Cenšoties tikt pie nodokļu maksātāju naudas, uzņēmumam „Delfi” izdevies apvest ap stūri Kultūrkapitāla fondu

Kā jau ziņots iepriekš, jūnija beigās izrādījās, ka nodokļu maksātāju nauda tērēta tam, lai ar to apmaksātu rokgrupas Guns N' Roses Polijā notikuša koncerta aprakstīšanu uzņēmuma interneta portālā Delfi.

Savukārt aizvadītajā nedēļā kļuva skaidrs, ka par „kultūras notikumu”, kura atspoguļošanai un vērtēšanai ir mērķtiecīgi tērēt nodokļu maksātāju līdzekļus, AS Delfi spēj uzdot pat vienu no daudzajām jaunajām Holivudas masu filmām – pēc Stīvena Kinga romānu cikla motīviem uzņemto Tumšo torni.

Ar finanšu līdzekļiem no Valsts Kultūrkapitāla fonda tika apmaksāta arī šīs  Holivudas filmas apraksts Delfi interneta vietnē, šo filmu traktējot kā „kultūras notikumu”, kas kā tāds pelnījis recenziju par nodokļu maksātāju līdzekļiem.

Taču, kā izrādās, Delfi naudu no Kultūrkapitāla fonda ir pieprasījuši un sekmīgi saņēmuši citiem mērķiem, nevis ārvalstu masu kultūras notikumu aprakstīšanai, līdz ar to faktiski nodokļu maksātāju naudas dalītājus ir apveduši ap stūri.

Pietiek šodien publicē gan AS Delfi iesniegto, uzņēmuma valdes locekļa Bērziņa parakstīto projekta pieteikumu, gan arī ar uzņēmumu pēcāk noslēgto līgumu par 6000 eiro piešķiršanu.

Kā izriet no šiem dokumentiem, Bērziņš viņa pārstāvētā uzņēmuma vārdā skaidri solījis, ka nodokļu maksātāju nauda tiks tērēta tieši Latvijas kultūras notikumu atspoguļošanai.

„Kultūras recenziju sērija vadošajā Latvijas interneta ziņu portālā ir nozīmīgs kultūras patēriņa instruments, kas nodrošinās nepatrauktu un daudzpusīgu skatu uz kultūras notikumiem Latvijā un veicinās kritikas un recenziju kultūras attīstību,” Bērziņš solījis Kultūrkapitāla fondam.

Šis skats uz „kultūras notikumiem Latvijā” tad arī esot pelnījis nodokļu maksātāju naudu ar savu mērķi – „nodrošināt un attīstīt kultūras kritikas un recenziju kultūru Latvijas žurnālistikā, veicināt viedokļu apmaiņu par kultūras notikumiem un rosināt diskusiju par mākslas procesiem un to kvalitāti”.

Ir sniegts arī sīkāks skaidrojums, kurā nav pieminēti ne ārvalstu filmu, ne citās valstīs notiekošu ārvalstu grupu koncerti. Tā vietā ir solīti „raksti par kultūras notikumiem, aptverot Latvijā notiekošos koncertus, iestādes, mākslas akcijas, teātra izrādes, notikumus literatūrā un citus”.

Pamatojot vēlmi pēc Kultūrkapitāla fonda līdzekļiem, AS Delfi valdes loceklis ir uzskaitījis arī virkni recenzējamu kultūras notikumu, kuru vidū tāpat ir tikai pašmāju teātra izrādes vai arī ārvalstu izpildītāju uzvedumi Latvijā, kā arī vēlreiz īpaši pieminējis, ka „šāda recenziju sērija ir īpaši būtiska un nepieciešama, lai veicinātu diskusiju sabiedrībā par nozīmīgiem kultūras notikumiem Latvijā”.

Bērziņš arī uzskaitījis virkni valsts apmaksājamā projekta mērķu, pie tiem minot arī iespēju „veidot pārredzamu un strukturētu medija sadaļu, kur regulāri lasīt recenzijas par kultūras notikumiem Latvijā”.

Taču realitātē šī nodokļu maksātāju nauda tiek tērēta arī, lai aprakstītu Latvijā ikdienišķi demonstrējamu Holivudas filmu un pazīstamas ārvalstu rokgrupas koncertu ārvalstīs.

Kā apliecina fonda preses pārstāve Jana Vērdiņa, arī šīm „kultūras notikumu recenzijām” tiek tērēta nauda, ko AS Delfi saņēmusi finansiālu atbalstu 2017. gada 1. konkursā, to pieprasot projektam “Kultūras notikumu recenziju sērija Delfi Kultūras sadaļā”.

AS Delfi vadība (valdes priekšsēdētājs ir Konstantīns Kuzikovs, valdes locekļi – Anatolijs Golubovs un Bērziņš) par savu jau tradicionālo finansiālo veiksmi finansējuma iegūšanā no valsts jau tikpat tradicionāli klusē, tikmēr uzņēmuma gada pārskats rāda, ka pērn tā peļņa ir ievērojami palielinājusies, jau pārsniedzot 207 tūkstošus eiro.

Pietiek jau vairākkārt ir aprakstījis AS Delfi „veiksmi” nesenajā skandalozajā konkursā par 490 000 eiro liela „valsts atbalsta” piešķiršanu medijiem, - uzņēmums kopā tā ietvaros saņēmis 116 000 eiro (projekti Latvijas pašvaldību temperatūra 2017, Multimediāls populārzinātnisku lekciju cikls par Latvijas kultūrvēsturi, Latvija 2020).

Savukārt AS Delfi pārstāvji konkursa ietvaros vēlējās tikt pie šādām summām no nodokļu maksātāju kabatas:

Ingus Bērziņš, „projekta vadītājs” – 11 296 eiro,

Guna Gleizde, „redaktore” – 11 189 eiro,

Filips Lastovskis, „žurnālists” – 11 189 eiro,

Osvalds Zebris, „atbildīgais redaktors” – 9296 eiro,

Gunita Gailāne, „žurnāliste” – 7716 eiro,

Nora Rieksta-Ķeņģe, „atbildīgā redaktora palīdze” – 7160 eiro,

Jānis Domburs (caur SIA Domburs) – 6000 eiro.

Novērtē šo rakstu: