Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Ja vēlaties mūs atbalstīt Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Šajās dienās daļēji valsts finansētais portāls „Delfi” savā maksas rakstu sadaļā bija publicējis rakstu ar visrakstu „„Skandalozā” intervija laikrakstā „Diena” – ko tā paģēr no mediju cunftes brāļiem”, kurā tās autore, par žurnālisti uzdotā Laine Fedotova, aptaujājot padomju okupācijas varas kolaborantu, par politologu uzdotu sabiedrisko attiecību jomas pārstāvi, bēdīgi slavenu marksistu – Zedelgemas leģionāru piemiņas vietas nopostīšanas atbalstītāju un citas personas, ir bijusi spiesta faktiski atkārtot Valsts ieņēmumu dienesta ģenerāldirektores Ievas Jaunzemes tekstu saistībā ar laikraksta „Diena” publikācijā „Kas un kā „pasūtīja” Lato Lapsu un Jurģi Liepnieku” – ir slikti nepareizus cilvēkus intervēt nepareizā medijā. Ņemot vērā lasītāju interesi, pārpublicējam šo rakstu.

„Skandalozā” intervija laikrakstā „Diena” – ko tā paģēr no mediju cunftes brāļiem

Laine Fedotova, "Delfi Plus" žurnāliste

Portālā "Diena" publicētā intervija "Kas un kā "pasūtīja" Lato Lapsu un Jurģi Liepnieku" un tai sekojošie viedokļu raksti laikrakstā "Neatkarīgā Rīta Avīze" (NRA) pauž vairākas apsūdzības. Pirmā skaidri nolasāma intervijas saturā – publikācijā tiek nosauktas konkrētas iespējamās sistēmiskās problēmas valsts iestādē. Otra apsūdzība sekoja trīs dienas vēlāk un vērsta pret citu mediju darbu, precīzāk, autoruprāt, to nepietiekamu reakciju. Pirmo jāskaidro tiesībsargājošajām institūcijām. Tikmēr otra varētu būt stipri pārsteidzīga, izriet no komunikācijas un mediju ekspertu paustā.

Par ko ir stāsts?

2021. gada augustā Latvijas tiesībsargājošās iestādes uz brīdi aizturēja publicistu Lato Lapsu un veica kratīšanu viņa dzīvesvietā un automašīnā. Tajā pašā dienā kratīšana notika arī pie polittehnologa Jurģa Liepnieka. Dienu vēlāk Valsts ieņēmumu dienests (VID), neminot lietā iesaistītos cilvēkus, medijiem pauda, ka VID Nodokļu un muitas policija izmeklē kriminālprocesu par juridisku un fizisku personu savstarpējiem aizdomīgiem darījumiem. Šo kriminālprocesu sāka 2020. gadā. Lapsas ieskatā, procesuālās darbības pret viņu veica kriminālprocesā, kas ir safabricēts. Arī Liepnieka toreiz paustajā skanēja skepse par to, vai kratīšana ir pamatota. Viņš apgalvoja, ka likumsargi formāli it kā meklējot līgumus, kas sen jau esot iesniegti VID.

No jauna šo lietu kā aktualitāti izcēla laikraksts "Diena". 17. februārī medijs publicēja interviju ar Initu Lūri, kādreizējo VID izmeklētāju. Lūre Finanšu policijā strādājusi kopš 2005. gada, bija arī VID Pirmās izmeklēšanas daļas vadītāja vietniece. Taču pērnruden viņas reputāciju apskādēja TV3 raidījums "Nekā personīga", kura rīcībā bija ziņas, ka viņa nonākusi apcietinājumā saistībā ar kukuļņemšanas lietu. Kā raksta "Diena", Lūre apcietinājumā pavadīja četrus mēnešus. Intervijā laikrakstam "Diena" viņa pauda, ka 2020. gada sākumā darbā viņai noteica uzdevumu "atrast jebko" pret Lato Lapsu, Jurģi Liepnieku un citām personām. Jāpiebilst, ka pati Lūre intervijas laikā ne reizi neminēja ne Lapsas, ne Liepnieka vārdu. Par šīm personām jautāja intervijas autors. Nav skaidrs, kāpēc un kā Lūre nolēma interviju sniegt tieši portālam "Diena". "Delfi" mēģināja ar viņu sazināties, izmantojot sociālo mediju starpniecību, taču neveiksmīgi.

