Deviņi iemesli, kāpēc ārpus Rīgas mūsu vēlēšanu metode būs izdevīgāka
Alvis Hermanis11.01.2026.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Piedāvājums, tātad: Latvija sadalīta 17 vēlēšanu iecirkņos, katrā jāievēlē 5-7 deputāti. Balsojot par individuāliem kandidātiem un nevis partijām, ārpus Rīgas iedzīvotājiem šī metode ir daudz izdevīgāka, jo:
* var beidzot ievēlēt savējos un tikt pie savu lokālo interešu pārstāvjiem Saeimā (nevis kā tagad, kad reģionus pārstāv abstrakti Rīgas “kundziņi”, kuri pazūd uz 4 gadiem);
* kandidāti būs spiesti katrs personīgi iepazīties un iedziļināties ar lokālo situāciju un vietējiem cilvēkiem;
* arī vietējo pašvaldību vadītāji (piemēram, pilsētu mēri), ja tiks ievēlēti, - pēc jaunā likuma varēs savienot darbu pašvaldībā parlamentā (kā Igaunijā tas notiek), jo amata ierobežojumi deputātiem tiks atcelti;
* ārvalstīs dzīvojošie nav spiesti balsot Rīgas apgabalā — var balsot par savu dzimto novadu, kurā mazākā apgabalā tiek ievēlēti 5-7 novadam daudz piesaistītāki deputāti;
* laukos ievēlētā deputāta svars ir tikpat liels kā Rīgā ievēlētā deputāta svars. Vēlēšanu rezultāti nepaziņo, kurš ir pirmais sarakstā un kurš ir pēdējais virs strīpas. Ir tikai ievēlētie un neievēlētie. Reģionā ievēlēts deputāts proporcionāli bauda tikpat lielu tautas atbalstu, cik jebkurš jebkurā citā apgabalā ievēlētais;
* lielo partiju lielajām zvaigznēm nav izdevīgi neļaut vietējiem kandidātiem “spīdēt”, jo lielās zvaigznes var kandidēt tikai vienā no daudziem apgabaliem un tikai tur vēlētājs viņus redzēs sarakstā. Vēlētājam reģionos nepietiks ar zināšanu, ka jābalso par kādu partiju — tādu sarakstu vēlēšanās neatrast. Jāzina konkrētā apgabala deputātu vārdi un sejas, kas jāatrod sarakstā;
* priekšvēlēšanu kampaņa katrā apgabalā varēs koncentrēties uz katram apgabalam specifisku redzējumu uz valsts politiku;
* negatīva kampaņa pret citiem kandidātiem šajā sistēmā nav laba taktika, jo jūs vienmēr varat būt otrā izvēle pat aiz sava ideoloģiskā pretinieka. Tas nozīmē, ka reģionos nav visiem jāsakašķējas savā starpā, lai ievēlētos;
* reģionu cilvēkiem, kas sevi pierādījuši kā vietēja mēroga saimnieki, nav jāpieslejas nekādām Rīgas partijām, lai cerētu uz tikšanu Saeimā.
Mēs mainām noteikumus.
Seko mums 
Apvienotā saraksta (AS) Saeimas frakcijas deputāti vērsušies ar pieprasījumu pie iekšlietu ministra Riharda Kozlovska, prasot skaidrot ministra rīcību un atbildību par telefonkrāpniecības apkarošanu. Saskaņā ar pētījumu aģentūras «Norstat» 2025. gadā veikto aptauju 71% Latvijas iedzīvotāju ir saskārušies ar telefonkrāpniecību. Savukārt Valsts policijas dati liecina, ka 2025. gadā krāpnieki Latvijas iedzīvotājiem izkrāpuši vismaz 23,7 miljonus eiro, salīdzinot ar 16 miljoniem eiro 2024. gadā.
Tuvojas Krievijas uzsāktā pilna mēroga kara pret Ukrainu ceturtā gadadiena. Nemainīgs ir fakts, ka šis ir masīvākais un intensīvākais bruņotais konflikts Eiropā kopš 1945. gada. Krievijas agresiju raksturo bezprecedenta kara vešanas un okupācijas nosacījumu pārkāpumi Ukrainā, kuru dēļ masveidā cieš civiliedzīvotāji, civilā infrastruktūra un Ukrainas tautas vēsturiskais mantojums. Jāpieņem, ka uz jautājumu, vai šo karu varēja izbeigt ātrāk un vai to var izbeigt drīzumā, atbildes būs atšķirīgas politikas, militāro, ekonomikas un dažādu citu ekspertu vidū.
Latvijas valdības pārstāvju skaits Itālijā šobrīd ir tik iespaidīgs, ka šķiet – nevis Olimpiskās spēles, bet gan ministēriju salidojums tiek rīkots. Valsts kancelejas direktors Raivis Kronbergs TV24 mierina, ka mums jālepojas par mūsu sportistu sasniegumiem – jo kurš gan vairāk spēj parādīt atbalstu kā visa valdība uz vietas, kamerām fonā?
Godātā Zariņas Stūres kundze! Biedrība Asociācija “Ģimene”, kuras darbības mērķis ir ģimenes, vecāku un bērnu pamattiesību aizsardzība, vēršas pie Jums kā Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšsēdētājas ar atkārtotu aicinājumu izvērtēt un pašreizējā redakcijā neturpināt virzīt likumprojektu “Grozījumi Izglītības likumā” (865/Lp14).
Latvijas likumdevēja darba kārtība nereti atgādina greizo spoguļu karaļvalsti. Tā vietā, lai mērķtiecīgi veiktu "valsts audumu" lāpīšanu – novērstu tiesību aktu kolīzijas, revidētu novecojušas normas un risinātu gadiem iestāvējušās sistēmiskas problēmas –, enerģija tiek izšķiesta tur, kur tās ietekme uz sabiedrības labklājību ir margināla. Mēs redzam hiperaktivitāti tur, kur var kaut ko aizliegt, ierobežot vai apgrūtināt, radot ilūziju par darbu, kas patiesībā ir tikai administratīvs slogs.
2026. gada janvārī ministrs Raimonds Čudars daļēji apturēja Preiļu novada teritorijas plānojumu, pamatojot to ar it kā nepamatotiem ierobežojumiem vēja elektrostaciju un saules parku attīstībai.
Savas frakcijas vārdā es vēlos iezīmēt, kā esošo situāciju pasaulē redzam mēs, Progresīvie, un kas, mūsuprāt, ir Latvijas ārpolitikas svarīgākie uzdevumi gan šogad, gan arī turpmākajos gados.
35 gadus pēc 1991.gada janvāra notikumiem, atskatoties uz barikāžu laiku, ir svarīgi to neuztvert tikai kā lappusi Latvijas vēstures grāmatā. Barikādes ir dzīva pieredze, no kuras mums jāņem mācības sev un jānodod tās jaunākajām paaudzēm. Šodien, kad pasaule atkal piedzīvo nemierīgus laikus, barikāžu atziņas skan īpaši aktuālas.
