Circenes ministrija izdomā jaunu skaidrojumu, kāpēc pacienta nosišanā nav saskatāmi pārkāpumi

Kā jau informēts, šā gada sākumā Valsts policijas Zemgales reģiona pārvaldes kriminālpolicijas nodaļa ir sākusi kriminālprocesu par kāda slimnieka piekaušanu līdz nāvei Aknīstes psihoneiroloģiskajā slimnīcā. Slimnīcas pacientu Viktoru O. piekāvis cits pacients, un kautiņa rezultātā Viktoram O. - vīram jau gados - pārdurtas abas plaušas, taču pienācīga medicīniskā palīdzība nav sniegta, un Jēkabpils slimnīcā viņš nogādāts tikai nākamajā dienā. Tur viņš nedēļu vēlāk arī nomiris.

Tikmēr pāris mēnešus pēc šīs traģēdijas, 2. maijā veselības ministre Ingrīda vairākiem desmitiem veselības aprūpes iestāžu darbinieku pasniegusi ministrijas atzinības rakstus, un apbalvoto vidū bijusi arī šīs pašas - Aknīstes psihoneiroloģiskās slimnīcas personāla vadītāja Ilze Zīberga, kas atzinības rakstu saņēmusi "par izcili godprātīgu darbu un pašatdevi slimnīcas attīstībā". Savukārt Aknīstes psihoneiroloģiskās slimnīcas izpilddirektors Pēteris Malnačs atzinības rakstu no Circenes rokām saņēmis "par izcili godprātīgu darbu un pašatdevi slimnīcas attīstībā un Latvijas psihiatrijas nozares pilnveidošanā".

Sākotnēji Veselības ministrija Pietiek apgalvoja, ka neko par notikušo vispār nezinot. "Veselības ministrijas un Apbalvošanas padomes rīcībā nav faktu, kas liecinātu par iespējamiem pārkāpumiem slimnīcā Jūsu minētās informācijas sakarā," Pietiek paziņoja ministrijas preses pārstāvis.

Taču patiesībā jau martā Tiesībsarga biroja Pilsonisko un politisko tiesību nodaļas vadītāja vietniece Gundega Bruņeniece, saņemot bojāgājušā meitas iesniegumu, to bija pārsūtījusi Veselības ministrijai. Vēl vairāk, Bruņeniece telefoniski sazinājusies ar Veselības ministriju par šo tēmu. Savukārt šajā iesniegumā bija skaidri norādīts uz apstākļiem Aknīstes slimnīcā vispār un arī konkrēti saistībā ar notikušo noziegumu:

"Pirmkārt, mans tēvs tika piekauts dienas laikā, viņam bija salauztas ribas abās pusēs, caurdurtas plaušas un viņam bija grūti elpot un viņš sauca pēc palīdzības (to viņš liecināja policijā divas dienas pirms savas nāves, būdams pie skaidras apziņas), bet ātro palīdzību, kas viņu nogādāja Jēkabpils slimnīcā, personāls  izsauca tikai ap 12 naktī, pirms tam ļaujot viņam mocīties savā palātā bez palīdzības un aprūpes.

Otrkārt, kāpēc ir normāli, ka vienā psihiski slimu cilvēku slimnīcas nodaļā tiek turēti kopā dažāda tipa slimnieki – apzāļoti un nevarīgi kopā ar agresīviem, nenodrošinot agresīvu slimnieku turēšanu speciāla režīma nodaļās, kurās tiek rūpīgāk uzmanīta viņu uzvedība un rīcība?"

Tikai pēc tam Veselības ministrija atzina, ka informāciju par notikušo tiešām esot saņēmusi, taču tikai pēc Atzinības rakstu pasniegšanas, turklāt arī šī informācija neesot uzskatāma par faktiem, kas apliecinātu pārkāpumus slimnīcā. Šādus pārkāpumus, kā izriet no ministrijas skaidrojuma, varot apliecināt tikai policijas izmeklēšana: "Arī šobrīd, kamēr policija turpina izmeklēšanu VM rīcībā nav faktu, kas apliecinātu pārkāpumus slimnīcā vai mestu ēnu uz apbalvoto slimnīcas darbinieku darbu, kas tiešā veidā nav saistīts ar pacientu ārstēšanu un aprūpi." 

Pēc šī skaidrojuma saņemšanas Pietiek aicināja ministriju precizēt, vai tiešām tās skatījumā "pacienta nosišana (par ko laikam gan neviens nešaubās) slimnīcā nav uzskatāma par faktu, kas liecina par pārkāpumiem konkrētajā veselības aprūpes iestādē". Nu ir saņemts jauns izteiksmīgs ministrijas skaidrojums, no kura izriet, ka ministrija par notikušo faktiski nav interesējusies. Publicējam to pilnā apmērā un bez korekcijām:

"Konfliktsituācijas kā tādas diemžēl nav iespējams pilnībā novērst ne tikai sadzīvē, bet arī ārstniecības iestādēs. Iestādes vadības uzdevums ir paredzēt mehānismus, lai līdz minimumam šādus riskus samazinātu, tomēr objektīvi konfliktsituācijas iespējamība var pastāvēt vienmēr.

Konkrētajā gadījumā konflikts notika starp diviem pacientiem, kuri ir rīcībspējīgi un ārstniecības iestādē uzturas brīvprātīgi nevis piespiedu kārtā (nevienam no viņiem nav noteikta piespiedu ārstēšana).

Pēc notikušā slimnīca ir veikusi iekšējo izmeklēšanu un konstatēja, ka personāls rīkojies atbilstoši iekšējiem normatīvajiem aktiem.

Vēršam uzmanību, ka konfliktsituācija pati par sevi starp diviem pacientiem vai kādas iestādes apmeklētājiem, lai arī ar traģiskām sekām, automātiski nenozīmē, ka ir bijuši pārkāpumi iestādes darbā. Ikviens konflikta gadījums, pirmkārt, ir jāvērtē iestādes vadībai, analizējot katru konkrētu notikumu, iesaistīto pušu rīcību un to vai atbildīgās personas ir rīkojušās atbilstoši.

Jāuzsver, ka konkrētajā gadījumā policija joprojām turpina izmeklēšanu."

Novērtē šo rakstu: