Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Ja vēlaties mūs atbalstīt Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Partijas Progresīvie līdera satiksmes ministra Kaspara Briškena rakstura īpašības jau pamanījis  un novērtējis gandrīz vai katrs Latvijas vēlētājs, ierindojot viņu nespējīgāko ministru topa pirmajā vietā līdz ar izglītības ministri Andu Čakšu[1]. Enerģiska haotiska darbošanās, daudz tukšas runāšanas, izteikts karjerisms un arī atriebīgums pret tiem, kas iedrošinājušies runāt pretī vai, kas vēl trakāk, atlaist Briškenu no ienesīgiem amatiem. Tādēļ nav brīnums, ka viena no Briškena darbības metodēm ministra amatā ir atriebties tiem, kas bojājuši viņa karjeru, un pateikties tiem, kas atbalstījuši, apbalvojot ar ienesīgiem amatiem

Pilsētā jau ilgāku laiku runā, ka “izcilais ilggadējais Rail Baltica līderis” Briškens labprāt vēlētos aizmirst dažus neveiksmīgus savas karjeras pagrieziena punktus un atriebties visiem, kas šos nepatīkamos pagriezienus radījuši.

Pirmais pagrieziens – dažas nedēļas 2013.gada pavasarī, kuras Briškens nostrādāja par Satiksmes ministrijas (SM) valsts sekretāra vietnieku. Šajā amatā pēc atsaukšanas no air Baltic padomes par 23.februāra [okupācijas režīma iedibināta padomju armijas jeb tā sauktā vīriešu diena] slavināšanu aviokompānijas reklāmās Briškenu iekārtoja tobrīd demisionējušais ministrs Aivis Ronis.

Pirmo reizi pa daudziem gadiem mēģinot uzņemties atbildību un sākot dot rīkojumus pa labi un pa kreisi, viņš paguva savārīt tādas ziepes, ka viens no pirmajiem viņa toreizējā priekšnieka, bijušā SM valsts sekretāra Anrija Matīsa darbiem pēc kļūšanas par ministru bija atcelt Briškenu no amata[2]. Mīļā miera labad Matīss iedeva Briškenam pēc izskata nekaitīgu darbības virzienu – ministra padomnieka amatu Rail Baltica projekta organizēšanai un kopuzņēmuma dibināšanai. 

Tā laika notikumu liecinieki, valsts sekretāra vietnieki Uldis Reimanis un Dins Merirands bija pirmie, kuriem ministrs Briškens neilgi pēc iecelšanas amatā ieteica brīvprātīgi mainīt darba vietu. Abi nepaklausīja ministra padomam, tāpēc amatus zaudē.

Dins Merirands, kurš visus šos gadus atbildēja par Rail Baltica projekta ieviešanu, brīnumainā kārtā pagaidām gan ticis viegli cauri – ar došanos vadīt Autotransporta direkciju, bet Uldi Reimani tagad Briškens rosina pazemināt amatā, aicinot valdību otrdien lemt par viņa aizrotēšanu uz Transporta nelaimes gadījumu izmeklēšanas biroju[3].

Rail Baltica tukšdarbība

Briškena karjerā ievērojamākais ir viņa organizētais RBRail daļas darbinieku demaršs pret RBRail Lietuvas puses padomes locekļu darbību un pārlieku skrupulozo Latvijas Satiksmes ministrijas interesi par kopuzņēmuma tēriņiem, kā arī darbinieku vēlmi ietekmēt valdes locekļu nominēšanas procesu.

Šobrīd Briškens to pasniedz kā trauksmes cēlāja ziņojumu par pārvaldības problēmām, projekta sadārdzinājumu un visu citu “es jau sen to teicu”. Tomēr noslēpj, ka patiesībā tolaik viņa “trauksmes” prasības pamatā bija aprēķins - merkantila vēlme ļaut RBRail kopuzņēmumam darboties neatkarīgi no ministriju kontroles, savus izdevumus, algas un štatu sarakstus ne ar vienu nesaskaņot, bet uzņēmuma padomē iecelt darbinieku pārstāvi Briškenu.

