Iesaki rakstu: 
Mēģināsim racionāli, uz faktiem balstoties, saprast, kas īsti notiek ES politikā, kurai akli un nekritiski seko tie, kas nav pieraduši jau dekādēm pieņemt jebkādus lēmumus, - Vienotības vadītā jaunkomunistu Koalīcija. ES retorika pēdējā pusgada laikā ir mainījusies, jo laikam atradies kāds puisis ar kalkulatoru, kas sācis nojaust nepatikšanas. Arī noskaņa ir nosvārstījusies no optimistiskā “pusgada laikā mēs pilnīgi iznīcināsim Krievijas ekonomiku” līdz pragmatiskajam “šo ziemu mēs noteikti pārdzīvosim”. Vācija arī pārdzīvos, bet mani vairāk interesē, kā to pārdzīvos Latvija.
Kāpēc visas Koalīcijas partijas ir bīstamas?
Pašreizējā situācija ir nevis pārsteigums, bet Vienotības jaunkomunistu grupējumu darbības rezultāts pēdējo 20 gadu laikā. Un viņu darbība ir bijusi politiski, nevis ekonomiski motivēta. Ekonomika ir primāra, bet politika ir ekonomikas turpinājums. Valdošajam politbandītu grupējumam tas joprojām nav skaidrs.
Un praksē tas nozīmē vienu - ja būs izvēle starp pensionāru dzīvokļu apkurināšanu un izdabāšanu ASV Demokrātu partijas vitālajām interesēm Austrumeiropā, tad latvju pensionāri ātri sasniegs zemes temperatūru.
Nevienā Koalīcijas partijā nav ļaužu, kas nopelnījuši naudu ar intelektu vai neatlaidīgu darbu, tie par 95% ir funkcionāri, kas parazitējuši uz budžeta naudas. Tāpēc lieki ir gaidīt no viņiem jebkādu izpratni par uzņēmējiem draudzīgu vidi un biznesa veicināšanu. Tieši pretēji, šeit radītais nodokļu režīms garantē, ka nekādu investīciju šeit nekad nebūs un tie uzņēmēji, kas gribēs izdzīvot, aizbrauks.
Tieši Koalīcijas sastāvā ietilpstošie personāži dažādās partiju kombinācijās ir bijuši pie varas dekādēm un ir pilnīgi atbildīgi par tuvojošos katastrofu. Un ir skaidrs, ka šie jefiņi, kas pieraduši saņemt telefonkomandas no Briseles, nebūs tie, kas spēs pieņemt nestandarta lēmumus, lai glābtu valsti.
Jaunā Vienotība
Kaunpilno pirmo vietu ieņem Jaunā Vienotība. Premjera partija pilnīgi atbildīga par teroru pret Latvijas tautu kovidafēras laikā, milzīgo līdzekļu izniekošanu un pašreizējo nespēju izdarīt pareizos secinājumus par savu lielisko sadarbību ar Bila un Melindas sponsorēto privātfirmu PVO, kuras ofiss joprojām nez kādēļ atrodas Smilšu ielā.
Varētu viņiem arī inkriminēt bezierunu pievienošanos sankciju karam, taču jāsaprot, ka neoliberāļu intelektuālā kapacitāte nav pietiekama, lai paredzētu savas rīcības sekas pusgadu uz priekšu. Dzeņi nevelk kvadrātsaknes. Diemžēl.
Toties cenzūras ieviešana ir viņu nopelns, pats grūtgalvīgākais politiskais spēks Latvijā nekad nebija mēģinājis tik klaji iet pret Satversmi un tik klaji no rokas barojis presi.
Attīstībai/Par
Nepatīkams hermafrodītu, minoritāšu un vienradžu mikslis ar sociopātu Pavļutu priekšgalā. No viņu līdera klātbūtnes dveš pēc leduspagraba, citplanētiešu elpas un pilnīga empātijas trūkuma.
Pavļuta darbības “pandēmijas” laikā pilnīgi diskreditēja visu Koalīciju, aiz Kariņa viņš pilnīgi noteikti ir otrs toksiskākais personāžs, kurš met melnu ēnu uz visiem. Izlaupītie miljardi un “zelta gultas” ir nesaraujama asociācija ar Pavļuta kunga nemedicīniskajām manipulācijām rudens gripas periodā. Golubevas kundzes aktivitātes ap robežu arī ir pietiekams iemesls, lai neceltos roka balsot par šo partiju atkārtoti.
