Iesaki rakstu: 
Birokrātijas mazināšana ir viena no valdības prioritātēm, kas tika definētas šī gada sākumā, izveidota arī birokrātijas mazināšanas rīcības grupa. Kamēr gari un plaši diskutējam par nepieciešamību samazināt birokrātiju, ik dienas tā izmaksā noteiktu summu no mūsu, nodokļu maksātāju, līdzekļiem. Turklāt birokrātija patērē ne tikai mūsu naudu, bet arī laiku, taču laiks, kā zināms, arī ir nauda. Diemžēl no birokrātijas šobrīd nav pasargāta neviena nozare, tostarp, arī izglītība.
Vecākiem grūti izprotami lēmumi un aprēķini
Ilgstoši darbojoties pirmsskolas izglītībā jomā, esmu pārliecinājusies, ka birokrātija šajā jomā izpaužas dažādos aspektos. Piemēram, jautājumā par pašvaldību līdzfinansējumu pirmsskolas mācību maksai – atšķiras ne tikai līdzfinansējums katrā pašvaldībā, kuru aprēķina par vienu periodu, bet piešķir – citā, bet piecus un sešus gadus veciem bērniem ir vēl valsts dotācija, kuru aprēķina par konkrēto periodu. Rezultātā vecākiem ir grūti izprast metodiku, viņiem nav skaidrs, kā tiek aprēķināts līdzfinansējums, kas tiešā veidā ietekmē ģimenes budžetu. Visbiežāk vecāki ar lūgumu skaidrot situāciju vēršas pie pirmsskolas, kuru apmeklē, un bērnudārzu pārstāvji velta savu laiku un resursus, lai informētu vecākus. Ja ģimene pārceļas un sāk apmeklēt pirmsskolu citā pašvaldībā, nereti viss jāsāk no sākuma.
Laiks, kas tiek patērēts kļūdainu lēmumu labošanai
Vēl ir arī situācijas, kad pašvaldības, kurās ir rinda uz vietām pirmsskolām, atsaka līdzfinansējumu vecākiem, kuri lēmuši par labu privātajai pirmsskolai, lai gan Izglītības likums nosaka, ka šādos gadījumos nedrīkst atteikt līdzfinansējumu. Protams, šādas situācijas gandrīz vienmēr beigās tiek atrisinātas, tomēr atkal tiek patērēts laiks un pašvaldības ne vienmēr ir gatavas atzīt kļūdu, - vecāki vēršas pēc palīdzības pie pirmskolas, pirmsskola sazinās ar pašvaldību, kur atbildīgie darbinieki izanalizē situāciju un rezultātā piešķir finansējumu, ko sākotnēji atteica. Reizēm situāciju neizdodas atrisināt, un vecāki izlemj pārdeklarēt dzīvesvietu uz citu pašvaldību.
Vecāku, pirmsskolas un pašvaldību darbinieku laiks
Sarežģītas situācijas var veidoties arī tad, ja ģimene nolemj mainīt dzīvesvietu un pārceļas uz citu pašvaldību. Savā praksē pieredzēju gadījumu, kad bērns apmeklēja privāto pirmsskolu Ropažos, bet ģimene bija deklarēta – Rīgā. Nolemjot pārdeklarēties uz Ropažiem, tika saņemts atteikums līdzfinansējumam, norādot, ka ir brīvas vietas pašvaldības pirmsskolā, lai gan normatīvais regulējums nosaka, ka, ja bērns ir uzsācis apmeklēt privāto pirmsskolu, ģimenei ir tiesības nemainīt pirmsskolu, izvairoties no papildus stresa bērnam. Visās šajās situācijās jāvelta laiks, lai noskaidrotu apstākļus, sazinātos ar pašvaldības pārstāvjiem un risinātu problēmas. Savu laiku patērē ne tikai vecāki un privāto pirmsskolu pārstāvji, bet arī pašvaldību darbinieki.
Pašvaldību darbinieku un vecāku laiks tiek patērēts arī ar rindas veidošanu un koordinēšanu. Tai pašā laikā, piemēram, Rīgā sistēma ir organizēta tā, ka vecākiem netiek uzspiests būt rindā, – viņi var pieņemt lēmumu paši, pašvaldība vienkārši rada atbalstošu sistēmu. Šāda pieeja samazina nevajadzīgu komunikāciju un respektē ģimeņu izvēli.