Demaršs neizdevās veiksmīgs, jo neviena no trim kopuzņēmuma akcionārvalstīm prasības neatbalstīja, tieši otrādi, valde un padome sāka pastiprināti interesēties, kā Briškena vadītajam stratēģijas un attīstības departamentam sokas ar pasūtījumu termiņiem un kvalitāti. Viņa tukšdarbību pamanīja un attiecīgi novērtēja, palūdzot aiziet.

Te arī sāpīgais pagrieziens - 2022.gada sākumā pēc Lietuvas puses ierosinājuma valdes priekšsēdētājam tika uzdots uzsākt sarunas ar Briškenu par miermīlīgu atvadīšanos no amata. Piedāvājot “zelta izpletņa” noteikumus, RB Rail valdes priekšsēdētājam Agnim Driksnam pēc vairākām sarunu kārtām izdevās panākt vienošanos ar Briškenu par amata atstāšanu[4].

Šo sāpīgo lēmumu no Latvijas puses virzīja RB Rail padomes locekļi Anrī Leimanis un Ligita Austrupe, kapitāla daļu turētāja pārstāvji SIA Eiropas dzelzceļa līnijas (EDZL) valdes priekšsēdētājs Kaspars Vingris un valdes loceklis Arturs Caune. Šāds lēmums, protams, nebūtu bijis iespējams arī bez toreizējā satiksmes ministra Tāļa Linkaita atbalsta.

Aiziešana no RBRail Briškenam bija jo vairāk nepatīkama, jo pirms tam, 2020.gada pavasarī viņš bija zaudējis ienesīgu vieta airBaltic padomē, kur bija padomes priekšsēdētāja vietnieks. Kā runā pilsētā, toreiz darbu airBaltic padomē Briškenam nācies pamest, jo ministrijā sadzirdētas Gausa sūdzības par Briškena nespēju pieņemt lēmumus un katram lēmumam pasūtīt bezjēdzīgus pētījumus.

Arī par šiem nepatīkamajiem Briškena karjeras pavērsieniem atriebības stunda sāka sist līdz ar viņa kļūšanu par satiksmes ministru pērnā gada septembrī. 

Anrī Leimanis cieta pirmais. Viņu 2023.gada decembrī “palūdza” atkāpties gan no Latvijas pasta padomes locekļa amata, gan no RBRail valdes locekļa amata[5].

Kaspara Vingra ātru atlaišanu aizkavēja Briškena vilcināšanās ar Rail Baltica pamattrases līguma parakstīšanu. Uzsākot ministra amata pildīšanu, Briškens no sava priekšgājēja Jāna Vitenberga saņēma parakstīšanai gatavu līguma projektu. Tomēr četrus mēnešus Briškens izteica dažādas aizdomas par līguma kvalitāti, nesa ziņojumus uz valdību un visādi citādi mēģināja gan neuzņemties atbildību par to, gan diskreditēt EDZL darbu. Vienlaikus ministra birojs nepiekrita parakstīt 2024.gada deleģējuma līgumu ar EDZL un pārskaitīt finansējumu darbinieku algām, tā mēģinot piespiest Vingri atkāpties maksātnespējas dēļ.

Briškena nepatiku pret Vingri pastiprināja vēl Baibas Rubesas laikā uzsāktais RBRail kultivētais “korporatīvais naids” pret operacionāli lētāko un veiksmīgāko EDZL, kā arī EDZL veiktais audits par projektēšanas darbu vadību RBRail kopuzņēmumā, kas uzrādīja vāju risku vadību un uzraudzības trūkumu, ko vēlāk apstiprināja arī Valsts kontrole. Kā iegansts beidzot tika atrasts būvdarbu “sadārdzinājums”, un EDZL valde 2024.gada 26.aprīlī atkāpās.