Sorosa struktūru ietekme šajā partijā ir simtprocentīga un nenovēršama, viņi nekad neatteiksies no uzbrukumiem Satversmei un tradicionālajām vērtībām. Vēlētājiem būtu jāsaprot, ka trockistu un kultūrmarksistu teorijās, kas ir zem spilvena visiem Attīstībai/Par biedriem, nekādas nacionālas valstis nav paredzētas, proti, paristi savas ideoloģijas pamatos ir šīs valsts klaji ienaidnieki, kurus jau šobrīd vajadzētu izmest no Saeimas. Vēlams, vismaz no otrā stāva.
Konservatīvie
Atmiņas par 90 gadiem Rīgā, bars stulbeņu, ar kuriem manipulē profesionāli bandīti un korumpanti. Jāatzīst gan, ka viņi ar savu misiju tiek galā labi, atšķirībā no Haritonova grupējuma neviens vēl nav nošauts. Pat Jurašs atgriezās no savas komerciālās misijas Ukrainā tīros zābaciņos.
Arī klaji, neiedomājami nodarījumi, kas adekvātās valstīs liktu krist valdībām, šeit iziet cauri viegli – kā slavenā Bordāna un Juraša tūre uz Ameriku. Viņiem izdevās izsaukt ASV sankcijas Latvijas valsts ostām, kuras no šīs rīcības cieta desmitos miljonu mērāmus zaudējumus. Abi bandīti, kas klaji pārkāpa Krimināllikuma pantu par amatpersonu nodarījumiem, kuru rezultātā iestājušās smagas sekas valstij, necieta nemaz. Tā vietā abi sēdēja un dzēra šampanieti ar Pēteri Ragaušu un plānoja, kā valsti pabāzt zem jauna gāzes OIK un sadalīt topošo Skultes termināli.
Savukārt katoļi varētu atcerēties faktu, ka par pāvestu svētākais Bordāns, kauls no latgaļu kaula, iespējams, gan tikai astes daļas, atbalstīja Kopdzīves likuma projektu un latvieša tiesības apprecēt kazu. Uzjautājiet, katoļi un Latgales brāļi, kā tas iet kopā ar desmit baušļiem? Ja vien tādi ir iekļuvuši Bordāna Bībelē..
Cerams, ka Konservatīvo elektorāts ir izdarījis secinājumus un mēra sajūtu zaudējušie gangsteri paliks aiz strīpas
Nacionālā apvienība
Par viņiem runāt principā ir grūti, jo viņu rindās intelekta un mugurkaula trūkums iet roku rokā.
Reizēm liekas, ka viņi ir proxy karavīri, kas darbojas svešu lielvalstu interesēs, neprognozējot sekas.
Reizēm šķiet, ka viņu uzdevums ir izprovocēt karu ar Krieviju, lai slēptu neoliberāļu valdīšanas sekas, degradāciju un depopulizāciju.
Tāpat nav īsti skaidrs, kāpēc NA, tradicionālo vērtību aizstāvji, joprojām atrodas Koalīcijā, kas klaji lobē minoritāšu intereses? Vēlētāji, pajautājiet sev, vai par to Jūs balsojāt?
Vai Jūs, NA elektorāts, vēl atceraties, kas bija pēdējie, kas pieteica karu pieminekļiem un grāva ANO mantojuma sarakstos iekļautos tempļus Palmirā? Arī šoreiz ANO reaģēja par vēlu. Bet traipiņš uz mundiera ta’ palika. Un nerīkojas šādi kultūrtautas! Vēl mazāk tiesību šādi rīkoties ir hunveibinu varzai, kura 30 gadu laikā neko augstāku par staķa stabiņu šajā zemē nav uzcēlusi. Pat Pērtiķis Sems pie Jaunās Teikas ir krievu mākslinieka darbs
Slīcēju glābšana vienmēr ir pašu slīcēju rokās
Skaitļi, pēc kuriem var prognozēt ES nākotni, ir gana daiļrunīgi, bet velti gaidīt, lai latvju kabatas prese uz tiem koncentrētos. Proti, ES lokomotīve Vācija, kuras eksporta potenciāls bija salīdzināms ar Ķīnu, nupat ir nonākusi pie zero proficīta ārējā tirdzniecībā. Cilvēku valodā runājot, Vācija ir pārstājusi pelnīt no eksporta, kas nav nekāds brīnums situācijā, kad energonesēju cenas ir izaugušas debesīs.