Vēl divas dienas vēlāk, 20. februārī, šī paša notikuma aktualitāti ar divām viedokļu slejām mēģināja sabangot NRA. Vienā slejā sevišķa kritika bija vērsta pret medijiem, kuri intervijā pausto laiduši gar ausīm. Otrā slejā tās autors pārmet Latvijai demokrātijas un tiesiskuma trūkumu, jo Lūres sniegtā intervija neradīja valstiska mēroga skandālu.

Pašu Lato Lapsu publiskajā vidē dēvē par publicistu. Viņš neilgu posmu [kopš 1990. gada] darbojies arī žurnālistikā. Pēdējos gados [kopš 2000. gadu sākuma] Lapsa uzmanību izpelnījies kā grāmatu autors par vairākiem Latvijā ietekmīgiem cilvēkiem, tostarp prezidentu Egilu Levitu. Tiesa, prezidents grāmatu aprakstīja kā "nomelnojošu un nepatiesu", tomēr pret grāmatas autoru tiesiskā ceļā lēma nevērsties. Publiskajā vidē mēļo, ka Lapsa darbojies arī sabiedrisko attiecību jomā kopā ar Andreju [patiesībā Aināru] Ērgli, P.R.A.E. sabiedrisko attiecību aģentūrā. Ērglis, "Delfi" sazvanīts, noraida šīs baumas un teic, ka starp abiem "jau diezgan ilgi nav nekādu saistību".

Mediju dienaskārtība

To veido katrs medijs sev pats. Taču mediju dienaskārtību ietekmē vairāki faktori. Viens no tiem saistās ar mediju un žurnālistu kapacitāti notikumus pētīt. Vai medijiem bija steigšus jāturpina laikraksta "Diena" aizsāktā tēma? Kā stāsta politiskās komunikācijas pētnieks, Latvijas Universitātes (LU) pasniedzējs Mārtiņš Pričins, labā mediju prakse paģērētu, ka mediji, reaģējot uz amata brāļu aizsāktajām tēmām, tās ne tikai atkārto, bet arī papildina. "Medijiem ir dažādas lomas. Ja mediji vēlas būt tā saucamie demokrātijas sargsuņi, jautājums: vai viņi ir gatavi uzņemties šo misiju – vēstīt, tostarp arī par koruptīvajām shēmām vai citām aktivitātēm, kas ar to saistītas?" teic Pričins. Proti, medijiem būtu pašiem jāizpēta, vai intervijā paustais ir patiesība. Tas savukārt prasa vērā ņemamus gan laika, gan cilvēku resursus.

Kā secina "Delfi", konkrētajā situācijā "Diena" un NRA paņēma sev vismazāk resursu prasošos žurnālistikas žanrus – interviju un viedokli. Kā stāsta žurnālists Kārlis Streips, ja "Diena" intervijas vietā publicētu reportāžu, žurnālistam obligāti būtu jāuzrunā arī stāsta otra puse: "Ja viena dāma runā kaut ko par Kristīni Prusaku, tad obligāti jārunā arī ar Kristīni Prusaku." Intervijas žanrs pieļauj to nedarīt. Savukārt viedokļu žanrā spēles noteikumi ir vēl brīvāki. "Mums ir vārda brīvība. Viedoklis ir viedoklis. Un tas var balstīties dažādos spriedumos tiktāl, cik tas neaizskar godu un cieņu. Un (viedoklis nevar būt balstīts) sagrozītos faktos. Tādā gadījumā tur nekādu ierobežojumu nav," norāda Pričins.

