Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Ja vēlaties mūs atbalstīt Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Dabas skaitīšana jeb Latvijas pirmreizējā dabas vērtību inventarizācija ir noslēgusies. Pētot pļavas, purvus, mežus, upes un ezerus, piejūras un iekšzemes kāpas, alas un iežu atsegumus kopumā 1,3 miljonu ha platībā, ir iegūti pilnīgākie dati par Latvijas dabu valsts vēsturē. Dati sniedz detalizētu informāciju par šī brīža Latvijas dabas dzīvotnēm, to vērtībām un kalpos kā nozīmīgs pamats plašākām diskusijām, uz faktiem balstītiem lēmumiem par situācijas saglabāšanu, uzlabošanu un dabas vērtību saglabāšanas politiku.

“Lai gan dzīvojam salīdzinoši zaļā un dabiskā vidē, tomēr vairāku gadu garumā veiktā detalizētā dabas vērtību inventarizācija uzrāda daudzus kritiskos punktus: pēdējos 30 gados Latvijā katastrofāli samazinājušies zālāju biotopi, nesasniedzot pat 1% no valsts teritorijas, strauji jādomā par to nākotni; Latvijā tikai 10% mežu ir bioloģiski vērtīgi; teju puse purvu ir pārveidoti un cilvēka darbības ietekmēti; vairāk nekā 2/3 saldūdens biotopu ir ietekmēti, apgrūtinot ūdens aprites ciklu; piekrastes biotopus negatīvi ietekmē invazīvo sugu izplatība, apbūve un antropogēnā slodze; bet trauslo alu un iežu atsegumu grupu apdraud cilvēku rīcība – atkritumu izgāšana, iežu skrāpēšana, kāpelēšana,” skaidro Dabas aizsardzības pārvaldes (pārvalde) ģenerāldirektora pienākumu izpildītājs Andris Širovs. 

Biotops jeb dzīvotne ir teritorija, kuru apdzīvo kādas konkrētas dzīvnieku vai augu sugas, kas piemērojušās noteiktiem dzīves apstākļiem. Dabas skaitīšanas kontekstā ar to saprot Eiropas Savienības aizsargājamos biotopus, kas nav bieži sastopami, tajos koncentrējas daudzveidīgas augu un dzīvnieku sugas, kā arī tie atbilst noteiktiem kvalitātes kritērijiem.

Zālāju biotopi jeb dzīvotnes

Eiropas Savienības aizsargājamo zālāju biotopi, ko ikdienā dēvējam par dabiskiem zālājiem, ir daudzveidīgi un sugām bagāti. Tie veidojušies ilglaicīgi mijiedarbojoties dabiskiem procesiem, cilvēkiem un mājlopiem, un tos apdzīvo ~500 Latvijas augstāko augu sugu, ~60 pie mums ligzdojošo putnu sugu, tostarp 15 sugām tā ir vienīgā ligzdošanas dzīvotne, un gandrīz 5 000 bezmugurkaulnieku sugu. Dabiskie zālāji ne tikai uztur lielu sugu daudzveidību, bet veic arī cilvēkam ļoti nozīmīgas funkcijas, piemēram, piedalās klimata regulēšanā, piesaistot ogļskābo gāzi, palienēs veicina ūdeņu pašattīrīšanos un mazina plūdu un augsnes erozijas risku, nodrošina dzīvotni kultūraugu apputeksnētājiem, kā arī ierobežo invazīvo sugu izplatīšanos.

Diemžēl Latvijā dabiskie zālāji strauji izzūd. Ja pirms simt gadiem šo vērtīgo zālāju platības aizņēma trešo daļu valsts teritorijas, tad mūsdienās – vairs tikai 0,9% jeb ~60 000 ha. Dabisko zālāju izzušana ir saistīta ar cilvēku dzīvesveida izmaiņām, jo sociālekonomisku pārmaiņu rezultātā izzudis tradicionālais lauku dzīvesveids viensētās un ciematos, kur šādus zālājus veidoja un uzturēja daudzas mazas saimniecības ar mājlopu palīdzību. Mūsdienās galvenais zālāju samazinājuma iemesls ir intensīvā lauksaimniecība un apmežošana. Diemžēl vērtīgo zālāju pastāvēšana iespējama vienīgi ar cilvēka mērķtiecīgu un saprātīgu rīcību, kas balstīta zināšanās, proti, pirmais solis ir dabisko zālāju neiznīcināšana, otrais – atbilstoša ilgtermiņa apsaimniekošana, kam pamatā ir noganīšana un/vai pļaušana ar siena savākšanu. 

