Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Ja vēlaties mūs atbalstīt Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Kaut gan publiski daudzkārt apgalvots, ka plānotās ātrgaitas dzelzceļa līnijas Rail Baltica darbība būšot ekonomiski izdevīga, patiesībā triju Baltijas valstu kopuzņēmumam – Baibas Rubesas jau divus gadus vadītajai akciju sabiedrībai RB Rail AS joprojām nav pat sava ilgtermiņa biznesa plāna. Nule šāds dokuments par vairāk nekā 400 tūkstošiem eiro (ieskaitot PVN) beidzot pasūtīts ārpakalpojuma sniedzējam, taču šī vilcināšanās citu iepirkumu īpatnību kontekstā met nopietnu šaubu ēnu pār uzņēmuma vadības darbības efektivitāti un saimnieciskumu.

Beidzot būs biznesa plāns?

Lai gan B. Rubesa RB Rail AS valdes priekšsēdētāja postenī tika apstiprināta jau 2015. gada 30. oktobrī, uzņēmumam, kā izriet no tā oficiāla paziņojuma, vēl pašlaik, vairāk nekā divus gadus vēlāk joprojām nav ne aktuāla un skaidra projekta pārvaldības modeļa, ne ilgtermiņa stratēģijas un biznesa modeļa, ne pakalpojumu un ieņēmumu analīzes, ne mārketinga politikas un risku un scenāriju analīzes.

Visu iepriekš uzskaitīto šis uzņēmums, kas jau kopš dibināšanas uzsvēris savas vadības un darbinieku profesionālismu un stratēģisko skatījumu, tagad pusgada laikā „Rail Baltica Globālā projekta Biznesa plāna” ietvaros cer saņemt no ārpakalpojuma sniedzēja – 1966. gadā dibinātā Vācijas dzelzceļa kompānijas Deutsche Bahn AG meitasuzņēmuma DB Engineering & Consulting GmbH.

Šis uzņēmums nule ir pasludināts par uzvarētāju iepirkumā – sarunu procedūrā par „Rail Baltica Globālā projekta Ilgtermiņa biznesa plāna izstrādi projekta ieviešanas fāzei un biznesa modeļa izstrādi projekta darbības fāzei”. Biznesa plānu RB Rail AS vadības vajadzībām tas par aptuveni 435 tūkstošiem eiro (ieskaitot PVN) apņēmies izstrādāt līdz „šā gada vasarai” (RB Rail AS nevēlas nosaukt konkrētus termiņus).

Uzņēmuma vadības solījumi nav pildīti

Tiesa, ja ticēt B. Rubesas parakstītajam RB Rail AS 2016. gada pārskata vadības ziņojumam, jau pērn viņa uzņēmuma vadības vārdā bija solījusies „analizēt projekta biznesa un komerciālos aspektus, izstrādājot 10 gadu biznesa plānu, darbības plānu, komercializācijas plānu, veicot projekta infrastruktūras pārvaldības izpēti, piegādātāju tirgus izpēti un telpiskās plānošanas izpēti”.

Vai tas patiešām ir izdarīts? „RB Rail nodrošinās atbilstošu projekta vadību, kas garantēs caurspīdīgu un efektīvu projekta īstenošanu, kā arī labu un efektīvu biznesa praksi,” – tā B. Rubesa savulaik paziņoja, parakstot 442 miljonu eiro Eiropas Savienības līdzfinansējuma saņemšanu Rail Baltica projekta attīstības pirmajam posmam.

Taču nu publiski solītais caurspīdīgums ir piemirsts, un B. Rubesa vairs nevēlas atbildēt uz šo un arī citiem Dienas uzdotiem jautājumiem saistībā ar uzņēmuma solīto veikumu 2017. gadā. Solīts ir bijis tiešām daudz – no projekta izmaksu un ieguvumu analīzes līdz būvprojektēšanas vadlīnijām visai dzelzceļa infrastruktūrai.

Kavēšanās ar šo solījumu izpildi ir galvenais iemesls, kura dēļ šie jautājumi RB Rail AS vadībai nav patīkami, un biznesa plāna neesamība vēl trīs gadus pēc uzņēmuma dibināšanas ir tikai viens piemērs tā vadības saimniekošanai un darbības efektivitātei.

