Deputātu jautājumi Straujumai par bankas „Citadele” pārdošanas procesu
Andrejs Elksniņš u.c. Saeimas deputāti19.06.2014.
Komentāri (12)
Iesaki rakstu: 
Sabiedrības atklātībā nonāk aizvien jauni fakti par augstu amatpersonu skandalozo rīcību un valdības lēmumiem saistībā ar Latvijas Hipotēku un zemes bankas pārdošanu. Diemžēl arī attiecībā uz pašreiz notiekošo bankas Citadelepārdošanas procesu masu medijos paustā informācija rada pamatotas bažas par to, vai šis process tiek veikts valsts un sabiedrības interesēs.
Lai kliedētu šīs bažas, lūdzam Jūs kā valdības vadītāju, kura ir atbildīga par šo procesu, sniegt skaidras un konkrētas rakstveida atbildes uz šādiem jautājumiem:
1.Vai atbilst patiesībai masu medijos paustā informācija, ka valdība nemaz neveiks visu pretendentu piedāvājumu izvērtējumu, to atbilstību valsts un sabiedrības interesēm un ir aicinājusi konsultantu iesniegt apstiprināšanai tikai viena „piemērotākā” pretendenta piedāvājumu?
2. Gadījumā, ja Jūs kā valdības vadītāja uzskatāt par nepieciešamu valdībai veikt valsts un sabiedrības interesēm atbilstošākā piedāvājuma izvēli, - kādi ir noteiktie kritēriji, pēc kuriem valdības locekļiem jāveic piemērotākā pretendenta izvēle? Ja tādi ir, lūdzam tos uzskaitīt un sniegt to nozīmīguma izvērtējumu.
3. Vai, izdarot izvēli par piemērotāko piedāvājumu, katram valdības loceklim būs jāsniedz savas izvēles pamatojums? Vai šis pamatojums būs publiski pieejams vai arī paredzēts tam piešķirt ierobežotas pieejamības vai valsts noslēpuma statusu?
4. Vai atbilst patiesībai masu medijos sniegtā informācija, ka bankas Citadele pretendentu izvērtēšana notiek sasteigti, nedodot iespēju konsultantiem pienācīgi sagatavot savu izvērtējumu? Ja Jūs to noliedzat, lūdzam apliecināt, ka valdības rīcībā ir ziņojums, kurš sagatavots kompetenti un ar atbilstošu rūpību un ziņojuma autori uzņemas par to pilnu atbildību.
5. Vai Jūs kā valdības vadītāja uzskatāt par atbilstošu un pieņemamu situāciju, kurā valdības locekļiem netiek dota pienācīga iespēja iepazīties ar pretendentu izvērtējumu un pārbaudīt tajā esošo informāciju? Ja Jūs uzskatāt, ka visi valdības locekļi ir pienācīgi iepazinušies un izprot tiem sniegto informāciju, vai varat iesniegt valdības apliecinājumu par to?
Seko mums 
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.