Deputātu jautājumi Ministru prezidentei par "Liepājas metalurga" pārdošanu
Ivars Zariņš u.c. Saeimas deputāti22.09.2014.
Komentāri (10)
Iesaki rakstu: 
Iepazīstoties ar jūsu sniegtajām atbildēm uz deputātu jautājumiem par MASLiepājas Metalurgs pārdošanu, lūdzam Jūs precizēt:
1. Izmantojot kādu diskonta likmi, ir aprēķināta pircēju piedāvātās cenas šodienas vērtība?
2. Lūdzam sniegt izvēlētās likmes lieluma pamatojumu.
3. Savā atbildē jūs informējat, ka „2014.gada 11. septembrī tika noslēgts nosacījumu līgums starp KVV group un MAS Liepājas Metalurgs (LM) administratoru par LM ar pamatražotni saistītās mantas kā uzņēmuma iegādi" – vai tas nozīmē, ka pirkuma priekšmets ir ne tikai bankrotējušā uzņēmuma aktīvi, bet arī saistības? Ja pirkumam līdzi nāk arī saistības, tad lūdzam uzskaitīt tās un norādīt to apjomu.
4. Tāpat arī lūdzam Jūs norādīt, kā šīs saistības ir tapušas iegrāmatotas un kā tās tiks uzskaitītas jaunizveidotajā uzņēmumā?
5. Kādēļ līdz ar pamatražotnes mantas pārdošanu pārdevējam netika nodrošināta iespēja iegādāties arī ostu, kas nozīmīgi paaugstinātu pamatražotnes mantas vērtību, jo piešķirtu uzņēmumam papildu konkurences priekšrocības?
Kādēļ neesat snieguši atbildes uz Jums uzdotajiem jautājumiem par to, cik daudz no darījuma solītās summas ir paredzēts kreditoru prasījumu segšanai un cik liela summa tiks samaksāta valstij kā kreditoram?
Lūdzam Jūs atkārtoti atbildēt:
6. Cik ilgā laika periodā ir paredzēts, ka tiks pilnībā samaksāta investora apsolītā summa? Kāds ir samaksas grafiks?
7. Cik liela ir samaksas summa, par kuru tiks iegādāts bankrotējušais uzņēmums Liepājas metalurgs? Cik daudz no šīs samaksas tiks izmantots kreditoru prasību dzēšanai, un cik daudz no šīs summas tiks izmantots uzņēmuma attīstībai?
8. Cik liela summa no investora solītās samaksas tiks novirzīta valsts kā kreditora prasību dzēšanai, kuras sastāda vairāk kā 70 miljonus eiro? Kāds ir paredzētais valsts prasību dzēšanas grafiks?
Seko mums 
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.