” un atbalstīja šo iniciatīvu.
Lasīt visu...

21

Aivars Lembergs nekādus Kremļa naratīvus nav izplatījis, toties LSM darbojas Kremļa interesēs

FotoŠī gada 19. martā portāla lsm.lv publikācijā "Lembergs vaino Latvijas valdību "Krievijas provocēšanā"; viņa teikto lūdz vērtēt Saeimas komisijā” tās autors Ģirts Zvirbulis apgalvo:
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Uzmācīgie IRši

Pagājušas vien dažas dienas, kopš rakstīju par dažādiem “ķīmiskajiem elementiem”, kas pavada „Jauno vienotību”, un kā vecajā latviešu parunā: “Kā velnu piemin, velns klāt!”...

Foto

Tas ka, cilvēks par nopelnīto naudu var atļauties nogalināt sava prieka pēc, ir tikai apsveicami!

Pazīstu Jāzepu Šnepstu (attēlā) personīgi. Jā, viņš ir kaislīgs mednieks. Dara...

Foto

Vai esi gatavs pievienoties MeriDemokrātiem?

Ļoti skumji, nē - sāpīgi redzēt, kā pasaule jūk prātā. Burtiski! Romas pāvests sludina politisku vājprātu, psihopātu kliķe okupējusi Kremli Krievijā,...

Foto

Krūšturis, spiegi un ietekmes aģenti

Kārtīgam padomju produktam ir pazīstamas anekdotes par padomju spiegu Štirlicu, kuru, pastaigājoties pa bulvāri Unter Den Linden zem Berlīnes liepām, nodod pie krūts...

Foto

Sistēmiskā "pareizuma" vieta atbrīvojas

Pēdējo mēnešu mediju refleksijas uz notikumiem politikā veido dīvainu dežavū sajūtu. Lai kā negribētos būt klišejiski banālam, jāteic, ka vēsturei ir cikliskuma...

Foto

Partnerības regulējums stāsies spēkā, tad arī korupcija noteikti mazināsies

Šodien Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijā uzklausījām Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) un Sabiedrības par atklātību...

Foto

Man izteiktās apsūdzības piesegšanā ir meli

Patiesi sāpīgi bija lasīt, ka Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas (JVLMA) padome izsaka man neuzticību un prasa atkāpšanos. Īpaši sāpīgi –...

Foto

Tā nauda pati iekrita aploksnēs, un tā nebija mūsu nauda, un par aploksnēm mēs neko nezinām, un mūsu darbinieki bija priecīgi saņemt tik mazas algas, kā oficiāli deklarēts!

Reaģējot uz partijas Vienotība biroja bijušā darbinieka Normunda Orleāna pārmetumiem partijai, kas publicēti Latvijas medijos, Vienotība uzsver – partijā nekad nav maksātas aplokšņu algas, un tā stingri iestājas pret...

Foto

Aicinu Saeimas deputātu Smiltēnu pārcelties dzīvot uz Latgali

„Apvienotā saraksta” mēģinājums "uzkačāt" savu reitingu pirms Eiropas Parlamenta vēlēšanām izskatās vienkārši nožēlojami. Neiedziļinoties nedz manu vārdu būtībā,...

Foto

Krievijas apdraudējuma veidi Latvijai 2024. gadā

Pēdējā laikā saasinājusies diskusija par to, kādi militāri riski pastāv vai nepastāv Latvijai. Nacionālie bruņotie spēki (NBS) ir izplatījuši paziņojumu,...

Foto

„Sabiedriskā” medija paustais, ka akadēmijas vadība par kādiem pasniedzējiem ir saņēmusi sūdzības gadiem ilgi, neatbilst patiesībai

Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmija (JVLMA) ar vislielāko nopietnību attiecas...

Foto

Vai Sanitas Uplejas-Jegermanes atkāpšanās izraisīs būtiskas pārmaiņas sabiedrisko mediju politikā?

Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (SEPLP) locekles Sanitas Uplejas-Jegermanes atkāpšanās norādīja uz divām lietām. Pirmā –...

Foto

„Rail Baltica” projekta problēmu risinājums labākajās ierēdņu tradīcijās

Rail Baltica projekta problēmu risinājums labākajās ierēdņu tradīcijās. Vispirms izveidojam tematisko komisiju, kur gudri parunāt un pašausmināties....

Foto

Es atkāpjos principu dēļ

Šodien, 2024. gada 5. martā esmu iesniegusi Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomei (SEPLP) paziņojumu par amata atstāšanu pēc pašas vēlēšanās. Saskaņā ar...

Foto

Nacionālā apvienība rosina attaisnoto izdevumu slieksni palielināt līdz 1000 eiro

Nacionālā apvienība (NA) rosina palielināt gada ienākumu deklarācijā iekļaujamo attaisnoto izdevumu limitu no esošajiem 600 eiro...

Foto

Mūsu modeļa krīze

20.gadsimtā pasaule pārdzīvoja vairākas modeļu krīzes – 1917.gada revolūcija bija konservatīvisma krīze (turklāt ne tikai Krievijā), Lielā depresija bija liberālisma krīze, Aukstā kara beigas...

Foto

Pret cilvēku apkrāpšanu – moralizēšana, bet pret politiķu atdarināšanu – kriminālsods

Uzmanību piesaistīja divi ziņu virsraksti. Abi saistīti ar krāpniecību. Taču ar to atšķirību, ka vienā...

Foto

Sakāve un “viens idiots” – ielas nepārdēvēs

Latvijas Universitātes padomes loceklis Mārcis Auziņš ar Mediju atbalsta fonda finansējumu Kas jauns[i] vietnē publicējis viedokli par krievu imperiālistu Andreja Saharova,...

Foto

Nedrīkst Ropažu pašvaldības finanšu problēmas risināt uz darbinieku rēķina

Jau kādu laiku cirkulē baumas, ka tiek organizēta Ropažu novada domes esošās varas nomaiņa. Šīs runas sākās...

Foto

Vai līdz rudenim gaidāms pamiers?

Drīzumā varēs noskaidrot, cik lielā mērā ir patiesas sazvērestību teorijas attiecībā uz Zeļenska un Baidena nerakstītajām sadarbībām. Šo teoriju ticamība izgaismosies tad,...

Foto

Kā saimnieks pavēlēs, tā runāsim! Galvenais - nedomāt!

Portālā Pietiek.com kādu laiku atpakaļ atļāvos publicēt pārdomas par ASV, Izraēlu. Biju pārsteigts, cik daudzi cilvēki lasa šo...