Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Ja vēlaties mūs atbalstīt Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Kā solīts, Pietiek dod iespēju plašākai sabiedrībai beidzot iepazīties ar pieciem valsts finansējumu saņēmušiem „nacionālās identitātes pētījumiem”, kas oficiāli bija ierakstīti jau pērn veikto darbu sarakstā, bet nu pēc portāla un Izglītības un zinātnes ministrijas izrādītās intereses beidzot ir savesti kārtībā un publiski pieejami ar norādi „manuskripts”.

Pietiek jau informējis, pērn no valsts līdzekļiem profesores Intas Brikšes vadītajam Nacionālās identitātes pētījumu apakšprojektam Nacionālā identitāte un komunikācija, kura ietvaros kopumā skaitās veikti veseli desmit nacionālās identitātes pētījumi, piešķirti 86 403 lati.

Saskaņā ar oficiālo skaidrojumu nacionālās identitātes pētījuma programma nepieciešama, jo „tematiskie pētījumi par nacionālo identitāti mūsdienu Latvijā ir viens no Latvijas valsts pastāvēšanas, latviešu kā nācijas, nacionālās apziņas, modernās mentalitātes un pilsoniskās sabiedrības pārmaiņu un veicināšanas garantiem”.

Ieinteresētāki lasītāji var iepazīties ar pieciem (no desmit) beidzot elektroniskā formā publiskotiem pilniem pētījumiem, kuri PDF formātā pieejami šīs publikācijas beigās, savukārt pārējiem piedāvājam atsevišķus īpaši izteiksmīgus fragmentus, - tie, kaut arī izrauti no konteksta, dod ieskatu šo valsts finansēto pētījumu dziļumā, virzībā un izdarītajos secinājumos.

„Analizējot vides struktūru, mēs konstatēsim, ka tā ir funkcionāla kognitīvo enkuru struktūra, kas - vienkāršojot - sastāv no vietām un ceļiem, kas tās savieno. Funkcionālā enkuru struktūra kognitīvajā kartē ir hierarhiska, tāpēc ka ir vietas un ceļi, kas ir svarīgāki nekā citi. Katram cilvēkam šī struktūra ir atšķirīga un biežāk ir atkarīga no kognitīvajām īpatnībām nekā no telpiskā mēroga. Līdz ar to personīgi nozīmīgākās iezīmes kalpo kā vides kognitīvie enkuri iezīmēm ar mazāk svarīgu nozīmi, savukārt tās veido enkurus vēl zemāka līmeņa pazīmēm utt.”

„Uztverot kaut ko telpā, mēs to sastatām ar mūsu pašu novietojumu telpā, mūsu perspektīvu, mūsu pieredzi. Tādējādi telpas uztvere ir egocentriska (protams, ir izņēmumi, piemēram, ziemeļi, dienvidi, rietumi un austrumi ir telpiskā struktūra, kas nav atkarīga no mūsu novietojuma telpā, taču šādas struktūras mēs lietojam retāk nekā t.s. egocentriskās).”

„Latvija šī vārda plašākā (un arī nenoteiktajā nozīmē) veido vietas kategorizācijas un paškategorizācijas ceturto komponentu. Paškategorizāciju ietekmējošo komponentu nozīmīgums saskaņā ar mūsu toerētisko modeli pieaug virzienā no ceturtās uz pirmo komponentu. Tādējādi visizteiktākā identitātes veidošanās rodas paškategorizācijas gaitā, sastatot subjektīvi nozīmīgos cilvēkus un vietas. Subjektīvais nozīmīgums ir arī emocionāli iekrāsots un saistīts ar atmiņām. Kā norādīsim raksta gaitā, būtisks aspekts paškategorizācijas un telpiskās kognīcijas mijiedarbībā ir socioekonomisko faktoru kopa (ienākumus, darbavietas novietojumu un vispārējo reģiona finansiālo situāciju ieskaitot).”