Paši izstrādāt savu biznesa plānu nevēlas

Kad 2015. gada oktobra beigās B. Rubesa tika apstiprināta par RB Rail AS valdes priekšsēdētāju un izpilddirektori, uzņēmuma padomes priekšsēdētājs Anti Moppels cildināja viņas „ilggadējo pieredzi nozīmīgu starptautisku projektu vadīšanā un profesionālās iemaņas”, kas ļaušot „pacelt gan kopuzņēmuma, gan Rail Baltica projekta attīstību nākamajā kvalitātes līmenī”.

Neilgi pēc apstiprināšanas amatā jaunā uzņēmuma vadītāja solīja, ka saistībā ar Rail Baltica ekonomisko izdevīgumu jau 2016. gadā tikšot veikti dažādi rūpīgi pētījumi un aprēķini. Taču 2016. gada vasaras beigās, desmit mēnešus pēc B. Rubesas stāšanās amatā atklājās, ka RB Rail AS vadībai vēl nav nekādas skaidrības par iespējamo dzelzceļa uzņēmējdarbību.

Tā vietā nepilna gada laikā bija tikai izspriests, kādam vajadzētu būt uzņēmuma biznesa plāna saturam, taču izrādījās, ka labi atalgotā (aptuveni 8000 eiro mēnesī) uzņēmuma vadītāja ar „ilggadējo pieredzi nozīmīgu starptautisku projektu vadīšanā” pati nevēlas nodarboties ar biznesa plāna un stratēģijas radīšanu un izstrādi.

Pastāv dažādi „pārrobežu aspekti”, kuri „prasa izstrādātājam noteiktas zināšanas un prasmes”, un „īpašas ekspertīzes nodrošināšanai” nepieciešama „ārējo konsultantu piesaiste”, - tā uzņēmuma „komunikācijas un sadarbības ar valsts iestādēm vadītāja” Ilze Rassa 2016. gada rudenī skaidroja, kāpēc RB Rail AS vadība nolēmusi atvēlēt aptuveni 300 000 eiro (plus PVN), lai šo biznesa plānu tās vietā izstrādātu kāds ārpakalpojuma sniedzējs.

Iepirkums gandrīz pusotra gada garumā

Pieteikšanās termiņš šajā iepirkumā beidzās jau 2016. gada 31. augustā, taču tikai tagad, gandrīz pusotru gadu vēlāk B. Rubesas vadītais uzņēmums beidzot ir atradis sev ārpakalpojuma sniedzēju, kas tam izstrādās biznesa plānu, turklāt jau par būtiski lielāku summu nekā 2016. gadā lēstā.

„Pēc tam, kad 2016. gada otrajā pusē iepirkumi "Ilgtermiņa biznesa plāna izstrāde" un “Būvprojektēšanas vadlīnijas Rail Baltic/Rail Baltica dzelzceļam" beidzās bez rezultāta, tika nolemts tos atkārtoti izsludināt 2017. gadā,” – tas ir viss, kas par šo jautājumu atklāts RB Rail AS vadības ziņojumā. I. Rassa skaidro, ka neviens no iesniegtajiem pieteikumiem neesot kvalificējies iepirkuma kritērijiem.

Savukārt saistībā ar tagadējo iepirkumu uzņēmums vēloties „jūsu skaidrībai norādīt, ka veiktā iepirkuma priekšmets nav RB Rail AS ilgtermiņa biznesa plāns, bet gan visa Rail Baltica globālā projekta biznesa plāna tā ieviešanas fāzei (8 gadi) un operacionālajai fāzei (10 gadi) izstrāde”.

Tiesa, pēc lūguma precizēt atšķirības RB Rail AS tomēr atzīst, ka „saturiskā ziņā abos iepirkumos uzstādījums bija izstrādāt ilgtermiņa biznesa plānu, modelējot dažādus globālā projekta attīstības scenārijus, t.i., nesen kā noslēgtais iepirkums aizvieto iepriekš pārtraukto iepirkumu”.