Vai bija iespējams izvairīties no šādas situācijas? Jā, bija! Tagad Vācijā runā, ka vajagot noteikt enerģijas cenu griestus. Protams, to vajadzēja darīt no sākta gala, jo gāzes tirgotāju kartelis izmantoja liberāļu veidotos tirdzniecības likumus, lai padarītu nabagu visu sabiedrību. Sekmīgas valstis fiksē enerģijas cenas, lai radītu noteiktību biznesa aprindās un sekmētu eksportu. Tas bija tieši tas, ko Gazprom piedāvāja Vācijai, - re, kur gāze par 250 eiro un kontrakts uz 50 gadiem, pat trubu pievilkām.
Tā vietā Vācija gāja Baidena aģentu, Zaļās partijas pavadā, valdībā tika klaji idioti un visādas bērbokas, kas kameru priekšā atļaujas teikt, ka viņas neinteresē vācu vēlētāju viedoklis.
Un sekas jau ir iestājušās, iespējams, pat neatgriezeniskas. Ir zināms un viegli sarēķināms, ka Vācijas ekonomiskā varenība dekādēs ir bijusi balstīta uz Krievijas lēto resursu izmantošanu, tā pati šķidrā gāze ar jūras piegādi ir vismaz 30-40% dārgāka par cauruļvadu gāzi, nemaz nerunājot par citām izejvielām un metālu.
Process, ko šobrīd vērojam, ir sarežģīts, bet ekonomiski nolasāms. Esošo veselā saprāta mijkrēsli Eiropā veikli izmanto ASV, lai likvidētu savu ģeopolitisko konkurentu - ES un izmantotu no Eiropas bēgošos aktīvus, lai lāpītu finanšu robus ASV budžetā. Bizness Eiropā mirst, un kapitāli bēg uz drošo ostu.
Tāpēc nevajag brīnīties par ASV dāsno atbalstu Ukrainai un apšaudīto Zaporožjes AES.
Ja Baidenu pierunās kviešu un kukurūzas lobiji, tad varam gaidīt arī kodolkatastrofas, kas garantēs labu noieta tirgu nesaindētajiem Monsanto produktiem no ASV. Bijušajam pasaules policistam šobrīd vajadzīgs karš Eiropā. Vajadzīgi jauni proxy kareivji un jauna gaļa, tāpēc Pabrika kunga aktivitātes neizbrīna, neaizmirsīsim, kurš vada šo 53. štatu.
Īsi par Latviju
Gāzes piegādes Vācijai ir apturētas, nav šaubu, ka ES lokomotīve ir nolaista no sliedēm, Dienvideiropas prese to min ar šausmām, jo PIGS valstis ir tikpat atkarīgas no Vācijas labklājības kā Latvija. Donoru vairs nav, notikumi Lielbritānijā, Vācijā, Francijā un Nīderlandē rāda, ka valdībām drīz būs jāapspiež nopietni dumpji, policijai brienot līdz ceļiem pa Molotova kokteiļiem un izskaidrojot tautai zaļās dienaskārtības priekšrocības.
Latvijai tas nozīmē visu absurdo un irracionālo projektu apturēšanu, ir pamats domāt, ka ar Rail Baltica izdalītajiem līdzekļiem sen par maz, lai kaut vai aizraktu sarakātās bedres. Nekādā ziņā nav pieļaujama šī nerentablā projekta palaišana, jo tad tas pilnā mērā gultos uz latvju nodokļu maksātāju pleciem.
Latvijai tas nozīmē budžeta sabrukumu un sociālu katastrofu, kuras mērogi varētu pārsniegt 1991.gada krīzi, kuru mīkstināja treknā padomju mantojuma izvazāšanas svētki.
Latvijai pilnīgi noteikti ir vajadzīga valdība un Saeima, kas ir spējīgas darboties apstākļos, kad ES sabrukums ir realitāte, jo jau šobrīd ES valstis sāk raut segas uz savu pusi. Nav šaubu, ka Latvija krīzes apstākļos paliks viena un tai vienatnē nāksies risināt smagas problēmas, kuras radījusi saimniekošana neoliberālās doktrīnas ietvaros. Bet, lai tās atrisinātu, šī doktrīna vairs neder, tāpēc neoliberālā Koalīcija šobrīd ir lielākais drauds mūsu tautas izdzīvošanai.
Bet mēs esam dzīvi, tāpēc pēc Koalīcijas aiziešanas mums vēl ir manevrs, valsts kapitālisma atjaunošana, fiksētas enerģijas cenas un jauni politiski līgumi ar acīmredzami uzvarošo Eirāzijas “hartlandu”.