Infografika - Dabas skaitīšanas rezultāti -zālāju biotopi

Mežu biotopi jeb dzīvotnes 

Mežs ir viena no Latvijas dabas bagātībām, kas ilgstoši nodrošinājusi mūsu ikdienas dzīves kvalitāti, ļaujot baudīt meža sniegtos materiālos un nemateriālos labumus. Bioloģiski vērtīgs, sugām un struktūrām bagāts mežs veidojas vismaz 70 gadus – netraucēti, bez cilvēka iejaukšanās, tajā sastopami dažādu vecumu un dimensiju koki, tostarp lēni augoši un dobumaini, arī sausokņi un kritalas, kā arī atvērumi vainaga klājā. 

Lai gan meža zemes Latvijā aizņem 49% no valsts teritorijas, vairāk nekā puse no tiem ir jaunāki par 60 gadiem. Dabas skaitīšanas laikā konstatēts, ka šobrīd bioloģiski vērtīgi ir tikai 10% no visiem mežiem, tie ir stipri sadrumstaloti un saglabājušies nelielās platībās vairs tikai nedaudzās lielajās īpaši aizsargājamās dabas teritorijās. No visas meža zemes tikai 0,6% ir izcilas kvalitātes mežu, bet lielāko daļu vairāk vai mazāk ir skārusi cilvēka ietekme, kas arvien pieaug. Katrā kailcirtē tiek zaudēta dabas daudzveidības sala, kas uz daudziem gadiem atstāj ietekmi arī uz pārējo meža dzīvo organismu sabiedrību, augsni, mikroklimatu un meža dabisko spēju regulēt sarežģītus dabas procesus. Diemžēl pēdējo piecu gadu laikā kailcirtēs ir zaudēti jau ~5 000 ha veco, bioloģiski vērtīgo mežu. Lai palielinātu bioloģiski vērtīgu mežu īpatsvaru, mežiem jāļauj augt, turklāt saglabājot tiem raksturīgās pazīmes – dažādu vecumu un dimensiju kokus, sausokņus un kritalas, kā arī mozaīkveida audzes struktūru. 

Infografika - Dabas skaitīšanas rezultāti - mežu biotopi

Purvu biotopi jeb dzīvotnes 

Purvi, kas regulē ūdens apriti, to uzkrājot un mazinot apkārtējo zemju applūšanu, ir ilgmūžīgas, savdabīgas ekosistēmas, kuru veidošanās notiek gadu simtu vai tūkstošu laikā. Purvi piesaista un uzkrāj oglekli un nodrošina mājvietas lielam skaitam augu un dzīvnieku sugu, kā arī sniedz dažādus ekosistēmu pakalpojumus – ainavu baudīšanu, pastaigas, ogošanu, putnu vērošanu. 

Kūdras nogulumi Latvijā ir samērā izplatīti, taču dabas skaitīšanas rezultāti liecina, ka purvi aizņem ~166 000 ha jeb 2,6% no Latvijas teritorijas. No tiem vairāk nekā 40% ir ietekmēti, lielākoties dažādā pakāpē nosusināšanas skarti, tādēļ tie vairs nespēj nodrošināt unikālos ekosistēmu pakalpojumus. Tie aizaug ar krūmiem un kokiem, izzūd raksturīgais sugu kopums un, pastiprināti sadaloties nosusinātajai kūdrai, atmosfērā izdalās liels oglekļa daudzums. Lai atjaunotu purvu “dzīvotspēju” ir jāatjauno to dabiskais hidroloģiskais līmenis un jānovāc apaugums, kas veicina papildu ūdens iztvaikošanu. 