NRA publicētajā viedokļu slejā paustie pārmetumi citiem medijiem ir vētījami arī no citas puses – kāpēc ar viņu rakstiem un viņu publikācijām ir par maz, pauž LU Sociālo zinātņu fakultātes asociētais profesors Ojārs Skudra [okupācijas laikos strādājis par Komunistiskās partijas Centrālās komitejas Propagandas sektora vadītāju, bijis klasisks okupācijas varas kolaborants, aizstāvis un ideologs]. Profesors, īsi iepazīstināts ar situāciju, nezinot plašāku kontekstu, pieļauj, ka pārmetums, iespējams, sakņojas "sāpē", ka tēmu aizsākušie mediji nesasniedz tik lielu auditoriju, cik spētu sasniegt sabiedriskais medijs. Eiropas Savienībā ar dažiem izņēmumiem vislielāko auditorijas uzticību parasti iemanto tieši sabiedriskais medijs.

Kopumā, kā stāsta Pričins, mediji, aizsākot "krusta karu", lielākoties cīnās vienatnē. Aplūkojot LETA arhīvu, redzams, ka, piemēram, laikā, kad žurnālists Jānis Domburs un autoru komanda portālā "Delfi" vētīja centralizēto higiēnisko masku iepirkumu pandēmijas sākumposmā, ne "Diena", ne NRA plašu tēmas pētniecību neturpināja. Izņēmuma gadījumi mēdz būs sociālās tēmas – tajās mediji reizēm apvienojas, min Pričins. Tas notika, piemēram, imunologa Jevgēnija Ņikiforenko, kuru vairākas pacientes apsūdz seksuālā izmantošanā, lietā.

Ja melnais PR, tad slikts

Viens no galvenajiem iemesliem, kāpēc informācija ir jāpārbauda, ir vienmēr pastāvošā iespējamība, ka tā ir daļa no apzināti veidotas komunikācijas kampaņas. Tādu mērķis ir mainīt zināšanas, attieksmi un uzvedību. Ja uz labu, tad to mēdz vienkāršoti uztvert kā reklāmu, bet, ja mērķis ir vērsties pret kādu – par melno PR (sabiedriskās attiecības – no angļu val. "personal relations" – red.) [patiesībā „public relations”]. Abos gadījumos informāciju ir vienlīdz svarīgi pārbaudīt.

Mediji – gan apzināti, gan neapzināti – mēdz kļūt par daļu no tā dēvētajām melnajām sabiedrisko attiecību kampaņām. Neapzināti tas var notikt aiz paviršības, skaidro politologs, sabiedrisko attiecību aģentūras "Mediju tilts" līdzīpašnieks Filips Rajevskis. "Tev atnes informāciju. Ļoti, ļoti ticamu. Medija redaktors vai žurnālists tai notic. Un tad sanāk ziepes, nākas taisīt (ziņas) atsaukumus. Kāds pasteidzas, kāds nepārbauda (informāciju, vārds) aiziet, un tad jāatvainojas. Vārds jau nav zvirbulis – kad tas aiziet, tas aizplūst," skaidro Rajevskis. Šo situāciju var ilustrēt ar nesen medijos pieredzēto atgadījumu, kad vairāki mediji, tostarp "Delfi" redakcija, publicēja ziņu, ka miris gāzes kompānijas "Itera Latvija" valdes priekšsēdētājs Juris Savickis. Ziņa nebija patiesa, pēc kā "Delfi" un citi amata brāļi rakstīja ziņas atsaukumu un skaidrojumu par notikušo.

Lai arī Rajevskis nedomā, ka maldīgā ziņa bija daļa no kādas nomelnošanas kampaņas, situācija ilustrē, kā tāda kampaņa var iemaldīties medijos. Apzināti nomelnošanas kampaņas nonāk medijos, jo tieši šajā vidē tām ir vislielākais spēks. "Nesauksim par melno PR anonīmos "Facebook" kontos uzražotas muļķības – tas nav melnais PR. Tā ir solīdu, cienījamu avotu sniegta informācija. Tas iedot PR ticamību," skaidro Rajevskis.

