Deputātu jautājumi ministram Augulim par dīzeļvilcienu modernizācijas projektu
Ivars Zariņš u.c. Saeimas deputāti25.09.2016.
Komentāri (14)
Iesaki rakstu: 
Noslēdzoties dīzeļvilcienu modernizācijas projektam, tā kopējās izmaksas sasniedza nepilnus 22 miljonus eiro, no kuriem gandrīz 9 miljoni ir Eiropas Kohēzijas fonda programmas „Infrastruktūra un pakalpojumi”, aktivitātes „Ilgtspējīga sabiedriskā transporta sistēmas attīstība” līdzfinansējums un 1,5 miljoni eiro - valsts līdzfinansējums. AS „Pasažieru vilciens” ieguldījums modernizācijas projektā pārsniedza 11,6 miljonus eiro. Modernizāciju veikušajiem ražotājiem par termiņu kavējumiem piemēroti līgumsodi 2,2 miljonu eiro apmērā, attiecīgi samazinot AS „Pasažieru vilciens” ieguldījumus.
Ņemot vērā problēmas un nepilnības projekta īstenošanas gaitā, lūdzam satiksmes ministru Uldi Auguli atbildēt uz sekojošiem jautājumiem, -
1. Kāds ir modernizēto vilcienu (visu sešu dīzeļvilcienu sastāvu) noskrējiens līdz šim brīdim kopš to nodošanas ekspluatācijā?
2. Kādas ritošā sastāva nepilnības tika atklātas pārbaudījuma braucienu laikā katram atsevišķam dīzeļvilcienam (sniegt informāciju par katru atsevišķi un pievienot ritošā sastāva izmēģinājuma braucienu aktus atbilstoši MK noteikumiem Nr.1211)?
3. Kādas nepilnības tika konstatētas dīzeļvilcienu nodošanas ekspluatācijā laikā (sniegt informāciju par katru dīzeļvilcienu atsevišķi atbilstoši MK noteikumiem Nr.1211)?
4. Kādas nepilnības tika novērstas ekspluatācijas nodošanas laikā?
5. Vai dīzeļvilcienu ekspluatācijas laikā atkārtoti atklājās iepriekš uzskaitītās nepilnības (sniegt informāciju atbilstoši LU-12d un LU-28 žurnāliem)?
6. Vai modernizētie un ekspluatācijā nodotie dīzeļvilcieni atbilst iepriekš pasūtītai tehniskai specifikācijai?
7. Vai dīzeļvilcienu modernizācijas projekta sākotnējā tehniskā specifikācija tika grozīta? Lūdzam norādīt – kad, kādā sakarā un kā tas ietekmēja projekta izmaksas, to palielinājumu.
8. Cik daudz neplānoto remontu bija modernizētiem dīzeļvilcieniem? Lūdzam sniegt informāciju par katru dīzeļvilcienu atsevišķi.
9. Kādu iemeslu dēļ modernizētie dīzeļvilcieni atradās neplānotos remontos (sniegt informāciju par katru dīzeļvilcienu atsevišķi atbilstoši MK noteikumiem Nr.1211)?
10. Kādas ir dīkstāves normas (kritēriji, laiki) modernizētiem vilcieniem iepriekš neplānotos remontos un cita veida remontos un tehniskās apskatēs?
11. Vai šīs normas tika ievērotas? Ja nē, tad kādu iemeslu dēļ?
12. Kādi darbi tika veikti garantijas remonta laikā, ritošajam sastāvam atrodoties tehniskā apkopē un iepriekš neplānotā remontā (sniegt informāciju atbilstoši LU-12d un LU-28 žurnāliem)?
13. Lūdzam iesniegt AS “Pasažieru vilciens” saņemto audita (KPMG) slēdzienu par dīzeļvilcienu modernizācijas projektu, tā gaitu, iepirkuma procedūrām, vērtējumiem un ieteikumiem turpmākā modernizēto vilcienu garantijas remonta un apkopes sakarā.
14. Lūdzam uzdot veikt aprēķinus un sniegt savu atzinumu par to, kādi zaudējumi ir nodarīti AS “Pasažieru vilciens” laicīgi neīstenotā dīzeļvilcienu modernizācijas projekta sakarā, nenododot ekspluatācijā iepriekš pieteikto Eiropas Kohēzijas fonda programmas „Infrastruktūra un pakalpojumi” ietvaros realizēto projektu, kā tas tika iepriekš plānots
Sniedzot pieprasīto informāciju un atbildes uz jautājumiem, lūdzam ietvert pilnīgu informāciju, tostarp arī to, kas klasificēta kā ierobežotas pieejamības informācija. Lūdzam informācijas sniegšanas ietvarā rīkoties atbilstoši MK noteikumiem Nr.1211 “Noteikumi par ritošā sastāva būvi, modernizāciju, atjaunošanas remontu, atbilstības novērtēšanu un pieņemšanu ekspluatācijā” un sniegt vispusīgas atbildes.
Seko mums 
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.