Konkursā uz Autotransporta direkcijas valdes priekšsēdētāja amatu Arturs Caune netika apstiprināts par uzvarētāju, kaut arī bija to vadījis gadu kā pagaidu vadītājs bez būtiskiem iebildumiem.

Šķiet, ka pagaidām no savas atlaišanas ir “atpirkusies” SM valsts sekretāra vietniece Ligita Austrupe, uzrakstot trauksmes cēlāja ziņojumu par savu priekšnieci, valsts sekretāri Ilondu Stepanovu. Tomēr, pazīstot Briškenu, arī te atriebība droši vien ir tikai laika jautājums.

Kas tad ir Briškena draugi, kuri saņēmuši pateicību, bez konkursa nonākot ienesīgos amatos?

Šķiet, savus atbalstītājus Briškens izvēlas lojālus un ne gudrākus par sevi.

Kaspars Rokens – bijušais RB Rail valdes loceklis, kurš nespēja tikt galā ar saviem pienākumiem un tāpēc pabeidza darbu pirms termiņa[6]. Tagad bez konkursa iecelts par Latvijas pasta padomes priekšsēdētāju.

Ēriks Diļevs – bijušais RB Rail tehniskais direktors un Latvijas filiāles vadītājs, kurš bija atbildīgs par Latvijas trases projektēšanas līgumiem un nespēja panākt projektu nodošanu laikā un kvalitātē, iecelts bez konkursa par EDZL valdes priekšsēdētāju un tagad pats mēģina “izstrēbt” sevis savārīto, skaidrojot pamattrases būvniekam, kāpēc nav projektu, ko uzsākt būvēt.

Baiba Zauere – RB Rail vecākā juriste, RB Rail strādāja kopš 2016.gada, kopā ar Briškenu iepirka un apstiprināja Rail Baltica izmaksu un ieguvumu analīzi, kas izrādījās pavirša un aplama. Bez konkursa iecelta par EDZL valdes locekli.

Ģirts Rūda – RB Rail darbinieku vēstules sarakstītājs, no 2017.gada līdz 2020.gadam RB Rail vadījis juridisko departamentu. Iecelts bez konkursa par RB Rail padomes locekli[7].

Kristīne Malnača – kopš 2022.gada RB Rail transporta plānošanas analītiķe, kopā ar Briškenu iepirkusi jaunāko Rail Baltica izmaksu un ieguvumu analīzi, iecelta Satiksmes ministrijas valsts sekretāra vietnieka amatā kā atbildīgā par Rail Baltica projektu Latvijā.


[1] https://puaro.lv/politika/briskens-un-caksa-iedzivotaju-visnegativak-vertetie-ministri-topa-augsgala-braze/

[2] https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/kaspars-briskens-pamet-satiksmes-ministrijas-valsts-sekretara-vietnieka-posteni.a52886/

[3] https://tapportals.mk.gov.lv/legal_acts/f99dd215-5d91-4359-9e07-5bf4a8dd0e20

[4] https://www.railbaltica.org/kaspars-briskens-to-leave-rail-baltica-joint-venture-after-more-than-ten-years-in-the-megaproject/

[5] https://nra.lv/latvija/440676-amatu-rb-rail-valde-atstaj-leimanis-vina-vieta-stajas-kopuznemuma-filiales-latvija-vaditaja-gruskevica.htm

[6] https://www.db.lv/zinas/rb-rail-operacionalais-direktors-kaspars-rokens-iesniedzis-atlugumu-486091

[7] https://www.railbaltica.org/lv/rb-rail-as-padome-darbu-sak-girts-ruda/

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

6

Jāprasa atbildība no atbildīgām institūcijām

FotoKad vienas politiskās grupas pārstāvji ieņem vairākus nozīmīgus valsts amatus, piemēram, valsts prezidenta, ministru prezidenta, tieslietu un iekšlietu ministru posteņus, kā arī vada tādas iestādes kā Ģenerālprokuratūra, Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB), Finanšu izlūkošanas dienests un Valsts policija, rodas jautājums par varas koncentrācijas ietekmi uz demokrātijas principiem un vārda brīvību.
Lasīt visu...

21

Varakļānu novada domes deputāti aicina respektēt iedzīvotāju gribu un novērst sabiedrības šķelšanu

FotoVarakļānu novada domes deputāti ir nosūtījuši vēstuli Latvijas Republikas valsts prezidentam, Saeimas deputātiem un Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrijai, paužot neizpratni un sašutumu par Saeimas opozīcijas deputātu pieteikumu Satversmes tiesā. Šajā pieteikumā tiek apstrīdēts administratīvi teritoriālās reformas lēmums par Varakļānu novada pievienošanu Madonas novadam, kas rada nevajadzīgu sabiedrības šķelšanu un liek novada iedzīvotājiem kļūt par politisko manipulāciju ķīlniekiem.
Lasīt visu...

21

Vara baidās no patiesības un uztver to kā lielāku apdraudējumu nekā korupciju vai ārējos ienaidniekus

FotoLatvijā valsts drošības dienestu līdzatbildība valsts nozagšanā ir sistēmiska problēma, kas apdraud ne tikai tiesiskumu, bet arī nacionālo drošību un sabiedrības uzticību valstij. Kad šie dienesti, kuru primārais uzdevums ir aizsargāt valsti un tās iedzīvotājus, sāk kalpot nevis sabiedrības interesēm, bet atsevišķām ietekmīgām grupām, tiek deformēti tiesiskuma pamati.  
Lasīt visu...

21

Kur pazuda "airBaltic" stratēģiskais investors?

FotoViens notikums, divi dažādi paziņojumi. AirBaltic paziņojums: Lufthansa grupa iegādājas mazākuma daļu airBalticLufthansa paziņojums: Lufthansa grupa stiprina tā sauktā "slapjā līzinga" partnerību ar airBaltic. Viens par mūža mīlestību, otrs par aprēķina attiecībām bez traucējošām saistībām.
Lasīt visu...

21

Aicinām pārbaudīt aizdomas par iespējamu varas izmantošanu, lai apklusinātu un/vai izrēķinātos ar Lato Lapsu

FotoLatvijas Žurnālistu savienība pauž satraukumu, bažas un aizdomas par to, ka Latvijas Žurnālistu savienības biedra Lato Lapsas aizturēšanu šī gada janvāra beigās un pret Lato Lapsu izvirzītās apsūdzības ir saistītas ar Lato Lapsas iegūtajiem rezultātiem pētnieciskajā žurnālistikā par vairāku Latvijas Republikas tiesību aizsardzības sistēmas struktūru amatpersonu īstenotajām nelikumībām un iespējamiem noziegumiem.
Lasīt visu...

21

„Lufthansa” labi saprot, ka Latvijas valdība ir uz ceļiem un gatava izpildīt visas seksa pozas

FotoAirBaltic situācija diemžēl ir sliktāka par plānoto. Lufthansai pārdoto akciju cena ir saskaņā ar kuluāros dzirdēto - pesimistisko stāstu. Ja 10% Lufthansa pērk par 14 miljoniem eiro, tad kompānijas kopējā vērtība ir tikai 140 miljoni. Tas ir pēc rekapitalizācijas, bet pirms - nevis nulle, bet mīnuss.
Lasīt visu...

12

Armands Puče: Dievs, svētī "Ajax" līdzjūtējus! Pēc tam arī latviešus pieķer klāt...

FotoUz Amsterdamas Ajax līdzjutēju izdarībām Rīgas centrā var palūkoties arī no arodbiedrību vai pilsoniskās sabiedrības puses – proti, cik gan vienkārši ir sanākt kopā, vienoties par kaut ko vienu un to visu atklāti nodemonstrēt tā, lai ikviens saprastu, kas ar to domāts.
Lasīt visu...