LU pētnieks Mārtiņš Kaprāns pēc virspusējas iepazīšanās ar interviju "Dienā" un viedokļiem NRA norāda: "Ja tas ir melnais PR, tad tas ir ļoti tizls. Tāda atrauga no divtūkstošajiem – atšālējies veids, kā kaut ko pateikt. Melnais PR ir tāds, ko nevar pamanīt. Ja to var atšifrēt un redzēt ar neapbruņotu aci, tad tas ir slikts melnais PR." LU pētnieks arī uzsver, ka ir maldīgi nolikt tieši medijus nomelnošanas kampaņu centrā. "Viens no (nomelnošanas kampaņu) mērķiem ir radīt sniega pikas efektu. Proti, izmet (kādu informāciju), lai nāk klāt nākamā. Varbūt kaut kas vēl uzpeld. Un sniega pika veļas, veļas, veļas. Ja mērķis ir atspēlēties kādam, pret kuru ir cemme, tad šī sniega pika saveļas daudz lielākā sniega pikā un nospiež gar zemi savu pretinieku. Mērķis ar ažiotāžu ir uzvelt lielāku piku, ne tikai mest vienu akmentiņu ūdenī, lai redzētu koncentriskus riņķus ap to. Mērķis izraisīt lielāku viļņošanos," stāsta Kaprāns.

Kā skaidro LU pētnieks, ar "melno PR" saprot mēģinājumus ietekmēt un uzspiest noteiktu situācijas izpratni. Citiem vārdiem – parādīt situāciju noteiktā gaismā. Pētnieks iezīmē asociatīvās līdzības starp "melno PR" un pasūtījuma slepkavību, jo nereti arī nomelnošanas kampaņās nav skaidrs, kas ir to pasūtītājs vai izpildītājs: "Izmanto kādus pakalpojums vai trešās puses piedāvātās iespējas, pašam paliekot ēnā vai maksājot par iespēju palikt ēnā. Un tādā veidā diskreditē, mazina autoritāti, (aptraipa) reputāciju oponentam vai konkurentam."

Kas notika ar laikrakstā "Diena" publicēto interviju? Kā "Delfi" norāda Latvijas Republikas prokuratūras preses sekretāre Aiga Eiduka, prokuratūra saņēma iesniegumu par Lūres sniegto interviju un to pārbaudei un izmeklēšanai pārsūtīja Valsts drošības dienestam.

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

"Maskavas nams" Rīgā – simbols ģeopolitiskā kursa maiņai?

FotoPirms nedēļas biedrība "Austošā Saule" pulcēja piketa dalībniekus pretī "Maskavas namam" Rīgā. Ar plakātiem, kas atgādināja par ukraiņu ciešanām un nepieciešamību atbrīvoties no Krievijas ietekmes, pretī Krievijas valsts simboliem. Piketa dalībniekiem nebija šaubu par to, ka vairāk nekā pusotru gadu pēc pilna apmēra kara sākuma Ukrainā un gadu pēc okupekļa nojaukšanas Pārdaugavā "Maskavas nama" atrašanās Rīgā ir spilgts simbols arvien neatrisinātajai cīņai par Latvijas ģeopolitisko kursu un mūsu pašu interesēm savā valstī.
Lasīt visu...

21

Vai pienācis laiks izvēlēties amatpersonas ar loterijas palīdzību?

FotoSortition. Tā senajās Atēnās sauca sistēmu, kurā tautas priekšstāvji, amatpersonas, augstākie ierēdņi, tiesneši tika izvēlēti lozējot. Tas, kuram izkrita kārts ieņemt kādu augstu amatu, tad deva zvērestu kalpot godīgi, tikai un vienīgi tautas interesēs, neņemt kukuļus utt. Šī senā demokrātijas metode nav pilnībā izzudusi līdz pat mūsu dienām, piemēram, tādās valstīs kā ASV, kur šādi tiek izvēlēti tiesu zvērinātie, kuri krimināllietās faktiski izlemj – vainīgs vai ne.
Lasīt visu...

