Iesaki rakstu: 
Pat Banka Baltija dažus mēnešus pirms tās kraha nav spējusi atturēties no nepārvaramas vēlmes ar vērtīgām kapitāldaļām apdāvināt kādu ārzonas kompāniju, aiz kuras slēpies Aivars Lembergs. Tas izriet no krimināllietas dokumentiem, kas publiskoti nesen iznākušajā rokasgrāmatā Kā nozagt miljardu.
Tas, ka vairāki Ventspils mēra Aivara Lemberga biznesa partneri prokuratūrai un tiesai ir liecinājuši – no viņiem vienkārši izspiestas uzņēmuma Lat Transnafta kapitāldaļas, ir bijis zināms jau iepriekš.
Taču tagad Lemberga krimināllietas materiāli parāda, ka viens no Lemberga netiešajiem apdāvinātājiem tikai dažus mēnešus pirms Bankas Baltija kraha ir bijis arī tās faktiskais saimnieks Aleksandrs Lavents.
Kā rāda Pietiek rīcībā nonākušais dāvinājuma līgums, kas datēts ar 1995. gada 25. janvāri, Banka Baltija esot saņēmusi „vērtīgus un augsti novērtētus pakalpojumus” no ārzonas kompānijas Kaywood International Ltd.
Šie pakalpojumi investīciju un citās jomās esot bijuši tik vērtīgi, ka „dāvinātājs pateicībā par saņemtajiem pakalpojumiem piešķir apdāvinātajam un apdāvinātais pieņem dāvinātājam piederošo 681 SIA Lat Transnafta pamatkapitāla daļu Ls 68 100 latu vērtībā”.
Vēl nesen par ārzonas kompānijas Kaywood patiesajiem īpašniekiem tika izteikti tikai pieņēmumi, taču tagad Lemberga krimināllietas materiālos atrodami dokumenti, kas pārliecinoši rāda, ka jau pusgadu pirms aprakstītā „dāvinājuma” tieši Lembergs bijis šīs kompānijas līdzīpašnieks.
Kaywood bankas konta atvēršanas deklarācijā, kas datēta ar 1994. gada jūniju, skaidri norādīts, ka šīs ārzonas kompānijas bankā noguldāmo līdzekļu beneficiārais saņēmējs ir tieši Aivars Lembergs.
Ar šo pašu laiku datēta arī Šveices kompānijas Cervin Trust Company S.A. izziņa par to, ka tās pārvaldījumā ir divas Kaywood kapitāla akcijas, turklāt pārvaldījumā tās tiekot turētas tieši Aivaram Lembergam kā īpašniekam.
Kāpēc Lavents dažus mēnešus pirms Bankas Baltija kraha, kad tās naudas grūtības jau bija kļuvušas ārkārtīgi smagas, „atdāvināja” Lemberga ofšoram šādas kapitāldaļas?
Pats eksbaņķieris šos notikumus nekomentē, savukārt uzņēmējs Vladimirs Krastiņš, kurš aizvadītajā nedēļā liecināja Lemberga krimināllietā un kuram tāpat bija nācies atdāvināt savas kapitāldaļas, prokuratūrai 2008. gadā ir liecinājis:
„Starp mani un Aivaru Lembergu notika saruna, kurā Aivars Lembergs izteica lūgumu, kuru es sapratu un uztvēru kā ultimātu, ka man vajag atdot manas SIA Lat Transnafta daļas ārvalstu kompānijai Kaywood International Ltd.
Tāpat es uzskatu, ka man nemaz citu iespēju nebija, kā tikai piekrist viņa ultimātam un atdot man piederošās SIA Lat Transnafta daļas, jo no viņa bija atkarīgs, vai es turpmāk varēšu nodarboties ar biznesu Ventspils pilsētas administratīvajā teritorijā.”
Seko mums 
Drošības eksperti vienbalsīgi norāda uz to, ka pēc kara sākuma Krievijas izlūkošanas un hibrīdoperāciju mērogs Eiropā ir krasi pieaudzis, ieskaitot operācijas, kuru agresivitāte ziņā pārspēj aukstā kara līmeni, - tādas kā sabotāžas, fiziskas provokācijas un tamlīdzīgi.
Deklarētais mērķis - atbalsts Ukrainai Latvijas ostu paralizēšanai - šķiet šizofrēnisks, jo kā gan tas saskan ar to, ka Ukraina pati joprojām saņem naudu no Krievijas un ļauj Krievijai transportēt gāzi caur Ukrainas teritoriju, bet neviens latvju bāleliņš par to pat nav iepīkstējies ES parlamentā?
Atsaucoties uz 2024. gada 18. aprīļa publikāciju "Aicinājums valsts amatpersonai Kristovskim: pirms publicēt ziņas par svešām algām, atklājiet savus ikmēneša ienākumus!" vietnē, informēju, ka saskaņā ar spēkā esošo likumu algu publiskošanas lietā Saeimas deputāti rāda priekšzīmi un Saeima Ģirta Valda Kristovska kā tautas priekšstāvja atlīdzību - tāpat kā visu citu tautas priekšstāvju Saeimā atlīdzības - publicē katru mēnesi internetā.
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
