Deputātes Ingas Bērziņas deklarācija saka: es protu šiverēt
Pietiek lasītājs23.05.2023.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
VID mājaslapā lasāma Saeimas deputātes Ingas Bērziņas (Jaunā vienotība) valsts amatpersonas deklarācija par 2022 gadu. Šķiet, kas tur sevišķs – ļoti daudzu valsts amatpersonu deklarācijas atrodamas VID mājas lapā. Tā jau tas ir, bet viena nianse – ne visas amatpersonas ir tik šiverīgas ap naudīgiem jautājumiem.
Pēdējais Bērziņas iznāciens saistīts ar viņas runām Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas Sabiedrības veselības apakškomisijā, apspriežot grozījumus Tabakas aprites likumā, paredzot ierobežot karsējamās tabakas pieejamību.
Pirms tam Bērziņa, būdama Kuldīgas novada domes priekšsēdētāja, iezīmējās, rūpējoties par uzņēmumiem, piemēram, par SIA „Kurzemes finieris” rūpnīcu.
Un atkal šķiet, kas gan tur sevišķs, - deputātiem taču jārūpējas par tautas labklājību. Pareizi. Jārūpējas par kopējo turību un arī par savu.
Bērziņas amatpersonas deklarācija rāda, ka, rūpējoties par kopēju labumu, arī pašas labums mazumā neiet. Tā, piemēram, pašvaldības deputātes deklarācijā par 2013. gadu viņas īpašumā bija tikai četri dzīvokļi Kuldīgā. Bērziņas deklarācijā par 2016. gadu jau seši dzīvokļi Kuldīgā, bet deklarācijā par 2022. gadu jau astoņi dzīvokļi Kuldīgā un vēl viens nekustamais īpašums kopīpašumā Grobiņā.
Ar pašvaldības deputāta algu pie daudzu dzīvokļu iegādes? Bērziņa parāda, ka var! Vēl vairāk. Viņa parāda, ka ar deputāta algu var ne tikai tikt pie dzīvokļiem, bet arī veidot uzkrājumus. Tā, piemēram, deklarācijā par 2013. gadu Bērziņa uzrāda uzskrājumus komercbankās 46 000 eiro apmērā un nevienas parādsaistības. Deklarācijā par 2016. gadu, kad četru dzīvokļu vietā jau parādījušies seši, Bērziņai uzkrājumos komercbankās palikuši 41 297,52 eiro un nevienas parādsaistības. Deklarācijā par 2022. gadu, kad sešu dzīvokļu vietā parādījušies astoņi un vēl viens nekustamais īpašums kopīpašumā, Bērziņai uzkrājumos komercbankās atlikuši vien 25 835,06 eiro un arī nevienas parādsaistības.
Ej nu sazini, kā to visu dabūt gatavu? Varam pieņemt, ka taupīgs latvietis uz daudz ko spējīgs.
Atveram Kuldīgas domes mājaslapas arhīvu, un tur 2014. gada 25. novembrī, laikā, kad domi vadīja Bērziņa, publicēts šāds paziņojums “Pārņemta “Kurzemes finieris” rūpnīca”. Paziņojumā norādīts par uzņēmēju tikšanos ar Kuldīgas novada Domes vadību, lai paziņotu par oficiālu SIA „Kurzemes finieris” rūpnīcas pārņemšanu un strādnieku pakāpenisku atjaunošanu darbā. Paziņojuma tekstā salasāmas Kuldīgas domes vadības simpātijas pret paziņojumā pieminēto uzņēmēju un viņa iecerēto biznesu.
Ej nu sazini: nejaušība vai likumsakarība, bet kaut kāda sāls tajā domes publikācijā tomēr ir!
Ejam tālāk. Šā gada notikumi Saeimā. Tur 7. februārī tika apspriesti grozījumi Tabakas aprites likumā saistībā ar cigarešu un smēķējamo vielu ierobežojumiem. Kā vienu no kvēlākajām parasto smēķējamo cigarešu aizstāvēm sevi atmaskoja Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas priekšsēdētāja Bērziņa. Deputātiem izskatīšanai bija iesniegti divi pēc būtības līdzīgi priekšlikumi, kas paredz liegt turpmāk iegādāties tabakas produktus personām, kas dzimušas pēc 2007. gada, un otrā priekšlikumā pēc 2009. gada.