Seko mums 
Medijos ir izskanējuši nopietni, pirmšķietami ticami, publiski apgalvojumi par LU Fizikas, matemātikas un optometrijas fakultātes (LU FMOF) pasniedzēja Dmitrija Bočarova nepieņemamām darbībām un seksuālu uzmākšanos attiecībās ar sievietēm, tai skaitā ar nepilngadīgu personu un LU studenti.
Rietumeiropa un arvien vairāk arī Centrāleiropa lielākoties joprojām ir Amerikas protektorāts, un šīs valstis atgādina senos vasaļus, tāpēc pats tuvākais amerikāņu uzdevums ir nodrošināt, lai neviena valsts vai valstu kombinācija neiegūtu spēju izraidīt ASV no Eirāzijas vai pat būtiski samazināt tās izšķirošo šķīrējtiesas lomu.
Jautājums par tuvāko drošo vietu militāra apdraudējuma gadījumā joprojām nav atbildēts kopš Krievijas iebrukuma Ukrainā 2022. gada 24. februārī. Kad varēs atbildēt uz šo vienkāršo iedzīvotāja jautājumu, kas ir paveikts līdz šim un kas vēl ir darāms? Šis būs ieskats Rīgas līdz šim paveiktajā.
“Atceros tos jocīgos laikus, kad amatpersonas atkāpās sīkumu dēļ. (..) Veselības ministrs Guntis Belēvičs atkāpās tāpēc, ka tika pieķerts ārpusrindas apkalpošanā Onkoloģijas centrā,” piektdien rakstīju savā “Dienas citātā”. Guntis Belēvičs sarunā ar “Neatkarīgo” papildināja redzējumu uz senajiem 2016. gada notikumiem, kuru morālais aspekts šodien kļūst arvien aktuālāks.
Tā sauktais finanšu sistēmas kapitālais remonts joprojām raisa diskusijas kā Latvijā, tā citās valstīs, kurās tas notika, un tiek meklētas atbildes uz jautājumiem, vai reizēm cēlu mērķu vārdā nav maksāta pārāk dārga cena, bremzēta ekonomikas attīstība, upurēti veiksmīgi strādājoši uzņēmumi, vai nav cietuši cilvēki, kas neko neatļautu nedarīja. Un vai nav bijis arī tā, ka ar "kapitālā remonta" lozungu tika mēģināts sasniegt pavisam citus mērķus, kā arī norakstīt klaju amatpersonu nekompetenci?
Grūti izvērtēt, vai ārlietu ministra Krišjāņa Kariņa (Jaunā vienotība – JV) “skaidrojumi” par viņa lidināšanos ar privātiem lidaparātiem ir nekaunības, augstprātības, melīguma vai prastas muļķības radīti. Varbūt tur ir viss kopā. Taču simptomātiski ir tas, ka iezīmējas plaisa starp JV līdera un valsts prezidenta pozīcijām.
Diskusijās par Stambulas konvenciju (jeb Eiropas Padomes Konvencija par vardarbības pret sievietēm un vardarbības ģimenē novēršanu un apkarošanu) pazūd būtisks jautājums – kāpēc vispār ir domātas konvencijas, kāda ir to nozīme un kāpēc valstis tām pievienojas? Šajā rakstā pievērsīšos potenciālajiem ieguvumiem no konvencijas, kā arī pretestības iemesliem.
“Biju pārliecināts, ka mūsu ceļi nekad nekrustosies. Bet, re, valsts svētki ir tas, kas tomēr vieno, kaut arī mūsu politiskie uzskati ir pilnīgi pretēji,” saldi smaidot, vienā no 18. novembra pasākumiem mani uzrunāja kāds augsts ierēdnis. Vienojošais elements gan bija tikai reālā, “taustāmā” telpa, kurā atradāmies, bet politiskajā, sociālajā telpā mūs šķīra bezdibenis. Un joprojām šķir. Tas paliek arvien dziļāks un platāks. Ne jau tikai starp mani un konkrēto ierēdni, bet starp tautu un ierēdniecisko valsts aparātu.
Uzskatu, ka par mana tēva Andra Ļubkas (attēlā) slepkavību aizdomās turētās personas un to tuvinieki šobrīd apzināti apmelo manu tēvu nacionālā naida kurināšanā, lai tādējādi novērstu uzmanību no patiesajiem slepkavības iemesliem. Kā arī, apzināti publiski nomelnojot manu tēvu, notiek klajš mēģinājums ietekmēt tiesībsargājošās institūcijas un pat tiesu.