Infografika - Dabas skaitīšanas rezultāti - purvu biotopi

Saldūdens biotopi jeb dzīvotnes 

Latvijā ir 2 256 ezeru un 12 500 ūdensteču ar kopējo virsmas platību 158 400 ha, kas aizņem 2,4% no valsts teritorijas. Teju 70% Latvijas upju un ezeru ir atzīti par bioloģiski vērtīgiem, proti, tie ir dabiski vai relatīvi maz pārveidoti un kalpo kā nozīmīgas ūdens organismu dzīvotnes milzīgam skaitam zivju, kukaiņu, ūdensaugu un putnu. Līdz ar citiem mitrājiem tie piedalās klimata, mikroklimata un ūdens aprites regulēšanā. Tīra saldūdens pieejamība ir vitāli svarīga sadzīvē, lauksaimniecībā, pārtikas ražošanā un rūpniecībā, kā arī sniedz cilvēkiem makšķerēšanas, peldēšanās, laivošanas, dabas tūrisma un citus ekosistēmu pakalpojumus.

Diemžēl dabas skaitīšanas rezultāti uzrāda negatīvu tendenci – tikai 3% no saldūdeņu biotopiem ir novērtēti kā izcilas kvalitātes, bet 30% – kā labi. Pārējie jeb lielais vairums biotopu ir dažādā pakāpē ietekmēti vai pārveidoti: liela daļa ezeru aizaug eitrofikācijas dēļ, upēs ir daudz aizsprostu un šķēršļu, tajās ieplūst pārmērīgs barības vielu daudzums no apkārtējām zemēm, īpaši intensīvas lauksaimniecības apvidos. Lai apturētu virszemes ūdeņu kvalitātes pasliktināšanos, nepieciešama aktīva rīcība, piemēram, aizsargjoslu ievērošana lauksaimniecībā, mežsaimniecībā un būvniecībā, jānovērš neattīrītu notekūdeņu nokļūšana ūdenstilpēs, jāattīra ūdenstilpes no pārmērīga aizauguma un bebru un cilvēka radītiem aizsprostiem, kas kavē upju dabisku plūdumu.

Infografika - Dabas skaitīšanas rezultāti - saldūdens biotopi

Piekrastes biotopi jeb dzīvotnes 

Jūras krastam Latvijā 500 km garumā raksturīga liela dabas daudzveidība, kuru noteikusi piekrastes ģeoloģiskā attīstība, mūsdienu ģeoloģiskie procesi jūrā un tās krastos, kā arī piekrastes iedzīvotāji un to dzīvesveids. Jūras piekrastē atrodami stāvkrasti, pludmales, augstākas un zemākas kāpas, piejūras priežu meži, mitrāji un virsāji, kopumā 15 Eiropas Savienības aizsargājamo jūras piekrastes biotopu veidi, kas lielākoties ir arī īpaši aizsargājami Latvijā.

Dabas skaitīšanā konstatēts, ka izteikti jutīgie pludmales un atklātu kāpu biotopi Latvijā sastopami 3 284 ha jeb tikai ~0,05% no valsts platības. Tie ir galvenā vai pat vienīgā, neaizstājamā dzīves vieta piekrastes augu un dzīvnieku sugām, kam nepieciešama iesāļa vide un regulāri jūras viļņu un vēja radītie traucējumi. Piekrastes ekosistēmas ir dabiska barjera pret vētrām un jūras viļņiem, kas mazina krasta noskalošanu, pasargā citas piekrastes ekosistēmas un cilvēku dzīvesvietas. Šo biotopu saudzēšana un saglabāšana ir būtisks priekšnosacījums ne vien bioloģiskās daudzveidības un ainavas saglabāšanai, bet arī atpūtai, skaistu ainavu baudīšanai, tai skaitā tūrismam, un piekrastē esošo īpašumu drošībai. Tāpēc būtiski ir mazināt antropogēno slodzi vietās ar vērtīgu sugu atradnēm, novērst eroziju ar speciālu žodziņu un iederīgu graudzāļu stādījumiem, kā arī apkarot invazīvās sugas. 

Infografika - Dabas skaitīšanas rezultāti - piekrastes biotopi

Alu un atsegumu biotopi jeb dzīvotnes

Alu rašanās, padziļināšanās un sagrūšana notiek daudzu gadu desmitu, simtu un pat tūkstošu laikā. Dabas skaitīšana pirmo reizi veikusi pilnīgu alu un iežu atsegumu uzskaiti visā valstī. Latvijā šobrīd varam lepoties ar vairāk nekā 300 alām un ~3 000 ainaviskiem iežu atsegumiem, no kuriem devona smilšakmeņu atsegumi ir krāšņākie Eiropā. 

