Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Ja vēlaties mūs atbalstīt Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Ne tik sen kāds politiķis sabiedriskās televīzijas ziņu pārraidē izteicās, ka Centrālā vēlēšanu komisija ir "nozīmīga valsts institūcija" un priekšsēdētājs ir "tik augsta līmeņa amatpersona". Skaidrs, ka vēlēšanas tiešām ir demokrātijas pamats un bez Centrālās vēlēšanu komisijas brīvas un demokrātiskas vēlēšanas nebūtu iespējamas. Tomēr mana pieredze liecina, ka apgalvojums par Centrālās vēlēšanu komisijas priekšsēdētāju kā augstu amatpersonu ar ietekmi Latvijā ir tikai tukši vārdi uz papīra. Praksē par Centrālo vēlēšanu komisiju politikas veidotāji aizmirst, tikko kā vēlēšanas sekmīgi beigušās un vēlēšanu rezultāti paziņoti.

Neatkarīga, bet bez ietekmes un cilvēkresursiem

Kārtība, kādā izveidojama Centrālā vēlēšanu komisija, tās darbības principi un kompetence ir noteikta likumā "Par Centrālo vēlēšanu komisiju". Centrālā vēlēšanu komisija ir pastāvīgi strādājoša iestāde, kuras priekšsēdētāju un septiņus locekļus ievēlē Saeima, bet vienu komisijas locekli – Augstākā tiesa no tiesnešu vidus.

Komisijas locekļu vēlēšanām Saeimā jānotiek ne vēlāk kā sešus mēnešus pēc jaunās Saeimas sanākšanas. Komisijas darbu nodrošina komisijas sekretariāts. Ņemot vērā, ka komisiju ievēlē Saeima, komisija savā darbībā ir neatkarīga, un komisijas locekļus var atsaukt tikai pēc ne mazāk kā desmit Saeimas deputātu ierosinājuma, Saeimai par to balsojot.

Saeimas Prezidijs un Frakciju padome ir vienojušies, ka izvirzīt kandidātus jaunajam Centrālās vēlēšanu komisijas sasaukumam deputāti var līdz 19. janvārim. Šis šķita gana labs iemesls, lai uzrakstītu ceļa vārdus nākamajam komisijas priekšsēdētājam vai priekšsēdētājai.

Lai gan Centrālajai vēlēšanu komisijai līdz šim vienmēr izdevies saglabāt profesionālo neatkarību, nodrošināt atklātību, godīgumu un procesu caurskatāmību, rīkojot vēlēšanas, tautas nobalsošanas un parakstu vākšanas, tomēr jau ilgāku laiku pašai iestādei attīstīties traucē nepietiekamie iestādes resursi un kapacitāte. Faktiski pēdējā desmitgadē vēlēšanas ir notikušas, pateicoties vadības un darbinieku entuziasmam, pienākuma apziņai, nestandarta domāšanai un izturībai.

Pilnveidojot vēlēšanu kārtību un balsošanas iespējas, politikas veidotāji līdz šim ir regulāri piemirsuši, ka katra jauna iespēja vēlētājiem vai deputātu kandidātiem ir saistīta ar papildu darba stundām un izmaksām vēlēšanu rīkotājiem. Centrālajai vēlēšanu komisijai nav arī likumdošanas iniciatīvas tiesību. Ja Centrālā vēlēšanu komisija uzskata, ka nepieciešami grozījumi vēlēšanu likumos, tad šie grozījumi jāvirza caur Saeimas komisiju. Savukārt, ja grozījumus vēlēšanu likumos rosina Saeimas deputāti, tad līdz šim diemžēl neviens no priekšlikumu gatavotājiem nav uzskatījis par nepieciešamu runāt ar Centrālo vēlēšanu komisiju par priekšlikumu ieviešanai nepieciešamajiem finanšu un cilvēkresursiem vai šo resursu ieguves avotiem.