Par pusmiljonu pirks „ietekmes grupu” labvēlību

Šis gan ir tikai viens no vairākiem šaubu ēnu radošiem uzņēmuma izsludinātiem iepirkumiem. Vēl viens ir tikko sācies – decembra beigās RB Rail AS bez plašākas izziņošanas ir izsludinājusi vērienīgu komunikācijas stratēģijas izstrādes un sabiedrisko attiecību pakalpojumu sniegšanas iepirkumu.

Kā izrādās, sabiedriskajām attiecībām B. Rubesas vadītā uzņēmuma ieskatā ir nepieciešams atvēlēt iespaidīgāku finansējumu nekā biznesa plāna izstrādei: kamēr līgums par biznesa plāna izstrādi noslēgts pat 359 tūkstošiem eiro (bez PVN), sabiedrisko attiecību vajadzībām trīs gados plānots iztērēt līdz pat 400 tūkstošiem eiro bez PVN (vairāk nekā pusmiljonu eiro ar PVN).

Turklāt iepirkuma nolikums rāda, kā šo naudu prioritāti paredzēts tērēt: RB Rail AS vadību īpaši neuztrauc sabiedrības viedoklis, jo tā ietekmēšanai līdzekļus nav paredzēts tērēt, toties plānots koncentrēties uz vietējiem politiķiem, Eiropas institūcijām, regulējošām iestādēm un citām „ietekmes grupām”.

Tērējot vidēji gandrīz 14 tūkstošus eiro ik mēnesi trīs gadu laikā, RB Rail AS vadība vēlas „gūt atbalstu no viedokļu līderiem un nozares ekspertiem projekta īstenošanas un pārvaldīšanas komandai” un „organizēt komunikāciju veidā, kas samazina negatīvo viedokļu parādīšanos publiskajā telpā”.

Projekts tas pats, bet vajag jaunu stratēģiju

Jau pirms šī iepirkuma, 2017. gada augustā RB Rail AS ir piešķīrusi 64 tūkstošus eiro līdzīgiem mērķiem – mārketinga pakalpojumiem, bet pašlaik ir izsludināts vēl arī iepirkums par „riska vadības rokasgrāmatas” izstrādi.

Turklāt izrādās, ka vēl tikai salīdzinoši nesen - 2016. gada rudenī B. Rubesas vadītais uzņēmums rīkojis iepirkumu faktiski identiskai sabiedrisko attiecību vajadzībai - „lai nodrošinātu pakalpojumus, kas saistīti ar Baltijas mēroga komunikācijas stratēģiju RB Rail AS globālajam projektam Rail Baltic/Rail Baltica un tās īstenošanai Latvijā”.

Kāpēc tagad, gadu un trīs mēnešus vēlāk nepieciešama atkal jauna stratēģija, kaut projekts nav mainījies? Uzņēmums skaidro, ka iepriekšējais dokuments esot bijis domāts 2016.-2019. gadam, savukārt tagadējā iepirkuma ietvaros, triju gadu laikā sabiedriskajām attiecībām plānojot iztērēt astoņreiz lielāku summu, esot nepieciešama arī jauna Rail Baltica sabiedrisko attiecību stratēģija – laika posmam no 2020. līdz 2026. gadam.

Tas, kāpēc nav izmantojama iepriekšējā stratēģija un tam pašam projektam nepieciešams jauns, dārgs dokuments, netiek paskaidrots. Neraugoties uz deklarēto atklātību un caurspīdīgumu, RB Rail AS arī atsakās nodot atklātībai dārgā iepirkuma objektu, jo „komunikācijas stratēģija ir iekšējas lietošanas dokuments, līdz ar to tā publiski nav pieejama”.

Jautājumi, uz kuriem nevēlējās atbildēt RB Rail AS valdes priekšsēdētāja Baiba Rubesa:

1) kā uzņēmuma RB Rail AS valdei Jūsu vadībā 2017. gadā ir veicies ar caurskatāma un resursu ziņā efektīva Rail Baltica projekta īstenošanas procesa izstrādi?