Alas un iežu atsegumi ir specifiska lakstaugu, sūnu, ķērpju, aļģu un sēņu mājvieta, ko apdzīvo arī čurkstes un zivju dzenīši, bet ziemās tie kļūst par slēptuvi zvēriem, abiniekiem un dažādiem bezmugurkaulniekiem. Alas un iežu atsegumi, kā arī ar tiem saistītie avoti palīdz uzturēt stabilu upju ieleju un gravu mikroklimatu, bet atsegumi upju krastos ierobežo upes gultni un straumes sānu eroziju. Vienlaikus tie ir arī kalcija avots bezmugurkaulniekiem ar čaulām, piemēram, gliemežiem. Lai šīs krāšņās dzīvotnes saglabātu, svarīgi tās nebojāt – neveikt gravējumus alās un klinšu atsegumos, nepiesārņot un netrokšņot.

Infografika - Dabas skaitīšanas rezultāti - alu un atsegumu biotopi

Visi kartēto biotopu dati aplūkojami pārvaldes uzturētajā dabas datu pārvaldības sistēmā Ozols. Biotopu kartēšana ir tikai viena no Dabas skaitīšanas jeb Eiropas Savienības Kohēzijas fonda projekta “Priekšnosacījumu izveide labākai bioloģiskās daudzveidības saglabāšanai un ekosistēmu aizsardzībai Latvijā” aktivitātēm. Esošo īpaši aizsargājamo dabas teritoriju dabas aizsardzības plānu izstrāde tiks īstenota līdz 2023. gada beigām. Plašāka informācija pieejama vietnē www.skaitamdabu.gov.lv un www.daba.gov.lv.

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Kā tikt galā ar „Rail Baltica” projekta septiņkārtīgo sadārdzinājumu un naudas trūkumu?

FotoĢeniāla doma - sadārdzināt vēl vairāk. „Rail Baltica” gadījumā tas nozīmē aizņemties naudu uz augstākiem procentiem nekā valsts pati spētu to nofinansēt. Gribētāji būs. Pretī taču valsts garantijas. Samudžinās darījumu tā, ka neko saprast nevarēs un pieliks vēl kādu miljardu.
Lasīt visu...

21

Likumprojekta nepārprotamības aritmētika

FotoSaeimas Juridiskās komisijas priekšsēdētājs aicina parlamentāriešus ātrāk izskatīt trešajā lasījumā grozījumus Civilprocesa likuma 594.pantā, jau tagad, 20. jūnijā, pirms Jāņiem.
Lasīt visu...

12

Lai nodrošinātu igauņiem vilcienu uz Eiropu, latviešiem pamatīgi jāceļ nodokļi?

FotoPēc gadiem divdesmit igauņi, baudot poļu alu, pa vilciena logiem vēros jostas savilkušos latviešus sērīgi raugāmies uz ne pārāk ātri ritošo vilcienu Eiropas virzienā: latviešiem nav laika vizināties, viņiem jāatdod ārējie parādi un čakli jāmaksā augstie nodokļi, – aptuveni šādu ainu uzbur lasītais Valsts kontroles publiskotā dokumentā ““Rail Baltica” projekta situācijas izpēte (Kopīga situācijas izpēte Tallina, Rīga, Viļņa, 2024. gada 11. jūnijā)”. Visā stāstā ir viena priecīga ziņa - Valsts kontrole izrāda drošsirdību publiski pateikt politiķiem netīkamo skaudro patiesību.
Lasīt visu...

21

"Rail Baltica" projekts kā aklās zarnas izgriešana caur papēdi

Foto“Pašlaik nav kārtīga saimnieka “Rail Baltica” īstenošanai”, “Valdība nav iestāde, kas apmaksā rēķinus”, “Premjere Siliņa parāda nostāju – vēlas skaidru atbildību”, “Tā kā līdz šim – turpināt nevēlos” – lūk, virsraksti dažādos plašsaziņas līdzekļos. Visbeidzot, uzstājoties Saeimas ārkārtas plenārsēdē ar atskaiti par savas valdības paveikto, premjere sacīja vēsturiskus vārdus, ka “Rail Baltica” projekta pašplūsma ir beigusies.
Lasīt visu...

