Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Ja vēlaties mūs atbalstīt Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Rekonstrukcijas darbu ģenerāluzņēmēja SIA Hochtief Solutions Balticsnesaskaņu ar apakšuzņēmēju SIA Dižcildi dēļ ir apdraudēta par Eiropas Savienības struktūrlīdzekļiem rekonstruējamā autoceļa Augšlīgatne-Skrīveri nākotne. Juridiski samaksu nesaņēmušajam apakšuzņēmējam ir tiesības aizvest no objekta tur ieklātās smiltis un šķembas, līdz ar to nopostot visus vairākus gadus veiktos rekonstrukcijas darbus, kas izmaksājuši 3,5 miljonus latu (5 miljonus eiro).

Lai gan līgums par astoņus kilometrus garu ceļa Augšlīgatne-Skrīveri rekonstrukciju tika noslēgts jau 2012.gada vasarā, darbi joprojām nav pabeigti, turklāt uzņēmums Hochtief Solutions Baltics, kas konkursa kārtībā ieguva tiesības veikt rekonstrukcijas darbus, nav norēķinājies ar apakšuzņēmēju SIA Dižcildi, kā arī nav parakstījis paveikto darbu pieņemšanas-nodošanas aktu, līdz ar to tā rīcībā nevar būt juridiski korektu dokumentu par to ceļa rekonstrukcijas laiku, kad darbus veica SIA Dižcildi.

Konkursa nolikums paredz, ka par apakšuzņēmēju ir jāinformē darbu pasūtītājs Latvijas Valsts ceļi, tomēr tas nav izdarīts. Kā liecina Pietiek rīcībā esošā SIA Dižcildi un SIA Hochtief Solutions Baltics sarakste, ģenerāluzņēmējs nenoliedz, ka rekonstrukcijas darbus 2013.gadā veica SIA Dižcildi. Tomēr ģenerāluzņēmējs atsakās parakstīt darbu pieņemšanas-nodošanas aktu, kā arī lauzis līgumu ar SIA Dižcildi, bet samaksu par padarītajiem darbiem tā arī nav veicis.

Pietiek skaidroja civiltiesību jurists, kas vēlējās palikt anonīms, tā kā par darbiem nav veikta samaksa, kā arī nav pieņemšanas-nodošanas akta, darbu veicējam juridiski ir visas tiesības tur ieklāto smilti un granti vest prom, jo tas joprojām ir darba veicēju īpašums. Turklāt neesot saprotams, kādā veidā ģenerāluzņēmējs gatavojas nodot ceļu ekspluatācijā, jo par apakšuzņēmēja Dižcildi veiktajiem darbiem un to atbilstību pasūtījumam nekādas dokumentācijas nevar būt, jo darbi nav juridiski korekti pieņemti.

SIA Hochtief Solutions Baltics pārstāvis Aigars Bors Pietiek apliecināja, ka uzņēmums nav bijis apmierināts ar SIA Dižcildi veikto darbu kvalitāti, tādēļ līgums lauzts un sākta tiesvedība. Par to, kā šis strīds var ietekmēt visus ceļa rekonstrukcijas darbus un Eiropas Savienības līdzekļu piešķīrumu, viņš nezinot teikt, jo esot tikai kvalitātes menedžeris, bet par šiem jautājumiem esot jājautā uzņēmuma ģenerāldirektoram Mārtiņam Priedem. Taču publiski pieejamie Mārtiņa Priedes un Hochtief Solutions Baltics kontaktālruņi vairākas dienas pēc kārtas tiek norādīti kā nesasniedzami.

Lai gan SIA Dižcildi par iespējamiem sarežģījumiem ar ceļa Augšlīgatne-Skrīveri rekonstrukcijas darbiem brīdinājusi darbu pasūtītāju Latvijas valsts ceļi, rodas iespaids, ka valsts uzņēmumu tas nesatrauc. Kā Pietiek informēja Latvijas valsts ceļu (LVC) komunikācijas daļas vadītāja Anna Kononova, uz SIA Dižcildi brīdinājuma vēstuli uzņēmums atbildējis, ka nevar iejaukties divu uzņēmēju strīdā.