2) vai ir izveidots skaidrs pārvaldības modelis, kas nodrošinātu ar interešu konfliktu iespējamību saistīto risku novēršanu, tajā pašā laikā sasniedzot ar CEF finansējumu saistīto darbību mērķus, lai demonstrētu projekta gatavību un nodrošinātu turpmāko finansējuma saņemšanu? Ja jā, kur un kā var ar šo modeli iepazīties?

3) vai ir izstrādātas līgumu veidnes, kas paredzētas izmantošanai visiem projekta īstenotājiem?

4) vai ir sniegts skaidrs redzējums par Rail Baltica infrastruktūras pārvaldību dzelzceļa ekspluatācijas posmā? Ja jā, kur un kā var ar to iepazīties?

5) vai ir nostiprināts "viena projekta" zīmols visās Baltijas valstīs? Kas par to liecina?

6) vai pagājušā gada pirmajā ceturksnī ir pabeigta projekta izmaksu un ieguvumu analīze? Ja jā, kur un kā var ar to iepazīties?

7) vai ir pabeigtas būvprojektēšanas vadlīnijas visai dzelzceļa infrastruktūrai? Ja jā, kur un kā var ar tām iepazīties?

8) vai ir izstrādāts 10 gadu biznesa plāns, darbības plāns, komercializācijas plāns, veicot projekta infrastruktūras pārvaldības izpēti, piegādātāju tirgus izpēti un telpiskās plānošanas izpēti?

9) ja kāds no pirmajos astoņos jautājumiem minētajiem darbiem nav paveikts, sniedziet skaidrojumu – kādu iemeslu dēļ tas nav izdarīts?

10) kādu iemeslu dēļ Jūsu vadītā profesionālā un labi atalgotā valde (vai kāds no uzņēmuma 51 darbinieka) pati neuzņēmās izstrādāt Rail Baltica globālā projekta biznesa plānu?

11) kādu tieši iemeslu dēļ iepirkums saistībā ar šo plānu tika vilcināts vairāk nekā gadu?

Jautājumos minētās aktivitātes RB Rail AS 2016. gada pārskatā ir uzskaitītas kā 2017. gadā paveicamas. B. Rubesa uz uzdotajiem jautājumiem neatbildēja, savukārt anonīma persona uzņēmuma vārdā Dienai pavēstīja, ka jautājumi ir „saņemti un reģistrēti atbilžu sagatavošanai”.

Rail Baltica pirmsākumi – ne tikai bez biznesa plāna, bet pat bez ticama tehniski ekonomiskā pamatojuma 

Pirms diviem gadiem Saeimas deputāts Ivars Zariņš, izpētījis dokumentu, kas tika uzdots par Rail Baltica tehniski ekonomisko pamatojumu, sāka rakstīt deputāta pieprasījumus dažādām atbildīgajām institūcijām. Viņa secinājumi pēc atbilžu saņemšanas un to analīzes nav iepriecinoši:

„Reāla tehniski ekonomiskā pamatojuma Rail Baltica projektam, to sākot, nemaz nebija. Šis pamatojums vairāk izskatījās kā fikcija, kas bija vajadzīga, lai projektu varētu dzīt tālāk, - man radās sajūta, ka es esmu pirmais, kas ar to ir iepazinies.

Uz maniem jautājumiem par atklātajām neatbilstībām, loģiskajiem absurdiem un vienkārši bezjēdzīgu informāciju, kas nekādi neattiecās uz projektu, bet vienkārši pamatojumā bija iekļauta, lai tas izskatītos pamatīgāks, neviens nespēja atbildēt vai kaut vai paskaidrot, kāpēc šī projekta akceptētājiem neradās šādi jautājumi.

Lai projektam radītu ekonomisko pamatojumu, tika izmantoti neadekvāti izejas dati, monetarizēti visi iespējamie tieši un netiešie labumi no šī projekta – piemēram, par cik tīrāks kļūs gaiss, par cik mazāk būs satiksmes negadījumos cietušo tāpēc, ka brauks mazāk mašīnu. Šādi projekta labumi bija apmēram trešā daļa no visa projekta ekonomiskā pamatojuma.