3

Pateikt, ka šī būs katastrofāla valdība, var tikai kāds, kuram galvā ir atdzisusi putra, un arī okupācijas varas kolaborants Kūtris būs lielisks Saeimas priekšsēdētājs

FotoPagājušajā piektdienā, 15. septembrī, Latvijas Republikas Saeimā sākās ārkārtas sēde. Tajā bija tikai viens izskatāms jautājums, proti: “Par uzticības izteikšanu Ministru kabinetam.” Runa, protams, ir par aizejošās labklājības ministres Evikas Siliņas izveidoto valdību.
Lasīt visu...

3

Tas, ka Kūtris ir komunistu okupācijas varas kolaborants, „Delnai” ir pieņemami, bet tas, ka viņš atļaujas izteikt savu viedokli un ievēro nevainīguma prezumpciju, ir nosodāmi

FotoGodātie Saeimas deputāti, vēršamies pie Jums, lai paustu dziļas bažas par Gunāra Kūtra pieteikto kandidatūru un plānoto apstiprināšanu Saeimas priekšsēdētāja amatā. Uzskatām, ka deputāta publiskajā telpā izskanējušie izteikumi neatbilst augstajiem godprātības, atklātības un atbildīguma standartiem, kas tiek sagaidīti no Saeimas priekšsēdētāja kā vienas no augstākajām valsts amatpersonām.
Lasīt visu...

3

Tikai nesmejieties, bet mums ir atnākusi atziņa: ir jābūt drošiem, ka ikvienā jomā – iekšlietu, veselības, izglītības, reģionālās politikas vai citā – esam izdarījuši visu, lai cilvēki varētu izjustu augstu lojalitāti pret savu valsti

FotoRietumu pasaulē ārpolitika ir kļuvusi par drošības politiku, jo Krievijas brutālais iebrukums Ukrainā pasauli ir ievirzījis "kara laikmetā" – tādu secinājumu izteicu šā gada janvārī ārlietu debatēs.
Lasīt visu...

21

Par melīgo spriņģu, jembergu un visu pārējo Kremļa stabulnieku “līdzjūtības vaimanām”

FotoPētot Daugavpils Čmoikas un Re:Baltica prokrieviskā dueta darbības, uzdūros interesantam dokumentam, kurā Tiesībsargs analizē ar Imigrācijas likuma grozījumiem saistītos riskus, tai skaitā iespējamo eventuālo Krievijas Federācijas pilsoņu izraidīšanu no valsts nenokārtotas latviešu valodas pārbaudes dēļ.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Šajā valdībā nenotiks visādas nevajadzīgas, muļķīgas debates!

Šī būs pirmā centriski kreisā valdība kopš neatkarības atjaunošanas. Pirmā valdība, kas nebūs konservatīva....

Foto

Es aicinu ikvienu Latvijas iedzīvotāju vilkt katrā kājā atšķirīgu apavu – un tāda arī būs manas valdības darbība

Lai patiesi izprastu otru cilvēku, ir jānoiet viņa...

Foto

Atklātā vēstule valsts prezidentam Edgaram Rinkēvičam: fakti skaidri norāda uz iespējamu tiesību pārkāpumu un neētisku rīcību no „Swedbank” puses

Godātais Latvijas valsts prezident Edgar Rinkēvič! Es,...

Foto

Briškens un manekena politiķi

Ik rītu pa ceļam uz darbu sanāk doties garām kāda lielveikala skatlogam, kurā nemainīgi stalti stāv manekeni, tērpti visnotaļ glītos uzvalkos. Tam...

Foto

Īsā atmiņa un krievu imperiālisma otrā elpa

Mums, latviešiem, ir vājības, kas tiek izmantotas pret mums. Kad mēs jūtam tūlītējus eksistenciālus draudus, tad mēs esam vienoti,...