Uz Pietiek jautājumu, vai LVC ir izvērtējuši, kādus draudus šis strīds var radīt rekonstrukcijas darbiem, Kononova neatbildēja vispār, bet informēja, ka darbi autoceļa P32 Līgatne-Skrīveri posmā 28,91.-36,54. km vēl šonedēļ turpinās un tie tiks pabeigti augusta vidū.

„Ņemot vērā to, ka līguma termiņus uzņēmējs ir pārkāpis, viņam būs jānomaksā līgumsods, kura apmērs būs atkarīgs no tā, kad tiks pabeigti būvdarbi. Tāpat kā visos citos gadījumos, pirms pieņemt ekspluatācija šo būvobjektu, LVC veiks visas nepieciešamās kvalitātes pārbaudes,” uzsvēra Kononova, apliecinot, ka apakšuzņēmēja SIA Dižcildi piesaisti ģenerāluzņēmējs nav saskaņojis ar darbu pasūtītāju.

„Konkursā par šī posma remontu uzvarēja SIA Hochtief Solutions Baltics, ar kuru VAS Latvijas Valsts ceļi ir noslēgusi līgumu. Šis ir vienīgais uzņēmējs, ar kuru LVC ir līgumattiecības šī objekta saistībā. Uzņēmējs ir arī oficiāli informējis LVC par to, ka kā apakšuzņēmēju šajos būvdarbos ir apstiprinājis SIA 8 CBR," norāda LVC.

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Seksuālo attiecību svārsts. Tuvojamies vīriešu ierobežošanas ekstrēmam

FotoTieslietu ministre Inese Lībiņa-Egnere ir rosinājusi noteikt kriminālatbildību par seksuālu uzmākšanos. “Seksuālā uzmākšanās ir cilvēka cieņas aizskaršana. Tā aptver dažādas formas – tā var būt gan verbāla, gan neverbāla, gan fiziska seksuālā uzvedība, tā var tikt īstenota, izmantojot dažādus saziņas kanālus, tostarp digitālo vidi,” minēts ministrijas izplatītajā skaidrojumā.
Lasīt visu...

20

Nē seksuālai vardarbībai!

FotoIzskatās, ka ejam uz to, ka vīrietis ar sievieti varēs iepazīties un ielaisties tikai tad, ja neviens nav ar citu, ja tas notiek ar attiecīgiem noturības solījumiem un liecinieku (eparaksta) klātbūtnē. Paga, nevaru atcerēties, nebija šitāda štelle jau iepriekš izgudrota?
Lasīt visu...

21

Latvijas Pastu ved uz maksātnespēju

FotoLatvijas Pasta pašreizējā valde (Beate Krauze-Čebotare, Andris Puriņš, Jānis Kūliņš un Pēteris Lauriņš) mērķtiecīgi gremdē Latvijas Pastu.
Lasīt visu...

21

Donalds Tramps, Ādolfs Hitlers un dzīve uz muļķu kuģa

Foto2016. gadā, pēc referenduma par Lielbritānijas izstāšanos no Eiropas Savienības un Donalda Trampa uzvaras ASV prezidenta velēšanās jēdziens “post patiesība” tik bieži un enerģiski tika lietots un analizēts visā Rietumu pasaulē, ka “Oxford dictionary” to atzina par gada vārdu. 
Lasīt visu...

21

Cik nopietnas ir Latvijas spējas pretoties Krievijas agresijai?

FotoNesenais Nacionālo bruņoto spēku (NBS) paziņojums, ka “Latvijā drošības situācija ir tikpat stabila un līdzvērtīga tai, kāda ir citās NATO dalībvalstīs, kuras nerobežojas ar krieviju, piemēram, Spānijā, Francijā vai Itālijā”, tautu nevis nomierināja, bet gan lika vēl vairāk satraukties par to, kas īsti valstī tiek darīts aizsardzības spēju stiprināšanā. Tā vietā, lai mierinātu iedzīvotājus ar tukšpļāpību, Polija intensīvi bruņojas. Bet ko šajā jomā dara Latvija?
Lasīt visu...

