Cik gadu desmitus Latvijas valstij vēl vajadzēs, lai latviešus integrētu Latvijas „krievvalodīgajos�
Tiesu eksperts · 20.11.2022. · Komentāri (0)SabiedrÄ«bÄ lietotie apzÄ«mÄ“jumi - INTEGRÄ€CIJA, saliedÄ“tÄ«ba, IEKÄ»AUŠANÄ€S - un šo darbÄ«bu realizÄcijas imitÄcija vairÄk nekÄ 30 gadu garumÄ un naudas šÄ·Ä“rdÄ“šana ir aplama un maldinoša, kriminÄla pÄ“c bÅ«tÄ«bas. ĪsÄ komentÄrÄ, protams, neko nopietnu pateikt nevar, bet ierosinÄt pÄrdomas - varbÅ«t var.
PirmkÄrt, ir pÄrprasta šÄ« procedÅ«ra, process, jÄ“ga, KAM AR KO JÄ€INTEGRÄ’JAS, ka it kÄ latviešiem esot jÄintegrÄ“jas ar krieviem un citÄm tautÄ«bÄm vai nelatviešus, atvainojos par salÄ«dzinÄjumu, stulbi apvienojot vienÄ apzÄ«mÄ“jumÄ - ka jÄintegrÄ“jas ar "krievvalodÄ«gajiem".
Atbildiet - es dzÄ«voju savÄ mÄjÄ, sÄ“tÄ, savÄ valstÄ«. Pie manis atnÄk okupants vai “krievu cilvÄ“ks” (cik saprotams, krieviem nepatÄ«k, ka viņus sauc par krieviem, viņiem patÄ«k “sevÄ« ieraut”, ieskaitÄ«t visas citas tautÄ«bas, kas nav latvieši, tÄdēļ te lietoju jau dzirdÄ“tu savienojumu “krievu cilvÄ“ks”), atbrauc citos apstÄkļos un apmetss uz pastÄvÄ«gu dzÄ«vi, dzÄ«vo pie manis, manÄ sÄ“tÄ, proti, manÄ valstÄ«, un viņš vai kÄds cits, citi, daudzi man, mums uztiepj, lai mÄ“s integrÄ“jamies ar viņiem - ar ienÄcÄ“jiem, neatkarÄ«gi no tÄ, ar kÄdiem nolÅ«kiem un kÄdos apstÄkļos ieradÄs – kÄ okupanti vai darba meklÄ“jumos, pieaicinÄti darbÄ kolhozos vai celtniecÄ«bÄ, bÅ«vÄ“s, šeit neapskatÄ«sim
Atvainojiet, tÄ ir nekaunÄ«ba, noziegums, apzÄ«mÄ“, kÄ vÄ“lies, bet šÄdu nejÄ“dzÄ«bu katrs saprot, ka tÄ nevar bÅ«t. AtnÄcÄ“jam, ja grib palikt pie manis dzÄ«vot un es neiebilstu pret to, nepieciešams, lai viņš integrÄ“jas un apgÅ«st manu valodu, kultÅ«ru, kÄrtÄ«bu, kÄda te gadsimtiem iedibinÄta, vai, atvainojos, lai vÄcas projÄm. Kas man noderÄ“s no šÄdiem ienÄcÄ“jiem un ko varu pÄrņemt, tÄ ir mana darÄ«šana. Ja man viņa kultÅ«ra nav pieņemama, tad ienÄcÄ“jam jÄsamierinÄs ar to, kas ir manÄ sÄ“tÄ, vai lai meklÄ“ sev “siltÄku” vietu.
Ar to sÄkas un beidzas INTEGRÄ€CIJA. Un nebÄziet, lÅ«dzu, visÄdas programmas, neveidojiet integrÄcijas fondus, kuri ir bezspÄ“cÄ«gi integrÄ“t tos, kuri to nevÄ“las, kuri sevi uzskata par atbrÄ«votÄjiem, netÄ“rÄ“jiet lÄ«dzekļus tiem, kuri ir okupanti vai lÄ«dzatnÄcÄ“ji un grib, lai es viņiem klanÄ«tos, pildÄ«tu, pieņemtu viņu kaprÄ«zes, privilÄ“Ä£ijas un viņu valodu kÄ otru valsts valodu, faktiski, lai es pÄrkrievojos utt.