Tāpat Centrālajai vēlēšanu komisijai līdz pat pagājušajam gadam nebija iespēju skaidrot, pamatot un aizstāvēt savus budžeta pieprasījumus tieši un nepastarpināti Ministru kabinetā, kā tas bija citām neatkarīgām iestādēm, piemēram, Satversmes tiesai, Tiesībsarga birojam vai Valsts kontrolei. Gatavojoties 14. Saeimas vēlēšanām, komisijas budžeta vajadzības uzklausīja tikai opozīcija, pozīcijas frakcijas šiem jautājumiem pievērsās tikai tad, kad komisija izplatīja paziņojumu medijiem par kritisko situāciju.

Taču arī tad neviens nesadzirdēja lūgumu par iestādes IT kapacitātes stiprināšanu un IT nodaļas izveidi vai nepieciešamību īstenot pasākumus vēlētāju aktivitātes veicināšanai vai vēlētāju ar invaliditāti tiesību nodrošināšanai. Savukārt komisijas sagatavotie grozījumi likumā "Par budžeta un finanšu vadību", kuru mērķis bija iegūt tiesības nepastarpināti aizstāvēt budžetu Ministru kabinetā, Saeimas komisijā bez virzības nostāvēja teju gadu.

Arī centieni dažādās sanāksmēs, darba grupās, vēstulēs vērst uzmanību uz steidzamo nepieciešamību stiprināt iestādes kapacitāti palika bez atbildes. Visi pašausminājās par grūto situāciju, bet nepieciešamais finansējums nesekoja.

Tajā pašā laikā priekšvēlēšanu un vēlēšanu laikā sabiedrība no Centrālās vēlēšanu komisijas sagaida visu iespējamo, attiecīgi pēdējos gados komisijas darba apjoms dubultojies. Sākot darbu 2019. gada pavasarī, nebija ne jausmas, ka nākamajos gados no Centrālās vēlēšanu komisijas tiks prasīts pārņemt īpašumā vēlēšanu IT sistēmas, pārraudzīt tiešsaistes vēlētāju reģistra ieviešanu, izstrādāt interneta balsošanas sistēmu vietējiem referendumiem, ieviest jaunu balsošanas kārtību ārvalstīs.

Un šādas reformas jāīsteno vienai no mazākajām valsts iestādēm Latvijā. Centrālajā vēlēšanu komisijā tolaik bija 12 darbinieku, to skaitā divi juristi, divi grāmatveži, viens informācijas sistēmu administrators, divi sabiedrisko attiecību speciālisti, divi lietveži, starptautisko attiecību speciālists, biroja tehnikas administrators un apkopēja. Papildus vēl trīs komisijas locekļi – priekšsēdētājs, priekšsēdētāja vietnieks un sekretārs, kuri strādā pilnas slodzes darbu komisijā. Nekas daudz pieejamo amata vietu skaitā nav mainījies arī šobrīd – tikai viena lietveža vieta likvidēta, tās vietā izveidots IT vadītāja amats.

Ja tas jau šķiet gana izaicinoši, tad iztēlojieties, ka katras kārtējās vēlēšanas vairumā pozīciju jāsarīko ar tādu pašu finansējumu, kāds tas bija pirms četriem gadiem – iepriekšējās vēlēšanās. Turklāt atbilstoši saplānot pieejamos budžeta līdzekļus nav iespējams līdz pat pēdējiem mēnešiem pirms vēlēšanām, jo tikai tad ir zināms konkrēts vēlēšanu iecirkņu komisiju skaits Latvijā un ārvalstīs.

Līdz ar to tādu speciālistu piesaistei, kas normālā situācijā būtu nepieciešami vēlēšanu rīkošanai, piemēram, IT speciālisti, projektu vadītājs, vēlēšanu eksperts, loģistikas eksperts, iepirkumu speciālists, līdzekļu trūkst, vai arī kādu no šiem speciālistiem ir iespējams atļauties nevis tad, kad tas nepieciešams, bet tad, kad citu darbinieku slimības dēļ radies ietaupījums algu fondā. Līdz šim finansējuma nav bijis arī tādai likumā paredzētai amata vietai kā Centrālās vēlēšanu komisijas sekretariāta vadītājs, kas praksē nozīmē tikai to, ka Centrālās vēlēšanu komisijas priekšsēdētājam ne tikai jāorganizē vēlēšanas, bet arī jārisina visi jautājumi, kas saistīti ar iestādes ikdienas darbu un personālu.