Pirmsskola ir galvenais atbalsta instruments demogrāfijas veicināšanai
Mēs nepaguruši runājam un meklējam risinājumus demogrāfijas situācijas uzlabošanai, bet aizmirstam, ka pirmsskolas pieejamība un ērta, vienkārša sadarbība starp ģimenēm un pašvaldību, ir svarīgākais atbalsta instruments. Ja padarīsim līdzfinansējuma aprēķināšanas sistēmu ērtu, caurspīdīgu un saprotamu visām ģimenēm, turklāt ar vienādiem noteikumiem visās pašvaldībās, mēs ne tikai atvieglosim dzīvi daudziem vecākiem, bet arī ietaupīsim laiku un līdzekļus.
Domājot par pirmsskolu pieejamību, ir svarīgi spēt paraudzīties uz situāciju no ģimeņu skatu punkta, un vēl uz šiem jautājumiem jāraugās kā uz vienotu veselumu – holistiski, jo tas ir stāsts arī par gadījumiem, kad ģimene pārceļas, kad bērni slimo, kad vecāki vēlas mainīt pirmsskolu citu apstākļu dēļ, kad ir vēlme u.tml. Situācijas, kurās nonāk ģimenes, mēdz būt daudzas un dažādas, un sadrumstalotība un birokrātija tikai padara visu vēl sarežģītāku. Birokrātija maksā naudu, laiku, rada satraukumu, lieku stresu un neveicina motivāciju radīt kuplākas ģimenes. Rezultātā par birokrātiju varam samaksāt ļoti dārgi!
* Latvijas Privāto pirmsskolu biedrības vadītāja, pirmsskolas “CreaKids” vadītāja
Seko mums 
Politiskā partija Austošā Saule Latvijai jau iepriekš vērsa sabiedrības uzmanību uz Ekonomiskās ilgtspējas likumu, kā arī pastarpināti – uz Likumu par piesārņojumu, to patieso ietekmi uz Latvijas tautsaimniecību un iedzīvotājiem, nosūtot atklātu vēstuli Latvijas Valsts prezidentam ar lūgumu šos likumus neizsludināt, kad tie būs nonākuši prezidenta darba kārtībā. Papildus šiem diviem likumiem klāt pievienojas arī trešais likums – Transporta enerģijas likums, kas attieksies uz “transporta enerģiju, kas tiek izmantota autotransportlīdzekļos ceļu satiksmē, autoceļiem neparedzētajā mobilajā tehnikā – dzelzceļa transportlīdzekļos, lauksaimniecības un mežsaimniecības traktortehnikā, atpūtas kuģos, kad tie nekuģo jūrā”. Tātad tas ietekmēs pilnīgi visus transportlīdzekļu veidus, kas izmanto iekšdedzes dzinējus.
Šobrīd daudz skan Ukrainas vārds skaļo korupcijas skandālu dēļ, taču pētījumi liecina, ka korupcijas ziņā Krievijā ar to daudz lielākas problēmas. Ticami, ja tā nebūtu, ne Putins būtu pie varas, ne arī būtu sācies karš.
Kā var neatcerēties reiz pausto, ka Latvija ir izteikta vienas ziņas sabiedrība? Lūk, Stambulas konvencijas dramatismu nomainījusi cita aktualitāte - armija esot teikusi, ka vajag nojaukt sliedes (1).
Šoreiz stāsts pa punktiem par to, kā vienas “lielvalsts” politiķi ar misijas sajūtu “ietekmē pasaules notikumus” un iznīcina savu valsti.
Kad slavenajam gruzīnu filozofam Merabam Mamardašvili, kurš vecumā iesaistījās politikā, jautāja: „Nu kā tad tā! Kas tad mums te tagad būs?”, viņš atbildēja: “Visu mūžu esmu nodarbojies ar filozofijas mākslu tikai tamdēļ, lai kļūtu par labāku pilsoni.” Tāpēc dziļi atvainojos visiem tiem, kuri nevar pārdzīvot faktu, ka mākslinieks atļaujas izteikt savu pilsoņa pozīciju.
„Progresīvie” izsakās, ka jaunā izmeklēšanas komisija par "Rīgas Siltuma sāgu" ir naudas izšķērdēšana (tie ir nieka 15 600 eiro uz sešiem mēnešiem pretstatā miljoniem izkūpinātā siltuma gaisā) un ka jautājumu var atrisināt ar esošām komisijām Saeimā.
“Austošā Saule Latvijai” programma paredz NBS personāla palielināšanu līdz 90 tūkstošiem, ietverot arī zemessargus un rezerves karavīrus. Tomēr iestājamies pret sieviešu obligātu iesaukšanu Valsts aizsardzības dienestā (VAD), jo:
Ja Jaunajai vienotībai būs iespēja aizklumburēt līdz 15. Saeimas vēlēšanām premjera seglos, tad paredzu JV savus 17-20 Saeimas mandātus, jo:
