Brīvostas pārvalde noraida aizdomas, ka “Ceļu pārvaldes” lietā apsūdzēts uzņēmējs būtu saglabājis vizītkartē uzrādītās “padomnieka” funkcijas
N. Andersons17.11.2021.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Ventspils brīvostas pārvalde stingri noliedz, ka “Ceļu pārvaldes” krimināllietā tiesājamais uzņēmējs Mārtiņš Lauva būtu saglabājis “padomnieka” funkcijas brīvostā, kaut arī vēl šogad dalījis šādas vizītkartes.
Smagos noziegumos apsūdzētais Mārtiņš Lauva, kurš kopā ar četriem citiem aizdomās turamajiem tiek tiesāts apsūdzībā par vairākiem Krimināllikuma pantiem un kura lietu šodien skata Rīgas pilsētas Pārdaugavas tiesa, vairs nav Ventspils brīvostas pārvaldes “padomnieks”.
Mārtiņš Lauva 2010. gada Saeimas vēlēšanās nesekmīgi kandidēja no „Saskaņas centra” saraksta, netiekot ievēlēts parlamentā. Taču 2011. gada janvārī partija viņu iekārtoja darbā par valdes priekšsēdētāju akciju sabiedrībā “Ceļu pārvalde”, kas tajā laikā bija “saskaņieša” Ņila Ušakova vadītajai Rīgas pilsētas pašvaldībai pakļauts pašvaldības meitasuzņēmums, kas izlikās, ka uztur kārtībā galvaspilsētas ielas un tiltus.
Jau pēc pusgada par Mārtiņa Lauvas darbībām izmeklēšanu sāka KNAB, un tā paša gada 11. oktobrī M. Lauva tika aizturēts par kukuļošanu Ls 10 500 apmērā. M. Lauva nekavējoties tika atlaists no “Ceļu pārvaldes” vadības līdz ar pārējiem valdes locekļiem, kuri arī tika īslaicīgi aizturēti un kļuva par aizdomās turamajiem.
Vēlāk KNAB paziņoja atsevišķus faktus publiski — viens no tiem, piemēram, bija šāds: M. Lauva esot noslēdzis līgumu ar vienu no paša iepriekšējā biznesa partneriem un saviem personīgajiem parādniekiem, ka tas pildīšot pienākumus “Ceļu pārvaldes” meitasuzņēmumā, bet faktiski nekāds darbs neesot bijis padarīts, taču samaksa tikusi veikta, tādā veidā nodarot pašvaldības uzņēmumam ievērojamus zaudējumus.
Jau drīz vien pēc M. Lauvas aizturēšanas un atlaišanas N. Ušakovs, rīkojoties domes kā pašvaldības kapitāldaļu turētājas vārdā, bija spiests konstatēt: pretēji savām pilnvarām un amata aprakstam, M. Lauva bez Rīgas domes atļaujas un akcepta ieķīlājis “Ceļu pārvaldei” piederošos īpašumus, tajā skaitā tehniku un nekustamos īpašumus, lai saņemtu nevajadzīgus kredītus 17 miljonu latu (ap 24 miljoniem eiro) apmērā.
Rezultātā pašvaldība vēlāk izlēma “Ceļu pārvaldi” privatizēt, pie kam masīvo apķīlājumu dēļ cena bija negaidīti zema. Tagad uzņēmums jau gadiem ilgi vairs nepieder pašvaldībai, bet pašvaldība turpina tam maksāt par ielu un tiltu uzturēšanu braukšanas kārtībā.
Sākot izmeklēt M. Lauvas darbību, KNAB atrada vēl citus noziedzīgus nodarījumus “Ceļu pārvaldē”, tajā skaitā tādus, kas bija notikuši vēl pirms 2011. gada, tāpēc KNAB tikai 2013. gadā nosūtīja lietu prokuratūrai. Tomēr, tā kā lietā parādījās vismaz 11 aizdomās turamie figuranti, bija jānopratina daudzi liecinieki un izlīda arvien jaunas epizodes, prokuratūra lietu nosūtīja atpakaļ uz KNAB papildu izmeklēšanai.
2018. gadā lieta pret piecām bijušajām pašvaldības uzņēmuma amatpersonām beidzot tika nodota tiesā, un 2019. gadā sākās tās izskatīšana Rīgas pilsētas Pārdaugavas tiesā. Uz apsūdzēto sola ir pieci bijušie “Ceļu pārvaldes” vadītāji: Mārtiņš Lauva un Mārtiņš Vitkovskis, kā arī Gundars Cīrulis, Juris Romaņenko un Anita Ārgale (iepriekšējā uzvārdā Gaile).