6

Vai sabiedrība pieprasīja “cūkskandālu” un Gunāra Astras izsmiešanu?

FotoKļūdījos, domādama, ka Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomei (SEPLP) ir jelkādas iespējas teikt savu “biezo vārdu”, vērtējot sabiedrisko mediju darbību. Padomes mājaslapā varam vien iepazīties ar 14 punktiem, kas vispārīgi iezīmē padomes darba jomas. Taču pēdējie skandāli un cilvēku neizpratne par sabiedrisko mediju izpausmēm liek uzdot daudzus jautājumus.
Lasīt visu...

20

Pēc spermas nolaišanas uz krūtīm* progresīvā kultūras ministre ir atradusi jaunu kultūras aktualitāti – iesaistīšanos kultūrā balstītas klimata rīcības draugu grupā

FotoValdība 19. marta sēdē izskatīja Kultūras ministrijas (KM) sagatavoto informatīvo ziņojumu „Par Latvijas Republikas pievienošanos Apvienoto Nāciju Organizācijas (ANO) 1992. gada 9. maija Vispārējās konvencijas par klimata pārmaiņām** Kultūrā balstītas klimata rīcības draugu grupai” un atbalstīja šo iniciatīvu.
Lasīt visu...

21

Aivars Lembergs nekādus Kremļa naratīvus nav izplatījis, toties LSM darbojas Kremļa interesēs

FotoŠī gada 19. martā portāla lsm.lv publikācijā "Lembergs vaino Latvijas valdību "Krievijas provocēšanā"; viņa teikto lūdz vērtēt Saeimas komisijā” tās autors Ģirts Zvirbulis apgalvo:
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Uzmācīgie IRši

Pagājušas vien dažas dienas, kopš rakstīju par dažādiem “ķīmiskajiem elementiem”, kas pavada „Jauno vienotību”, un kā vecajā latviešu parunā: “Kā velnu piemin, velns klāt!”...

Foto

Tas ka, cilvēks par nopelnīto naudu var atļauties nogalināt sava prieka pēc, ir tikai apsveicami!

Pazīstu Jāzepu Šnepstu (attēlā) personīgi. Jā, viņš ir kaislīgs mednieks. Dara...

Foto

Vai esi gatavs pievienoties MeriDemokrātiem?

Ļoti skumji, nē - sāpīgi redzēt, kā pasaule jūk prātā. Burtiski! Romas pāvests sludina politisku vājprātu, psihopātu kliķe okupējusi Kremli Krievijā,...

Foto

Krūšturis, spiegi un ietekmes aģenti

Kārtīgam padomju produktam ir pazīstamas anekdotes par padomju spiegu Štirlicu, kuru, pastaigājoties pa bulvāri Unter Den Linden zem Berlīnes liepām, nodod pie krūts...

Foto

Sistēmiskā "pareizuma" vieta atbrīvojas

Pēdējo mēnešu mediju refleksijas uz notikumiem politikā veido dīvainu dežavū sajūtu. Lai kā negribētos būt klišejiski banālam, jāteic, ka vēsturei ir cikliskuma...

Foto

Partnerības regulējums stāsies spēkā, tad arī korupcija noteikti mazināsies

Šodien Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijā uzklausījām Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) un Sabiedrības par atklātību...

Foto

Man izteiktās apsūdzības piesegšanā ir meli

Patiesi sāpīgi bija lasīt, ka Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas (JVLMA) padome izsaka man neuzticību un prasa atkāpšanos. Īpaši sāpīgi –...

Foto

Tā nauda pati iekrita aploksnēs, un tā nebija mūsu nauda, un par aploksnēm mēs neko nezinām, un mūsu darbinieki bija priecīgi saņemt tik mazas algas, kā oficiāli deklarēts!

