Dabas aizsardzības institūciju “reformēšanas” virziens: atņems funkcijas labi strādājošiem speciālistiem un nodos īstenot blēdīgiem nejēgām
Imants Liepiņš09.04.2020.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Izmantojot sabiedrības uzmanības priekšplānā esošo cīņu ar Covid-19, ir nolemts vienai vāji strādājošai valsts iestādei – Valsts vides dienestam bez faktos balstīta pamatojuma nodot funkcijas no otras iestādes – Dabas aizsardzības pārvaldes, kura strādā daudz kārtīgāk.
Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) ierēdņi 30. martā paklusām izdevuši rīkojumu par vairāku Dabas aizsardzības pārvaldes (DAP) uzdevumu nodošanu Valsts vides dienestam (VVD).
Piecu darbadienu laikā (!) DAP uzdots “apzināt visus resursus, kas nododami VVD, lai tas veiktu vairākus DAP uzdevumus — aizsargājamo dabas teritoriju, sugu un biotopu, mikroliegumu aizsardzību [un] kontroli; atļauju izsniegšanu, anulēšanu; atzinumu un saskaņojumu sniegšanu dabas aizsardzībā”.
Dabas aizsargātāji nekavējoties iebilduši — palielināsies funkciju dublēšanās, administratīvais slogs un resursu patēriņš abām iestādēm utt.: “Dabas aizsardzības uzdevumu īstenošanā vienas iestādes vietā tiks iesaistītas divas iestādes. Radīsies risks dabas aizsardzības kontroles resursu pakārtot [citām] interesēm.”
Neesot iepriekš ziņots, ka DAP būtu kādas problēmas, ar kurām DAP netiktu galā, nav izvērtēti risinājumi, riski, ieguvumi vai veikta ietekmes analīze. Divi iepriekšējo gadu auditi nav uzrādījuši vajadzību savienot vai pārdalīt funkcijas.
Ministrijas ierēdne Alda Ozola atbildējusi, ka DAP tikšot pastiprinātas dabas un vides izglītības funkcijas. Taču komentāri nav sekojuši par to, kas tad turpmāk kontrolēs un sodīs dabas postītājus un vides piesārņotājus.
Kāpēc tas ir bīstami ikvienam no mums?
Lieta tāda, ka jau desmit gadu garumā skaidri zināma Valsts vides dienesta (kurš izsniedz piesārņojošās darbības atļaujas firmām) “saaugšana” ar kontrolējamām nozarēm. Regulāru publicitāti ieguvusi Ventspils reģionālās vides pārvaldes gadiem ilgā “nespēja” apkarot ogļu putekļus un naftas produktu smakas no Rūdolfa Meroni kontrolē esošajiem Ventspils ostas uzņēmumiem. Par to pašu, lai arī retāk, Rīgā sūdzējušies Sarkandaugavas un Vecmīlgrāvja iedzīvotāji.
Saldus iedzīvotāji vairākus gadus velti aģitēja pret norvēģu kapitālam piederošas ķīmiskās rūpniecības smakām un vienlaikus neciešamo dvingu, kas bieži nākusi no lietuviešiem piederošās firmas Reneta, — tās darbs ir iznīcināt kritušos lopus, maitas un sprāgoņas, ko firma ilgstoši nemācēja izdarīt bez smaku izlaišanas gaisā.
Par smirdoņu no Vangažu naftas bāzes iedzīvotāji ziņojuši vietējai Rīgas Apriņķa Avīzei — jo nav jau neviena cita, kam sūdzēties, utt. Inčukalnā VVD “uzraudzībā” jau gadus 25 smeļ un neizsmeļ gudrona dīķus. Tieši VVD ir tā iestāde, zem kuras “jumta” pirms diviem gadiem visa valsts pēkšņi izrādījās pilna ar vecu riepu krāvumiem un no Skandināvijas ievestām plastmasas atkritumu ķīpām, ko nevis mēģināja pārstrādāt, bet kam vienkāršāk bija “netīšām” pielaist uguni.
Visos šajos gadījumos VVD amatpersonas gadiem nav bijušas spējīgas panākt rezultātu. Turklāt jāatceras, ka Inga Koļegova, VVD iepriekšējā vadītāja, jau otrajā instancē notiesāta par ienākumu neuzrādīšanu deklarācijā no brāļa firmas.
Kad pašvaldība Ventspilī uzstādīja t.s. “elektroniskos degunus”, kas ogļu putekļus un naftas smirdoņu spēj izmērīt objektīvi un kam kukuli iedot nav iespējams, VVD pagājušajā vasarā nāca klajā ar visu laiku unikālāko izskaidrojumu: smirdoņa esot nākusi nevis no R. Meroni grupējuma kontrolē esošajiem uzņēmumiem, bet gan no tā, ka vasaras sākumā Ventspilī smirdējuši... ziedošie ceriņi.
VVD pilnā nopietnībā izplatīja preses relīzi, kurā rakstīja: “Ventspils teritorijā uzstādītie “elektroniskie deguni” [...] bija reģistrējuši 28 pārsniegumus publiskajās teritorijās. Visvairāk — 18 pārsniegumi — bija maija beigās un jūnijā, kad Ventspilī bija augsta gaisa temperatūra un ziedēja ceriņi.”
Uzraudzītāji “saauguši” ar piesārņotājiem
Kā tas vispār iespējams, ka VVD ļauj piesārņotājiem dzīvot mūsu valstī tā kā žurkām pa galdu? Izskanējušas aizdomas, ka kontrolējošās institūcijas varētu būt saaugušas ar piesārņotājiem, kur vieni otru darbības piesedz, un šādas aizdomas presē apspriestas jau kopš 2010. gada.