„Aplūkojot Pierīgas kā dzīvesvietas reģiona ietekmi uz paškategorizācijas tipiem, redzams, ka tā ir ļoti kompleksa. Dzīvojot Pierīgā, par 10% pieaug varbūtība nespēt mentāli izvēlēties atbilstošo kategorizācijas tipu kognitīvā enkura "manas mājas" identificēšanai, par 15% pieaug iespēja izmantot "māja un dzīvoklis" kategoriju, savukārt par 4% samazinās varbūtība izmantot "Latvija/dzimtene", par 7% - "reāla vieta" kategoriju un par 12% - abstrakciju. Pēc mūsu domām, šiem rezultātiem ir vairāki iespējamie skaidrojumi.”

„Pētījuma rezultāti apstiprina modeli, ar kuru saskaņā identitātes veidošanās visnozīmīgākā dimensija ir paškategorizācija, kas ietver arī nozīmīgus tuvākos cilvēkus un subjektīvi nozīmīgas atmiņas. (..) Lai gan pētījuma rezultāti ļauj apgalvot, ka vietas kategorizācijai t.s. vietas kognitīvo enkuru struktūrā un paškategorizācijai ir ciešs sakars, tomēr ir nepieciešams tālāks darbs pie vides un paškategorizācijas mijiedarbības izpētes, kurā izvērstāk iekļaut ne tikai funkcionālās zināšanas (šajā gadījumā socioekonomiskās zināšanas), bet arī t.s. vides uztveri ietekmējošos faktorus kā ģeometrisko struktūru un references ietvarus.”

„Studentu vidū par bibliotēku ir izveidojies pozitīvs tēls. Lai tas būtu noturīgs un saglabātos ilgstoši, nemitīgi ir jādomā par izstrādāto tēla veidošanās komponentu uzlabošanu. Studenti ikdienā, apmeklējot bibliotēku, redz visas pārmaiņas un spēj ātri tām pielāgoties. Bibliotēka tikai nostiprinās savu pozitīva tēla pozīciju, ja spēs iet līdzi laikam un pārmaiņām tik pat ātri, kā to dara bibliotēkas apmeklētājs. Izpētot aktivitātes, ko studenti veic bibliotēkā, ir redzams, ka tam ir liela nozīme tēla veidošanās procesā. Studentiem ir svarīgi, lai tiktu nodrošināta nepieciešamā tehnika, atbilstošas funkcionālas telpas, zinoši bibliotekāri. Visi šie komponenti veido attieksmju kopumu pret bibliotēku.”

„Eiropas valstu sabiedrisko mediju (SM) likumu analīze ir devusi pozitīvu atbildi uz pētījumā uzdotajiem pētnieciskajiem jautājumiem, kā arī ir radījusi pamatojumu izvirzīt divus jaunus secinājumus saskaņā ar rezultātiem. Pirmkārt, likumi par SM ir attīstījušies dinamiskā sasaistē ar paternālisma politiku, kuru valdības un SM kopīgi veicina, kad aktualizējas izaicinājumi mediju tirgū. Tas ir salīdzinoši neelastīgs problēmjautājums, ja pastāv jautājumi par SM politiku iepretī nacionālās identitātes veidošanas politikai. Tiesību akti šajā jomā ataino leģitimizējošo identitāti „kā struktūru sistēmas un organizētus sociālos aktorus, kas reproducē, lai arī dažkārt konfliktā veidā, identitāti, kas racionalizē strukturālās dominēšanas avotus".”

Dokuments pdf formātā

Dokuments PDF formātā

Dokuments pdf formātā

Dokuments PDF formātā

Dokuments pdf formātā

Dokuments PDF formātā

Dokuments pdf formātā

Dokuments PDF formātā

Dokuments pdf formātā

Dokuments PDF formātā

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

20

Nē seksuālai vardarbībai!

FotoIzskatās, ka ejam uz to, ka vīrietis ar sievieti varēs iepazīties un ielaisties tikai tad, ja neviens nav ar citu, ja tas notiek ar attiecīgiem noturības solījumiem un liecinieku (eparaksta) klātbūtnē. Paga, nevaru atcerēties, nebija šitāda štelle jau iepriekš izgudrota?
Lasīt visu...