Foto

Mans viedoklis

Privātiem medijiem var būt savi ideoloģiski, politiski, personiski mērķi. Tas ir normāli. Kāds dibina, pērk un uztur savu mediju vai medijus ar mērķi ietekmēt...

Foto

Dzirdam metaforas “kolektīvie Rietumi”, “krievu kolektīvais Putins” – bet ko tad nolēmis “kolektīvais latvietis”?

Tamlīdzīgi izplūduši izteicieni nav lietojami kā pilnvērtīgi termini, tikai kā metaforiski vispārinājumi,...

Foto

Kāpēc “sabiedriskais medijs” uzdod jautājumus un neatskaņo atbildes?

“Labdien! Paldies par izrādīto interesi saistībā ar norisēm Ogres novadā! Vēlos norādīt, ka Ogres Vēstures un mākslas muzeja...

Foto

Vācieši jauc nost vēja elektrostacijas, lai paplašinātu brūnogļu ieguvi!

Energokompānija RWE ir sākusi nojaukt septiņas vēja turbīnas blakus bijušajam Lützerath ciematam Ziemeļreinā-Vestfālenē. Iemesls: RWE vēlas paplašināt Garzweiler II virszemes brūnogļu...

Foto

Nesmejieties, bet mēs atkal esam sacerējuši vēstuli

Godātais valsts prezident, Saeima, ministru prezidenta kandidāte Evika Siliņa! Latvijā kultūras ministram būtu jābūt otram valsts vadītājam, garīgās attīstības...

Foto

Iesniegums par „Sadales tīklu” ir nepareizs!

31. augustā vairāki portāli publicēja rakstu par uzņēmēja Gata Lazdas vēršanos ar iesniegumu Ģenerālprokuratūrā par AS “Sadales tīkls” jaudas “nenodrošināšanu”...

Foto

Dažas piezīmes par jauno Ogres Vēstures un mākslas muzeja direktori

Ogres novada dome izsludināja atklātu konkursu uz muzeja direktora amatu. Pieteicās diemžēl tikai viens pretendents –...

Foto

Imigrācijas likums un spēles ap terminiem

Ņemot vērā, kā pēdējo mēnešu laikā tiek manipulēts ar jēdzieniem saistībā ar Imigrācijas likuma normām saistībā ar ārzemnieku, precīzāk, Krievijas...

Foto

Rokas nost no mūsu Latvijā gūtās peļņas, tā vajadzīga dividendēm mūsu skandināvu akcionāriem

Viedokļi par un ap banku darbību, kas pēdējo mēnešu laikā uzvirmojuši, rada ilūziju,...

Foto

Negribēšanas spēks, vai kāpēc mēs gribam kā labāk, bet sanāk kā vienmēr. Dažas varbūt spurainas, taču rūgtas pārdomas

Disharmonijas izjūta vai emocionālā nelīdzsvarotība ir subjektīvi jēdzieni,...

Foto

„Sadales tīkla” rīcība: kurš uzņemsies politisko atbildību un kuram paliks kriminālā?

Kāpēc uzņēmumu un iestāžu vadītājiem kompetence ir svarīgāka par lojalitāti valdošajiem politiskajiem spēkiem....

Foto

Kad Marijas Naumovas koncertā publika uzvedas kā stacijas bufetē

Dzintaru koncertzāle šovasar lutinājusi ar daudziem skaistiem un dvēseli aizkustinošiem koncertiem. Divas reizes skatītājus priecējis Maestro Raimonds...

Foto

Prezidents ir viens, skolotāji ir daudzi

Šodien man uzticēts pastāstīt, ko var skolotājs un ko var prezidents. Citiem vārdiem sakot – “Atrodi atšķirības starp skolotāju un...

Foto

Lūdzu, netraucējiet jaunam OIK!

AS "Augstsprieguma tīkls" (AST) paziņojums pārtraukt izsniegt tehniskās prasības jaunu elektrostaciju pieslēgšanai pārvades tīklam, balstoties uz jaudu nepieejamību tīklā, ir tirgus regulēšana....

