Iesaki rakstu: 
Savdabīgi, ka pēdējās nedēļas laikā ir atklājies fakts, ka nav publiskotas visas „čekas” kartītes. Medijos raksta, ka vēl ir aptuveni 447 kartītes, kuras arhīvs neesot tiesīgs publicēt. Izskatās, ka pirmajā „čekas” maisu publicēšanas vilnī sabiedrībai tika pasviesti tikai zemnieku, dzejnieku un dažu muzikantu vārdi kā tāds pliks kauls izbadējušam sunim saplosīšanai, pietaupot miesu 447 kartīšu izskatā. Loģisks jautājums rodas, vai tā ir tikai sakritība, ko radījusi birokrātiska kļūda dokumentu sagatavošanas procesā, vai arī apzināta sabotāža no kādas procesā iesaistītās personas/organizācijas.
Interesanti ir arī tas, ka šoreiz nav nekādas reakcijas no valsts drošības iestādēm (Satversmes aizsardzības biroja un Valsts drošības dienesta), kas liecina par to, ka 447 tā saucamo „stukaču” vārdu publiskošana neko ļaunu sabiedrības vienotībai un valsts drošībai nenodarīs. Manuprāt, tam varētu būt divi iemesli.
Pirmkārt, budžeta plānošana ir beigusies, un šobrīd nav vajadzīgs attaisnot savu pastāvēšanu, baidot tautu ar dažādām briesmām. Budžets par 100% tiks apstiprināts vēl pirms Lieldienām.
Lieki piebilst, ka tuvākajos gados paredzēts vairākkārt palielināt SAB budžetu, kas visus šos neatkarības gadus sēdēja uz čekas maisiem kā suns uz siena kaudzes, ik pa laikam skaļi rejot.
Budžeta līdzekļu palielināšana ir saistīta ar jaunas ēkas celtniecību, bet vai tad Valsts nekustamajiem īpašumiem nav pietiekami daudz neapsaimniekotu ēku, kuras varētu tikt izmantotas specdienesta vajadzībām, - kādēļ kaut ko būvēt no jauna?
Savukārt VDD loma šajā čekas sāgā laikam ir piesegt SAB, jo savu ir panākuši. Nosaukumu no neitrālā „Drošības policija” aizmainījuši uz draudīgo Valsts drošības dienestu, kas, patīk vai nepatīk, līdzinās VDK (Valsts drošības komitejai).
Otrkārt, ticot dažādām sazvērestības teorijām, pieļauju, ka, ar pirmo vilni nepublicētaj;as „stukaču” kartiņās ir bijuši vārdi, kas tieši saistīti ar augsta ranga amatpersonām, kas bija vai vēl joprojām ir pie „siles”.
Nevar izslēgt iespēju, ka baumas par deviņdesmitajiem, kad no maisiem rauts laukā viss liekais, ir apstiprinājušās ar notikumiem arī iepriekšējos mēnešos, - ja ne apzināti izņemts, tad profesionāli noviltots un samainīts, lai nemestu ēnu. Tikpat labi var pieļaut, ka „stukaču” vārdi ir saistīti ar specdienestu vadību.
Kāda nu ir taisnība, neviens to vairs neuzzinās, jo parastiem mirstīgajiem ir ļauts zināt tik daudz, cik saimnieki pateiks. Diskutabls jautājums ir arī par to, vai tā, kas mums visiem ir pieejama, ir pilnā VDK „stukaču” kartotēka vai tikai daļa no tās. Spiegu filmas vismaz reizi dzīvē ir skatījies ikkatrs no mums un apzinās, ka slepena informācija var būt arī tas, ka nav nekādas slepenas informācijas.
Viss kipišs no specdienestiem ir uzpūsts burbulis, kurš nu ir pārsprādzis un tā gļotas ir sasmērējušas Latvijas drošuma dienestu mundierus. Nepublicētās 447 kartītes pierāda, ka sabiedrība tiek turēta par muļķiem. Ja čekas „stukaču” kartītes būtu publicētas jau deviņdesmitajos, iespējams, tagad mēs kā sabiedrība būtu daudz lielāki uzvarētāji. Bet, kā būtu, ja būtu, ir tas pats stāsts, ja tantei būtu riteņi, tad...
Un man ir pēdējais jautājums - gadījumā, ja starp šiem 447 nepublicētajiem čekistu draugu vārdiem mēs ieraudzīsim, ja ieraudzīsim, vienu otru esošu vai bijušo darboni no Saeimas, Ministru kabineta, Prezidenta kancelejas un Latvijas drošuma dienestiem, vai mēs piedzīvosim vienas otras augsta ranga amatpersonas lidošanu ārā no amatiem Latvijas varas struktūrās? Laiks īstajai ilustrācijai.
Seko mums 
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