Lai „uzdzītu” ekonomiskos labumus no Rail Baltica projekta, aprēķinos tika izmantotas neadekvātas demogrāfijas prognozes un reģiona iekšzemes kopprodukta pieauguma prognozes, izdomājot neesošas korelācijas starp tām un iespējamo kravu/cilvēku apgrozījumu.

Tika ņemti vērā visi iespējamie labumi no projekta, taču tādi būtiski negatīvie iespaidi uz Latvijas ekonomiku kā, piemēram, sagaidāmais autokravu apgrozījuma samazinājums (kurš tika ierēķināts, kā pamatojums dzelzceļa kravu pieaugumam) aprēķinos netika ņemti vērā. Turklāt pamatojums tika taisīts vienam maršrutam, bet izvēlēts pavisam cits - nesaskaņots.

Izskatījās, ka šis projekts ir tīri politisks „dīls”: mūsu bāleliņiem iespēja apgūt kārtējos miljardus, bet lielajām puikām – īstenot savus ģeopolitiskos mērķus, nodrošinot ērtu, lētu, ātru (nosacīti) mūsu darbaspēka aizpumpēšanu vienā virzienā, bēgļu straumes un militārās kravas – otrā.

Kad visus biju iedzinis stūrī, un neviens nespēja jēdzīgi atbildēt uz maniem jautājumiem, izeja tika atrasta: lai es liekoties mierā ar saviem jautājumiem, jo tas ir tikai priekšprojekts, tāpēc nav ko ņemties ap to, reālais ekonomiski tehniskais pamatojums vēl tikai tiekot taisīts, un tur viss būšot OK! Bija arī - projekta izmaksas no 3,6 miljardiem eiro izmainījās uz apmēram 5 miljardiem.

Līdz ar to visa mana aktivitāte ar šo rezultējās ar kārtējo nopelnīto "Kremļa aģenta" birku, kurš ar saviem jautājumiem grauj Latvijas ģeopolitiskās stabilitātes iespējas. Tāpat kā savulaik, pirms gandrīz 10 gadiem, kad sāku runāt neērtas lietas par OIK, dabūju „Gazprom aģenta” birku...”

Raksts pirmoreiz publicēts laikrakstā Diena.

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Seksuālo attiecību svārsts. Tuvojamies vīriešu ierobežošanas ekstrēmam

FotoTieslietu ministre Inese Lībiņa-Egnere ir rosinājusi noteikt kriminālatbildību par seksuālu uzmākšanos. “Seksuālā uzmākšanās ir cilvēka cieņas aizskaršana. Tā aptver dažādas formas – tā var būt gan verbāla, gan neverbāla, gan fiziska seksuālā uzvedība, tā var tikt īstenota, izmantojot dažādus saziņas kanālus, tostarp digitālo vidi,” minēts ministrijas izplatītajā skaidrojumā.
Lasīt visu...

20

Nē seksuālai vardarbībai!

FotoIzskatās, ka ejam uz to, ka vīrietis ar sievieti varēs iepazīties un ielaisties tikai tad, ja neviens nav ar citu, ja tas notiek ar attiecīgiem noturības solījumiem un liecinieku (eparaksta) klātbūtnē. Paga, nevaru atcerēties, nebija šitāda štelle jau iepriekš izgudrota?
Lasīt visu...

21

Latvijas Pastu ved uz maksātnespēju

FotoLatvijas Pasta pašreizējā valde (Beate Krauze-Čebotare, Andris Puriņš, Jānis Kūliņš un Pēteris Lauriņš) mērķtiecīgi gremdē Latvijas Pastu.
Lasīt visu...

21

Donalds Tramps, Ādolfs Hitlers un dzīve uz muļķu kuģa

Foto2016. gadā, pēc referenduma par Lielbritānijas izstāšanos no Eiropas Savienības un Donalda Trampa uzvaras ASV prezidenta velēšanās jēdziens “post patiesība” tik bieži un enerģiski tika lietots un analizēts visā Rietumu pasaulē, ka “Oxford dictionary” to atzina par gada vārdu. 
Lasīt visu...

21

Cik nopietnas ir Latvijas spējas pretoties Krievijas agresijai?