21

Latvijas Pastu ved uz maksātnespēju

FotoLatvijas Pasta pašreizējā valde (Beate Krauze-Čebotare, Andris Puriņš, Jānis Kūliņš un Pēteris Lauriņš) mērķtiecīgi gremdē Latvijas Pastu.
Lasīt visu...

21

Donalds Tramps, Ādolfs Hitlers un dzīve uz muļķu kuģa

Foto2016. gadā, pēc referenduma par Lielbritānijas izstāšanos no Eiropas Savienības un Donalda Trampa uzvaras ASV prezidenta velēšanās jēdziens “post patiesība” tik bieži un enerģiski tika lietots un analizēts visā Rietumu pasaulē, ka “Oxford dictionary” to atzina par gada vārdu. 
Lasīt visu...

21

Cik nopietnas ir Latvijas spējas pretoties Krievijas agresijai?

FotoNesenais Nacionālo bruņoto spēku (NBS) paziņojums, ka “Latvijā drošības situācija ir tikpat stabila un līdzvērtīga tai, kāda ir citās NATO dalībvalstīs, kuras nerobežojas ar krieviju, piemēram, Spānijā, Francijā vai Itālijā”, tautu nevis nomierināja, bet gan lika vēl vairāk satraukties par to, kas īsti valstī tiek darīts aizsardzības spēju stiprināšanā. Tā vietā, lai mierinātu iedzīvotājus ar tukšpļāpību, Polija intensīvi bruņojas. Bet ko šajā jomā dara Latvija?
Lasīt visu...

6

Vai sabiedrība pieprasīja “cūkskandālu” un Gunāra Astras izsmiešanu?

FotoKļūdījos, domādama, ka Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomei (SEPLP) ir jelkādas iespējas teikt savu “biezo vārdu”, vērtējot sabiedrisko mediju darbību. Padomes mājaslapā varam vien iepazīties ar 14 punktiem, kas vispārīgi iezīmē padomes darba jomas. Taču pēdējie skandāli un cilvēku neizpratne par sabiedrisko mediju izpausmēm liek uzdot daudzus jautājumus.
Lasīt visu...

20

Pēc spermas nolaišanas uz krūtīm* progresīvā kultūras ministre ir atradusi jaunu kultūras aktualitāti – iesaistīšanos kultūrā balstītas klimata rīcības draugu grupā

FotoValdība 19. marta sēdē izskatīja Kultūras ministrijas (KM) sagatavoto informatīvo ziņojumu „Par Latvijas Republikas pievienošanos Apvienoto Nāciju Organizācijas (ANO) 1992. gada 9. maija Vispārējās konvencijas par klimata pārmaiņām** Kultūrā balstītas klimata rīcības draugu grupai” un atbalstīja šo iniciatīvu.
Lasīt visu...

21

Aivars Lembergs nekādus Kremļa naratīvus nav izplatījis, toties LSM darbojas Kremļa interesēs

FotoŠī gada 19. martā portāla lsm.lv publikācijā "Lembergs vaino Latvijas valdību "Krievijas provocēšanā"; viņa teikto lūdz vērtēt Saeimas komisijā” tās autors Ģirts Zvirbulis apgalvo:
Lasīt visu...

12

Uzmācīgie IRši

FotoPagājušas vien dažas dienas, kopš rakstīju par dažādiem “ķīmiskajiem elementiem”, kas pavada „Jauno vienotību”, un kā vecajā latviešu parunā: “Kā velnu piemin, velns klāt!”
Lasīt visu...

21

Tas ka, cilvēks par nopelnīto naudu var atļauties nogalināt sava prieka pēc, ir tikai apsveicami!

FotoPazīstu Jāzepu Šnepstu (attēlā) personīgi. Jā, viņš ir kaislīgs mednieks. Dara to dekādēm, dara to profesionāli, legāli un, pats galvenais, selektīvi (atšķirībā no 90% Latvijas mednieku) kuri šauj pa visu kas kustās.
Lasīt visu...