Viens no priekšlikumiem paredzēja aizliegt arī alternatīvos tabakas produktus kā, piemēram, e-cigaretes, otrs priekšlikums aizliegumu attiecināja tikai uz tabaku saturošām cigaretēm jeb parastajām cigaretēm, saglabājot iespēju iegādāties alternatīvos produktus (e-cigaretes, nikotīna spilventiņi, utml.). Pirms tam bija zināms Bērziņas nosodošais viedoklis par cigarešu kaitīgumu un to, ka nauda, kuru ienes smēķēšanas produktu tirdzniecība, nevar būt svarīgāka par cilvēka veselību un dzīvību. Šķita – diskusijas būs īsas, sēde tiks novadīta konstruktīvi, deputāti nobalsos par labu tautas veselībai un dos startu nesmēķētāju paaudzes radīšanai. Taču nekā! Sēdē sākās neticamas lietas. Bērziņa pēkšņi atsedza savu patieso interesi. Viņa nāca klajā ar aicinājumu veidot tabakas kaitīguma izpētes darba grupu. Tas nozīmēja piekšlikumu iekonservēšanu uz ilgiem laikiem. Cigarešu ražotāji un tirgotāji tai brīdī varēja uzelpot un ievilkt plaušās kuplu dūmu uz Bērziņas veselību.
Likumsakarība vai nejauša sagadīšanās? Ej nu sazini! Jāpēta tālāk!
Seko mums 
Partijas “Gods kalpot Rīgai” valde, kuras sastāvā esmu es un arī pašvaldības deputāti, pieprasām nekavējoties no Rīgas Rātsnama noņemt izkārto varavīksnes krāsu karogu, kas simbolizē atbalstu “PRAIDA” un “LGTB” kopienai. Šī karoga izkāršana neatbilst noteiktajiem normatīviem par valsts karogu izkāršanu pie sabiedriskām ēkām, un šis lēmums nav debatēts un atbalstīts kādā no Rīgas domes sēdēm.
Policijas nolaidība, nenovēršot vīrieša īstenotu jaunas sievietes vajāšanu, apdraudēšanu un galu galā – nonāvēšanu, ir atgriezusi publiskajā telpā jautājumu par Konvencijas par vardarbības pret sievietēm un vardarbības ģimenē novēršanu un apkarošanu (turpmāk – Stambulas konvencijas) ratifikāciju. Latvijas valdība šo konvenciju parakstīja jau 2016. gadā, tomēr šādai rīcībai ir tikai politisks, bet ne juridisks spēks. Lai konvencija taptu patiešām saistoša, nepieciešama parlamenta rīcība ratifikācijas veidā, kam jau septiņus gadus pietrūkst deputātu vairākuma.
Tas, protams, ir simboliski, ka Latvijas Saeima nolēmua vēlēt Latvijas prezidentu 31. maijā – Pasaules dienā bez tabakas (World No Tobacco Day).
Zaļo un Zemnieku savienības (ZZS) Saeimas frakcija uzskata, ka šajā saspringtajā ģeopolitiskajā situācijā, kāda valda pasaulē, nav īstais laiks, kad Latvija var ļauties eksperimentiem valsts prezidenta izvēlē, tāpēc balsojumā par valsts prezidentu deputāti atbalstīja ārlietu ministru Edgaru Rinkēviču, kuram ir visatbilstošākā pieredze un zināšanas šodienas apstākļiem.
Kurta Vonnegūta romānā "Kaķa šūpulis" var atrast Bokonona dziesmiņu, kas ir gana dziļdomīga: Žūpa, kas parkā uz soliņa dzied, Mednieks, kas tīģeru medībās iet, Ķīniešu zobārsts, Angļu karaliene Ir mezgliņi, ko viens pavediens sien. Smalks, smalks pavediens – Tik dažādi ļaudis, bet kamoliņš viens.