Foto

Mana pieredze pašvaldības darbā: domes deputātiem vispār nevajadzētu dalīties pozīcijā un opozīcijā, bet vienkārši strādāt!

BIja kārtējā sarežģītā un iekšēji pretrunīgā diena Rīgas domē. Izjautājām Vilni...

Foto

Nost ar ielikteņiem, laiks profesionāļiem!

Katastrofāls dzimstības kritums, kas pērn, gada laikā samazinoties par 2000 jaundzimušo, sasniedzis 100 gados zemāko atzīmi, valsts ārējais parāds, kas tuvojas...

Foto

„Manabalss” iniciatīva: atcelt 22. augusta vienšošanos par grozījumiem Imigrācijas likumā par valsts valodas prasmēm

Aicinu atcelt 22. augustā notikušo valdības vienošanos par izmaiņu veikšanu Imigrācijas likumā...

Foto

Atklāta vēstule „Indexo” valdes priekšsēdētājam Valdim Siksnim

Godātais Sikšņa kungs (attēlā)! Organizējot Indexo akciju kotāciju Rīgas fondu biržā pirms vairāk nekā gada, akciju kotācijas noteikumos Jūs personīgi iekļāvāt...

Foto

Tu

Netiesājiet, tad jūs netapsit tiesāti; nepazudiniet, tad jūs netapsit pazudināti; piedodiet, tad jums taps piedots. (Lūkas 6:37)...

Foto

Kariņa redzējums ir mans redzējums: jo vairāk, jo labāk!

2023. gada 21. un 22. augustā Rīgas pilī esmu ticies ar visiem Saeimā pārstāvētajiem politiskajiem spēkiem, pārrunājot...

Foto

Tautvaldība un globālisms

Tautvaldība, ja tā to var nosaukt, ir pirmatnējās demokrātijas forma, kur katra kopiena, dzimta vai ģimene izvēl savu pārstāvi iekšēju vai ārēju jautājumu...

Foto

Tikai nesmejieties, man atkal ir priekšā lieli dzīves lēmumi

Labrīt. Man šodien ir jāpieņem lieli dzīves lēmumi. Šajā pusgadā esmu piedzīvojis savas dzīves lielāko nodevību. Mani...

Foto

Brīvību pilsonim Ivanovam!

Es, Diana Uliganets, esmu uzņēmēja Igora Ivanova dzīvesbiedre un pilnvarotā persona. Man ir Ukrainas un Ungārijas dubultpilsonība. Jau ilgāku laiku dažādu objektīvu apstākļu,...

Foto

Es ar prieku uzticēšu jaunajai valdībai atrisināt visas aktuālās problēmas, kaut skaidrs, ka tas nav iespējams

Šodien, 2023. gada 17. augustā, esmu saņēmis ministru prezidenta Artura...

Foto

Izlasot Imanta Parādnieka viedokli par kara nodokli

Atvainojos visiem, kas šodien lasa informāciju tikai par Krišjāņa Kariņa demisiju un jaunas Latvijas valdības izveidi. Šajā rakstā tā...

Foto

Urā, mēs uzvarējām KNAB!

15.jūlijā stājies spēkā Administratīvās rajona tiesas spriedums lietā, kurā četri deputātu kandidāti no Jaunās Vienotības un Latvijas Reģionu apvienības apvienotā saraksta Ventspils pilsētas pašvaldības...

Foto

Bez siles mēs nevaram un negribam!

Kustība “Par!” lēmusi turpināt darbu Rīgas domes vadībā, īstenojot 2020. gadā iesāktās pārmaiņas rīdziniekiem. Mēs turpināsim izglītībā iesākto, uzlabojot skolēnu...

Foto

Elektrības sadales tarifi - kļūda, kas tiks izlabota decembrī...

Laiku pa laikam sabiedrības viedoklis tomēr tiek ņemts vērā. Premjers ir apsolījis decembrī pārskatīt sadales tarifus. Tātad...