Ja tas šķiet gana slikti, tad ir vēl mazliet sliktāk – eksperta līmeņa zināšanas par vēlēšanu procedūrām Centrālajā vēlēšanu komisijā ir vien dažiem cilvēkiem, pārsvarā komisijas vadībai, kas ir vēlētas amatpersonas. Nākamais komisijas sastāvs šobrīd vēl nav zināms, tāpat nav zināms, vai jaunās komisijas sastāvā vispār būs kāds, kuram būs zināšanas un pieredze vēlēšanu rīkošanā, jo likumā "Par Centrālo vēlēšanu komisiju" prasības, kādām jāatbilst pretendentiem uz priekšsēdētaja un komisijas locekļa amatu, nav definētas. Likums ir lakonisks un noteic vienīgi to, ka komisijas locekļiem jābūt vēlētājiem, tātad Latvijas pilsoņiem, kuri sasnieguši vismaz 18 gadu vecumu. Līdzīgi likums arī nedefinē priekšsēdētāja vietnieka pienākumus, tādēļ tas, ko priekšsēdētāja vietnieks darīs un vai vispār kaut ko darīs, būs atkarīgs no konkrētā pretendenta godaprāta, vēlmes un spējām uzņemties atbildību.

Vēlēšanu budžets – tikai vēlēšanu gadā

Vēlēšanu rīkošanu un atbilstošu speciālistu piesaisti apgrūtina arī tas, ka vēlēšanu budžets ir pieejams tikai gados, kad notiek vēlēšanas, bet gadā pirms vēlēšanām, kad jāsāk vēlēšanu sagatavošana, finansējuma nav. Šāda vēlēšanu finansēšanas kārtība ievērojami apgrūtina gan iepirkumu veikšanu vēlēšanu nodrošināšanai, gan vēlēšanu IT risinājumu izstrādi, kas ir laikietilpīgs process. Lai ievērotu labo praksi, IT risinājumu izstrādei atbilstošs finansējums būtu nepieciešams vismaz divus gadus pirms vēlēšanām.

Lai gan Centrālajai vēlēšanu komisijai ir jāizstrādā un jāuztur vēlēšanās un parakstu vākšanās izmantojamās informācijas sistēmas, kurām piemērotas arī paaugstinātas drošības prasības, divu gadu laikā tā arī nav tikuši atbalstīti Centrālās vēlēšanu komisijas lūgumi saistībā ar nepieciešamo IT speciālistu piesaisti un IT nodaļas izveidi. Savukārt bez atbilstošas kvalifikācijas IT speciālistiem nav iespējams sasniegt mērķi – samazināt atkarību no viena piegādātāja sniegtajiem pakalpojumiem un ievērot labās prakses nosacījumus vēlēšanu IT sistēmu izstrādē, uzturēšanā un lietošanā.

Tas, kas Centrālajai vēlēšanu komisijai ir nepieciešams, – sistēmu analītiķis, vecākais informācijas sistēmu administrators, IT drošības pārvaldnieks, IT projektu vadītājs, kā arī konkurētspējīgs atalgojums diviem pašreizējiem IT speciāliem – IT vadītājam, informācijas sistēmu administratoram. Tāpat finansējums nepieciešams arī iestādes rīcībā esošās vēlēšanu IT infrastruktūras attīstīšanai un uzturēšanai, jo ar sistēmu iegādi nekas nebeidzas, iestāde nevar to uzturēt bez atbilstošiem resursiem. Ja nav politiskās gribas piešķirt iestādei nepieciešamos cilvēkresursus, tad vēlēšanu sistēmu uzturēšana un attīstība būtu jāuzņemas kādai citai valsts iestādei, taču vismaz līdz šim gribētāji rindā nestāv.

Pieaugot veicamā darba apjomam un sarežģītībai, arī pašreizējiem iestādes speciālistiem jānosaka konkurētspējīgs atalgojums. Šā gada jūlijā stājās spēkā grozījumi Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likumā, kas ļauj celt atalgojumu, izmantojot budžeta līdzekļus, kas līdz šim lietoti piemaksām. Tomēr Centrālajai vēlēšanu komisijai kā mazai iestādei ikgadējā iestādes budžetā šiem mērķiem nav pieejamas budžeta rezerves. Līdz šim darbiniekus izdevās noturēt ar piemaksām par papildu darbu no vēlēšanu vai parakstu vākšanas nodrošināšanai piešķirtajiem budžeta līdzekļiem.