OtrkÄrt, ir VIENS VIENĪGS PAÅ…Ä’MIENS, kÄ saliedÄ“t divas nesamierinÄmÄs puses, teiksim, SUNI un KAĶI. Salieciet šos indivÄ«dus, bÅ«tnes, mazuļus kopÄ, Ä“diniet no vienas bļodas, lieciet vienÄ bÅ«rÄ« vai telpÄ, abiem vienÄdi mÄciet dzÄ«vi, un lai viņi paši mÄcÄs viens no otra. Un šie eksemplÄri izaugs draudzÄ«gi, integrÄ“ti, saprotoši, un bÅ«s jums sociÄlÄ, politiskÄ un militÄrÄ drošÄ«ba: abi kalpos vienam mÄ“rÄ·im - Latvijai, jutÄ«sies brÄ«vi. TÄtad, lai integrÄ“tu, saliedÄ“tu latvieti ar krieviem vai citu tautÄ«bu, kuri veidotu VIENOTU NÄ€CIJU, salieciet kopÄ mazus bÄ“rnus bÄ“rnudÄrzÄ, skolÄ - tÄ ir vienÄ«gÄ INTEGRÄ€CIJAS PROGRAMMA sadzÄ«ves okupÄcijas seku novÄ“ršanai. Nu ja, izņēmumi mÄ“dz bÅ«t, ka ir gudri, saprotoši cilvÄ“ki - ienÄcÄ“ji, ka ienÄcÄ“js tur godÄ namatÄ“va, namamÄtes tiesÄ«bas viņus nepazemot, pakļaujas viņu tikumiem viss, var bÅ«t kÄrtÄ«bÄ. TÄdi ir manÄ«ti krievi VECTICĪBNIEKI. Gods kam gods. Visu cieņu šiem krieviem, ar kuriem man ir bijusi saskarsme daudzus gadus.
Nu jau vairÄk nekÄ TRĪSDESMIT gadus to nav sapratuši, nav atkoduši it kÄ vislielÄkie latviešu interešu aizstÄvji, latvieši – tostarp ne Helsinki 86, ne Pilsoņu kongress, ne TB, ne LNNK vai Visu Latvijai!, ne visu šo grupÄ“jumu tiesÄ«bu pÄrņēmÄ“ja nacionÄlÄ apvienÄ«ba (NA) savas politiskÄs darbÄ«bas laikÄ nav aizdomÄjušies par rÄ«cÄ«bu latviskas Latvijas veidošanas kritÄ“rijiem, vismaz viņu politiskÄ nostÄdne pierÄda pilnu bezdarbÄ«bu, ko vajadzÄ“tu vÄ“rtÄ“t kÄ kaut ko aizdomÄ«gu, šaubÄ«gu, nevÄ“lamu.
Viņu rÄ«cÄ«ba vairÄk nekÄ 30 gadu garumÄ ar stagnÄciju, nekÄ nedarÄ«šanau izraisa šaubas, jo viņi ar savu attieksmi un nekorektiem izteikumiem no atsevišÄ·u biedru izteikumiem (neminÄ“šu, ar kÄdiem) ir radÄ«juši vienÄ«gi naidu, nemieru un pretstatÄ«šanu. Te es nerunÄju par interfrontistiem, par okupantiem, viņu attieksme ir skaidra - pakļaut citus, citas tautas, pazemot, pat slepkavot, ja nepiekrÄ«t, ar izteicienu - mÄ“s jÅ«s okupÄ“jÄm, ienÄcÄm ar tankiem, "ESAM ATBRĪVOTÄ€JI", bet jÅ«s mÅ«s necienÄt (no dialoga ar virsnieku – gÅ«stekni UkrainÄ), bet kas ir patiesÄ«bÄ - tagad UkrainÄ slepkavo lÄ«dzcilvÄ“kus, zvÄ“rÄ«gi, briesmÄ«gÄk nekÄ fašisti, ļauni un pazemojoši, rÄ«kojas kÄ "bandÄ«ti ar rungu baznÄ«cÄ".
Cik tÄlu var aiziet cilvÄ“ki savÄ psiholoÄ£iskajÄ apmÄtÄ«bÄ un nežēlastÄ«bÄ pret citÄm tautÄm. Krievi - sociÄli slima tauta? Tauta nav slima, tÄ var bÅ«t propagandas apmÄta, ieciklÄ“ta naidÄ pret citÄm tautÄm, it kÄ citas tautas, valstis vainÄ«gas krievu nabadzÄ«bÄ un visÄs viņu valsts vai tautas nelaimÄ“s, nevis pašu huntas neizdarÄ«bas tautas aplaupÄ«šanÄ. Protams, ne jau tauta ir okupanti, bet skaties un brÄ«nies, pÄrÄk daudzi ir apmÄti un atbalsta Kremļa briesmoņu karu UkrainÄ. Okupantu rÄ«cÄ«ba kÄ pÄ“c okupÄcijÄm LatvijÄ, tÄ tagad UkrainÄ nav normÄlu cilvÄ“ku rÄ«cÄ«ba, tie ir kara noziegumi, kara tribunÄlÄ jÄtiesÄ visa Kremļa hunta.
