Iesaki rakstu: 
Būt demokrātam nozīmē ne tikai piedalīties vēlēšanās, bet arī vērot, kā ievēlētie politiķi izmanto sev uzticēto varu, vai tas notiek saskaņā ar tautas doto mandātu. Gadījumā, ja rodas pamatotas bažas, ka sabiedrība tiek mānīta, politiķi nedarbojas tās labākajās interesēs un arī vēlēšanas pie varas neved alternatīvus politiskus spēkus, varas suverēnam (pēc demokrātiskas Satversmes – tautai) ir tiesības šādus politiķus, ārkārtas gadījumos pat lietojot fizisku spēku, apturēt, pirms viņu destruktīvajai darbībai iestājas neatgriezeniskas sekas.
Ansis Ataols Bērziņš un citi “bruģa revolucionāri”, iespējams, bija pēdējie demokrāti atjaunotās Latvijas vēsturē. Viņu uzvara ir banku oligarhijas ieviesēja Godmaņa valdības krišana. Viņu vaina nav, ka varu nekavējoties un uz neticami ilgu laiku sagrāba bankām ne mazāk pietuvinātais Dombrovskis ar savu bargās taupības režīmu, – tādu valdības brutalitāti pret tautu toreiz nevarēja paredzēt pat Starptautiskā Valūtas fonda eksperti. “Revolūcijas” organizatori, “Sabiedrība citai politikai”, Pabriks, Štokenbergs & Co kopš tā laika diemžēl ir izvēlējušies izmantot iespēju paklusēt un veltīt vēl jo vairāk enerģijas savas personiskās politiskās un ekonomiskās karjeras nostiprināšanai.
Kopš Latvijas valsts vara ir uzsākusi aktīvu demokrātu apkarošanu, tādu valstī, protams, vairs nevar būt. Kāds ir iebiedēts, kāds uzpirkts, pārējie emigrējuši. Satversmes 1. un 2. panti joprojām pastāv, bet tikai juridiski, ne faktiski. Valsts vara, ignorējot valsts pamatlikumu, ir kļuvusi antikonstitucionāla. Demokrātija ir mirusi. Jaunā valsts iekārta ir tirānija.
Tomēr demokrātija var augšāmcelties. Reanimācijai jānotiek, nekavējoties atceļot visus šobrīd spēkā esošos antidemokrātiskos tiesu lēmumus, pārtraucot politiskās vajāšanas, vienā no trim veidiem: 1) valsts godprātīgajiem un drosmīgajiem juristiem, kuri noteikti vēl eksistē, uzņemoties iniciatīvu un personisku risku, piesaistot starptautisko tiesību papildspēkus, izjaukt varas uzurpatoru plānus, atjaunojot Satversmes kārtību, panākot likumīgās tautas varas respektēšanu, vai 2) Saeimai pieņemot politiski vajāto personu reabilitācijas likumu, vai galu galā 3) Valsts prezidentam nosakot demokrātijas atjaunošanu par savu tēmu.
Seko mums 
Drošības eksperti vienbalsīgi norāda uz to, ka pēc kara sākuma Krievijas izlūkošanas un hibrīdoperāciju mērogs Eiropā ir krasi pieaudzis, ieskaitot operācijas, kuru agresivitāte ziņā pārspēj aukstā kara līmeni, - tādas kā sabotāžas, fiziskas provokācijas un tamlīdzīgi.
Deklarētais mērķis - atbalsts Ukrainai Latvijas ostu paralizēšanai - šķiet šizofrēnisks, jo kā gan tas saskan ar to, ka Ukraina pati joprojām saņem naudu no Krievijas un ļauj Krievijai transportēt gāzi caur Ukrainas teritoriju, bet neviens latvju bāleliņš par to pat nav iepīkstējies ES parlamentā?
Atsaucoties uz 2024. gada 18. aprīļa publikāciju "Aicinājums valsts amatpersonai Kristovskim: pirms publicēt ziņas par svešām algām, atklājiet savus ikmēneša ienākumus!" vietnē, informēju, ka saskaņā ar spēkā esošo likumu algu publiskošanas lietā Saeimas deputāti rāda priekšzīmi un Saeima Ģirta Valda Kristovska kā tautas priekšstāvja atlīdzību - tāpat kā visu citu tautas priekšstāvju Saeimā atlīdzības - publicē katru mēnesi internetā.
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