Ņemot vērā jaunās atlīdzības kārtības nosacījumus, turpmāk šī iespēja ir ierobežota – nav iespējams palielināt algas tikai vēlēšanu gadā vai parakstu vākšanas laikā, bet pēc tam atkal tās samazināt, jo gados, kad vēlēšanas vai parakstu vākšanas nenotiek, finansējuma nav. Atalgojums vairumam komisijas darbinieku pašlaik nesasniedz pat minimālo algas bāzes likmi. Līdz ar to jārēķinās, ka zinošākie darbinieki var izlemt strādāt citur par labāku atalgojumu, īpaši ņemot vērā dzīves dārdzības pieaugumu. Nemitīgā pārslodze ir veicinājusi arī darbinieku izdegšanu un darba nespēju.

Sagatavojot vēlēšanās izmantojamos IT risinājumus, mērķis, uz kuru tiekties, – nodot vēlēšanu sistēmas produkcijā ne vēlāk kā trīs līdz sešus mēnešus pirms vēlēšanām, lai dotu iespēju drošības iestādēm un neatkarīgiem IT sistēmu auditoriem pārliecināties par sistēmu gatavību vēlēšanām. Nepietiekamās IT kapacitātes dēļ tas līdz šim vēl nekad nav izdevies.

Nākamajām Eiropas Parlamenta vēlēšanām jānotiek pēc nepilna pusotra gada – 2024. gada maijā, bet atbilstošu speciālistu un savlaicīgi pieejamu resursu trūkuma dēļ līdz šim nav bijis iespējas uzsākt vēlēšanu vadības sistēmas Eiropas Parlamenta vēlēšanu moduļa izstrādi.

Tas savukārt liek uzdot jautājumu: vai tik īsā termiņā vispār kāds IT uzņēmums būs gatavs izstrādāt vēlēšanu nodrošināšanai nepieciešamo IT sistēmu, nodrošināt sistēmas darbību vēlēšanu periodā, un, ja būs, tad par kādām izmaksām? Un ko iesākt, ja neviens uzņēmums izsludinātajos iepirkumos nepieteiksies? Vai esam gatavi kandidātu sarakstus un ziņas par kandidātiem sagatavot datorrakstā un iesniegt e-pastā, balsis par kandidātiem skaitīt ar rokām un vēlēšanu rezultātus par kandidātiem gaidīt divas nedēļas un ilgāk, kā divdesmit gadu senā pagātnē?

Vēlēšanas nedrīkst nenotikt

Laiks ir vēl viens nozīmīgs vēlēšanu izaicinājums. Vēlēšanām jānotiek likumā noteiktā termiņā, tās nav iespējams pārcelt vai atcelt. Vēlēšanu diena ir tikai redzamā vēlēšanu komisijas darba daļa, gatavošanās vēlēšanām ir nepārtraukts process. Beidzoties vienām vēlēšanām, jāsāk gatavoties nākamajām. Laikmeta un sabiedrības pieprasītās pārmaiņas skar arī vēlēšanu jomu. Lai ietu līdzi laikam, nepieciešams attīstīt un pilnveidot balsošanas iespējas, uzlabot vēlētāju apkalpošanu, attīstīt pašvaldību vēlēšanu komiju un vēlēšanu iecirkņu komisiju kompetenci, nodrošināt līdzvērtīgas iespējas piedalīties vēlēšanās dažādām vēlētāju grupām, informēt un izglītot vēlētājus un topošos vēlētājus. Tie visi ir vēlēšanu komisijas pienākumi, taču, ja vēlēšanas notiek ik gadu un vieniem un tiem pašiem dažiem darbiniekiem ir jānodrošina kārtējās vēlēšanas, nav laika un resursu paralēli uzsākt gatavošanos nākamajām.