18

Rinkēvičs ir “koalīcijas prezidents”, ne tautas prezidents, lai ko arī viņš necenstos stāstīt

FotoKonservatīvās platformas „Demos” radītājs Jāzeps Baško aicina Aināru Šleseru un Aleksandru Kiršteinu kaut ko beidzot darīt, lai “nabaga apmaldījušos cilvēku” Eviku Siliņu dabūtu “nost no amata”. Pilnībā piekrītot viņa paustajam apliecinājumam, varu tikai piebilst sekojošo.
Lasīt visu...

21

Mācieties no manis, kā vajag nopelnīt un atstrādāt vietu pie siles!

Foto"DeskTime" aplikācijas ieviešana Ekonomikas ministrijā ir izraisījusi asus komentārus, daudziem bažījoties, vai ar šīs datorprogrammas palīdzību tiešām var sasniegt ministrijas stratēģiskos mērķus. "DeskTime" noteikti nav rīks stratēģijas noteikšanai, un pēc tā ieviešanas nenotiks brīnumaina Latvijas atdzimšana. Taču, pareizi ieviests, tas var ļoti labi noderēt ierēdņu darba efektivizācijai un caurskatāmības uzlabošanai valsts pārvaldē.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Tas ir plāns – radikāli iznīcināt Dziesmu svētku tradīciju

Kāds cilvēks man pārsūtīja iekšējās sarakstes vēstuli, rakstītu vēl 2022.gadā, kurā viena no galvenajām “progresīvajām ”ideoloģēm Krista...

Foto

Jūs ar saviem nodokļiem apmaksājat šo „pētniecību”

Latvija ir atteikusies no Krievijas gāzes un naftas. Tomēr pie mums turpina ieplūst kāda īpaša Krievijas eksporta "prece" – sazvērestības...

Foto

ASV pieeja Latvijai nākotnē būs atkarīga no tā, kādus politiķus ievēlēs latviešu tauta jaunajā Saeimā

Baltais nams paziņojis par plāniem ierobežot mākslīgā intelekta mikroshēmu eksportu uz...

Foto

Tieši to dara uzņēmumu vadība pirms prognozējama bankrota

Šo es kā maksātnespējas procesu administrators esmu redzējis tūkstošiem reižu – ko 99% gadījumu dara uzņēmuma vadība pirms...

Foto

Diskusija par iespējamo mošejas būvniecību Rīgā nav sākusies no īstā gala

Pēdējās nedēļās sabiedrībā vērojamā diskusija par iespējamo mošejas būvniecību Rīgā nav sākusies no īstā gala....

Foto

11 mazākumtautību valodas?

Mazākumtautību tiesību aizsardzību nosaka Latvijas Republikas Satversmes 114.pants, tādēļ gan šo tiesību, gan arī citu personas tiesību un brīvību jautājumi, kas ietverti Satversmes...

Foto

Esam barbaru ielenkumā, un Latvijai derētu jauns plāns, jo tagad daudz kas būs citādāk

Pēc dažām dienām pasaulē sāksies ievērojamas pārmaiņas. Faktiski - jaunas pasaules kārtības...

Foto

Tā ir viena un tā pati shēma: galvenais parūpēties par sevi, pārējais nav svarīgi

Epizode pirms dažām dienām Marākešas (Maroka) lidostā: pasu kontroles rindā stāv apmēram...

Foto

Mūsu Kampara kāju laušanas šūpoles par 160 000 eiro un kioskiņi par 9000 eiro ir tikai iesākums!

Rīgas centra renesanse ir sākusies – centrā aizvien vairāk...

Foto

Kas šogad gaidāms

Vara Latvijā 2025.gadā bruks kopā. Iekšējā politiskā krīze un šķelšanās. Jaunas vēlēšanas, izmaiņas valsts pārvaldē. Visdrīzāk prezidents pieņems lēmumu atlaist Saeimu!...

Foto

Konkurences padomei tāpat kā sliktam dejotājam traucē...

2022. gadā līdz ar grozījumiem Konkurences likumā tika stiprinātas Konkurences padomes pilnvaras, neatkarība un resursi. Tika stiprināta arī iestādes lēmējinstitūcija – padome, palielinot...

