Iesaki rakstu: 
Aktīvi rit Eiropas parlamenta vēlēšanu kampaņa, kandidāti savas bildes izkāruši visās malās un solījumus bārsta kā no pārpilnības raga. Īpaši izceļas tie, kas jau n-tos gadus no Rīgas uz Briseli lidinājušies, Briseles siltajos krēslos ir atsēdējuši, Eiropas algas saņēmuši, Latvijas tautas intereses dubļos ieminuši.
Viņiem tas ir iepaticies, un šobrīd viņi gatavi apsolīt jebko, lai tikai varētu tur atgriezties. Ja ticētu viņu vārdiem, tad Latvijā viss ir kārtībā, valsts ir atkopusies pēc ekonomiskās krīzes, algas ir atgriezušās pirmskrīzes līmenī, 70% no visiem Latvijas iedzīvotājiem ir laimīgi un apmierināti ar savu dzīvi.
Klausoties šo ļaužu runas, rodas iespaids, ka mēs runājam un dzīvojam dažādās valstīs, kurām dīvainā kārtā ir līdzīgi nosaukumi.
Ja viņi neparazitētu uz maniem nodokļiem, man tiešām būtu vienalga, ko viņi dara, bet fakts paliek fakts, ka man ir jāknapinās, lai viņi varētu lepni dzīvot. Lai par cik lielu losi mani neuzskatītu, es tādai sistēmai nepiekrītu. Es, protams, varu piemēroties sistēmai un pat piedāvāt risinājumu daudzām samilzušām problēmām un atbrīvot valsti no liekiem tēriņiem.
Piemēram, VID uzdevumi un mērķi. Neesmu īsti izkodis, kāds ir mērķis, pieprasot nomaksāt nodokļus, kas lielāki par personu ienākumiem, vai samaksāt nodokļus no negūtiem ienākumiem, pamanoties aprēķināt un piedzīt arī soda naudas. Iespējams, ka tajā kantorī strādājošie tiešām domā, ka nauda aug kokos vai uzņēmēji to paši zīmē. Es tam neredzu citu izskaidrojumu kā to, ka VID ir izveidots, lai iztērētu iespējami daudz nodokļos savāktās naudas, uzbūvējot jaunu VID ēku, un iznīcinātu vietējos uzņēmējus, kā arī piespiestu iedzīvotājus pamest šo veiksmes zemi.
Ja tā, tad varu piedāvāt vienkāršāku risinājumu - uzreiz nacionalizēt visus privātos uzņēmumus un ievāktos līdzekļus atdot zemes zem VID ēkas īpašniekiem. Nav ko niekoties ar nekustamā īpašuma nodokli pāris procentu apmērā, bet uzreiz visus nekustamos īpašumus pārreģistrēt uz VID vārda un no bijušajiem īpašniekiem iekasēt nomas maksas par visu periodu, kamēr viņi šo īpašumu lietoja. Visu iegūto naudu, kas paliek pāri pēc ierēdņu algu izmaksas, uzdāvināt komercbankām. Visas skolas un slimnīcas likvidēt, jo, ja nav iedzīvotāju, tad šīs iestādes ir nevajadzīgas.
Otrs piemērs par vēl vienu naudas slaukšanas kantori - Valsts policiju, kuras primārais pienākums ir budžeta papildināšana no soda naudām. Kas tik viņiem, nabadziņiem, nav jādara, lai iekasētu maksimāli daudz soda naudu arī tādos gadījumos, kad īsti nav pamata soda naudas iekasēšanai. Par savām smieklīgajām krīzes algām viņi sēž slēpņos un krūmos, lai tad pēkšņi izlēktu autovadītāja priekšā un paziņotu, ka viņam ir pienākums samaksāt soda naudu.
Ar to vēl nepietiek, visu laiku gaisā virmo doma, ka vajadzētu iepirkt gana daudz radaru, lai maksimāli varētu slaukt autobraucējus, bet, manuprāt, tie ir lieki tēriņi, jo izveidotā tiesu prakse ir radījusi tādus apstākļus, ka pietiekams pierādījums pārkāpuma esamībai ir policijas darbinieka ziņojums, pat, ja tas ir sastādīts ar būtiskiem procesuāliem pārkāpumiem un atsauci uz mērierīci - acumērs.
Mans ieteikums būtu netērēt lieku naudu par radariem, bet ar likumu apstiprināt mērierīci - policista acumērs, kam vienmēr ir taisnība. Vēl vienkāršāk būtu visiem autovadītājiem un autoīpašniekiem uzlikt par pienākumu samaksāt soda naudu vēl pirms pārkāpuma izdarīšanas un piedzīt sodu dubultā, ja pārkāpums nav izdarīts, jo tādā veidā šis vadītājs vai autoīpašnieks ir aplaupījis valsti.
Parādīju dažus piemērus, kā darbojas pašreizējā sistēma, kuras veidotāji paši nesaprot, cik graujoša ir viņu darbība, ja viņi turpinās tādā pašā garā.
Likumi ir jāievēro, un nodokļi ir jāmaksā, bet saprāta robežās un pašu iedzīvotāju interesēs. Mainīsim sistēmu, nebūsim loši, veidosim savu dzīvi tā, lai mums, kas maksā nodokļus, būtu ērti, bet tie, kurus mēs ievēlam un algojam, strādātu mūsu interesēs. Ejot uz vēlēšanām, nebalsosim par skaistāko frizūru vai lokanāko mēli, balsosim par nākotni, kādu to vēlamies redzēt, ņemot vērā kandidātu iepriekšējo darbību un likumu - vilks spalvu met, bet ne tikumu.
Seko mums 
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