FotoNesenais Nacionālo bruņoto spēku (NBS) paziņojums, ka “Latvijā drošības situācija ir tikpat stabila un līdzvērtīga tai, kāda ir citās NATO dalībvalstīs, kuras nerobežojas ar krieviju, piemēram, Spānijā, Francijā vai Itālijā”, tautu nevis nomierināja, bet gan lika vēl vairāk satraukties par to, kas īsti valstī tiek darīts aizsardzības spēju stiprināšanā. Tā vietā, lai mierinātu iedzīvotājus ar tukšpļāpību, Polija intensīvi bruņojas. Bet ko šajā jomā dara Latvija?
Lasīt visu...

6

Vai sabiedrība pieprasīja “cūkskandālu” un Gunāra Astras izsmiešanu?

FotoKļūdījos, domādama, ka Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomei (SEPLP) ir jelkādas iespējas teikt savu “biezo vārdu”, vērtējot sabiedrisko mediju darbību. Padomes mājaslapā varam vien iepazīties ar 14 punktiem, kas vispārīgi iezīmē padomes darba jomas. Taču pēdējie skandāli un cilvēku neizpratne par sabiedrisko mediju izpausmēm liek uzdot daudzus jautājumus.
Lasīt visu...

20

Pēc spermas nolaišanas uz krūtīm* progresīvā kultūras ministre ir atradusi jaunu kultūras aktualitāti – iesaistīšanos kultūrā balstītas klimata rīcības draugu grupā

FotoValdība 19. marta sēdē izskatīja Kultūras ministrijas (KM) sagatavoto informatīvo ziņojumu „Par Latvijas Republikas pievienošanos Apvienoto Nāciju Organizācijas (ANO) 1992. gada 9. maija Vispārējās konvencijas par klimata pārmaiņām** Kultūrā balstītas klimata rīcības draugu grupai” un atbalstīja šo iniciatīvu.
Lasīt visu...

21

Aivars Lembergs nekādus Kremļa naratīvus nav izplatījis, toties LSM darbojas Kremļa interesēs

FotoŠī gada 19. martā portāla lsm.lv publikācijā "Lembergs vaino Latvijas valdību "Krievijas provocēšanā"; viņa teikto lūdz vērtēt Saeimas komisijā” tās autors Ģirts Zvirbulis apgalvo:
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Uzmācīgie IRši

Pagājušas vien dažas dienas, kopš rakstīju par dažādiem “ķīmiskajiem elementiem”, kas pavada „Jauno vienotību”, un kā vecajā latviešu parunā: “Kā velnu piemin, velns klāt!”...

Foto

Tas ka, cilvēks par nopelnīto naudu var atļauties nogalināt sava prieka pēc, ir tikai apsveicami!

Pazīstu Jāzepu Šnepstu (attēlā) personīgi. Jā, viņš ir kaislīgs mednieks. Dara...

Foto

Vai esi gatavs pievienoties MeriDemokrātiem?

Ļoti skumji, nē - sāpīgi redzēt, kā pasaule jūk prātā. Burtiski! Romas pāvests sludina politisku vājprātu, psihopātu kliķe okupējusi Kremli Krievijā,...

Foto

Krūšturis, spiegi un ietekmes aģenti

Kārtīgam padomju produktam ir pazīstamas anekdotes par padomju spiegu Štirlicu, kuru, pastaigājoties pa bulvāri Unter Den Linden zem Berlīnes liepām, nodod pie krūts...

Foto

Sistēmiskā "pareizuma" vieta atbrīvojas

Pēdējo mēnešu mediju refleksijas uz notikumiem politikā veido dīvainu dežavū sajūtu. Lai kā negribētos būt klišejiski banālam, jāteic, ka vēsturei ir cikliskuma...

Foto

Partnerības regulējums stāsies spēkā, tad arī korupcija noteikti mazināsies

Šodien Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijā uzklausījām Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) un Sabiedrības par atklātību...

Foto

Man izteiktās apsūdzības piesegšanā ir meli

Patiesi sāpīgi bija lasīt, ka Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas (JVLMA) padome izsaka man neuzticību un prasa atkāpšanos. Īpaši sāpīgi –...