Pēdējās pašvaldību vēlēšanās un Saeimas vēlēšanās vēlētāju uzskaitei tika lietots elektronisks tiešsaistes vēlētāju reģistrs. Tas nodrošināja, ka katram vēlētājam ir viena balss, vienlaikus ļaujot vēlētājiem balsot jebkurā vēlēšanu iecirknī pēc izvēles. Diemžēl šobrīd nav skaidrs, vai šādu iespēju būs iespējams nodrošināt arī nākamajās Eiropas Parlamenta vēlēšanās. Šo vēlēšanu sagatavošanai būtu jāsākas jau šobrīd, bet Saeimā vēl nav notikušas diskusijas par nepieciešamajiem grozījumiem Eiropas Parlamenta vēlēšanu likumā, nav izskatīts un piešķirts šo vēlēšanu nodrošināšanai nepieciešamais papildu finansējums. Tas gan nav nekas jauns, tāda situācija novērojama pirms katrām vēlēšanām, un Centrālajai vēlēšanu komisijai pēc tam īsos termiņos un bez atbilstoša finansējuma jāveic virkne pienākumu.

Mūžīgā ķīlnieka lomā

Līdz šim iestādes problēmas tikušas mētātas kā karsts kartupelis, un ne Saeima, ne Ministru kabinets nav bijis gana drosmīgs, lai uzņemtos tās risināt. Latvijā nevienas valsts iestādes kompetencē nav vēlēšanu politikas plānošana un nav vienotas attīstības vīzijas. Pēc 2019. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanām Ministru prezidents aktualizēja šo jautājumu, Pārresoru koordinācijas centrs veica situācijas analīzi, taču sagatavotais ziņojuma projekts tā arī palika kaut kur Saeimas gaiteņos un Ministru kabineta atvilktnēs. Ja kāds šobrīd domā, ka par vēlēšanu politikas plānošanu būtu jāatbild Centrālajai vēlēšanu komisijai, tad iesaku rūpīgi pārlasīt likumu "Par Centrālo vēlēšanu komisiju", kur teikts, ka Centrālā vēlēšanu komisija atbild par vēlēšanu likumu vienveidīgu un pareizu piemērošanu. Starp citu, Latvijā nevienas iestādes kompetencē nav vēlētāju līdzdalības veicināšana.

Līdzšinējā Centrālās vēlēšanu komisijas sasaukuma laikā vēlēšanas ir bijušas ik gadu – 2019. gadā Eiropas Parlamenta vēlēšanas, 2020. gadā – ārkārtas Rīgas domes vēlēšanas, 2021. gadā – kārtējās pašvaldību vēlēšanas un papildus – Varakļānu novada domes un Rēzeknes novada domes vēlēšanas, 2022. gadā – Saeimas vēlēšanas. Pa vidu vēl divas parakstu vākšanas par Valsts prezidenta apturētiem likumiem.

Mācība ir skarba – ar divpadsmit stundu darba dienu nepietiek, tāpat kā nepietiek ar iestādes labo gribu sadarboties dažādu uzlabojumu ieviešanā. Bez papildu finansējuma un atbilstošiem speciālistiem nākotnē nebūs iespējams pilnveidot vēlēšanu procesu, nebūs iespējams īstenot ne Valsts kontroles ieteikumus vēlēšanu procesu pārvaldības pilnveidošanai, ne Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas ieteikumus iestādes IT brieduma uzlabošanai.

Līdz ar to ideālajā variantā nākamajam Centrālās vēlēšanu komisijas priekšsēdētājam jābūt ne tikai ar zināšanām vēlēšanu administrēšanā, bet arī ar zināšanām iestāžu vadībā, finanšu plānošanā, IT jomā un krīžu vadībā.

Nenoliedzami, šajā amatā būs nepieciešama arī izturība, jo jāstrādā būs ļoti daudz, arī ārpus darba laika un brīvdienās. Turklāt bez domāšanas ārpus kastes un stresa noturības šajā amatā neiztikt, jo to darbinieku trūkums, kuru Centrālajā vēlēšanu komisijā nav, būs jāaizstāj pašam. Un vēl jāatceras: kļūdīties nedrīkstēs – ja lūgumus pēc atbalsta pārsvarā visi izliekas nedzirdam, tad jebkura kļūda tiks aplūkota plaši un bez žēlastības.