Visiem ražotājiem un tranzītniekiem, no kuriem ceļas piesārņojums, regulāri jāatjauno attiecīgās atļaujas. Nolīgtie vides konsultantu uzņēmumi sagatavo pieteikumus, bet VVD reģionālās vides pārvaldes tos apstiprina, noraida vai liek pārstrādāt.
Taču pirms desmit gadiem vides konsultāciju tirgū notika pārmaiņas par labu firmām, kuras dibinājuši un kurās strādā bijušie vides resora darbinieki. Bez firmas Estonian, Latvian, Lithuanian Environment (pazīstama arī kā ELLE) tika minēts arī uzņēmums VSKB Vide, kura dibinātājs bija kādreizējais vietējās vides pārvaldes direktors Ilmārs Sekacis un kurš pat kādu laiku atradās pārvaldes adresē!
Biedrība Zaļai Ventspilij jau 2009. gadā norādīja: piesārņošanas atļaujās, ko pārvalde izsniegusi piesārņotāju labā uz savu kādreizējo resora kolēģu sagatavoto iesniegumu pamata, konstatētas būtiskas kļūdas vai noklusēta informācija. Augstākas institūcijas vēlāk atcēlušas vai izmainījušas atļaujas, piemēram — par tiem pašiem ogļu putekļiem: ''Atbilstoši Vides aizsardzības likuma jēgai, nav atbilstīgi ievērots un realizēts nedz izvērtēšanas, nedz piesardzības princips, kas skar nozīmīgas sabiedrības intereses, un pārkāpums ir atzīstams kā būtisks."
Izgaismojās arī ikdienišķa shēma VVD darbībā: piesārņojuma uzraugi no Ventspils (kur ostā katru dienu var gadīties kāds piesārņojums) regulāri brauca kontrolēt Tukumu, kur smagās rūpniecības un naftas terminālu vietā ir šūšanas cehi, kokapstrāde, pārtikas rūpniecība un metālapstrāde, logu ražošana utt. — tātad ķīmisko smirdoņu un putekļus lielākoties neradoši biznesi.
Ar vides konsultāciju firmiņu starpniecību VVD bijušajam personālam saaugot kopā ar piesārņojošajiem uzņēmumiem, kļūst skaidrāks, kāpēc iedzīvotāji regulāri nevar piespiest VVD, lai tā amatpersonas pildītu savus darba pienākumus.
Skaidrs, ka VVD pamatā strādā godprātīgi darbinieki, kuriem atsevišķu darboņu shēmas riebjas, un viņi rakstījuši iesniegumus priekšniecībai, pat norādot uz konkrētām amatpersonām un to, kas kuram ir “stipendiāts”. Bet nav publiski ziņots, ka tam būtu bijušas sekas.
Kāds tad būtu kopsavilkums? VARAM ierēdņu izdomāto “reformu” jēga ir: paņemt no DAP kā salīdzinoši klusi un efektīvi strādājošas institūcijas vairākas svarīgas funkcijas, lai tās nodotu VVD — iestādei, kas jau līdz šim regulāri atzīmējusies ar nespēju izpildīt savus tiešos darba pienākumus.
Ministrijas ierēdņi pa kluso kaut ko sadomājuši savās galvās, neņemot vērā ne institūciju līdzšinējos darba rezultātus, ne sabiedrības viedokli, bet speciālistiem droši vien pat nepajautājot jelkādus datus, uzrakstījuši lēmumu par labi strādājošas institūcijas funkciju atņemšanu, nododot tās sliktāk strādājošam kantorim. Nav brīnums, ka DAP pretojas šādām “pārmaiņām”.
Nu bet ko tad iesākt ar to visu?!
Lai nebūtu jāuzklausa iebildumi no sērijas “atkal te lasām kritiku, bet kur ir risinājums?!”, tūlīt pat dosim arī priekšlikumu pareizajai rīcībai, ja nu VARAM ierēdņiem tik ļoti kaut ko gribas reformēt savā struktūrā:
1) Nodefinēsim problēmu, kas izgaismojusies praksē (VVD nepilda savus pienākumus un nenovērš smirdoņu, piesārņojumu, riepu un plastmasu kalnus, neizsmeļ gudrona dīķus utt.), jo VVD izdod piesārņojošās darbības atļaujas un pats kontrolē to (ne)izpildīšanu — tātad nepastāv neatkarīga kontrole no malas;
2) Atradīsim risinājumu: šinī gadījumā VVD ir jāpārbauda un jāizdod piesārņojošās darbības atļaujas, bet to faktiskā izpilde ir jākontrolē ar VVD (un ar piesārņotāju nolīgtajām firmelēm) nesaistītiem speciālistiem — piemēram, tām pašvaldībām, kuru teritorijā attiecīgie piesārņotāji atrodas (atgādināsim: šobrīd pašvaldībām, to vides komisijām un iedzīvotāju ievēlētajiem deputātiem nav it nekāda teikšana attiecībā uz viņu teritorijās notiekošo piesārņošanu);
3) Liksim mierā DAP, kamēr tās darbībā nav konstatētas ne tuvu tādas problēmas kā VVD darbībā.
Avoti:
http://www.aprinkis.lv/index.php/sabiedriba/pasvaldibas/11732-vangazos-atkal-smird
https://nra.lv/latvija/21291-petijums-latvijas-vides-konsultaciju-biznesa-aizkulises.htm
https://www.pietiek.com/raksti/saldu__dzen_cauri__greizu_teritorijas_planojumu_
Seko mums 
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