Foto

Tā nauda pati iekrita aploksnēs, un tā nebija mūsu nauda, un par aploksnēm mēs neko nezinām, un mūsu darbinieki bija priecīgi saņemt tik mazas algas, kā oficiāli deklarēts!

Reaģējot uz partijas Vienotība biroja bijušā darbinieka Normunda Orleāna pārmetumiem partijai, kas publicēti Latvijas medijos, Vienotība uzsver – partijā nekad nav maksātas aplokšņu algas, un tā stingri iestājas pret...

Foto

Aicinu Saeimas deputātu Smiltēnu pārcelties dzīvot uz Latgali

„Apvienotā saraksta” mēģinājums "uzkačāt" savu reitingu pirms Eiropas Parlamenta vēlēšanām izskatās vienkārši nožēlojami. Neiedziļinoties nedz manu vārdu būtībā,...

Foto

Krievijas apdraudējuma veidi Latvijai 2024. gadā

Pēdējā laikā saasinājusies diskusija par to, kādi militāri riski pastāv vai nepastāv Latvijai. Nacionālie bruņotie spēki (NBS) ir izplatījuši paziņojumu,...

Foto

„Sabiedriskā” medija paustais, ka akadēmijas vadība par kādiem pasniedzējiem ir saņēmusi sūdzības gadiem ilgi, neatbilst patiesībai

Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmija (JVLMA) ar vislielāko nopietnību attiecas...

Foto

Vai Sanitas Uplejas-Jegermanes atkāpšanās izraisīs būtiskas pārmaiņas sabiedrisko mediju politikā?

Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (SEPLP) locekles Sanitas Uplejas-Jegermanes atkāpšanās norādīja uz divām lietām. Pirmā –...

Foto

„Rail Baltica” projekta problēmu risinājums labākajās ierēdņu tradīcijās

Rail Baltica projekta problēmu risinājums labākajās ierēdņu tradīcijās. Vispirms izveidojam tematisko komisiju, kur gudri parunāt un pašausmināties....

Foto

Es atkāpjos principu dēļ

Šodien, 2024. gada 5. martā esmu iesniegusi Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomei (SEPLP) paziņojumu par amata atstāšanu pēc pašas vēlēšanās. Saskaņā ar...

Foto

Nacionālā apvienība rosina attaisnoto izdevumu slieksni palielināt līdz 1000 eiro

Nacionālā apvienība (NA) rosina palielināt gada ienākumu deklarācijā iekļaujamo attaisnoto izdevumu limitu no esošajiem 600 eiro...

Foto

Mūsu modeļa krīze

20.gadsimtā pasaule pārdzīvoja vairākas modeļu krīzes – 1917.gada revolūcija bija konservatīvisma krīze (turklāt ne tikai Krievijā), Lielā depresija bija liberālisma krīze, Aukstā kara beigas...

Foto

Pret cilvēku apkrāpšanu – moralizēšana, bet pret politiķu atdarināšanu – kriminālsods

Uzmanību piesaistīja divi ziņu virsraksti. Abi saistīti ar krāpniecību. Taču ar to atšķirību, ka vienā...

Foto

Sakāve un “viens idiots” – ielas nepārdēvēs

Latvijas Universitātes padomes loceklis Mārcis Auziņš ar Mediju atbalsta fonda finansējumu Kas jauns[i] vietnē publicējis viedokli par krievu imperiālistu Andreja Saharova,...

Foto

Nedrīkst Ropažu pašvaldības finanšu problēmas risināt uz darbinieku rēķina

Jau kādu laiku cirkulē baumas, ka tiek organizēta Ropažu novada domes esošās varas nomaiņa. Šīs runas sākās...

Foto

Vai līdz rudenim gaidāms pamiers?

Drīzumā varēs noskaidrot, cik lielā mērā ir patiesas sazvērestību teorijas attiecībā uz Zeļenska un Baidena nerakstītajām sadarbībām. Šo teoriju ticamība izgaismosies tad,...

Foto

Kā saimnieks pavēlēs, tā runāsim! Galvenais - nedomāt!

Portālā Pietiek.com kādu laiku atpakaļ atļāvos publicēt pārdomas par ASV, Izraēlu. Biju pārsteigts, cik daudzi cilvēki lasa šo...