Reaģējot uz partijas Vienotība biroja bijušā darbinieka Normunda Orleāna pārmetumiem partijai, kas publicēti Latvijas medijos, Vienotība uzsver – partijā nekad nav maksātas aplokšņu algas, un tā stingri iestājas pret...

Foto

Aicinu Saeimas deputātu Smiltēnu pārcelties dzīvot uz Latgali

„Apvienotā saraksta” mēģinājums "uzkačāt" savu reitingu pirms Eiropas Parlamenta vēlēšanām izskatās vienkārši nožēlojami. Neiedziļinoties nedz manu vārdu būtībā,...

Foto

Krievijas apdraudējuma veidi Latvijai 2024. gadā

Pēdējā laikā saasinājusies diskusija par to, kādi militāri riski pastāv vai nepastāv Latvijai. Nacionālie bruņotie spēki (NBS) ir izplatījuši paziņojumu,...

Foto

„Sabiedriskā” medija paustais, ka akadēmijas vadība par kādiem pasniedzējiem ir saņēmusi sūdzības gadiem ilgi, neatbilst patiesībai

Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmija (JVLMA) ar vislielāko nopietnību attiecas...

Foto

Vai Sanitas Uplejas-Jegermanes atkāpšanās izraisīs būtiskas pārmaiņas sabiedrisko mediju politikā?

Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (SEPLP) locekles Sanitas Uplejas-Jegermanes atkāpšanās norādīja uz divām lietām. Pirmā –...

Foto

„Rail Baltica” projekta problēmu risinājums labākajās ierēdņu tradīcijās

Rail Baltica projekta problēmu risinājums labākajās ierēdņu tradīcijās. Vispirms izveidojam tematisko komisiju, kur gudri parunāt un pašausmināties....

Foto

Es atkāpjos principu dēļ

Šodien, 2024. gada 5. martā esmu iesniegusi Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomei (SEPLP) paziņojumu par amata atstāšanu pēc pašas vēlēšanās. Saskaņā ar...

Foto

Nacionālā apvienība rosina attaisnoto izdevumu slieksni palielināt līdz 1000 eiro

Nacionālā apvienība (NA) rosina palielināt gada ienākumu deklarācijā iekļaujamo attaisnoto izdevumu limitu no esošajiem 600 eiro...

Foto

Mūsu modeļa krīze

20.gadsimtā pasaule pārdzīvoja vairākas modeļu krīzes – 1917.gada revolūcija bija konservatīvisma krīze (turklāt ne tikai Krievijā), Lielā depresija bija liberālisma krīze, Aukstā kara beigas...

Foto

Pret cilvēku apkrāpšanu – moralizēšana, bet pret politiķu atdarināšanu – kriminālsods

Uzmanību piesaistīja divi ziņu virsraksti. Abi saistīti ar krāpniecību. Taču ar to atšķirību, ka vienā...

Foto

Sakāve un “viens idiots” – ielas nepārdēvēs

Latvijas Universitātes padomes loceklis Mārcis Auziņš ar Mediju atbalsta fonda finansējumu Kas jauns[i] vietnē publicējis viedokli par krievu imperiālistu Andreja Saharova,...

Foto

Nedrīkst Ropažu pašvaldības finanšu problēmas risināt uz darbinieku rēķina

Jau kādu laiku cirkulē baumas, ka tiek organizēta Ropažu novada domes esošās varas nomaiņa. Šīs runas sākās...

Foto

Vai līdz rudenim gaidāms pamiers?

Drīzumā varēs noskaidrot, cik lielā mērā ir patiesas sazvērestību teorijas attiecībā uz Zeļenska un Baidena nerakstītajām sadarbībām. Šo teoriju ticamība izgaismosies tad,...

Foto

Kā saimnieks pavēlēs, tā runāsim! Galvenais - nedomāt!

Portālā Pietiek.com kādu laiku atpakaļ atļāvos publicēt pārdomas par ASV, Izraēlu. Biju pārsteigts, cik daudzi cilvēki lasa šo...