Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Ja vēlaties mūs atbalstīt Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Ukrainas bēgļu uzņemšana iezīmē pagriezienu daudzu Eiropas Savienības dalībvalstu, it sevišķi Ukrainas kaimiņvalstu, atvērtībā pārvietotajām personām. Tomēr nupat publiskotais ziņojums atklāj, ka vairāku valstu ilgtermiņa integrācijas sistēmas šādam pavērsienam nav gatavas.

Ziņojumā, kas publicēts projekta "Nacionālais integrācijas novērtēšanas mehānisms" (NIEM) ietvaros, kas uzrauga un novērtē bēgļu integrācijas politiku 14 ES dalībvalstīs, ir atklātas lielas atšķirības starp valstu politiku tādās jomās kā izglītība, nodarbinātība, mājoklis un citās.

Dažas valstis, piemēram, Zviedrija ieguvušas augstu integrācijas novērtējumu, (72,5 punkti no 100), bet citas valstis, tostarp Ungārija (32,8 punkti), Polija (36,9 punkti), Bulgārija (37,1 punkts) un Rumānija (38,5 punkti), atrodas otrajā spektra galā. Latvijas rezultāts ir 50,7 punkti no 100.

Cilvēkiem, kuri bēg no Ukrainas, ir noteikts specifisks pagaidu aizsardzības režīms (piemēram, atšķirīgs integrācijas juridisko nosacījumu kopums), taču daudzi pētījumā iekļautie rādītāji ļauj vērtēt gan plašāku integrācijas infrastruktūru, gan to, cik visaptveroša ir valdības īstenotā bēgļu integrācijas stratēģija.

"Ziņojums norāda uz bēgļu integrācijas politikas sistēmu stagnāciju - un dažos gadījumos pat regresu - vairākās ES dalībvalstīs pēdējo divu gadu laikā. Svarīgi, ka ziņojums sniedz ceļa karti šīm valstīm, tostarp tām, kuras uzņem lielu skaitu Ukrainas bēgļu, attiecībā uz konkrētiem pasākumiem, ko tās var veikt, lai īstenotu iekļaujošāku politiku, kas ļautu labāk savās sabiedrībās integrēt jaunos bēgļus,” – Aleksandrs Volfhards, Migrācijas politikas grupas direktora vietnieks un ziņojuma līdzautors.

Ziņojumā papildus vairākiem citiem secinājumiem konstatēta arī sakarība starp valstīm ar iekļaujošāku integrācijas politiku un bēgļu labklājību COVID-19 pandēmijas laikā.

Ziņojuma galvenie secinājumi:

- Kopš pēdējā NIEM salīdzinošā novērtējuma ziņojuma pirms diviem gadiem 14 analizētajās valstīs nav bijis gandrīz nekāda progresa.

- Daudzās valstīs ir pat vērojams zināms regress, jo īpaši uzturēšanās, mājokļu un sociālā nodrošinājuma jomā. Neliels progress ir panākts pilsonības, sadarbības, ģimenes atkalapvienošanās, valodu apguves un sociālās orientācijas jomā.

- Salīdzinājumā ar spēkā esošajām tiesību normām par uzturēšanos un vienlīdzīgu piekļuvi, visās valstīs sliktāk veicas ar aktīvo integrācijas atbalsta politiku, starpnozaru koordināciju un valdības atbalstu pilsoniskajai sabiedrībai un vietējām iestādēm.

- COVID-19 pandēmijas laikā valstīm ar iekļaujošākām integrācijas politikas sistēmām bija labāki rezultāti attiecībā uz COVID-19 ietekmes uz bēgļiem mazināšanu.

Ziņojuma par Latviju galvenie secinājumi:

No 2019.gada beigām līdz 2021.gada pavasarim starptautiskās aizsardzības saņēmēju integrācijas sistēmā netika veiktas lielas izmaiņas. Divi negaidīti satricinājumi - Covid-19 pandēmija un migrantu ierašanās Latvijā caur Baltkrieviju - vēlreiz izgaismoja vairākas ilgstošas problēmas:

- Integrācijas politikas koordinācijas trūkumu un nepietiekamu politikas jomu integrāciju (mainstreaming);

- pastāvīga, ilgtermiņa sociālās palīdzības modeļa trūkumu starptautiskās aizsardzības saņēmējiem (personām ar bēgļa vai alternatīvo statusu);

- sociālā atbalsta nevienlīdzību starp divām dažādām starptautiskās aizsardzības saņēmēju kategorijām;

- atbalsta trūkumu mājokļa jomā.

Piezīmes medijiem:

- Nacionālais integrācijas novērtēšanas mehānisms (NIEM) ir lielākais pilsoniskās sabiedrības vadītais projekts, ko Eiropas Komisija ir finansējusi Patvēruma, migrācijas, un integrācijas fonds (PMIF) ietvaros, un vienīgais starptautiskais AMIF projekts integrācijas jomā.

- Ziņojuma līdzautori: Alexander Wolffhardt, Carmine Conte un Sinem Yilmaz no Migrācijas politikas grupas (Migration Policy Group).

- Sīkāku informāciju par Latvijas valsts rezultātiem var iegūt, iepazīstoties ar NIEM ziņojumu par Latviju un sazinoties ar sabiedriskās politikas centru PROVIDUS ([email protected], [email protected]).

- Lai iegūtu papildu informāciju par šo jaunāko NIEM ziņojumu kopumā, lūdzu, sazinieties ar Ričardu Girlingu ([email protected]).

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Nenopietnā rotaļa

FotoVasaras saulgrieži ir laiks, kad pati daba uz brīdi sastingst, lai ceļu pretī gaismai mainītu uz ceļu pretim tumsai. Attieksme pret gaismu un tumsu ir būtiska katra cilvēka dzīves sastāvdaļa, tā ietekmē ne tikai viņa ikdienas ritmu, bet arī uzskatus. To, ka pašā dabā labās gaismas kļūst mazāk, bet sliktās tumsas vairāk, nav iespējams uztvert nopietni. Nenopietnība kļūst par būtisku Līgo svētku sastāvdaļu, tā tiek ne tikai atļauta, bet pat pieprasīta.
Lasīt visu...

21

Atkal "Bolt" taksists: kā policija reaģēs uz kārtējo naida noziegumu?

FotoVakar “Krustpunktā” bija diskusija, vai patiešām tiesībsargājošās iestādēs realitāte ir nulles tolerance pret jebkādām kara, agresijas vai nacionālā naida kurināšanas izpausmēm. Liels paldies zvērinātam advokātam Laurim Liepam par principiālas pozīcijas paušanu. Jācer, ka Iekšlietu ministrijas un Valsts policijas izstrādātais algoritms darbosies arī praksē. Taču šobrīd izskatās, ka viss tik gludi gluži neiet.
Lasīt visu...