Centrālā vēlēšanu komisija vienmēr ir atbildīgi darījusi visu iespējamo, lai pilnveidotu vēlēšanu kārtību sabiedrības interesēs, taču, nesaņemot nepieciešamo Saeimas un valdības atbalstu nākamajam darbības periodam, nestiprinot komisijas kapacitāti, iestrādājot vēlēšanu likumos jaunas procedūras, neparedzot to īstenošanai nepieciešamo finansējumu, jāapzinās risks, ka pavisam tuvu ir brīdis, kad Centrālā vēlēšanu komisija vairs nespēs īstenot vēlēšanu likumos noteikto.

* līdzšinējā Centrālās vēlēšanu komisijas priekšsēdētāja, zaudējusi amatu sakarā ar iepirkumu blēdību kriminālprocesu

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Govs jeb Pļeka uz prostituētās zinātnes

FotoMan ir bijusi tā privilēģija dzīvē redzēt un izprast daudzas parunas un sakāmvārdus, kā arī to rašanās pamatojumu. Tas notika tad, kad ar ģimeni pārcēlāmies uz dzīvi laukos un uzsākām saimniekot. Piemēram, visiem zināmais, nobružātais teiciens “cāļus skaita rudenī” reāli un visai skarbi “atdzīvojās” tad, kad pats sāku turēt vistas, kā arī inkubēt olas.
Lasīt visu...

21

Vēlētos atgādināt ministrei Andai Čakšai par dubulto standartu esamību Izglītības un zinātnes ministrijā

FotoSekojot līdzi Izglītības un zinātnes ministres Andas Čakšas intervijai LTV, kurā tika minēti fakti, ka Daugavpils Universitātes (DU) padomes loceklis ir iesaistīts kriminālprocesā par iespējamu krāpšanos ar Eiropas Savienības (ES) fondu līdzekļiem, visai universitātes padomei būtu jāatkāpjas, lai nebojātu augstākās izglītības reputāciju kopumā,
Lasīt visu...

21

Meklējot TAISNĪGUMU, nevis tautā populāro lieko štuku

FotoCienījamās Tautietes! Godājamie Tautieši! Pēc Latvijas neatkarības atjaunošanas LPSR AP deputāti, kuri bija ievēlēti pēc totalitārās valsts PSRS likumiem, PATVAĻĪGI, nesaņemot Latvijas pirmās brīvvalsts un tās likumīgo pilsoņu pilnvarojumu/uzticības mandātu, sev piešķīra LR AP deputātu statusu.
Lasīt visu...

21

Medicīna kā māksla un mākslas medicīna jeb Kultūras ministrijā integrēta veselības politika

FotoTrīs sarunas, kā šā raksta iegansts. 1. Pacietīgi noklausījies manu 15 minūšu uzrunu par to, ka galvenais valdības uzdevums ir veselības jomu integrēt visās politikās – aizsardzībā ar medikamentu rezervēm un sadarbību starp militārajiem un civilajiem mediķiem, izglītībā ar veselības pratības apgūšanu un bērnu sporta nodarbībām ikdienā, labklājībā ar darba nespējas lapu revīziju, zemkopībā ar veselīgu uzturu, ekonomikā ar atbalstu farmācijas rūpniecībai, Saeimas deputāts Viktors Valainis izmanto manas ieelpas brīdi un pajautā – kā es grasos integrēt veselību kultūrā un kultūru veselībā.
Lasīt visu...

21

Aicinām rast risinājumus un nodrošināt Jaunā Rīgas teātra atgriešanos mājās 2023. gadā

FotoMēs, Jaunā Rīgas teātra darbinieki, vēršamies pie valsts izpildvaras un likumdevējvaras augstākajiem pārstāvjiem ar aicinājumu iesaistīties un rast risinājumu bezgalīgajai mūsu teātra ēkas Lāčplēša ielā 25 rekonstrukcijai, kura, mūsuprāt, atspoguļo kopējo Latvijas valstij piederošo ēku būvniecības, rekonstrukcijas un pārraudzības procesu nesakārtotību.
Lasīt visu...