Foto

Ko pateica Gauss televīzijā pie Bērtules?

Izpļāpājās. Faktiski apstprināja manu kompānijas vērtējumu - ap 300 miljoniem eiro. Formulējumā figurē daudziem neskaidrs „ja vērtējums ir nulle, tad...

Foto

Anda Čakša un bērnu slīkšana

Pirms diviem gadiem bērnu ārste Anda Čakša kļuva par izglītības un zinātnes ministri, un viņa skaidri apzinājās, ka bērni jāapmāca peldētprasmē, jo tas...

Foto

Kā ierēdņu mafija iepļaukāja Valaini

Šis būs hrestomātisks pastāsts par ierēdņu un politiķu attiecībām. Un te pat nav runa par to, ka konkrētais politiķis ir bijis...

Foto

Šis un tas no vēstures var atkārtoties… No kurienes “uzpeldēja” Gauss un kāpēc tik ilgi noturas virs ūdens?

Politologs Jānis Ikstens šajās dienās ir paudis,...

Foto

„airBaltic”: gadiem ilgā runa par peļņu, naudas atpelnīšanu vienmēr ir bijusi tikai meli

Vakar Martins Gauss LTV formulēja divas lietas. Pirmā, ka ar lidojumiem no Rīgas...

Foto

Tautai, kura sagājusi matos par tēmu “vajag dzemdēt bērnus vai nē”, nevar būt nākotnes

Tautai, kura sagājusi matos par tēmu “vajag dzemdēt bērnus vai nē”, nevar...

Foto

Vai jums tas “bērnudārzs” liekas normāls?

Daudzas lietas cilvēks ir izdomājis, lai ar tām cīnītos. Piemēram, noteicis darba laiku, darba dienu skaitu, atalgojumu – arī to,...

Foto

Paredzu šādu notikumu attīstības scenāriju

Paredzu šādu notikumu attīstības scenāriju:...

Foto

Kas Latvijas ekonomiku sagaida 2025. gadā?

Cilvēkiem ir tieksme pārvērtēt šī mirkļa notikumu spēju mainīt lietu kārtību pasaulē. Piemēram, Covid-19 krīzes laikā daudziem šķita, ka pasaules...

Foto

“Naida runa” un vārda brīvība

2021. gada 23. aprīlī Londonas policija aizturēja 71 gadu veco protestantu mācītāju Džonu Šērvudu (John Sherwood), uzlika viņam roku dzelžus un...

Foto

Vai „Latvenergo” patiešām ir jāšķērdē saules un vēja parkos?

AS "Sadales tīkls" vadītājs ir publiski paziņojis, ka ar saules ģenerācijas attīstību esam nonākuši "no viena grāvja...

Foto

Tauta valsts kantoru ērtībām jeb ar Grinča smīnu Ziemassvētkos

Ziemassvētku laiks atnācis ar pelēcīgu drūmumu un “sidrabiņa lietiņu”, kas smidzināja daudzviet Latvijā. Kad aiz loga tik...

Foto

Evikas Siliņas valdība ir stabilāka nekā jebkad agrāk

Uzreiz jāteic, ka virsrakstā izteiktais valdības stabilitātes vērtējums vēl nenozīmē, ka Evikas Siliņas valdība ir negāžama un līdz...

Foto

Novēlu jums uzticību tai misijai, kuras piepildīšanai jūs esat nākuši šajā pasaulē!

Jēzus, šķiroties no mācekļiem, teica: „Es jums atstāju mieru, Savu mieru es jums dodu....

Foto

Arhibīskapa vēstījums 2024. gada Ziemsvētkos

Dieva mīļotie, šajās dienās mēs svinam Kristus dzimšanu. Cilvēcei tas ir tikpat liels notikums, kāds mums katram ir mūsu pašu piedzimšana....

Foto

Pašam nekļūt par muļķi

“Kas uz savu brāli dusmo, tas sodāms tiesā; bet, kas saka uz savu brāli: ģeķis! — tas sodāms augstā tiesā; bet, kas...