Atgriežoties pie pietiek.com nesen publicÄ“tÄ SabiedrÄ«bas integrÄcijas fonda raksta, ir jÄatzÄ«st, ka tajÄ tikpat kÄ neko saturošu, jÄ“dzÄ«gu atrast nevar. Ir minÄ“ta latviešu valodas mÄcÄ«šanas nepieciešamÄ«ba un vÄ“stures mÄcÄ«bas nozÄ«me, bet, kÄ to visu realizÄ“t dzÄ«vÄ“, tÄ pastÄvÄ“šanas laikÄ nekas nav panÄkts, sasniegts. Fondam svarÄ«gÄkais - tikai dodiet vairÄk naudas, kaut gadu gadiem valstÄ« neviena iestÄde vai fonds neko nav panÄcis un var apgalvot, ka pie šÄdas nostÄdnes neko nepanÄks. Un to pierÄda visi gadu desmiti pÄ“c Latvijas Atmodas ar 1990. gada 4. maiju.
Cik var nojaust no raksta, fondam nav pat izpratnes, ko nozÄ«mÄ“ pilnvÄ“rtÄ«ga valodas un vÄ“stures mÄcÄ«ba, kÄda nozÄ«me valsts valodai. ManuprÄt, viņi nesaprot, ka valoda ir valsts pastÄvÄ“šanas un attÄ«stÄ«bas pamats, viss - drošÄ«ba, savstarpÄ“jÄ cieņa, vienota sadzÄ«ves normu un likumu izpratne, ievÄ“rošana un audzinÄšana, kas sÄkta no BÄ’RNA KÄ€JAS.
Valsts valodas mÄcÄ«ba vienotÄ skolÄ ir visu tautÄ«bu bÄ“rnu lÄ«dztiesÄ«ga nodrošinÄšana iekļūšanai Latvijas valsts darba tirgÅ«, nepatiesu pašaizvainojumu noņemšana, ka viņus, krievus neciena, izpratne, viss tas, kas vajadzÄ«gs labklÄjÄ«bas valsts veidošanai, kas nozÄ«mÄ“, ka valoda ir vispirms vai lÄ«dzÄs ar valsts sociÄlo drošÄ«bu, labklÄjÄ«bas celšanu. Vienota valodas mÄcÄ«ba skolÄs nav mazÄk svarÄ«ga nekÄ valsts attÄ«stÄ«ba kopumÄ. NERETI TIEK IZTEIKTS, KA VISPIRMS JÄ€IZVEIDO LABKLÄ€JĪGA VALSTS, TAD VAR RUNÄ€T PAR VALODU - TÄ€ IR SALIEDÄ’TĪBAS KATASTROFA, STRUPCEÄ»Š, pat, atļaušos teikt, nelietÄ«ga izrunÄšanÄs vai pilnÄ«ga neizpratne.
Un nobeigumÄ - SabiedrÄ«bas integrÄcijas fonds ir jÄlikvidÄ“ kÄ nelietderÄ«ga, naudas šÄ·Ä“rdÄ“šanas iestÄde. Šie jautÄjumi galvenokÄrt jÄrisina IzglÄ«tÄ«bas un zinÄtnes, LabklÄjÄ«bas un Vides aizsardzÄ«bas un reÄ£ionÄlÄs attÄ«stÄ«bas ministrijÄm un pašvaldÄ«bÄm mÄcÄ«bu iestÄdÄ“s, to esošo lÄ«dzekļu ietvaros.
Pareizi šo jautÄjumu risinÄšanu uzsÄka izglÄ«tÄ«bas ministri KÄrlis Šadurskis (partija JV) un Anita Muižniece (partija JKP). Viņiem gods un slava, kuri atzÄ«stami kÄ vienÄ«gie, kas ir sapratuši, kurš ceļš ir jÄiet. Te nevar bÅ«t runas par lÄ«dzekļu ekonomÄ“šanu, lai sagatavotu pietiekamu daudzumu skolotÄju, kuri spÄ“jÄ«gi nodrošinÄt bÄ“rnu apmÄcÄ«bu valsts valodÄ visos mÄcÄ«bu priekšmetos. IespÄ“jams, skolotÄjiem jÄrisina algu jautÄjums un attiecÄ«gÄs pašvaldÄ«bu teritorijÄs labvÄ“lÄ«gu sadzÄ«ves apstÄkļu nodrošinÄšana, kÄ arÄ« jÄveicina Latviju atstÄjušo skolotÄju reemigrÄcija, nodrošinot iekÄrtošanÄs izdevumu apmaksu.