Iesaki rakstu: 
Latvijas Žurnālistu asociācija (asociācija) aicina politiķus atturēties no mediju un žurnālistu diskreditācijas, apzināti vai neapzināti veidojot nepamatotu viedokli par žurnālistiem, jo īpaši sabiedrisko mediju, kā valsts nodevējiem. Tāpat asociācija aicina sabiedriskos medijus sabiedrībai plašāk skaidrot savas redakcionālās izvēles.
Šobrīd akcenti no diskusijām par partiju darbu Eiroparlamentā pārcelti uz jautājumu par debašu valodu, īpašu sitienu dodot pa sabiedriskajiem medijiem. Sabiedrības uzmanība novirzīta no būtiskiem sociālpolitikas un ekonomikas jautājumiem uz strīdu par to, vai ar likumu atļautam saturam krievu valodā ir vieta sabiedriskajos medijos, šāda satura veidošanu pielīdzinot Kremļa politikas atbalstīšanai.
Publiskajā telpā radīts iespaids, ka debates krieviski tiks rīkotas, Latvijas Televīzijai sašaurinot saturu latviešu valodā. LTV darbinieki un žurnālisti tiek dēvēti par nodevējiem un latviešu valodas ienaidniekiem. Tā nav taisnība. Vienlaikus LTV vadība nepietiekami iesaistās savu žurnālistu aizsardzībā un nepietiekami skaidro sabiedrībai pieņemtos lēmumus.
Integrācijas un mediju politika ir politiķu rokās, tai skaitā to, kuri piedalījās piketā pret priekšvēlēšanu saturu krievu valodā. Politiķiem labi zināms, kādā veidā likumīgi ietekmēt satura veidošanu – iesniegt likumpojektus, piedalīties mediju politikas pamatnostādņu izstrādāšanā, iestrādāt prasības medijiem likumos. Vajadzības gadījumos Saeima likumus pieņēmusi pat vienā svētdienas vakarā. Taču šobrīd arī varas partiju politiķi uzvedas tā, it kā šīs iespējas būtu atņemtas.
Latvijas Žurnālistu asociācija aicina sabiedriskos medijus plašāk skaidrot savas idejas, iesaistīties saturīgā dialogā. Piemēram, kādi dati, pētījumi un apsvērumi liecina, ka pirmsvēlēšanu satura plāns krievu valodā ir sabiedrībai vajadzīgs; kādi ir secinājumi par 2022. gada Saeimas pirmsvēlēšanu laika saturu krievu valodā.
Savukārt politiķus aicinām nepazemot demokrātiju, nediskreditēt žurnālistus īslaicīgu mērķu vārdā. Dzīve Latvijā turpināsies arī pēc Eiropas Parlamenta vēlēšanām, un uzticami mediji sabiedrībai būs ļoti vajadzīgi.
Seko mums 
Komentārs nra.lv rakstam "Siliņas valdība apspriedusi "Rail Baltica" būves izbeigšanu un nobijusies": lai kā arī valdībai gribas atlikt lēmuma pieņemšanu, taču tas drīz būs jāpieņem.
Sabiedrības integrācijas fonda Padome* atcēlusi Sabiedrības integrācijas fonda lēmumu, ar kuru "Baltijas pētnieciskās žurnālistikas centra Re:Baltica"projektam "Šķelšanās" tika noteiktas neattiecināmās izmaksas 35 757,05 EUR apmērā
Saeimas deputāti, čakli diskutējot komisijās, tuvojas budžeta pieņemšanas sēdēm. Tauta un vienkāršie līdzjutēji iegādājas alu un popkornu, gatavojoties garām sēdēm un vētrainiem disputiem, kas budžetā, kā likums, nemaina neko, vai arī – izmaiņas tiek pieļautas procenta tūkstošdaļas līmenī.
VSIA “Latvijas Televīzija”, turpmāk tekstā - “LTV”, ir saņēmusi Jūsu 2024. gada 4. novembra vēstuli, kurā Jūs lūdzat atbildēt uz Jūsu jautājumiem saistībā ar LTV filmēšanas grupas atrašanos ASV. Atbildot uz Jūsu vēstuli, LTV sniedz atbildes uz Jūsu uzdotajiem jautājumiem:
Ministru kabinetā ir apstiprināti noteikumi, kas paredz obligāta centralizēta fizikas, ķīmijas, bioloģijas un dabaszinātņu eksāmena ieviešanu 2025./26. mācību gadā vidējās izglītības pakāpē un pamatskolas absolventiem obligāts starpdisciplinārs eksāmens, kurā ietilpst arī dabaszinātnes, notiks 2024./25. mācību gadā.
Pēc tam, kad aģentūra LETA publicēja ziņu ar virsrakstu – “Progresīvo politiķe rosina maznodrošinātajiem veidot pārtikas pakas no veikalu produktiem ar beigušos derīguma termiņu”, par pārtikas pakām un ēdiena ziedošanu pēdējo nedēļu laikā ir izteikušies visi, kam vien nav slinkums.
Turpmāk par nevēlamu seksuāla rakstura darbību, kuras mērķis ir iebiedēt vai pazemot, varēs piemērot naudas sodu. Līdz šim tā nebija.
Gadījums ar vēršanos pret LSM ir spilgts piemērs tam, kāpēc vairs neesmu tviterī. Cilvēki apzināti izrauj no konteksta citātu, to tiražē tīkliņos (galvenokārt tviterī, jo tur lielāka armija ar viltus ziņu atbalstītājiem) un pārējie apzināti vai aiz stulbuma šīs muļķības tiražē tālāk. Un nožēlojamākais, ka uz šīm provokācijām atsaucas valsts iestāžu darbinieki, politiķi u.c. it kā par saprātīgiem uzskatīti cilvēki, pieprasot žurnālista skaidrojumu par to, ko viņš nav teicis. Arī feisbuks ļoti neatpaliek no tvitera.