21

Vairums mikroģeneratoru īpašnieku būs spiesti pāriet uz dinamiskās enerģijas uzglabāšanas sistēmām

FotoApritējis vairāk nekā mēnesis, kopš ieviesta jaunā elektroenerģijas neto norēķinu sistēma un mājsaimniecībās uzstādīto mikroģeneratoru īpašnieki vairs nevar izvēlēties – ziemā atgūt vasarā tīklā nodoto elektroenerģiju vai arī to pārdot biržā par tirgus cenu. Turpmāk uzstādīto mikroģeneratoru īpašnieki visu saražoto elektroenerģiju varēs vai nu notērēt paši, vai arī pārdot biržā par aktuālo cenu, kas, būsim atklāti, ne vienmēr ir izdevīga.
Lasīt visu...

12

Vai bēdīgi slavenais Raimonds Lejnieks – Puķe mēģina apkrāpt tautu?

FotoJa pēdējos gados mēs esam uzmanīgi sekojuši līdzi gan politikai, gan masu mediju ziņām, tad mums droši vien nav palicis nepamanīts kāds jauns vīrietis ar dubultu uzvārdu – Raimonds Lejnieks – Puķe.
Lasīt visu...

12

Visa „Rail Baltica” projekta vadība precīzi līdzinās tam, ko rekomendē sabotāžas veikšanai

FotoKāds Jums palika iespaids pēc raidījuma „Kas notiek Latvijā” par Rail Baltica? Šoreiz bez cipariem, bet vienkārši novērojums. Pārsmējos.
Lasīt visu...

21

Ašeradens paziņo, ka grib celt nodokļus, un vēlētāji metas nobalsot par “Jauno Vienotību”: loģika te interesantāka nekā paši vēlēšanu rezultāti

FotoViens no nedaudzajiem negaidītajiem momentiem aizvadītajās vēlēšanās — “Jaunās Vienotības” pārsvars pār Nacionālo apvienību, kaut gan aptaujas konsekventi rādīja pretējo, turklāt tas notika pēc tam, kad JV pārstāvis Arvils Ašeradens informēja sabiedrību par iespēju celt pievienotās vērtības nodokli (PVN).
Lasīt visu...

21

Sabiedrības integrācijas fonds lūdz „Re:Baltica” atmaksāt neatbilstoši iztērētos valsts līdzekļus par radīto saturu svešvalodā

FotoŅemot vērā diskusijas publiskajā telpā par nodibinājuma “Baltijas pētnieciskās žurnālistikas centrs Re:Baltica” (attēlā - tā pārstāve Inga Spriņģe) projekta “Šķelšanās” vērtēšanu un mediju redakcionālo brīvību, Sabiedrības integrācijas fonds (Fonds) skaidro pieņemto lēmumu. Fonds ir konstatējis, ka projekts nav īstenots atbilstoši konkursa nolikumam, kas paredz veidot saturu latviešu valodā, bet daļēji īstenots svešvalodā. Aktivitātes īstenotas ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu (MAF).
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Es esmu kompetents ne tikai tajā, par ko jūs visi padomājāt!

Nesen klausoties ekonomiskās politikas debates par Latvijas Stabilitātes programmu 2024. - 2028.gadam, radās sajūta, ka...

Foto

Vieglprātība un nekompetence maksā dārgi

Igauņi racionāli skatās uz „Rail Baltica” savienojumu ar Tallinu un lidostu. "29.maijā ielikts pamatakmens „Rail Baltica” Ülemiste pasažieru terminālim "Linda", kas...

Foto

Sākot no nodokļu celšanas un beidzot ar Francijas kodolvairoga attiecināšanu uz Baltiju: TOP 3 “interesantākās” idejas no partiju mutēm

Partiju pašslavināšanās gaisotnē soctīklu īsajos formātos tās...

Foto

Pārpratumi likumprojekta izstrādes gaitā (viena epizode)

Likumprojektā "Grozījumi Civilprocesa likuma 594. pantā - Ieturējumu apmērs no parādnieka darba samaksas un tai pielīdzinātajiem maksājumiem" tā pirmajā lasījumā...