Viņi tagad tiek apsūdzēti pēc Krimināllikuma 179. panta 3. daļas (piesavināšanās lielos apmēros, draud līdz desmit gadiem) un 318. panta 2. daļas (dienesta stāvokļa ļaunprātīga izmantošana mantkārīgos nolūkos, par ko pienākas vēl līdz četriem gadiem aiz restēm). Saskaņā ar Krimināllikuma 7. pantā minēto klasifikāciju tie ir smagi noziegumi — “smags noziegums ir tīšs nodarījums, par kuru šajā likumā paredzēta brīvības atņemšana uz laiku, ilgāku par trim gadiem”. Spriežot pēc tā, ka tiesu kalendārā abi šie panti atkārtojas piecas reizes katrs, tad visiem pieciem tiesājamajiem inkriminēti tie paši panti.
Attiecībā uz M. Lauvas vizītkartēm, kurās viņš krievu valodā sevi dēvē par “Ventspils brīvostas valdes priekšsēdētāja padomnieku”, brīvostas pārvaldes sabiedrisko attiecību vadītāja Inga Ieviņa informē: “M. Lauva nav brīvostas pārvaldnieka Andra Purmaļa padomnieks. Ventspils brīvostas pārvalde gan tiešām ir slēgusi līgumus par padomnieka kravu un investīciju piesaistē pildīšanu ar Mārtiņu Lauvu, bet tie bija 13.04.2016. — 28.12.2018. un 20.05.2019. — 30.12.2019. Šajā laika periodā arī viņam tika sagatavotas attiecīgās vizītkartes, lai viņš varētu veikt pienākumus, par ko bija noslēgts līgums, attiecīgā līguma darbības laikā.”
Līdz ar to informācija, ka M. Lauva būtu darba attiecībās ar Ventspils brīvostas pārvaldi, nav spēkā jau gandrīz divus gadus. Viņš nedod padomus pašreizējam brīvostas pārvaldniekam A. Purmalim, uzsver I. Ieviņa.
Seko mums 
Latvijas Televīzijas (LTV) lēmums nerīkot priekšvēlēšanu debates krievu valodā sabiedrisko mediju portālā rus.lsm ir skaista dāvana Rosļikovam un politiskajām partijām, kuras koncentrējas uz to, lai savus vēlētājus pamatā uzrunātu krievu valodā. Tieši šīs partijas būs lielākie ieguvēji.
Mēs uzskatām, ka aizliegums lietot Latvijas mazākumtautību valodas politiskās diskusijās neveicinātu ne piederības sajūtu Latvijai, ne vārda brīvību, ne mūsu valsts demokrātisko iekārtu.
Pēdējā pusgada laikā Latvijas politiskā vide, sabiedriskie mēdiji, sociālie mediji un portāli pārlieku bieži un radikāli ieņem konservatīvu vai pat negatīvu nostāju klimata izmaiņu apturēšanas un dabas daudzveidības saglabāšanas jautājumos. Pat brīdī, kad Latvijas Satversmes tiesa pieņēma vēsturisko un viedo spriedumu, ar kuru atcelta norma par mazāka caurmēra koku ciršanu, politiskajā retorikā un mediju slejās skanēja tikai apšaubāmu mežcirtēju asociāciju viedoklis, ka šie nepadošoties un darīšot visu, lai Latviju pārvērstu par izcirtumu (varbūt ne gluži šādiem vārdiem, bet šādu ideju).
Latvijas Žurnālistu asociācija (asociācija) aicina politiķus atturēties no mediju un žurnālistu diskreditācijas, apzināti vai neapzināti veidojot nepamatotu viedokli par žurnālistiem, jo īpaši sabiedrisko mediju, kā valsts nodevējiem. Tāpat asociācija aicina sabiedriskos medijus sabiedrībai plašāk skaidrot savas redakcionālās izvēles.
Latvijas Radio galvenās redaktores Anitas Braunas ieraksts sociālajos tīklos sacēla lielu diskusiju vētru sociālajos tīklos. Viņai aizrādīja, ka minētais raidījums Somijā nebija partiju kandidātu priekšvēlēšanu debates krievu valodā, bet gan raidījums, kurā par politiku tika iztaujāti emigranti. Situācijas nav salīdzināmas, jo Somijas sabiedriskais medijs politiķu debates svešvalodā nerīko.
Rīgas domes priekšsēdētāja Rīgas domes priekšsēdētājam Vilnim Ķirsim – aicinājums izkārt varavīksnes karogu pie Rīgas rātsnama no 6. jūnija līdz 15. jūnijam.
Ar katrām jaunām vēlēšanām tiek mazliet pilnveidotas un atvieglotas iespējas nobalsot — Eiropas Parlamenta vēlēšanas jūnija sākumā nav izņēmums. Lasām likumu un aplūkojam, kādas jaunas iespējas un ērtības šogad ieviestas nobalsošanā.
Laikā, kad skolas pāriet uz mācībām tikai latviski, kad atsakāmies no krievu valodas kā otrās svešvalodas, kad pat Latvijā dzīvojošajiem Krievijas pilsoņiem jāpierāda savas latviešu valodas zināšanas, Latvijas Televīzija (LTV) kā tāds atpakaļrāpulis nākusi klajā ar paziņojumu, ka Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates tā rīkos arī krievu valodā!
Latvijas Televīzijas Redakcionālā padome šobrīd neizskata iespēju atcelt plānotās RUS.LSM Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates.