Foto

Eiroparlamenta reitingu līderis “lien bez ziepēm” savam galvenajam politiskajam sāncensim

Piecu mēnešu garumā SKDS aptaujās līderu lomu ieņēmušās Nacionālās apvienības vadošais kandidāts Roberts Zīle nācis klajā...

Foto

Valsts kontrolei vajadzētu izvērtēt, cik pamatoti Sabiedrības integrācijas fonds vairojis „Re:Baltica” darbinieču labklājību un kā valsts šos līdzekļus varētu atgūt

Es jums izstāstīšu kaut ko, ko...

Foto

Parodija par pārbaudi

Ceturtdien Ģenerālprokuratūra izplatīja ļoti savādu paziņojumu, kam it kā bija jānomierina prāti un jāatjauno uzticība politiskajai elitei, bet gluži otrādi – tā ne...

Foto

Lūdz tiesībsargu vērsties Satversmes tiesā par personu ar invaliditāti diskrimināciju

2024. gada 30. maijā Latvijas bezdarbnieku un darba meklētāju interešu aizstāvības biedrības valdes loceklis Raimonds Lejnieks...

Foto

Šoreiz Lembergs uzvar valsti

Centrālajai vēlēšanu komisijai (turpmāk - CVK) ir rakstiski jāatvainojas Aivaram Lembergam par liegumu balsot pašvaldību vēlēšanās, - tā nolēmusi tiesa....

Foto

Nes mieru man, nes mieru dvēselei!

Jau divus gadus publiskajā telpā aktualizēts jautājums par nakts trokšņiem un regulējuma caurumiem, kas liedz rast reālus risinājumus šai problēmai....

Foto

Skumji, ka mūsu “centrālo” mediju rīcība aizvien mazāk atšķiras no kremļa mediju ieradumiem!

Kā top Latvijas Televīzijas (LTV) sižeti? Kāds ir viņu uzmanības fokuss? Divi piemēri....

Foto

„Iznireļi” - obligātā lasāmviela tiem, kas interesējas par politiku un procesiem Latvijā

Brīvdienu maģija – izlasīt kādu grāmatu. Beidzot izlasīju “Iznireļus” - paldies Lato Lapsam: obligātā...

Foto

Nu žēl, ka mums iet garām iespēja pamakšķerēt balsis, debatējot Krievijas valsts valodā

Latvijas Televīzijas (LTV) lēmums nerīkot priekšvēlēšanu debates krievu valodā sabiedrisko mediju portālā rus.lsm...

Foto

Protams, Krievijas valsts valodai ir nozīmīga vieta Latvijas politikā!

Mēs uzskatām, ka aizliegums lietot Latvijas mazākumtautību valodas politiskās diskusijās neveicinātu ne piederības sajūtu Latvijai, ne vārda...

Foto

Latvijas iedzīvotāju cilvēktiesības uz klimata izmaiņu ierobežošanu un dabas daudzveidības saglabāšanu

Pēdējā pusgada laikā Latvijas politiskā vide, sabiedriskie mēdiji, sociālie mediji un portāli pārlieku bieži un...

Foto

Būtu mēs labāk ēduši...

Latvijas Žurnālistu asociācija (asociācija) aicina politiķus atturēties no mediju un žurnālistu diskreditācijas,  apzināti vai neapzināti veidojot nepamatotu viedokli par žurnālistiem, jo īpaši...

Foto

Nē, Somijas politiķus debatēs necepina ne arābu, ne krievu valodā

Latvijas Radio galvenās redaktores Anitas Braunas ieraksts sociālajos tīklos sacēla lielu diskusiju vētru sociālajos tīklos. Viņai...

Foto

Kas tā par Rīgas domes ēku bez progresa simbola – varavīksnes karoga!

Rīgas domes priekšsēdētāja Rīgas domes priekšsēdētājam Vilnim Ķirsim – aicinājums izkārt varavīksnes karogu pie...

Foto

Eiropas Parlamenta vēlēšanas nāk ar uzlabotu vēlēšanu likumu un jaunām iespējām nobalsot

Ar katrām jaunām vēlēšanām tiek mazliet pilnveidotas un atvieglotas iespējas nobalsot — Eiropas Parlamenta...

Foto

Latvijas Televīzija kā pēdējais krievu valodas bastions?

Laikā, kad skolas pāriet uz mācībām tikai latviski, kad atsakāmies no krievu valodas kā otrās svešvalodas, kad pat Latvijā...

Foto

Ne prātā mums nenāk atcelt debates Krievijas valsts valodā

Latvijas Televīzijas Redakcionālā padome šobrīd neizskata iespēju atcelt plānotās RUS.LSM Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates....

Foto

Priekšvēlēšanu debatēm jābūt valsts valodā

Ņemot vērā sabiedrībā aktualizēto diskusiju par priekšvēlēšanu debašu organizēšanu krievu valodā, partiju apvienība Jaunā Vienotība uzsver, ka īpaši kopš Krievijas brutālā...

Foto

Aicinām kritiski vērtēt Tieslietu ministrijas bez sociālo partneru iesaistes un visu ieinteresēto personu informēšanas izstrādāto likumprojektu

Saeimas 2024. gada 16. maija darba kārtībā izskatīšanai otrajā lasījumā...

Foto

Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates Latvijā drīkst notikt tikai valsts valodā – latviešu valodā

Komentējot publiski pieejamo informāciju – Latvijas Televīzija 2024. gada 3., 4., 5. un...

Foto

Krievvalodīgo debašu iecere savā būtībā ir pretrunā ar Satversmē nostiprināto valsts valodas statusu un tās lomu sabiedrības integrācijā

Par Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (attēlā –...

Foto

Aicinu noskaidrot un saukt pie atbildības tos, kuri pieļauj un veicina krievu valodas kā „de facto” otras valsts valodas nostiprināšanu

Ņemot vērā, ka Latvijas Republikas Satversmes...

Foto

Kur pazuduši lauksaimnieku protesti?

Bloķētas lidostas, lielceļi, ostas un tūkstošiem traktoru Berlīnē. Bloķēti ceļi Polijā, degošas riepas un pārrautas barikādes Briselē. Tonnām uz ceļa izbērtu tomātu...

Foto

Briselē nopelnīt jaunam “Nikon” jeb cinisma augstākā pakāpe Anša Pūpola izpildījumā

7. maijā Latvijas publisko telpu pāršalca ziņa, ka Daces Melbārdes vietu Eiropas Parlamentā (EP) ieņems...

Foto

Vai “Jaunā Vienotība” spēj sev un citiem atzīt, ka stulbi sanāca?

Esat kādreiz mēģinājuši stiept gumiju? Pašlaik vadošā partija ar to nodarbojas. Vērojot viņus, atdarinot vai...

Foto

Pirms 150 gadiem dzimis demokrāts un tiesībnieks ar dzejnieka sirdi Miķelis Valters

“Viņu uzskata par pirmo latvieti, kurš 1903. gadā žurnāla "Proletāriets" rakstā "Patvaldību nost! Krieviju...

Foto

Vēsturiskas precizitātes labad 4. maijs tomēr būtu atkal jānosauc par “Latvijas Republikas neatkarības deklarācijas pieņemšanas dienu”

Komentāru rakstu 5. maija pēcpusdienā. Ir svētdiena. Šonedēļ sanākušas trīs...

Foto

Latvijas otrā dzimšanas diena: kā mums ir veicies?

Manā skatījumā 4.maijs ir Latvijas otrā dzimšanas diena. Un ne tikai svinīgā ziņā, bet arī tajā, kā to...

Foto

Nolikt ziedus nepareizā vietā – tas mūsdienu Latvijas PSR ir noziegums!

Valsts policijas Latgales reģiona pārvaldes Ziemeļlatgales iecirknis no 15. marta līdz 14. aprīlim piefiksējis trīs...

Foto

Par varu

Kad sapulces telpā ienāk starojoša sieviete un visi vīrieši uz mirkli pazaudē domas pavedienu, vai šai sievietei kāds pie durvīm piešķīra varu tā izrīkoties?...

Foto

Dažas pārdomas Edgara Kauliņa dzimšanas dienā

Aprit gadskārta, kopš dzimis viens no mūsu novada cilvēkiem, kas ne tikai atstājis daudzus nostāstus par sevi, bet arī izraisījis...

Foto

Vai esam ceļā uz “Baltijas tīģera” stāstu? Izskatās - būs jāpagaida

Man bija gods piedalīties smalkā politekonomiskās elites pasākumā (ar stilīgu nosaukumu LaSER vai “lāzers”), kur...